Jaunākais izdevums

Londonas teātrī Apollo izrādes laikā ceturtdienas vakarā iebrukusi jumta daļa, ievainojot 76 cilvēkus, no kuriem septiņi guvuši ļoti smagas traumas, atsaucoties uz policijas datiem, vēsta BBC.

Aculiecinieki pauž, ka krakšķoša skaņa pirms iegruvuma bija dzirdama ap plkst 20.15 pēc vietējā laika. Iebrūkot teātra griestiem, sabruka arī daļa no balkona.

«Griesti krita uz skatītājiem mūsu acu priekšā. Mūs pasargāja balkons virs mums, mēs skrējām. Cilvēki sāka kliegt,» stāsta Eimija Lekoza (Amy Lecoz), kas teātra izrādi apmeklēja ar saviem 16 un 19 gadus jaunajiem bērniem.

Kopumā 58 cilvēki nogādāti slimnīcā, bet starp cietušajiem nav tādu, kuru dzīvība būtu briesmās, ziņo BBC. Lielākā daļa savainojumu ir iegriezumi un zilumi, tāpat dažiem cilvēkiem ir galvas traumas. Trīs vissmagākajos gadījumos savainots kakls un mugura vai galva, stāstīja Svētā Tomasa slimnīcas vadītājs.

Nogruvums noticis teātra izrādes «The Curious Incident Of The Dog» laikā. Nelaimes laikā teātrī atradās 720 cilvēki. Teātris Apollo uzbūvēts 1901. gadā.

Jau ziņots, ka 21. novembrī Rīgā, Zolitūdē, iebruka lielveikala Maxima jumts, paņemot 54 cilvēku dzīvības un ievainojot vairākus desmitus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Latvijā vēlas izveidot zīmējumu teātra tradīciju

Anda Asere, 16.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Teātris – kultūras patēriņa zīmola prece

Vēsma Lēvalde, speciāli DB, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teātra apmeklētāju īpatsvars Latvijā ir krietni virs vidējā Eiropas Savienībā. Tomēr budžeta iespējas profesionālo attīstību ierobežo

Deviņus Latvijas repertuāra teātrus katru gadu apmeklē gandrīz miljons cilvēku, no 1000 iedzīvotājiem vairāk nekā 400 ir teātra skatītāji, gandrīz uz pusi pārsniedzot vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Kultūras ekonomikā šādu pieprasījumu pielīdzina zīmola precēm, kas jēdzienam «teātris» piešķir konotāciju «vērtīgs», «prestižs». Tāda līmeņa kultūras nozare rada darbavietas, kas prasa augsti kvalificētu darbaspēku, noteiktu specializāciju profesionāļus. Kvalificēta darbaspēka pieplūdums konkrētā vietā, kā zināms, rada apstākļus, lai attīstītos izglītota sabiedrība ar augstu intelektuālo potenciālu.

Kolumbijas Universitātes profesors Kevins Brauns vienā no savām publiskajām lekcijām formulējis teātra tiešo saistību ar 21. gadsimta globālo ekonomiku – tas attīsta radošumu, asociatīvi atspoguļo sabiedrības aktualitātes, iemāca izpausties un komunicēt iespējami efektīvāk, ļauj iepazīt citas kultūras, veicinot atšķirīgā, citādā pieņemšanu, un tādā veidā mazina etnocentriskumu, kas ir viens no tirgus paplašināšanās kavēkļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Millers atver jaunas izrāžu telpas, kuru iekārtošana izmaksājusi 50 000 eiro

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Producents Juris Millers turpmākajai radošajai darbībai ir atradis telpas Rīgā, Ulmaņa gatvē 1, kur darbosies Latvijas Jaunatnes teātris un kuru iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro.

«Vismaz līdz brīdim, kad atrisināsies tiesvedība par koncertzāli Rīga, kurā es ceru, ka varēs atgriezties ne tikai koncertzāle, bet arī Jaunatnes teātris, tas ir atradis pagaidu mājvietu Ulmaņa gatvē 1, ēkā, uz kuras jumta ir uzraksts Ceļu pārvalde,» informēja Millers.

Ēkas trešajā stāvā ir iekārtota skatītāju zāle ar 440 skatītāju vietām, kurai pretī ir izveidota garderobe un turpinās kafejnīcas remontdarbi. Otrajā stāvā būs kafejnīcas galdiņi. Turklāt tajā būs ierīkotas grimētavas, biroja telpas un Latvijas Jaunatnes teātra bērnu un jauniešu studijas nodarbību telpas.

Jauno telpu iekārtošana izmaksājusi teju 50 000 eiro, tostarp koncertzāles krēslu pārvešana un montāža, tehnisko lietu uzlabošana un iekārtas, kas bija speciāli jāiegādājas. Millers uzsvēra, ka teātris tiek finansēts no privātiem līdzekļiem un, «lai gan ir vienīgais teātris Latvijā, kas piedāvā profesionālu māksliniecisko saturu bērniem un jauniešiem», tas nesaņem nekādu valsts finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Dirty Deal Teatro pārceļas uz Āgenskalnu

Laura Mazbērziņa, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Teātra un Gaujmalas ieskauts bizness

Lāsma Vaivare, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neesiet lielāki katoļi par pāvestu - finanses ir jāregulē, bet ne pārlieku

Didzis Meļķis, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londona cer uz Latvijas un mūsu Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta kandidāta sapratni par Sitijas raizēm .

Atšķirības Eiropas valstu banku regulējumos sadārdzina banku biznesu, un tas atsaucas uz pakalpojumu cenām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness skaidro Londonas Sitijas Korporācijas lordmēre Fiona Vulfa.

Kāda interese Sitijai ir par Latviju? Mūsu bankas ir fokusējušās uz reālo ekonomiku un ne tik daudz uz finanšu tirgiem, kā tas ir Londonā, Parīzē un citur.

Galvenais manas vizītes iemesls ir tas, ka Latvijai no jaunā gada būs vissvarīgākā Eiropas Savienības (ES) prezidentūra nākamo piecu gadu laikā, jo faktiski Latvija noteiks jaunās EK un Parlamenta dienas kārtības galvenos virzienus. Šis ir fantastisks brīdis, lai pievērstu uzmanību tam, kas Eiropai ir visvairāk nepieciešams – izaugsme, darbavietas un konkurētspēja. Mēs, Sitija, gribētu, lai arī jaunajai EK būtu šīs trīs prioritātes, nevis jauni regulējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Teātra direktora darbs beidzas ap sešiem, izrāde sākas septiņos

Kristīne Stepiņa, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais teātris turpinās virzīt uz priekšu sabiedrisko domu, centīsies provocēt un neaizmirsīs arī par kvalitatīvu izklaidi.

To Dienas Biznesam sola jaunais Latvijas Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

(Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!)

Kur jūs redzat Nacionālā teātra vietu pasaules kultūras telpā? Kādi ir jūsu izvirzītie mērķi, kā tos plānojat sasniegt?

Tie ir ilgtermiņa mērķi, kas, iespējams, nav sasniedzami viena līguma termiņā jeb piecos gados. Runājot ar viesrežisoriem un apmeklējot izrādes citviet pasaulē, varu secināt, ka Latvijā teātris ir ļoti labā līmenī. Turklāt ne tikai Jaunais Rīgas teātris, bet arī citi Latvijas teātri. Izrādes ir jārāda daudz plašākai publikai, tāpēc ir jāpalielina viesizrāžu skaits. Līdz šim to ir bijis krietni par maz, turklāt nepelnīti, jo mums ir pietiekami daudz labu produktu. Protams, lai organizētu viesizrādes, ir gana daudz tehnisku un finansiālu problēmu, kuras ir jārisina. Ir jāvar vest arī lielformāta izrādes, pie tā šobrīd tiek strādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Kaifs izskaitļot biznesa veiksmi

Lāsma Vaivare, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Izlēma pamest dinamisko Londonas darba vidi

Linda Zalāne, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonā plašums un darījuma vērtības aizrauj, bet arī Latvijā var veikt ļoti interesantu darbu

Tā uzsver Kristīne Jarve, kura pirms diviem gadiem izlēma pamest dinamisko Londonas darba vidi. Tur viņa četrus gadus strādāja Ernst & Young LLP, ieņemot globālā un EMEIA nodokļu politikas un nodokļu strīdu pakalpojuma tīkla direktores amatu. «Ar ģimeni bijām nolēmuši, ka Londonā paliksim, jo bijām tur iedzīvojušies, bērni mācījās vietējā skolā. Deloitte mani uzrunāja īstajā brīdī, jo pēc četriem gadiem vienā amatā biju sākusi domāt par nākamo karjeras attīstības soli, turklāt secināju, ka manas trīs atvases savā starpā sākušas sarunāties angliski, nevis latviski. Sapratu, ka ir jāatgriežas tagad vai nekad,» atminas Deloitte Baltijas Nodokļu konsultatīvās nodaļas partnere Kristīne Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākumus iespējams gūt, risinot globālas un nozīmīgas problēmas, padarot tradicionālos pakalpojumus vienkāršākus un lētākus

Šobrīd igauņu puišu Kristo Kērmana (Kristo Käärmann) un Tāveta Hinrikusa (Taavet Hinrikus) izveidotajā TransferWise klienti sūta vairāk nekā 500 miljonus mārciņu katru mēnesi un kopā ietaupa vairāk nekā 22 miljonus mārciņu, nekā tad, ja to būtu darījuši ar tradicionālo banku pakalpojumu starpniecību. Starptautiskā naudas pārskaitījumu platforma TransferWise ir atzīta par vienu no Pasaules ekonomikas foruma «tehnoloģiju pionieriem» – vienu no pasaules inovatīvākajām kompānijām.

Līdz šim TransferWise piecos raundos no deviņiem investoriem piesaistījis 90,4 miljonus dolāru. Pēdējā investīcija notika šī gada janvārī un tās apmērs bija 58 miljoni dolāru, liecina CrunchBase. Tomēr K. Kērmans uzskata, ka kompāniju veiksmīgu padara nevis piesaistītās investīcijas, bet gan tas, ka ir izdevies radīt jēgpilnas izmaiņas naudas pārskaitīšanā no vienas valsts uz otru. «Dzirdēts, ka idejām nav vērtības un vienīgais, kam ir nozīme, ir izpildījums. Es sliecos piekrist tam, ka idejai nav tik lielas nozīmes, kā vīzijai. Mums ir vīzija un metode, kā ievērojami risināt lielu problēmu. Mēs varam izmērīt, ka esam desmit reizes lētāki nekā bankas un četras reizes ātrāki. Esmu lepns, ka mēs risinām ne tikai cenas problēmu, bet arī ātrumu,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līderu atgriešanās: Dzīvot Latvijā ir daudz labāk

Signe Knipše, 03.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriezos, jo ir sajūta, ka Latvijā var dot daudz lielāku pievienoto vērtību, ka šeit ir plašas iespējas sākt kaut ko jaunu.

Tā DB pauž sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Lazdāne.

Vilināja jau sen

Pirms pusotra gada viņa atbrauca no Londonas, kur strādāja vienā no pasaules lielākajām sabiedrisko attiecību aģentūrām – Weber Shandwick. Pirms tam viņas darbs Latvijā bija saistīts ar starptautiskām attiecībām un ar sabiedriskām attiecībām. Par došanos iegūt plašāku pieredzi viņa bija domājusi jau iepriekš – darbs sabiedrisko attiecību nozarē Lielbritānijā viņu vilinājis ar to, ka šī valsts ir viens no lielākajiem sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgiem pasaulē, gribējies arī labāk saprast, kā darbojas starptautiskie mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

Lelde Petrāne, 17.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā radītā Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš Taxify), uzsāk darbību Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, informē uzņēmumā.

Bolt lietotnē Londonā tiks iestrādāta palīdzības izsaukšanas poga. SOS pakalpojums nodrošinās papildus drošību pasažieriem, un vajadzības gadījumā būs iespējams nekavējoties sazināties ar policiju. Mazāk steidzamos jautājumos pasažieri varēs sazināties ar Bolt diennakts klientu apkalpošanas centru Londonā. Lai no bīstamām situācijām pasargātu arī vadītājus, arī viņiem būs iespēja izmantot palīdzības izsaukšanas poga.

«Mēs esam priecīgi par iespēju uzsākt darbību Lielbritānijas tirgū, sākot ar tās dinamisko galvaspilsētu. Londonā. Londona ir pelnījusi lielāku izvēli kopbraukšanas nozarē,» uzskata Markuss Villigs, Bolt dibinātājs. «Zemākas cenas pasažieriem un labāki darba apstākļi vadītājiem atstāj pozitīvu iespaidu uz tirgu, to var novērot visā pasaulē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze:Narciss tērpi pošas uz Ņujorku

Anda Asere, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijas zīmols Lazy Francis rada kleitas filmas Kristofers Robins aktrisei

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Uber, līdzīgi kā Taxify, ir korporatīvās identitātes krīze

BalticTAXI vārdā Jānis Naglis, LDDK padomes loceklis, BalticTAXI nozares konsultants, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu Uber šogad skāruši vairāki publiskās komunikācijas skandāli, ko acīmredzami izraisījusi savdabīga izpratne par uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu un atbildību, kas ar to saistīta. Reputācijas problēmas publiski atzinis arī Uber kompānijas šī brīža vadītājs Dara Khosrowshahi. Medijos lasīts, ka Londona nav pirmā pilsēta, kurā Uber saskaras ar līdzīgām problēmām – nepienācīga pakalpojuma drošība, tehnoloģiju izmantošana, lai bloķētu uzraugošo institūciju pilnīgu pieeju aplikācijai, kas ir pakalpojuma organizēšanas pamatā – diskusija par šiem jautājumiem arvien nonāk Eiropas mediju dienaskārtībā.

Kopbraucēji veicina papildu nesakārtotību jau tā problemātiskā nozarē

Publiskā informācija par kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem atgādina kaut ko jau pieredzētu un ļoti pazīstamu – nesakārtotu taksometru pakalpojumu Rīgas pilsētā, kurā paralēli taksometriem identisku pakalpojumu sniedz Taxify, kas savā mājaslapā aicina katru interesentu ar privāto automašīnu «pelnīt labu naudu ar savu auto».

Šķiet, ka Uber, Taxify un līdzīgiem kopbraukšanas organizētājiem ir vēlme izmantot visas iespējas, ko dod pasažieru pārvadāšanas pakalpojums, bet ignorēt ar to saistīto atbildību pret pasažieriem, nodokļu nomaksu un pakalpojuma drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Līderu atgriešanās: Londonā gūto pieredzi liek lietā Cēsīs

Linda Zalāne, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja esi gatavs ziedot savu personīgo dzīvi, būt prom no dzimtenes, strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, lai 40 gados pats nopirktu porsche, tad Londona ir īstā vieta, kur to paveikt

Tā DB atzīst Cēsu vīna bāra īpašnieks Ronalds Lapiks. Pēc bakalaura grāda uzņēmējdarbībā iegūšanas London South Bank University viņš izlauzies cauri milzu konkurences džungļiem, iegūstot darbu vienā no straujāk augošajiem apģērba un modes preču tirgotājiem internetā Asos, kura galvenais birojs bāzējas Londonā. Par spīti iespējai gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, viņš tagad atgriezies Latvijā un atvēris Cēsu vīna bāru jaunās Cēsu koncertzāles ēkas sestajā stāvā.

Skolojas Anglijā

Ronalds 2002. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas vēlējās izglītību iegūt ārvalstīs, kas tolaik neesot bijis klasisks vidusmēra vidusskolnieka lēmums. Izskatot iespējas, izvēle bija par labu Kenterberijai Anglijā, kur viņš iestājās Canterbury Christ Church University. Universitātē pirmais mācību gads tika veltīts angļu valodas zināšanu pilnveidošanai, kā arī mācītos izvēlētā izglītības virziena, proti, uzņēmējdarbības pamatus. «Lai gan varēju palikt studēt Kenterberijā, sapratu, ka mazpilsēta, kurā 70% iedzīvotāju ir studenti, man ir par šauru. Devos uz Londonu. Aizsūtīju pieteikumus uz vairākām universitātēm un tiku uzņemts London South Bank University,» stāsta Ronalds. Taujāts par to, kur ieguvis finansiālo segumu studijām Londonā, Ronalds atzīst, ka Anglijas valsts universitātēs ir iespēja iegūt studiju un studējošo kredītu ar izdevīgiem atmaksas nosacījumiem, līdz ar to varēja ar pilnībā nodoties mācībām un nedomāt par papildus iztikas pelnīšanu. Tiesa, divus mēnešus intereses dēļ viņš strādājis bārā, bet ātri vien sapratis, ka slodze ir pārāk liela. Studenta dzīve ir samērā pieticīga – no studējošā kredīta sanācis vien dzīvošanai, reizi mēnesī varēja atļauties ar draugiem aiziet uz bāru izklaidēties. Lielākie izdevumi bijuši par grāmatām, kas studentiem jāiegādājas pašiem. «Grāmatu cenas Londonā ir fantastiski augstas. Viena grāmata maksāja apmēram 100 eiro un semestrī vajadzēja nopirkt vismaz desmit. Nolūkā nedaudz piepelnīties, garajās svētku brīvdienās braucu uz Latviju un palīdzēju mammai attīstīt šeit projektu – bērnu futbola attīstības centra izveidi Rīgā,» atminas Ronalds. Taujāts par nākotnes plāniem studēt tālāk un iegūt maģistra grādu, viņš atbild, ka piekrīt viedoklim, kāds tiek praktizēts arī Maskavas universitātēs, – uzņēmējdarbībā maģistrantūrā ir vērts stāties vien brīdī, kad esi ieguvis vismaz piecu gadu darba pieredzi, vislabāk, vadot savu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru