LOSP: lielveikalu ķēdes rada negodīgu biznesa praksi 

Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja prasa, lai Eiropas Komisija atzītu, ka starp lielveikalu ķēdēm un pārtikas preču piegādātājiem nepastāv līgumslēgšanas brīvība.

Sandra Dieziņa, 18.2.2013

Foto: LETA

To apliecina fakts, ka lielveikalu ķēdes pārtikas preču piegādātājiem uzspiež negodīgu un konkurences noteikumiem neatbilstošu praksi, kas kaitē ne tikai piegādātājiem, bet arī patērētājiem, informē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas EESK loceklis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze.

Lielveikalu ķēžu un piegādātāju tirdzniecības attiecības raisa arvien lielāku interesi un bažas, skaidro A. Krauze. EESK ir konstatējusi, ka lielveikalu tīklu uzņēmumi visās valstīs veido oligopolu. Statistikas dati liecina, ka lielāko tirgus daļu visur pārvalda neliels mazumtirgotāju skaits, kas cenu un peļņas daļu veido ļoti nepārredzami. Tā kā tirdzniecības ķēdes pieprasa atmaksāt izdevumus par dažādiem pakalpojumiem, piegādātājiem izmaksātā summa par pirkumu neatspoguļo viņu reālos, ar piegādātajiem produktiem saistītos ienākumus. EESK uzskata, ka šis oligopola stāvoklis, tajā iesaistītajiem uzņēmumiem, nodrošina ārkārtīgi lielu ietekmi uz piegādātājiem un līdz ar to tie var noteikt piegādātājiem nesamērīgus tirdzniecības noteikumus.

«EESK ir konstatējusi, ka tirgus nedarbojas un stāvoklis turpina pasliktināties, jo sistēma nav pietiekami regulēta. Piegādātāji pieņem šo, viņiem ļoti neizdevīgo sistēmu, tāpēc, ka viņiem nav izvēles. Ar ētikas kodeksu palīdzību šīs tirdzniecības attiecības nebūs iespējams līdzsvarot. Šāda negodīga prakse ir jāaizliedz ar likumu. EESK prasa, lai Eiropas Komisija sāktu risināt oligopolu jautājumu, izpētītu to reālo īpatsvaru un ietekmi un noteiktu, cik lielā mērā tā ir salīdzināma ar monopolu ietekmi, un tad attiecīgi mainītu konkurences regulējuma principus,» klāsta A. Krauze. ES pārtikas un dzērienu rūpniecības konfederācijas un Eiropas Zīmolu asociācijas rīcībā esošā informācija liecina, ka 84 % Eiropas lielveikalu tīklu piegādātāju 2009. gadā ir cietuši no līguma noteikumu neievērošanas. 77 % no viņiem ir saņēmuši draudus par svītrošanu no datu bāzes, ja viņi nepiekritīs nepamatotajām lielveikalu prasībām. 63 % no viņiem ir saskārušies ar to, ka rēķinā noteiktā cena tiek samazināta, lai gan tam nav bijis pamatota komerciāla iemesla. 60 % ir nācies veikt neparedzētus maksājumus, par to neko pretī nesaņemot. 

No šīs sadaļas

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas kosmētikas ražotāja Stenders apgrozījums...

«Es Hesburger restorānos ēdu piecas reizes nedēļā. Pusdienlaikā. Manam dēlam ir divarpus...

No TV3 un LNT dalības virszemes televīzijā pēc 2014. gada ir atkarīga...

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi sabiedrisko apspriedi, kurā tā aicina uzņēmējus un jebkuru...

Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotāja SIA Roche Latvija valdē notikušas izmaiņas,...

Piektdien izšķirsies Putnu fabrikas Ķekava liktenis – tiesa izskatīs uzņēmuma maksātnespējas...

Pagājušajā gadā koka mēbeļu eksporta vērtība palielinājusies par 19,9%, sasniedzot 72,01...

A/s Liepājas autobusu parks valdē notikušas izmaiņas, darba attiecības pārtraucot līdzšinējam...

Eiropas Komisija izvērtē iespēju uzdot visu ES dalībvalstu pārtikas uzraudzības dienestiem veikt...

Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājs E.L.L. Real Estate parakstījis līgumu par divu britu...