Ja Latvijai 2014.gadā tiešo maksājumu līmenis ir 42% no ES vidējā, tad arī prasības mums būtu jāpilda tikai 42% apmērā, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalībnieki.
Pēc dalības Saeimas Eiropas lietu komisijas organizētajā sēdē trešdien, kurā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ziņoja par Eiropadomes rezultātiem saistībā ar ES daudzgadu budžetu 2014.- 2020.gadam, zemnieku organizāciju pārstāvji neslēpa savu vilšanos.
LOSP valdes locekle Aija Balode: «Mēs, lauksaimnieki, jūtamies morāli slikti, jo tieši mums ar šiem zemajiem tiešmaksājumiem ir ikdienā jāsadzīvo. Vajadzētu atcerēties, ka to naudu, ko saņemam no ES arī lielāko daļu atdodam atpakaļ caur iegādātajiem materiālajiem resursiem, dārgo tehniku un rezerves daļām. Prasības mums ir 100% tādas kā vecajām ES dalībvalstīm. Tad ļaujiet mums šīs prasības arī pildīt par 42%.» Viņa aicina valdību nekavējoties pārskatīt darbaspēka nodokļus, Pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, kas ātri bojājas. A. Balode uzskata, ka nodokļu politikai jābūt noteiktai ilgtermiņā un papildus valsts tiešajiem maksājumiem jābūt līdz pat 2019.gadam ieskaitot.
LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone, komentējot iespējamo lauku attīstības naudas pārdali par labu tiešajiem maksājumiem, atzīst, ka tas diez vai tas ir liels ieguvums sarunās, jo būtībā tas ir piedāvājums valstij pieejamo finansējumu pārlikt no vienas kabatas otrā. «Izvērtējot kopējos Eiropadomes rezultātus, jāatzīst, ka šis tomēr ir labāks piedāvājums, nekā to piedāvāja EK. Neraugoties uz to, ka Eiropas Parlamentā vēl turpināsies lēmumu pieņemšanas process par ES daudzgadu budžetu, mūsu tālākais uzdevums ir domāt, kā šo finansējumu visefektīvāk novirzīt lauksaimniecībai un lauku attīstībai, lai tālākie lēmumi valsts līmenī būtu labi pamatoti un stratēģiski virzīti.»
LOSP valdes loceklis Guntis Vilnītis piebilst, ka premjers bija sagatavojis labu sabiedriskā tēla atskaiti par Latvijas sasniegto sarunās par ES daudzgadu budžetu, tomēr joprojām Latvija ir ar negodīgākajiem tiešmaksājumiem ES: «Valdība nespēja pārliecināt izcīnīt godīgākus nosacījumus mūsu lauksaimniekiem, ja nespēja Eiropā, lai pierāda savu labo gribu Latvijā. Mūsu prasības ir sekojošas - piemaksāt no valsts budžeta par katru apsaimniekoto hektāru līdz Eiropas vidējam līmenim. Ar 2014.gadu piemērot Eiropas vidējo 5% PVN, no sēklas, dēsta, jaunlopa; no iesēšanas, piedzimšanas līdz nonākšanai veikalu plauktos. Tās ir darbavietas un tautas labklājība mūsu zemē. Finansējuma rezerves ir atrodamas aizdotajos miljardos latu Latvijas banku sektoram. Tikai izpildot šos punktus, mēs ticēsim valsts vadītāju godīgākai attieksmei pret saviem zemniekiem un cilvēkiem.»