Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Trīs lielo tirgotāju aiziešana Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) darbību īpaši neietekmēs.

Tā Db.lv sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd LTA apvieno 600 tirdzniecības uzņēmumus un nekādu lielu izmaiņu nebūs. Jāatgādina, ka par izstāšanos no LTA jau paziņojuši Rimi Latvia, Maksima Latvija un otrdien par to pavēstīja arī SIA Palink. SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure informēja, ka kompānija nosūtījusi oficiālu vēstuli LTA, kurā paziņo par izstāšanos no asociācijas. Šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmuma politikai. «SIA Palink iestājas par maksimāli godīgiem un skaidriem tirdzniecības principiem, tāpēc arī no mūsu puses seko šāda rīcība. «Izstāšanās no LTA nekādā veidā neietekmēs SIA Palink turpmāko darbību, jo mēs kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs turpināsim īstenot un iestāties par sakārtotu nozari un atbalstīsim asociācijas virzītos godīgas komercprakses principus,» pauda D. Zundure.

Iespējams, no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izstāsies arī a/s Prisma, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Pēc LTA maldīgā paziņojuma par cenu pieaugumu veikalos pēc PVN maiņas no 22 uz 21% ģimenes hiperveikali Prisma apsver iespēju izstāties no LTA, jo asociācijas paziņojums par cenu pieaugumu veikalos ir pretrunā ar Prisma nostāju. Mūsu veikalos cenu samazinājums ir jūtams no preces vērtības, kura pārsniedz 0,62 latus. Sekosim līdzi LTA tālākajiem paziņojumiem un mērķiem, lai varētu pieņemt izšķirošo lēmumu,» stāstījis a/s Prisma Latvija tirdzniecības tīkla direktors Henriks Harkonens.

Oriflame Latvija, kas arī ir LTA biedrs, negrasās pamest šo asociāciju, Neatkarīgajai atzinis Oriflame Latvija Mārketinga daļas vadītājs Egmonts Gāliņš.

« Krišjāņa Barona ielu var izveidot par tādu pašu zīmolu kā Oksfordstrīta Londonā vai 5. avēnija Ņujorkā, un tas varētu piesaistīt tūristus,» medijiem stāstīja uzņēmuma Retail Baltic vadītājs Zulfukars Tosuns. Kr. Barona iela turpmāk tiks attīstīta kā Baltijas garākā iepirkšanās iela, un tas notiks neatkarīgi no tā, vai Rīgas dome akceptēs vai neakceptēs Kr. Barona ielas pārdēvēšanu par gājēju ielu, piektdien medijiem norādīja Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.

H. Danusevičs informēja, ka Kr. Barona iela ir daudz piemērotāka iepirkšanās ielas statusam, jo uz tās patlaban jau atrodas trīs enkurnomnieki - Galerija Centrs ielas sākumā, Barona centrs ielas vidū un Bērnu pasaule ielas galā, tāpat tajā jau patlaban iespējams iegādāties visu preču spektru.

«Lai gan Rīgas dome patlaban ieņēmusi pozīciju, ka vienīgā iespējamā gājēju un iepirkšanās iela Rīgā varētu būt Tērbatas iela, tomēr neatkarīgi no domes nostājas Kr.Barona iela tiks popularizēta kā Baltijā garākā iepirkšanās iela,» sacīja H. Danusevičs.

Z. Tosuns informēja, ka Kr. Barona ielas garums ir 3,3 kilometri, savukārt Tērbatas ielas garums ir 1,8 kilometri, Ģedimina prospekta Viļņā garums ir 2,2 kilometri, bet Tallinā visas iepirkšanās ielas ir īsākas.

Situācijā, kas izveidojusies saistībā ar kases aparātu un sistēmu reformu, mazie un vidējie tirgotāji cer uz Eiropas Komisijas (EK) iejaukšanos, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš skaidroja, ka LTA līdz šim ir piedāvājusi vairākus efektīvākus un, iespējams, lētākus kases aparātu un sistēmu kontroles mehānismus.

«Tomēr Finanšu ministrija jau pusotru gadu nevēlas apspriest pēc būtības «reformas» principus ne tikai ar LTA, bet arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tāpēc ceram uz Eiropas Komisijas iejaukšanos,» uzsvēra LTA prezidents.

Lai apspriestu iepriekš EK nosūtīto sūdzību izskatīšanas gaitu, Danusēvičs šodien Briselē tiksies ar EK Izaugsmes ģenerāldirektorāta ierēdņiem, kas pārrauga šo jomu.

«Latvijā noteiktā kases aparātu, sistēmu un automātu privātā sertifikācijas sistēma ir unikāla Eiropā un rada pārmērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Piemēram, tirdzniecības automātu, kas uzstādīti Rīgas starptautiskajā autoostā vien, sertifikācija izmaksās virs 40 000 eiro, peldbaseina kases sistēmu sertifikācija - ap 20 000 eiro. Parastais kases aparāts Latvijā ir vairāk nekā divarpus reizes dārgāks par tādu pašu modeli ārpus Latvijas,» klāstīja Danusēvičs.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadība aicinājusi premjeru Valdi Dombrovski ieviest kārtību tirdzniecības nozarē.

Uz sūdzības iesniegšanu LTA rosinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) rīcība, kas pēc LTA prezidenta Henrika Danusēviča paustā, ne tikai neatbalsta vietējos tirgotājus, bet vēl vairāk - vēršas pret vietējiem tirgotājiem, izslēdzot tos no pārtikas nozares politikas veidošanas, atļaujot tajā piedalīties tikai lielākajām starptautiskajām pārtikas tirdzniecības ķēdēm.

«Protams, šīs ķēdes ir LTA dalībnieki. Taču pilnīgi nepieņemami, ka no dialoga tiek izslēgti visi vietējie pārtikas tirgotāji, tai skaitā Aibe, Elvi, Ķekava, LATs, Mego, Top un Vesko. Tāpat no dialoga pārtikas nozarē tiek izslēgti LTA sastāvā esošie ēdināšanas uzņēmumi un pārtikas ražotāji. Pilnīgi neizprotama ir ministrijas nostādne attiecībā par Latvijas politiku Eiropas Savienībā (ES), jo tirdzniecības nozarē tikai LTA pārstāv mūsu valsti ES Pārtikas, uztura un veselības komitejā,» pauž H. Danusēvičs. LTA uzskata, ka valdības programmā ir vietējo uzņēmumu atbalstīšana un, ja ZM vēršas pret vietējiem, tad valdības vadītājam vajag ieviest kārtību. Tāpēc LTA ir aizsūtījusi sūdzību Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Mazumtirgotājs Rimi Latvia paziņojis par izstāšanos no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA). Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad LTA atkārtoti paudusi viedokli, kas ir pretējs Rimi Latvia uzskatiem un īstenotajai uzņēmējdarbības praksei. Savukārt Maxima apsver turpmākas darbības lietderīgumu asociācijā.

Rimi neesot pieņemami LTA paziņojumi par it kā gaidāmo cenu pieaugumu pēc PVN likmes samazināšanas. Rimi veikalos jau no 29. jūnija, notiekot pakāpeniska cenu pazemināšana, kas noslēgsies līdz ar PVN likmes maiņu 1. jūlijā, norādīts paziņojumā.

«Rimi, parakstot sadarbības memorandu ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, apņēmās samazināt produktu cenas veikalu plauktos atbilstoši PVN likmes samazinājumam. Esam rūpīgi gatavojušies, lai tas varētu notikt, un esam neizpratnē, kādēļ LTA nolēmusi diskreditēt šo pozitīvo signālu Latvijas ekonomikai,» skaidro Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

«Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu atsevišķi veikali vēl esot nopelnījuši ceturtdaļu miljona – tas bijis iespējams, jo veikali vienojušies ar valdību, ka atbalsta PVN likmes samazināšanu, bet īstenībā cenu nesamazināja trešajai daļai no precēm,» atsaucoties uz kādā medijā lasīto, intervijā Latvijas Radio 1 pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henrihs Danusēvičs.

Viņš pauž, ka laikā, kad valdībā tika apspriests jautājums par PVN likmes samazināšanu par vienu procentpunktu, LTA, Darbadevēju konfederācijai un citām organizācijām bija viedoklis, ka PVN samazināšana līdz 21% īstenībā nedos nekādu atspaidu, «un tas lielā mērā ir piepildījies».

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā, par ieganstu minot lielveikalu tīklu un LTA atšķirīgo viedokli par PVN likmes samazināšanas ietekmi uz cenām, asociāciju pameta trīs lieli Latvijas tirgotāji – Rimi, Maxima un Palink. Tirgotāji iepriekš pauda - šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmumu politikai. Turpretī LTA vadītājs Henriks Danusēvičs pauda neizprati par lielo veikalu tīklu rīcību.

Latvijas mazajiem veikalniekiem minimālās algas palielināšana no nākamā gada būtiski sadārdzinās izmaksas un liks celt preču cenas par 10%, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

No nākamā gada palielinās minimālo algu, un pirmajā mirklī šī ziņa šķiet tikai pozitīva, jo valdības deklarācijā noteiktais mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā un arī palielināt cīņu ar ēnu ekonomiku. Tomēr kas notiks reālajā dzīvē ar šo faktu, ka ciparos minimālā alga palielinās par 40 eiro? LTA tomēr ir spiesta konstatēt, ka valdības izrādītās rūpes par iedzīvotāju maznodrošinātajiem slāņiem vairāk gan ir šķietamas, atzina Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka atšķirību izlīdzināšana notiek nevis uz nodokļu samazināšanas vai optimizācijas rēķina darbiniekiem, bet gan palielinot darbaspēka izmaksas mazajiem uzņēmumiem. Minimālo algu var palielināt, tikai saistot to ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, nemainot nodokļu slogu mazākajai algai, uzskata LTA.

Tirdzniecības vietās steidzami būtu jāatceļ jebkādi preču tirdzniecības ierobežojumi, bet papildu ieviestajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem jābūt saprātīgiem, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka asociācija neatbalsta tirdzniecības vietām plānotās papildu prasības, kuras šobrīd virza Ekonomikas ministrija (EM), paredzot, ka strādāt varēs visas tirdzniecības vietas.

LTA vadītājs pauda viedokli, ka paredzētajām papildu prasībām nav pamata, un tās nav saistītas ar epidemioloģiskās drošības palielināšanu. "Tās drīzāk ir saistītas ar pircēju policejiskās uzraudzības pastiprināšanu," sacīja Danusēvičs.

Tostarp viņš minēja, ka LTA neredz pamatu vienam veikala apmeklētājam paredzēto platību palielināt no 15 līdz 25 kvadrātmetriem.

Danusēvičs uzsvēra, ka lielajiem tirdzniecības centriem nav problēmu nodrošināt prasību par 25 kvadrātmetriem vienam apmeklētājam, tomēr mazos un vidējos tirgotājus šāda prasība diskriminē.

Tirgus ekonomikā nevar regulēt pārtikas preču piecenojumu un situāciju var atrisināt divos veidos - pircējam izvēloties citu veikalu vai tirgotājiem piemērojot virspeļņas nodokli, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka LTA 26.jūlijā tikās ar Konkurences padomi (KP), lai pārrunātu pēdējā laika diskusijas par piecenojumiem dažādām precēm un dažādos veikalu tīklos.

Tirgotāju asociācija vienojusies par pētījuma metodikas risinājumiem, kas atvieglos piecenojuma struktūras aprēķinu, it sevišķi mazajos uzņēmumos, tādējādi ietaupot līdz 20 000 eiro aprēķinu veikšanā.

Danusēvičs skaidroja, ka cenu līmeni dažādos veikalos nosaka veikala attīstības fāze, proti tas, vai kompānija vēl investē vai investīcijas jau atgūtas, kā arī piedāvāto preču kvalitāte un servisa līmenis, tostarp apkalpošanas vide un preču atlase.

"Skaidrs, ka "Sky" vai "MC2" būtiski atšķirsies cenās no "Maxima"," sacīja LTA vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus pārdomas raisa vienādu preču būtiskās cenu atšķirības dažādos veikalos, piemēram, vietējā ražotāja prece, kas piegādāta veikalam par trim eiro, "LaTS" veikalā maksā četrus eiro, "TOP!" veikalā piecus eiro, bet "Rimi" - 6,5 eiro.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima nolēmis izstāties no Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un šodien nosūtīja tās vadībai oficiālu vēstuli, informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš.

Viņš norādīja, ka Maxima kritiski izvērtējusi pēdējā laika LTA paziņojumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu un secinājusi, ka tie neatbilst Maxima nostājai.

Andiņš skaidroja, ka Maxima šo soli vērtējusi pozitīvi, turpretī LTA allaž PVN samazināšanu kritizējusi. Arī pēdējam paziņojumam, ka PVN samazināšanas rezultātā cenas tikai augšot, Maxima kategoriski nepiekrīt, jo Maxima veikalos cenas pazeminās.

Līdz ar to Maxima uzsver, ka LTA paustais viedoklis nonāk krasā pretstatā ar Maxima pozīciju un vairs nepārstāv to.

Kases aparātu maiņa ir piespiedu reforma, kas ir lieka, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija uzskata, ka jaunie kases aparāti ir ieviešami pakāpeniski, pēc nepieciešamības nomainot vecos ar jauniem, vai arī gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatē iejaukšanos vecā kases aparāta darbībā.

Danusēvičs arī uzsver, ka kases aparātu maiņa radīs lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri to nav pelnījuši.

«Nozare nav pelnījusi šādu finansiālo slogu situācijā, kad paaugstinās dažādas izmaksas. Nedrīkst šādā veidā piespiest tirgotājus sekmēt inflāciju un paaugstināt cenas pircējiem. Pēc ekspertu aplēsēm, cenas kopumā būs jāpaaugstina par ne mazāk kā 40 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam būs papildus jāiztērē 20 eiro,» apgalvo Danusēvičs.

Pie uzņēmēju kritizētajām nodokļu politikas izmaiņām nav vainīgs finanšu ministrs Jānis Reirs (V), bet ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), šodien Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) rīkotajā preses konferencē sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Danusēvičs kritizēja šonedēļ valdībā pieņemto 2016.gada budžetu un to pavadošo nodokļu izmaiņu paketi. Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka pie nodokļu izmaiņām nevajadzētu vainot finanšu, bet gan ekonomikas ministri.

«Nav pareizi vainot Reiru, jo ekonomikas attīstības politiku Latvijā veido Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrei bija jārūpējas par to, lai valdības atbalstītā nodokļu pakete atbilstu ekonomikas interesēm,» uzskata LTA prezidents.

Pēc viņa domām, Reizniecei-Ozolai būtu jāuzņemas atbildība un jāskaidro, kāpēc netika ievērotas iepriekšējos gados panāktās vienošanās nodokļu politikas jomā.

Mazumtirdzniecības tīklu Mego un Iki darījuma summa varētu būt mērāma 10-25 miljonu eiro apmērā, savas aplēses izteica Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Iepriekš jau vēstīts, ka SIA Mego ir parakstījusi līgumu ar veikalu tīkla Iki operatoru SIA Palink par 100% Palink kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par Palink īpašnieku kļūst Mego.

Danusēvičs uzskata, ka tīklu apvienošana palielinās Mego konkurētspēju un apvienotais tirgotājs varēs veiksmīgāk konkurēt ar starptautiskajiem tīkliem Maxima un Rimi, kas patlaban dominē Latvijas mazumtirdzniecības tirgū.

Tāpēc viņš šo darījumu kopumā vērtē atzinīgi. «Tas ir pozitīvi, ka nacionālie tirgotāji rod iespēju attīstīties, un šis darījums ir pirmā reize, kad kāds nozīmīgs Latvijas tirgotājs nopērk ārzemju tirgotāju.»

Rudenī mūs sagaida katastrofāla aina, tā pēc sarunām ar mazumtirgotājiem par pārtikas cenu pieaugumu šodien sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Lai arī pagaidām graudu cenu pieaugums Latvijas tirgos nav atspoguļojies pārtikas cenās, visticamāk, graudu cenu kāpums jau septembra beigās un oktobrī būs vērojams tirdzniecībā.

H. Danusēvičs stāstīja, ka vairāki Latvijas ražotāji un piegādātāji iesnieguši pieteikumus par gaidāmajām cenu izmaiņām. Tā putraimiem cenas varētu celties par 20 – 56 %, piena produktiem – par 10 %, miltiem orientējoši par 11 %, bet griķiem – pat par 98 – 130 %. Piena produktu ražotāji cenu kāpumu skaidro ar piena iepirkumu cenu kāpumu, kas turpināsies vismaz līdz gada beigām un gaidāmo energoresursu cenu pieaugumu 15% apmērā, kas jau ierēķināts produktu gala cenā, klāstīja H. Danusēvičs. Lai arī maizes ražotāji pagaidām nav iesnieguši brīdinājumus par cenu kāpumu, taču tas varētu būt vidēji par 10-15%, teica LTA vadītājs. Tāpat sagaidāms arī kafijas un kakao cenu pieaugums, kas ietekmēs saldumu cenas.

«Ekskluzīvu preču tirgotāji pārsvarā «noapaļo» cenas. Šajā ziņā ar noapaļošanu visvairāk «grēko» Baltic Taxi, kas 3 latus pielīdzina 5 eiro, bet pareizi jābūt 4,27 eiro». Kā norādīja Baltic Taxi, H. Danusēvičs ir kļūdījies un braucieni no lidostas tiek nodrošināti sadarbībā ar Nordeka, nevis Baltic Taxi. Turklāt uzņēmums ir veicis labojumu mājaslapā, un pieci eiro ir pielīdzināti 3,51 latam.

To savā paziņojumā pauž Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadība. Kā konstatējis LTA prezidents Henriks Danusēvičs, dubultā cenu atspoguļošana ne visur rit raiti un ne visur cenas norādītas pircējiem pārskatāmi. Tipisks piemērs dažādai cenu atspoguļošanai ir veikali un pakalpojumu sniegšana lidostā «Rīga», kur pazīstams ziepju tirgotājs lielākajai daļai preču vispār nenorāda cenas un tur, kur izliktas cenu zīmes, uz tām ir tikai lati. «Neveiksmīgas cenu zīmes ir turku operatora veikalos, kur vispirms ir valūtas nosaukums viens aiz otra (Ls, EUR), tad seko cipari. No ērtības viedokļa valūtas nosaukumam vajadzētu būt savietotam ar summu. Pie tam ne katrs lidostas apmeklētājs saprot, ka lats ir vērtīgāks par eiro. Daļa tirgotāju, kam ir mazas cenu zīmītes, uzsākot dubulto cenu atspoguļošanu, vairs nenorāda cenu par preces mērvienību (vienam litram vai kilogramam),» vēsta LTA prezidents.

«Diemžēl šobrīd gan politiskā, gan pārējā līmenī tiek atbalstīti ārvalstu investori, savukārt par vietējiem uzņēmējiem tiek daudz runāts, bet darīts ļoti maz,» uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš skaidro, ka patlaban ir «iesaldēta» Mazo un vidējo uzņēmumu padome, kas pamatā atbalstīja vietējos uzņēmējus, tāpat savulaik bija projekts arī izglītības atbalstam mazajiem, vietējiem tirgotājiem, bet patlaban šis atbalsts aizgājis pie lielajiem tirgotājiem, piemēram Rimi. «Tas ir jocīgi, ka netiek atbalstīti vietējie,» intervijā Latvijas Radio 1 norādīja LTA prezidents.

«Kad premjera amatā bija Andris Bērziņš, viņš regulāri tikās ar vietējo uzņēmēju pārstāvjiem, bet tagad premjers tiekas tikai ar ārvalstu investoru pārstāvjiem,» tā LTA vadītājs.

Viņš norāda, ka drīzumā LTA sāks akciju Atbalsti savējos!, kuras vadītāja būs skaistumkopšanas salona īpašniece Binnija Ārberga.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn konstatējis 28 gadījumus ar iejaukšanos kases aparātu darbībā, seši lieli uzņēmumi bija Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri, turklāt viens no LTA biedriem ir iesaistīts arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu ķēdēs, sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Viņa norādīja, ka VID izprot Latvijas tirgotāju satraukumu par vakar medijos izskanējušos informāciju, ka ik dienu valstij tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro, jo notiek iejaukšanās kases aparātos.

«Arī VID tas uztrauc, tieši tāpēc nav pieņemama vilcināšanās jauno kases aparātu ieviešanā. VID regulāri informē par aprēķinātajiem zaudējumiem, tāpēc pārsteidzoši, ka LTA par tiem pirmo reizi ir izdzirdējusi tikai vakar. Tāpat esam aicinājuši LTA sniegt atļauju VID publiskot informāciju par asociācijā esošajiem biedriem tieši saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem. Diemžēl šī atļauja joprojām nav saņemta. LTA aicina VID nosaukt pārkāpējus, kaut gan apzinās, ka likums mums liedz pārkāpējus saukt vārdā,» skaidroja Zandere.

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs neizprot situācijas nopietnību un nav gatavs virzīt risinājumus sabiedrības iesaistei tautsaimniecības atdzīvināšanai un daudzveidības saglabāšanai - tā secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pēc tikšanās ar Ministra prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku.

LTA norāda, ka situācija tūrisma, viesmīlības un saistītajās nozarēs Latvijā praktiski visu pandēmijas laika periodu, izņemot 2020.gada periodu, kad tika īstenots Baltijas burbulis ir bijusi sliktāka, nekā citviet Eiropā, tajā skaitā kaimiņvalstīs.

Kā publiski ir izskanējis, valdībai ir plāns atcelt gandrīz visus ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām, sākot ar 1. martu, atstājot tikai pamatierobežojumus, piemēram, masku valkāšanu sabiedriskajās vietās, 2 metru distances ievērošanu un dažus citus.

Tomēr LTA prezidents Henriks Danusēvičs sanāksmē pauda, ka ierobežojumu atcelšanas temps ir pārāk lēns un jāiet Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajā ceļā un jāsabalansē vīrusa apkārošana un ekonomiskās intereses. "Mēs atbalstam to, ka Veselības ministrija nosaka pasākumus, kas ir veicami, lai ierobežotu slimības izplatību, tomēr, ja VM piedāvātie un bieži vien uzspiesti priekšlikumi ir daudz stingrāki, nekā valstīs ar zemāku saslimstību, vajadzīgs kāds, kas tos sabalansē. Mūsuprāt, jau tagad vajadzētu sākt atcelt ierobežojumus, kas ir iesīkstējuši un kas būtiski atšķiras no ES valstīs pieņemtajiem, piemēram, prasība par 25 m2 uz vienu pircēju tirdzniecības vietās, kas ir pilnīgs absurds. Veselības ministrija vēl novembrī piekrita, ka to varētu atcelt, bet uz februāra sākumu nekas nav izdarīts. Tāpēc uzskatam, ka ierobežojumu atcelšanas temps būtiski jāpaātrina," norāda H.Danusēvičs.

«Pēdējos mēnešos pieaug apdraudējums patēriņa preču eksportam austrumu kaimiņu virzienā . To apstiprina arī dati par ekonomikas izaugsmes tempu samazinājumu šī gada pirmajā ceturksnī,» teikts Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izplatītajā paziņojumā.

LTA norāda, ka Ukrainā reālais apgrozījums mazumtirdzniecībā patlaban krities par 30%, salīdzinot ar gada sākumu, «tomēr daudzas Latvijas ražotāju preces tur ir konkurētspējīgas, piemēram, dzērieni, siers, gaļas un zivju konservi, konditoreja».

Apdraudējumu, pēc LTA vārdiem, rada Latvijas Garantiju aģentūras apturētās garantijas preču piegādēm. LTK prezidents Henriks Danusēvičs pauž viedokli, ka «mums vajadzētu atbalstīt ražotāju iespējas ekonomiskās krīzes periodā palielināt Latvijas produktu īpatsvaru šai lielajā tirgū».

« Uzskatu, ka nav riska karam Ukrainas teritorijā un tirdzniecības tīklu sabrukumam. To pierāda arī tālāka Ukrainas veikalu darbība okupētās Krimas teritorijā, kur daudziem tirdzniecības tīkliem pret savu gribu jāveido uzņēmums atbilstoši Krievijas likumdošanai,» viņš norādīja.

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir izgāzusies, jo tā ir necaurspīdīga, nedroša un neizdevīga mazajiem tirgotājiem. Turklāt tirgotāji neredz, kas un kā saimnieko, līdz ar to nav pārliecības, ka nauda tiek tērēta taupīgi.

Danusēvičs nosauc trīs galvenos punktus, kas liecina par depozīta sistēmas problēmām.

Vispirmām kārtām par to liecina, pēc viņa pārstāvēto tirgotāju domām, tas, ka sistēma nav caurspīdīga un tajā nav iesaistīti visi dalībnieki, uz kuriem šī sistēma attiecas un kuriem tā ikdienā jāapkalpo. “Šobrīd ir tāda interešu grupiņa izveidojusies, kura mums nesaprotamā veidā veic gan iepirkumus depozīta aparātiem, jo nepiedalījās iepirkumu komisijā itin neviens no tirgotājiem, gan arī šobrīd mēs nesaprotam, kas kā notiek, kāpēc. Daudzas lietas, kas varētu būt sakārtotas, vienkārši tiek nogrūstas uz tirgotāju pleciem. Tirgotājam veikalā ir jāšķiro, piemēram, stikla pudeles 12 dažādās kastēs, tāds roku darbs, bet izreklamētajā loģistikas centrā bija sarežģīti nez kāpēc ieviest stikla pudeļu šķirošanu,” skaidro LTA vadītājs.

Otrdien Ministru kabinets (MK) plānojis skatīt Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz ieviest pastāvīgu uzraudzību un papildus administratīvās darbības aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītiem mikro un mazajiem uzņēmumiem, kā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma, uzsver LTA.

Starp aizliegumiem noteikts – ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums, tad, neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.

LTA norāda, ka likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar neapbruņotu aci redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2 – 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.