Citas ziņas

LTV Dziesmu svētkus vērojuši vairāk nekā miljons skatītāju

, 24.07.2008

Jaunākais izdevums

Latvijas Televīzijas komanda, kurā XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku laikā bija apvienojušies labākie radošie un tehniskie spēki, šajā projektā sevi apliecinājusi atkal jaunā kvalitātē, spējot ne tikai adekvāti pārraidīt emocijas, kas virmoja svētku norises vietās, bet papildus radīt iespaidīgus emocionālos stāstus arī ar televīzijas izteiksmes līdzekļu palīdzību.

Tāpat labus vārdus Latvijas Televīzija turpina saņemt arī no saviem skatītājiem, kas mīt ārpus Latvijas, jo Dziesmu svētku tiešraides bija skatāmas LTV Arhīva interneta mājas lapā (www.ltvarhivs.lv). Kopumā tās noskatījušies ap 40 000 skatītāju no 56 valstīm. Vēl joprojām bezmaksas režīmā LTV Arhīvā iespējams noskatīties svētku koncertu ierakstus, Db.lv informē Ieviņa Ancena,

VB SIA Latvijas televīzija Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Savukārt šodien kļuvuši pieejami mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati par to, cik skatītāju vērojuši Dziesmu un deju svētkus televizora ekrānā.

Vislielāko auditoriju pie ekrāniem pulcējis Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerts. Tiešraidē to vērojuši 10.7% jeb 235 900 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Lielu uzmanību izpelnījies arī noslēguma koncerts 12. jūlijā: to skatījušies 9.9% jeb 217 200 skatītāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Savukārt programmu Deju svētkiem – 60 vērojuši 191 200 skatītāju jeb 8.7% iedzīvotāju. Tieši tāpat skatīts arī deju lieluzvedums Izdejot laiku. Kopumā Dziesmu un deju svētku koncertus LTV1 ēterā noskatījušies 1 092 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dziesmu svētku virsdiriģents: Mēs paši esam palikuši bez biļetēm

Laura Mazbērziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kots: Politiķi sadzird komerctelevīzijas, bet LTV ilgstoši tur «badā»

Nozare.lv, 04.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas politiķi, šķiet, sadzird un uzklausa komerctelevīziju problēmas, bet sabiedrisko Latvijas Televīziju (LTV) ilgstoši tur «badā» un neveicina tās ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

«Apdraudējums sabiedriskās televīzijas spējām pildīt savu misiju noteikti ir neskaidrais finansējuma modelis, kur LTV ir nepārtraukti jālūdzas un jāmēģina atsevišķiem projektiem pierādīt, kāds finansējums būtu vajadzīgs,» saka Kots.

Kots, kurš vada LTV kopš 2004.gada, vairākas reizes izteica skarbu kritiku pret likumdevējiem, kuri atbild par LTV budžeta veidošanu un sabiedriskā pasūtījuma definēšanu.

«Politiķu attieksme pret sabiedriskajiem medijiem visus šos 20 gadus ir bijusi vienkārši nežēlīga un iznīcinoša. Ja politiķi vēlas veselīgu, kvalitatīvu sabiedrību, politiķiem vajadzētu ļoti precīzi izanalizēt, kādā veidā un kur ir kaut kas jāiestāda, lai sāktu augt «koks». Elektroniskais medijs ir tas, kas uzrunā visu sabiedrību. Jo vairāk iegulda šajā medijā, jo vairāk atdeves būs no sabiedrības. Ja šis medijs tiek turēts badā, ja nevar noalgot labākos žurnālistus, ja medijs kā darba devējs nevar sniegt kvalitatīvus darba apstākļus, tad arī pats darbinieks nevarēs apmierināt auditoriju,» Kots teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pērn skatītākā atkal Eirovīzija

, 26.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gadā par skatītāko raidījumu kļuvis LTV1 pārraidītais 53. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, ko vērojuši vidēji 16.6% jeb 364 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Arī 2007. gadā starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls bija gada skatītākais raidījums.

Liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati, ka otrajā vietā pērn skatītāko pārraižu topā ierindojies Latvijas 90. jubilejai veltītais gaismas priekšnesums, ko vērojuši vidēji 16.2% jeb 356 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Gadumijas raidījumu Laimīgu Jauno gadu! 31. decembra vakarā vērojuši 13.7% jeb 301 000 skatītāju, kas vecāki par četriem gadiem. Tāpat skatītāji novērtējuši Valsts prezidenta Valda Zatlera Jaungada apsveikumu, kuru skatījušies 31.2 jeb 289 700 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Bet 53. starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālā atlases finālu skatījušies 12.6% jeb 277 800 Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NEPLP izsaka neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Beltem un valdes loceklim Ņesterovam

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA «Latvijas Televīzija» valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, informēja NEPLP pārstāvji.

Lēmums stājas spēkā šodien, 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Tāpat 2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - «Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide» divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā.

NEPLP pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. Tāpat 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par LTV valdes vadītāja krēslu cīnīsies Tjarve, Krivma un Belte

Nozare.lv, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kots pamet LTV vadītāja amatu; ir jauns darba piedāvājums

Nozare.lv, 26.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Giels atsakās no amata: labam menedžerim ir jāsaredz arī iespēja atkāpties

Zane Atlāce - Bistere; LETA, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš strādāja par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā «Olainfarm», nolēmis atteikties no sava amata.

«Gribu pateikties par to, ka atbalstījāt mani, kā LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidātu, un vēl jo projām uzsveru, ka manas zināšanas un kompetences, lieti noderētu LTV stratēģijas izstrādē un realizācijā, bet saistībā ar lielo spiedienu, ko izraisījušas vairākas puses, labam menedžerim ir jāsaredz arī iespēja atkāpties, izvērtējot nākotnes perspektīvas. Gribu tikai visiem novēlēt, turpināt cīnīties un tiekties uz augstāku mērķu sasniegšanu. Jāatzīst, ka neko nepametu pusratā – vēl jo projām turpināšu pilnveidoties, rast iespēju sevi pierādīt. Izvērtējot visus notikumus, kas bija vērsti pret mani, kā pret personību nepamatotā formātā, bez jebkādas iespējas pierādīt pretējo, par ko liecina, ka tiek manipulēts ar žurnālistu neatkarīgo viedokli, gan arī ar NEPLP, kā neatkarīgo institūciju, es atsaucu savu kandidatūru. Jāatzīst, ka šī mašinērijā, kura kā izteicās Elita Veidemane sniega bumba, patiesi nokauj jebkādas cerības vienam stāties pretī tik intensīvam spiedienam. Man ļoti žēl, ka ir radusies šāda bezkompromisa situācija, kurā esam nonākuši šobrīd. Minētā situācija tikai norāda uz to, ka viens nav racējs, vajag lielāku sabiedrības atbalstu pārmaiņām. Novēlu LTV turpmāk atrast spēcīgus profesionāļus, kas nāk no LTV iekšienes un izaug, un pierāda, ka ir kur augt un tiekties, jo potenciāla ir daudz, to es saskatīju visos aspektos,» ierakstā savā Facebook profilā norāda E. Giels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Reklāmisti saķeras cīņā par Dziesmu svētku pasūtījumu

Gunta Kursiša, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā

LETA, 08.04.2013

Cilvēki stāv rindā pie Latvijas Leļļu teātra, lai iegādātos biļetes uz Dziesmu un deju svētku koncertiem.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzija (LTV) pēc iepazīšanās ar medijos izplatīto informāciju, ka TV3 Latvia (TV3) radusi iespēju turpināt seriāla Neprāta cena uzņemšanu, šodien nosūtījusi vēstuli TV3, kurā pauž neizpratni un vērš uzmanību uz vairākām niansēm, kuras ir pretrunā gan ar ētiku, gan pastāvošo Autortiesību likumu.

«Seriāla Neprāta cena autortiesības pieder LTV, un jebkāda seriāla turpmāka izmantošana, tostarp seriāla nosaukuma izmantošana, seriāla sižetiskās līnijas turpināšana, seriāla un tā scenārija pārveidošana ar mērķi radīt audiovizuālu darbu un/vai jau esoša darba turpinājumu pārraidīšanai televīzijā vai citos audiovizuālajos medijos kā tikai LTV programmās nav atļauta un nekad netiks pieļauta,» vēstulē uzsver LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī akcentē, ka tieši LTV ir seriāla Neprāta cena idejas autore un ražotāja, tāpēc LTV pat nepieļauj iespēju, ka seriāls, kas iemantojis ievērojamu LTV1 skatītāju uzticību, tiktu veidots citā televīzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tirgo sižetus LTV7 vārdā

Lelde Petrāne, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūdzas, ka atsevišķi Televeikala skatloga producenti tirgo sižetus LTV7 vārdā, vēsta laikraksts Diena.

Sarunas shēma ir viena. Vispirms jāpiezvana uzņēmumam vai iestādei un jāizrāda vēlme veidot sižetu par viņiem. Vēlāk sarunas turpinājumā it kā starp citu jāieminas, ka par sižetu būs arī jāmaksā. Tā tiek piesaistīti klienti vismaz daļai Televeikala skatloga raidījumu, kurus biezā slānī rāda Latvijas Televīzijā (LTV). Šādi raidījumi nav nekas aizliegts, tos veido neatkarīgie producenti, un tie ir nodalīti no LTV satura, taču problēma ir tā, ka vismaz daļa no raidījumu veidotājiem zvana un pārdod saturu, stādoties priekšā kā LTV 7. kanāla (LTV7) pārstāvji, skaidro laikraksts.

Ielūkojoties televīzijas programmā, redzams, ka LTV7 Televeikala skatloga raidījumi ir dažādi un tie redzami katru rītu. Tajos tiek pārraidīti apmaksāti materiāli par visnotaļ plašu tēmu loku. Potenciālos klientus uzrunājot paši raidījumu producentu kompāniju pārstāvji. Piemēram, lauksaimnieki apmaksātu sižetu piedāvājumus no Televeikala skatloga veidotājiem saņem regulāri, stāstījis z/s Strazdi īpašnieks Valters Bruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis jaunu pārbaudi par vasarā noslēgto līgumu, ar ko uzņēmums Reklāmas aģentūra Persona (RAP) no Latvijas Televīzijas (LTV) iegādājās tiesības izvietot reklāmu un sponsoru norādes Pasaules kausa futbolā spēļu translācijās.

Savukārt Valsts kontrole (VK) pievērš pastiprinātu uzmanību LTV, veicot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) finanšu pārskata revīziju, raksta Diena.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba stāsta, ka pērn VK pastiprinātu uzmanību pievērsa Latvijas Radio, šogad – LTV. Viņa nenoliedz, ka VK saņemtas LTV darbinieku sūdzības par LTV amatpersonu rīcību, kas «pastiprina nepieciešamību» pievērst lielāku uzmanību LTV, bet tas neesot vienīgais iemesls, kāpēc VK to darīs.

Diena lūdza KNAB izvērtēt, vai LTV amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski, vēršot KNAB uzmanību uz to, ka laikraksta rīcībā esošajā LTV Revīzijas komisijas vadītāja Sergeja Kārīša ziņojumā teikts – līgums ar RAP izveidots pretēji LTV interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

picturegallery.34578ff6-5443-48b3-99d4-5c526b155e3f

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTV budžeta situācija ir kritiska

, 11.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas televīzija vēstulē Nacionālajai radio un televīzijas padomei paudusi satraukumu par televīzijas finansējuma kritisko situāciju, kas apdraud kvalitatīvas programmas veidošanu.

Vēstulē Latvijas televīzija (LTV) aicina Nacionālo radio un televīzijas padomi (NRTVP) veikt grozījumus LTV 2009. gada budžetā, informēja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka. 2008. gada 8. oktobrī LTV valde apstiprināja 2009. gada budžeta izdevumu un ieņēmumu daļu 13.4 miljonu latu apmērā. Savukārt 13. decembra naktī, sakarā ar Saeimas pieņemtajiem budžeta grozījumiem, LTV 2009. gada valsts budžeta dotācija tika samazināta par 2.4 miljoniem latu. Papildus tam pagājušā gada decembrī LTV tika informēta, ka 2009. gada pirmajā ceturksnī LTV valsts budžeta dotācija nedrīkst pārsniegt piektdaļu no gada budžeta, turklāt no tā tiks ieturēti 10% rezerves fondam. „Tādējādi pirmā ceturkšņa saņemtā dotācija Latvijas Televīzijai ir pat mazāka nekā 2006. gadā, neskatoties uz loģisku izmaksu pieaugumu kaut vai tikai inflācijas dēļ,” vēstulē NRTP situāciju raksturo LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dziesmu un deju svētku biļetes nav saņēmuši teju 500 cilvēki

LETA, 06.03.2018

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča (no kreisās) un Biļešu paradīzes direktors Ēriks Naļivaiko.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases kompānijas Fontes vadītāja Inese Kamarūte intervijā laikrakstam Diena atklājusi, ka nav ieteikusi virzīt Rolandu Tjarvi uz LTV valdi. Lūgta skaidrot iemeslu, viņa biznesa portālam db.lv norādīja uz Nacionālās radio un televīzijas padomes 2002. gada lēmumu.

Kā ziņoja LETA, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc kandidātu izvērtētāja Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.

Šodien laikrakstā Diena publicētā intervijā Fontes vadītāja I. Kamarūte, jautāta, vai ir kāds kandidāts, kuru nav ietiekusi, atklājusi: «Es neieteicu virzīt Rolandu Tjarves kungu turpmākai izskatīšanai kādā no valdes amatiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jūlija skatītāko TV pārraidi ir kļuvis kanālā LNT translētais konkurss Jaunais Vilnis 2008 , to vērojuši vidēji 11.9 %, jeb 261.9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Jaunā Viļņa 2008 koncertus varēja skatīt arī kanālā TV5 Rīga . Kādu no Jaunā viļņa koncertiem, kanālos LNT un TV Rīga , kopā vērojuši 71.4 %, jeb 1 miljons un 567.9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, komentē TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs.

Savukārt visvairāk skatījušies Jaunā viļņa 2008 atklāšanas koncertu kanālā LNT, vidēji 13.5 %, jeb 297.1 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Par otro skatītāko pārraidi jūlijā kļuvušas LNT ziņas (Svētdienā) , tās vērojuši vidēji 10.8 %, jeb 238 tūkstoši. Savukārt trešā skatītākā pārraide - XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku atklāšanas koncerts, to vērojuši vidēji 10.7 %, jeb 235.9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TV kanālu auditorijas 2008. gada maijā

, 10.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā skatītākais ir bijis kanāls LNT , kura vērošanai veltīti 18.5 % no kopējā TV skatīšanās laika, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopojusi šā gada maija TV kanālu auditoriju.

Otrais populārākais ir bijis kanāls TV3 ar 15.5 % lielu skatīšanās laika daļu. Savukārt trešais populārākais ir bijis kanāls LTV1 ar 11.9 %, Db.lv informē TNS mārketinga vadītāja Laura Briča.

Ceturtais populārākais kanāls maijā bijis PBK ar 115 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam 3+ tikuši veltīti 4.3 % , kanālam LTV7 – 3.3 % un kanālam TV5 Rīga – 3.1 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam RenTV Baltija veltīti 2.4 % un kanālam TV6 – 1.6 %. Savukārt kanāliem PBMK un MTV Latvia , iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši attiecīgi 0.3 % un 0.2 % no kopējā TV skatīšanās laika. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 25.4 %, bet V ideo un DVD skatīšanai – 2.1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Populārākā TV pārraide maijā: hokeja spēle starp Latviju un Krieviju

, 08.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par populārāko TV pārraidi maijā ir kļuvusi pasaules hokeja čempionāta spēle starp Latvijas un Krievijas valsts vienībām, kuru vērojuši vidēji 21.3%, jeb 464.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, un tie ir bijuši 51.5% no visiem tā brīža TV skatītājiem.

Tā liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati par TV kanālu auditorijām 2009.gada maijā.

Otrajā vietā ierindojas Kanādas un Krievijas valsts vienību spēle, kuru vērojuši vidēji 16.4%, jeb 357.5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Savukārt trešo vietu ieņem Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 14.3%, jeb 312.1 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

TNS noskaidrojis, ka maijā skatītākais kanāls pēc skatīšanās laika daļas ir bijis kanāls TV3, kuru TV skatītāji vērojuši 17.8% no kopējā TV skatīšanās laika. Tam seko kanāls LNT ar 16.7% un kanāls PBK ar 12% no kopējā skatīšanās laika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Janvārī skatītāko televīzijas kanālu trijnieks paliek nemainīgs

, 16.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gada janvārī televīzijas skatītāju vidū populārākais ir bijis kanāls LNT, tā vērošanai veltīti 17% no kopējā televīzijas skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls ir bijis TV3 ar 15.4%, bet trešais PBK ar 11.5%, liecina TNS Latvia dati.

Janvārī laiks, ko viens TV skatītājs, kas vecāks par 4 gadiem, pavadījis pie TV ekrāna, ir bijis vidēji 5 stundas un 42 minūtes dienā. Savukārt Igaunijā tas ir bijis 5 stundas un 37 minūtes, bet Lietuvā vidēji 5 stundas un 34 minūtes dienā.

Par janvāra skatītāko pārraidi ir kļuvis LNT ziņu speciālizlaidums , to vērojuši vidēji 15 %, jeb 330.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem. Otrajā vietā ierindojies raidījums Nekā personīga kanālā TV3, to vērojuši vidēji 14.5 %, jeb 318.4 tūkstoši. Trešais skatītākais bijis LNT ziņu Top 10, to vērojuši vidēji 13.4 %, jeb 294.2 tūkstoši. Savukārt ceturtajā vietā ierindojies raidījums de facto kanālā LTV1 , to vērojuši vidēji 13.1 %, jeb 287.9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, norāda TNS Latvia mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tiek apsvērta iespēja piešķirt papildu finansējumu Latvijas Televīzijai (LTV) priekšvēlēšanu debašu rīkošanai, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots pieļauj, ka LTV varētu izvērst politiķu boikotu un piedāvāt viņiem mazāk ētera laika.

Ja turpmāk netiks nodrošināta LTV apsardze un Elektronisko mediju likumā tiks iestrādāti Valsts prezidenta rosināti grozījumi, kas liktu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas nodot komercmedijiem, esot iespēja, ka arī plānotajās LTV priekšvēlēšanu diskusijās politiķu vietā diskutēs tikai eksperti un sabiedrības pārstāvji. Tā šodien raksta Diena.

Jau vēstīts, ka LTV naudas trūkuma dēļ neplāno rīkot atsevišķu debašu ciklu. Savukārt LNT vadītājs Andrejs Ēķis, kurš neslēpj atbalstu apvienībai Par labu Latviju!, paudis gatavību pārņemt «milžu cīņas».

Komentāri

Pievienot komentāru