Citas ziņas

Lūdz premjeru nelikvidēt Latvijas Vēstnesi

Dace Skreija, 24.03.2010

Jaunākais izdevums

Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības Centrs šodien nosūtījis atklātu vēstule Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot apzināties sekas, ko varētu radīt lēmums par Latvijas Vēstneša likvidāciju.

«Sakarā ar Latvijas Darba devēju Konfederācijas (LDDK) pausto viedokli un ieteikumu par Latvijas Vēstneša likvidāciju, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz vairākiem jautājuma aspektiem, kas liecina ne vien par LDDK personisko ieinteresētību, bet arī uz iespējamām negatīvām sekām likvidācijas gadījumā,» norāda Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības Centra pārstāvis Alberts Jodis, turpinot, ka Latvijas Vēstneša likvidācija var radīt reālus draudus sabiedrības informētībai, kā arī uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Latvijas Vēstneša esamību nedrīkst rēķināt tikai finansiālos ieguvumos vai zaudējumos, jo bezmaksas informācijas pieejamība sniedz daudz lielāku ieguvumu, kas ne vienmēr ir aprēķināms finansiāli.

«Ja likumprojektu apkopošanas un publicēšanas funkciju nodos privātā biznesa pārraudzībā, sabiedrībai par informācijas iegūšanu būs jāmaksā, lai atpelnītu to darbu, kas ieguldīts. Līdz ar to lielai sabiedrības daļai informācija nebūs pieejama ne tikai samaksas dēļ, bet arī sarežģītākās piekļuves dēļ. Tā rezultātā lielai sabiedrības daļai būs liegta juridiskā pašpalīdzība un palielināsies risks saskarties ar dažādiem krāpšanas un nelikumību gadījumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Oficiālā e-publikācija paplašina informācijas pieejamību jeb «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības»

VSIA Latvijas Vēstnesis viedoklis, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

No nākamā gada Latvijas Vēstnesis iznāks tikai elektroniski

Gunta Kursiša, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada Ministru kabineta (MK) noteikumi un citi tiesību akti tiks publicēti elektroniski, un līdz ar to ar to paredzēts atteikties no oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis izdošanas papīra formātā. Tādā veidā tiks ietaupīta vairāk nekā ceturtā daļa no līdzekļiem, kas patlaban nepieciešami oficiālās publikācijas nodoršināšanai.

2011. gadā no iedzīvotājiem un uzņēmējiem SIA Latvijas Vēstnesis iekasējis ap 1,4 milj. Ls, un tā uzturēšanai nodarbinājis 80 darbinieku.

Oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis interneta tikai vietnē vestnesis.lv būs pieejams no 2012. gada 1. jūlija, bet vēl pusgadu - līdz 2013. gada 1. janvārim - vienlaikus tiks nodrošināta arī oficiālā publikācija papīra formā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pārejas periods esot nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārliecināties par elektroniskās publikācijas drošību, ērtību un uzticamību un, ja nepieciešams, novērst radušās problēmas. Valdībai būs jāizvērtē elektroniskā izdevuma drošums un pieejamība un līdz šī gada 1. novembrim par to būs jāiesniedz ziņojums Saeimai, skaidro Saeimas Preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LDDK aicina Valsts kontroli un Konkurences padomi izvērtēt iespējamu «šķērdēšanos» Latvijas Vēstnesī

Jānis Rancāns, 05.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicinās Valsts kontroli un Konkurences padomi izvērtēt VSIA Latvijas Vēstnesis nelietderīgu valsts līdzekļu izmantošanu, šķērssubsidējot biznesa pakalpojumu un veidojot negodīgu konkurenci.

LDDK norāda, ka jau iepriekš ir vērsusi lēmumpieņēmēju uzmanību uz to, ka Latvijas Vēstnesis izmanto uzņēmēju un privātpersonu obligātās iemaksas savas komercdarbības finansēšanai, un rosinājusi veikt strukturālas izmaiņas oficiālās publikācijas funkcijas nodrošināšanai, kas atbilstu labas pārvaldības principiem un ļautu samazināt obligātos maksājumus vismaz par sešām reizēm.

«Uzskatām, ka valstij ir efektīvi jāveic savi pienākumi, nevis jāveido komercuzņēmumi vai valsts aģentūras un jānodarbojas tajos ar saimniecisko darbību, kas nav rentabla un kropļo konkurenci,» sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa arī uzsvēra, ka Valsts kontroles un Konkurences padomes rīcībā ir mehānismi, kā novērtēt faktisko situāciju un izsvērt minēto problēmu ieteki ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas Vēstneša sludinājumu reģistrācijas informācijas sistēmas uzturēšana izmaksās 91,5 tūkst. Ls

Gunta Kursiša, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis noslēgusi iepirkumu konkursu par sludinājumu reģistrācijas informācijas sistēmas SuRIS uzturēšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Noslēdzoties konkursam, noskaidrojies, ka šos pakalpojumus valsts SIA Latvijas Vēstnesis par 91,5 tūkstošiem latu sniegs SIA Doltex.

Iepirkumā iekļauta sludinājumu reģistrācijas informācijas sistēmas SuRIS uzturēšana, programmas darbības kļūdu apsekošana un novēršana, programmas pilnveidošana.

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis nodarbojas ar laikrakstu izdošanas pakalpojumiem, un tā dibināta 1993. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 500 tūkst. lati. Latvijas Vēstnesis valdē darbojas valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, kā arī valdes locekļi Matīss Markus un Aivars Maldups.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī LTRK pamana «šķērdēšanos» Latvijas Vēstnesī; iesaka, kā ietaupīt 1,4 miljonus latu

Dienas Bizness, 20.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālās publikācijas funkciju organizējot caur publisko iepirkumu sistēmu, valsts ik gadu ietaupītu 1,4 miljonus latu, uzskata uzņēmēji.

Izmaksas, kas saistītas ar oficiālo publikāciju nodrošināšanu, būtu paredzamas valsts budžetā; oficiālo publikāciju nodrošināšanas funkcija nododama Tieslietu ministrijas pārziņā un organizējama caur publisko iepirkumu sistēmu - ir pārliecināti uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri.

«Oficiālo publikāciju funkciju organizējot caur publisko iepirkumu sistēmu, kas būtu esošajai tirgus situācijai atbildoša procedūra, valsts gadā varētu ietaupīt 1,4 miljonus latu,» uzsver LTRK padomes loceklis, pakalpojumu padomes vadītājs Aldis Gulbis, paskaidrojot, ka, pat rēķinoties ar paaugstinātām pakalpojuma pieejamības un datu drošības prasībām, brīvas tirgus konkurences apstākļos šī pakalpojumu cena nepārsniedz 600 tūkst. latu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Vēstnesim pērn apgrozījums krities par 10%

Gunta Kursiša, 24.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis pagājušajā gadā apgrozīja 2,07 miljonus latu, kas ir par 10,5% mazāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Ieņēmumu lielāko daļu jeb 93,7% veidoja apmaksātās oficiālās publikācijas. Apgrozījuma kritums pērn saistāms ar šo publikāciju skaita samazinājumu, skaidro Valsts SIA Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 368 tūkstošus latu.

Pērn Latvijas Vēstneša galvenais uzdevums bijis nodrošināt elastīgu pāreju uz oficiālo publikāciju elektroniskā formātā, kā to noteica Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Likums nosaka, ka informācija turpmāk tiek publicēta elektroniski tīmekļa vietnē vestnesis.lv, atgādina uzņēmuma vadība.

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis reģistrēta 1993. gadā un nodarbojas ar laikrakstu izdošanu, datu apstrādi un uzturēšanu un interneta portālu darbību, liecina Lursoft dati. Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 75 darbinieki. Uzņēmuma valdē darbojas trīs amatpersonas – valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, kā arī valdes locekļi Aivars Maldups un Matīss Markus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aicina likvidēt Latvijas Vēstnesi

Guna Gleizde, 22.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina likvidēt VSIA Latvijas Vēstnesis.

Organizācija arī lūdz Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) izveidot darba grupu oficiālās e-publikācijas izveidei, kura būtu vērsta uz sabiedrības interesēm, izmaksu efektīva un balstītos tiesiskas valsts pamatprincipos.

LDDK uzskata, ka šobrīd diskusija par oficiālās elektroniskās publikācijas izveidi nonākusi strupceļā, jo problēma tiek risināta nevis pēc būtības, bet tā, lai tiktu saglabāts viens valsts uzņēmums – Latvijas Vēstnesis.

Tieslietu ministrija izstrādājusi koncepciju, kas paredz, ka no nākamā gada valsts oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis tiks izdots tikai elektroniskā versijā. Pirmdien valdības komiteja vēl nepieņēma lēmumu šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Latvijas Vēstneša darbības nodrošināšanai nākamajos trīs gados nepieciešami 2,25 miljoni eiro

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošināta oficiālā izdevēja «Latvijas Vēstnesis» turpmāku darbību, nākamajos trīs gados no valsts budžeta ir nepieciešami 2 256 070 eiro, teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā ziņojumā, ko šodien prezentēs Ministru kabineta sēdē.

Tajā skaidrots, ka 2017.gadā izdevējs darbojies ar 254 529 eiro lieliem zaudējumiem, kas segti no «Latvijas Vēstneša» uzkrājumiem, savukārt 2018.gadā prognozēts, ka izdevēja ieņēmumi turpinās samazināties un plānoto zaudējumu segšanai būs nepieciešami 723 222 eiro.

Ņemot vērā pieaugošos zaudējumos, pastāv nopietns risks, ka izdevējs jau nākamgad nespēs īstenot savus uzdevumus, tostarp normatīvo aktu publicēšanu un konsolidēšanu, skaidro TM.

Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka 2017.gadā starptautiskā auditorkompānija SIA «Pricewaterhouse Coopers» veica vispārīgu izdevēja efektivitātes, lietderības un atbilstības izvērtējumu. Galā ziņojumā auditorkompānija norādīja, ka analīzes rezultātā nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par esošo resursu neefektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludināts starptautisks konkurss uz Latvijas Universitātes rektora/-es amata vietu.

Augstākās izglītības likums noteic, ka viena persona nevar pretendēt uz rektora amatu vairāk par diviem izpildes termiņiem.

Pašreizējam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Indriķim Muižniekam šis ir jau otrais izpildes termiņš, kas tuvojas noslēgumam, līdz ar to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir izsludināts atklāts konkurss uz rektora/-es amata vietu.

Pretendentiem/-ēm ir izvirzītas pamatprasības, lai varētu kandidēt uz LU rektora amatu:

  • zinātnes doktora grāds kādā no LU stratēģiskās specializācijas jomām atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojumam nr. 449 “Par valsts augstskolu stratēģisko specializāciju”;

  • nevainojama reputācija (t. i., nav iemesla pamatotām šaubām par pretendenta/-es nevainojamu reputāciju un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo);

  • vadības pieredze augstākās izglītības un zinātnes jomā ne mazāk kā 8 gadi, t. sk. augstākās izglītības un zinātnes institūciju, to iestāžu vai struktūrvienību vadībā ne mazāk kā 4 gadi;

  • pieredze starptautisku stratēģisku partnerību veidošanā un attīstības vai pētniecības projektu vadībā;

  • zinātnes vadības pieredze un sasniegumi zinātnē starptautiskā līmenī (publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, dalība pētniecības projektos);

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem

Lelde Petrāne, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā noslēgušās starptautiskās bārmeņu sacensības World Class Baltic. Sacensību pusfināls un fināls pulcēja 30 labākos bārmeņus no Baltijas valstīm.

Lai kvalificētos World Class pusfinālam, konkursa dalībnieki piedalījās pusgadu ilgās meistarklasēs. Pusfinālā dalībniekiem bija jāveic divi pārbaudījumi. Pirmajā pārbaudījumā bārmeņi pārsteidza ar saviem «Asiņainās Mērijas» kokteiļiem, radot žūrijai mājas ballītes atmosfēru, kā arī pierādīja savu meistarību, žūrijai prezentējot savu signature serve. Rezultātā tika noskaidrots fināla dalībnieku Top3.

Savukārt finālā dalībnieki parādīja savu izpratni par planētas ilgtspējas problēmām un to risināšanu Balt-Eco pārbaudījumā, kā arī Speed Round parbaudījumā sešās minūtēs bija jāpagatavo seši kokteļi un aklajā testā jāatpazīst Diageo Single malt viskiji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas kompānijai AS Olainfarm piederošā SIA Latvija aptieka sev pievienos iepriekš iegādātos aptieku uzņēmumus, liecina Firmas.lv informācija.

Latvijas aptiekai paredzēts pievienot SIA Rūpes Farm aptieka, kas atrodas Rīgā, SIA Stefānijas aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Jūras aptieka, kas atrodas Ventspilī, SIA Gostiņu aptieka, kas atrodas Olainē, SIA Nikafarm, kas atrodas Olainē, un SIA FB1, kas arī atrodas Olainē.

Kā aģentūrai LETA skaidro Latvijas aptieka valdes loceklis Ilmārs Pajuste, šie aptieku uzņēmumi iegādāti laika posmā no 2015.gada decembra līdz 2016.gada beigām. Visas šo uzņēmumu pārvaldītās aptiekas ar zīmolu "Latvijas aptieka" sākušas strādāt pērn.

Kopumā 2016.gada beigās zīmola Latvijas aptieka tīklu veidoja 63 aptiekas. Reorganizācija ir noslēdzošais uzņēmumu pievienošanas posms uzņēmumam "Latvijas aptieka", norāda Pajuste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas tiks aizliegts eksportēt zāles, kuras vietējā tirgū nepieciešamas ārkārtējā situācijā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) rīkojums.

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijas Covid-19 ārstēšanai un veicot kopējo Latvijas zāļu pieejamības riska analīzi, publicēt to savā tīmekļa vietnē un nepieciešamības gadījumā veikt tā aktualizāciju.

Rīkojums paredz aizliegt farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zāļu vairumtirdzniecību, veikt Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē publicētajā sarakstā minēto zāļu, kas paredzētas Latvijas tirgum, eksportu uz trešajām valstīm, kā arī to izvešanu uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

Rīkojums izdots, ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, lai aizsargātu Latvijas pacientu dzīvības un veselības intereses Covid-19 infekcijas izplatības laikā, kā arī mazinātu risku, ka piegāžu traucējumu dēļ Latvijas pacientiem nebūs pieejamas nepieciešamās zāles, bet neskarot valstu savstarpējos palīdzības lūgumus gadījumos, kas tiek individuāli izvērtēti, un pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteiktām tiesībām veselības ministram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas zemes fondu pārvaldīs Attīstības finanšu institūcija

Dienas Bizness, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes fonda pārvaldītāja būs akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija, otrdien lēma valdība.

Latvijas zemes fonda mērķis ir nacionālā līmenī veicināt lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī lauksaimniecības zemes platību saglabāšanu.

Saskaņā ar likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos Latvijas zemes fonda pārvaldītājs kā privāto tiesību subjekts veiks darījumus ar lauksaimniecības zemi, slēdzot nekustamā īpašuma nomas, pirkuma vai maiņas darījumus. Kārtību, kādā Latvijas zemes fonda pārvaldītājs veic darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā iznomā, pērk, pārdod un maina lauksaimniecības zemi, noteiks Ministru kabinets. Tāpat likumā noteikts, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājam sava darbība jāuzsāk ne vēlāk kā 2015. gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Strīdi ap oficiālo publikāciju nodrošināšanu nerimst

Elīna Pankovska, 22.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimas darba kārtībā kā pēdējais jautājums iekļauts arī Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas jau izraisījis plašas diskusijas gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī uzņēmēju vidū.

DB aptaujātie juristi un uzņēmēji atzīmē, ka konkrēti nevar pateikt, kurš no piedāvātajiem variantiem, proti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vai izstrādātais Oficiālo publikāciju likumprojektā paredzētais variants, būtu pieņemamāks. Viņi norāda, ka svarīgākais būtu, lai oficiālās informācijas publicēšana būtu par tādu maksu, kas nepārsniedz publikācijas pašizmaksas.

Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis lūgts vērtēt, kurš no variantiem būtu pieņemamākais, uzsver, ka labākajam variantam ir jābūt vienkāršākam un operatīvāk pieejamam. Proti, izlasīju un sapratu vai arī izlasīju un sapratu, ka neder. Viņš apstiprina, ka nav svarīgi, kurš nodrošina obligāto sludinājumu publicēšanu, galvenais lai tas būtu ātrāk, ērtāk, saprotamāk, lētāk utt. Viņš norādīja, ka par oficiālo publikāciju valsts nodevu samazināšanu atbilstoši to administratīvajiem izdevumiem runā daudzus gadus, mazs solītis gan biznesam ir sperts, taču kardinālu lēmumu vēl nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Nodokļu maksātāju biedrība: Latvijas Universitāte, iespējams, viltojusi doktora grādus

Dienas Bizness, 09.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), bet arī Latvijas Universitāte (LU), iespējams, pretlikumīgi piešķīrusi doktora grādus, ir pārliecināta Nodokļu maksātāju biedrība (NMB).

Ziņa papildināta ar LU komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) konstatēti pārkāpumi saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu. Tādēļ sākta lieta pret RPIVA rektori Daci Markus. Izglītības un zinātnes ministrija ir konstatējusi vismaz astoņus gadījumus, kad RPIVA ir piešķīrusi doktora zinātnisko grādu.

Kā vēsta laikrakstos Latvijas Zinātnes Vēstnesis un Latvijas Vēstnesis publicētie paziņojumi, Latvijas Universitāte laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus, neņemot vērā faktu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem augstskolai šādas tiesības tomēr nav deleģētas, norāda NMB pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdziniekiem no 1.februāra siltums būs lētāks par 4,4%, salīdzinot ar janvāri, kas ir 42,81 lats par megavatstundu (Ls/mWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē Rīgas siltums.

Siltuma cena kļūšot zemāka arī martā un aprīlī, pateicoties samazinātajai dabasgāzes tirdzniecības cenai februārī un prognozēm nākamajiem diviem mēnešiem.

Rīgas siltuma padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka arī martā un aprīlī uzņēmums varēs samazināt siltuma cenu par 4,4%, salīdzinot ar janvāri, jo tiek prognozēts dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums arī šiem mēnešiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmums iesniedzis jauno siltumenerģijas tarifu projektu, kā rezultātā nākotnē siltums būs vēl par 3% lētāks, salīdzinot ar pašreizējo tarifu. Tas esot iespējams, pateicoties attīstītajiem zaļās enerģijas projektiem siltumcentrālēs Ziepniekkalns un Zasulauks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Propāna gāze (LPG) valdē notikušas izmaiņas – uzņēmuma valdi pametusi līdzšinējie valdes locekļi Ludmila Brataševa un Pjotrs Kairjaks, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par amatpersonu maiņu veikts šā gada 16. aprīlī. Laikrakstā Latvijas Vēstnesis nav informācijas par to, ka amatus pametušo valdes locekļu vietā būtu stājušās citas amatpersonas.

P. Kairjaks tika iecelts LPG valdē pērnā gada septembrī Jevgenija Gomberga vietā, kurš pats portālam Nozare.lv norādīja, ka bija apņēmies palīdzēt uzņēmumam tikai kādu laiku un, visus veicamos darbus izdarot, pametis uzņēmuma valdi.

Pērnā gada vasarā par LPG lielāko īpašnieku ar 60% daļu kļuva Kiprā reģistrētā BLG Holding Limited, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati. Šī uzņēmuma īpašnieki ir Jurijs Gorbovs un Ludmila Baumane. Atlikušie 40% LPG daļu palika Šveices uzņēmuma Massonyx Ltd īpašumā. Pēc izmaiņām īpašnieku sastāvā par valdes locekli tika iecelts J. Gombergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes

LETA, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu.

Paziņojumā teikts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts prezidenta rīkojums publicēts Latvijas Vēstneša speciālizdevumā

Dienas Bizness, 29.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien izdots Latvijas Vēstneša speciālizlaidums, kurā publicēts Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums Nr.2 Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu.

Oficiālajā izdevumā publicēta arī Valsts prezidenta uzruna, Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze un citi materiāli. Oficiālā izdevuma e-versija (informatīvs statuss) pieejama bez maksas internetā www.vestnesis.lv.

Atbilstoši piegādātāju - Latvijas Pasta un abonēšanas centra Diena- darba grafikam Latvijas Vēstneša speciālizlaidums abonentiem tiks piegādāts pirmdien, 30.maijā.

Oficiālā izdevuma e-versija (informatīvs statuss) pieejama bez maksas internetā www.vestnesis.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs Krājbankas prasījuma tiesības pret TeleMedia Centrs un meitasuzņēmumiem

Žanete Hāka, 31.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī notiks maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību pret SIA TeleMedia Centrs un tās meitas uzņēmumiem SIA Radio Trīs un SIA Radio Zemgale.

Kā liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, prasījuma tiesību izsoles sākumcena ir 140,56 tūkstoši latu.

Izsole notiks 14.februārī plkst.14 Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15.

Db.lv jau rakstīja, ka februāra vidū notiks arī AS Krājbanka piederošās SIA SILVA Invest kapitāldaļas, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kopumā tiks izsolītas 17 290 SIA SILVA Invest, kapitāldaļas, kas veido 100% no uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākumcena ir 485 tūkstoši latu.

Izsole notiks14.februārī plkst.12 Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina Maksātnespējas likumu

Ritvars Bīders, 06.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir izsludinājis Saeimas 26. jūlijā atkārtoti caurlūkoto Maksātnespējas likumu. Tas stāsies spēkā ar šā gada 1. novembri.

Db.lv jau vēstīja, ka, pēc V. Zatlera domām, godprātīgiem parādniekiem, kuri ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ kļuvuši maksātnespējīgi, ar jauno Maksātnespējas likumu tiek dota jauna iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi, informē Valsts prezidenta kanceleja.

Tajā pat laikā jaunais likums arī uzliek pienākumu valstij nodrošināt, lai paredzētais kredītsaistību dzēšanas termiņš netiktu izmantots tā, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus.

Iepriekš, nosūtot Maksātnespējas likumu otrreizējai caurlūkošanai, prezidents vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka, paredzot Maksātnespējas likumā zināmus atvieglojumus parādniekiem, bet vienlaikus nepalielinot valsts uzraudzības pasākumus patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa tiek radīts palielināts risks ēnu ekonomikas jomā. Valsts prezidents aicināja izvērtēt, vai parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Ņemot vērā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izšķiršanos šādu papildus uzraudzību noteikt nevis Maksātnespējas likumā, bet gan citos normatīvajos aktos, V. Zatlers atkārtoti aicina Saeimu turpināt darbu pie uzraudzības un kontroles mehānisma pilnveides, kā arī izsvērt nepieciešamību pastiprināt personas atbildību par likumpārkāpumiem maksātnespējas procesa gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Oktobrī atgūti Krājbankas aktīvi 2,5 miljonu latu vērtībā

Žanete Hāka, 21.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administrators atguvis aktīvus 2,5 miljonu latu vērtībā, liecina publikācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

2,5 miljoni latu veido atgūtie kredīti, savukārt pagājušajā mēnesī no kustamās mantas un nekustamo īpašumu pārdošanas nav bijuši nekādi ieņēmumi. Septembrī kopējā summa no atgūtiem kredītiem veidoja 4,36 miljonus latu, savukārt no kustamās mantas pārdošanas nopelnīti 756,8 tūkstoši latu, bet no nekustamo īpašumu pārdošanas – 644,7 tūkstoši latu.

Kopējais bankas saistību apjoms oktobra beigās bija 510 miljonu latu apmērā, savukārt aktīvu vērtība bija 268 miljoni latu.

Pārdošanai turētā kustamā un nekustamā īpašuma vērtība bija 6,23 miljoni latu.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbankas administrators un administratora palīgs līdz oktobra beigām atlīdzībās saņēmuši 2,12 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes iegādes programmai lauksaimnieciskai ražošanai valdība papildus piešķir 10 miljonus eiro

Dienas Bizness, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas kārtībā, kādā piešķir valsts atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt aizdevumiem paredzēto kopējo finansējumu par 10 miljoniem eiro, tādējādi šim mērķim paredzētā kopsumma sasniegusi jau 40 miljonus eiro.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk visas ar aizdevumu saistītās funkcijas veic akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija, kas dibināta, apvienojot akciju sabiedrību Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum, sabiedrību ar ierobežotu atbildību Latvijas Garantiju aģentūra un valsts akciju sabiedrību Lauku attīstības fonds. Līdz ar to izmaiņas noteikumos paredz samazināt ar lēmuma pieņemšanu saistīto termiņu. Lielākie ieguvēji no apvienošanās būs jaunie klienti, jo iesniegums tiks izskatīts ātrāk un arī lēmums par finansējuma izsniegšanu tiks pieņemts īsākā termiņā.

Jau ziņots, ka VAS Lauku attīstības fonds līdz 2015. gada 31. martam ir pieņēmis lēmumu par 582 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 29,4 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 14 981 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 2065 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.

Komentāri

Pievienot komentāru