Jaunākais izdevums

Luksemburga aicinājusi Eiropas Savienības (ES) kaimiņus liberalizēt savus likumus narkotiku jomā, vienlaikus Luksemburgas veselības ministrs Etjēns Šneiders apstiprinājis plānus, ka viņa valsts kļūs par pirmo ES, kas legalizēs marihuānas ražošanos un lietošanu.

«Politika narkotiku jomā, kas mums bijusi 50 gadus, nedarbojas,» ministrs sacīja tīmekļa medijam «Politico». «Visu aizliedzot, jauniešiem tas tikai kļuvis interesantāks. Es ceru, ka mums visiem būs atvērtāka attieksme pret narkotikām.»

Sagaidāms, ka divu gadu laikā 18 gadu vecumu sasniegušie varēs legāli marihuānu iegādāties rekreācijas vajadzībām. Valdība regulēs marihuānas ražošanu un izplatīšanu ar marihuānas lietu pārvaldes starpniecību.

Vēl šogad tiks sagatavots likumprojekts, kurā būs izklāstītas detaļas par to, kāda veida marihuāna tiks tirgota un kādi nodokļi piemēroti.

Kā norādīja ministrs, nerezidentiem iegādāties narkotikas, domājams, būs aizliegts, lai neiedrošinātu narkotiku tūrismu.

Arī audzēt marihuānu mājas apstākļos būs aizliegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pirmā valsts pasaulē, kur sabiedriskais transports ir par brīvu

Zane Atlāce - Bistere, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā risinājumu regulāriem ceļu satiksmes sastrēgumiem Luksemburga nolēmusi ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, tā kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kur šis pakalpojums valsts mērogā ir bez maksas.

Visi standarta klases braucieni ar sabiedrisko transportu mazajā un turīgajā Eiropas valstī tagad ir bez maksas, salīdzinot ar "gada biļeti" 440 eiro apmērā iepriekš.

Tiesa, izņēmumi būs atsevišķi nakts autobusi un pirmās klases biļetes vilcienos, kas maksā aptuveni 600 eiro gadā.

"Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai minimālo algu tas ir patiešām ievērojams ietaupījums," aģentūrai "Reuters" sacījis transporta ministrs Fransuā Baučs, piebilstot, ka šāda lēmuma galvenais iemesls ir labāka mobilitāte un arī vides jautājumi.

Luksemburgā ir nedaudz vairāk par 600 000 iedzīvotāju, bet no kaimiņvalstīm Vācijas, Beļģijas un Francijas katru dienu darbā dodas vēl 214 000 cilvēku, radot lielus satiksmes sastrēgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mazinot turpmākos zaudējumus, ABLV banka Luksemburgā atbalsta likvidācijas uzsākšanu

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank Luxembourg» pieņēmusi lēmumu par likvidācijas uzsākšanu, informēja bankas pārstāvji.

«ABLV Bank Luxembourg» darbojās no 2013.gada un tajā strādāja aptuveni 20 darbinieku.

Atbilstoši vietējam regulējumam, Luksemburgas finanšu uzraudzības iestāde «Commission de Surveillance du Secteur Financier» (CSSF) iesniegusi lūgumu Luksemburgas komerctiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu klientu un akcionāru intereses, kā arī ņemot vērā ievērojamos finansiālos zaudējumus ilgstošā periodā.

Paredzams, ka Luksemburgas komerctiesa lēmumu par iepriekš noteiktā aizsardzības mehānisma atcelšanu, likvidācijas procesa uzsākšanu un tā galvenajiem nosacījumiem pieņems līdz šī gada 2.jūlijam, informē , AS likvidators Arvīds Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Cointer Concesiones apstrīdēs Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cik un par ko maksā EP deputātiem?

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Eurostat: Latvijā lielākie izdevumi aizsardzībai no IKP Eiropas Savienībā

LETA, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Mūsu valstij seko Igaunija un Grieķija (abās valstīs 2% no IKP), Kipra un Lielbritānija, kas aplūkotajā laika posmā vēl bija bloka dalībniece (abās valstīs 1,9%), un Francija (1,8%).

Lietuvā aizsardzības finansējums sasniedz 1,7% no IKP, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā ES vidēji.

Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā un Maltā (abās valstīs 0,5%), kā arī Austrijā (0,6%).

ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2018.gadā bija 1,3% no IKP.

Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 5,5% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 5,1%, bet Igaunijā - 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti iepirkuma par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu rezultāti, piešķirot tiesības slēgt publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumu personu apvienībai Kekava ABT.

Šis lēmums ļauj izvēlētajam pretendentam vērsties finanšu institūcijās, lai pēc padziļinātas finanšu un tehnisko spēju pārbaudes vienotos ar tām par gala nosacījumiem finansējuma saņemšanai. PPP līgums tiks slēgts tikai pēc tam, kad būs saņemts finanšu institūciju apstiprinājums finansēt projektu sadarbībā ar konkrēto partneri.

Iepirkuma procedūra īstenota kvalifikācijas un atlases kārtās. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri atbilstošie pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, t.i., iesniegt sākotnējos tehniskos un finanšu piedāvājumus (tos iesniedza divi pretendenti), piedalīties sarunās, kurās ar katru no pretendentiem tika diskutēts par piedāvājumu precizēšanu, uzlabošanu un iespējamajiem cenu samazinājumiem, un sagatavot labākos un galīgos piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

ES tiesa atbalsta EK rīkojumu Fiat samaksāt Luksemburgai nodokļos 30 miljonus eiro

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa Luksemburgā atbalstījusi Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, kurā tā likusi Itālijas autoražotājam «Fiat» Luksemburgai nenomaksātos nodokļus samaksāt līdz 30 miljoniem eiro.

Tiesa norāda, ka EK 2015.gadā rīkojusies pareizi, pieņemot šādu lēmumu.

EK skaidro, ka nodokļu vienošanās ar Luksemburgu sniegusi labumu «Fiat» uzņēmumiem Eiropā, un tā neatbilst ES noteikumiem attiecībā uz valsts palīdzības sniegšanu. Luksemburga un «Fiat» šo lēmumu bija apstrīdējušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenas otrajā ceturksnī augušas straujāk nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 9%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" pirmdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Ungārijā (+14%), Luksemburgā (+11,4%), Horvātijā (+10,4%) un Portugālē (+10,1%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,6%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tās sarukušas par 0,2%. Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES otrajā ceturksnī palielinājās par 1,6%, bet eirozonā - par 1,7%.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga visās ES dalībvalstī, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+5,6%), Luksemburgā (+5,1%) un Kiprā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājušās par 1,5%, bet Igaunijā - par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā janvārī-jūnijā bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem ES

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem sešiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 5%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-jūnijā bijis Luksemburgā (-29%), Francijā (-22%), Portugālē (-20%), Rumānijā un Somijā (abās valstīs -18%), Portugālē un Slovākijā (abās valstīs -17%), Spānijā (-16%) un Itālijā (-15%). Igaunijā eksporta apjoms sarucis par 9%, bet Lietuvā - par 8%.

Importa apmērs janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Maltā (-27%), Luksemburgā (-25%), Spānijā (-19%), Itālijā un Francijā (abās valstīs -17%), Slovākijā (-16%) un Grieķijā (-15%), Latvijā un Igaunijā bijis kritums par 12%, bet Lietuvā - par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā janvārī-jūlijā bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem ES

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem septiņiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 4%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-jūlijā bijis Luksemburgā (-26%), Francijā (-21%), Somijā (-17%), Rumānijā un Portugālē (abās valstīs -16%), Spānijā un Slovākijā (abās valstīs -15%), kā arī Itālijā un Maltā (abās valstīs -14%). Gan Igaunijā, gan Lietuvā eksporta apjoms sarucis par 8%.

Importa apmērs janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Portugālē (-20%), Spānijā, Slovēnijā un Luksemburgā (visās valstīs -16%), kā arī Francijā un Itālijā (abās valstīs -15%). Latvijā importa apmērs samazinājies par 8%, Lietuvā - par 9%, bet Igaunijā - par 12%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPI grupa zaudē apelāciju par Stolichnaya pārdošanas aizliegumu Beniluksa valstīs

LETA, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes augstākā tiesa atstājusi spēkā zemākas instances tiesas spriedumu, kas tiesības Beniluksa valstīs izmantot degvīna preču zīmes "Stolichnaya", "Stoli" un "Moskovskaya" piešķir Krievijas valsts uzņēmumam "Sojuzplodoimport".

Līdz ar to Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā aizliedzot pārdot SPI grupas ražoto degvīnu ar šīm preču zīmēm. Par to ziņo laikraksts "Financial Times".

Tiesas spriedums arī noteic, ka SPI grupai ir jāsamaksā uzņēmumam "Sujuzplodoimport" kompensācija, līdzvērtīga peļņai, kuru SPI grupa Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā guvusi no šo zīmolu degvīna pārdošanas kopš 1999.gada.

Nīderlandes augstākā tiesa SPI grupas pārsūdzību noraidījusi procedūras jautājumu dēļ, raksta "Financial Times".

SPI grupa paziņojusi, ka šī jautājuma risināšanai "meklēs juridiskos līdzekļus Eiropas Savienības līmenī". Grupa arī kritizējusi tiesu, ka tai nav ļauts iesniegt pierādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvārī-maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-maijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem pieciem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā sarucis par 5%. Mazāks kritums nekā Latvijā bijis tikai Dānijā, kur eksporta apmērs samazinājies par 4%.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īrijā, kur eksporta apmērs pieaudzis par 3%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-maijā bijis Luksemburgā (-31%), Francijā (-22%), Slovākijā (-20%), Rumānijā (-19%), Portugālē, Somijā un Spānijā (visās valstīs -18%), Itālijā (-16%), Čehijā un Kiprā (abās valstīs -15%), Igaunijā eksporta apjoms sarucis par 10%, bet Lietuvā - par 9%.

Importa apmērs janvārī-maijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Luksemburgā (-28%), Maltā (-27%), Francijā, Portugālē un Spānijā (visās valstīs -19%), Itālijā (-18%), Grieķijā un Slovākijā (abās valstīs -17%) un Lietuvā (-15%), Latvijā bijis kritums par par 13%, bet Igaunijā - par 12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,5%, tai esot starp 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada deflācija vēl fiksēta Kiprā (-2,9%), Grieķijā (-2,3%), Igaunijā (-1,3%), Īrijā (-1,1%), Beļģijā (-0,9%), Slovēnijā (-0,7%), Spānijā (-0,6%), Itālijā (-0,5%), Horvātijā (-0,4%), Luksemburgā un Portugālē (abās valstīs -0,2%), kā arī Vācijā (-0,1%).

Tikmēr gada inflācija augustā reģistrēta Francijā (0,2%), Nīderlandē un Somijā (abās valstīs 0,3%), Dānijā (0,4%), Bulgārijā (0,6%), Maltā (0,7%), Zviedrijā (1%), Lietuvā (1,2%), Austrijā un Slovākijā (abās valstīs 1,4%), Rumānijā (2,5%), Čehijā (3,5%), Polijā (3,7%) un Ungārijā (4%).

ES vidēji gada inflācija augustā bijusi 0,4%, bet eirozonā fiksēta gada deflācija 0,2% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - patēriņa cenas augustā gan ES, gan eirozonā samazinājās par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un Latvija bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lielāks patēriņa cenu kritums nekā Latvijā bijis Kiprā (-2,2%), Grieķijā (-1,9%) un Igaunijā (-1,6%).

Vēl gada deflācija fiksēta Slovēnijā (-0,8%), Īrijā (-0,6%), Horvātijā, Itālijā un Luksemburgā (visās trīs valstīs -0,4%), kā arī Spānijā (-0,3%).

Tikmēr gada inflācija fiksēta 17 ES valstīs, no kurām augstākā tā bijusi Polijā (3,8%), Čehijā (3,4%), Ungārijā (2,9%), Rumānijā (2,2%), Slovākijā (1,8%) un Nīderlandē (1,7%).

Lietuvā bijusi 0,9% inflācija.

ES vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 0,8%, bet eirozonā veidojusi 0,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - patēriņa cenas jūnijā ES pieaugušas par 0,4%, bet, bet eirozonā - par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eurostat: Latvijā mazumtirdzniecības kāpums jūnijā bijis lielāks nekā ES vidēji

LETA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā šogad jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 4,6%, kas ir lielāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

Straujāks mazumtirdzniecības apmēra kāpums nekā Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada sesto mēnesi starp ES valstīm bijis Īrijā (+10,2%), Igaunijā (+6,6%), Dānijā (+6,5%), Nīderlandē (+5,7%), Lietuvā un Beļģijā (abās valstīs +5,5%), kā arī Francijā (+5%).

Desmit no valstīm, par kurām pieejami dati, gada izteiksmē mazumtirdzniecības apmērs sarucis. Lielākais kritums bijis Bulgārijā (-18,1%), Maltā (-8,4%), Luksemburgā (-7,7%), Portugālē (-6,3%), Itālijā (-5,2%) un Slovēnijā (-5%).

Gan ES, gan eirozonas valstīs, par kurām pieejami dati, mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju, palielinājies kopumā par 1,3%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apmērs jūnijā ES pieaudzis par 5,2%, bet eirozonā - par 5,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pagarina Amber Beverage Group overdraftu 22,7 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka noslēgusi līgumu ar alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernu "Amber Beverage Group" par esošā overdrafta pagarinājumu.

Kopējā overdrafta limita summa ir 22,7 miljoni eiro, un to paredzēts izmantot esošās ražošanas un ikdienas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī grupas stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Darījums par esošā overdrafta līguma ar kopējo overdrafta limita summu 22,7 miljonu eiro apmērā termiņa pagarinājumu ir noslēgts starp AS "Luminor bank" un "Amber Beverage Group" grupā ietilpstošiem uzņēmumiem: Amber Beverage Group Holding S.à r.l., Luksemburga, SIA "Amber Distribution Latvia", AS, "Latvijas balzams", AS "Interbaltija AG", SIA "Amber Beverage Group", Latvija, un Bennet Distributors UAB, Lietuva.

""Amber Beverage Group" uzņēmumi ir mūsu klienti jau gandrīz desmit gadus. Viens no finanšu risinājumiem, ko nodrošinām, ir overdrafts, ko šobrīd esam pagarinājuši, lai klientam būtu pieejami līdzekļi ikdienas darbam un nākotnes mērķu sasniegšanai," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.

Levitam pieder obligācijas 94 997 eiro vērtībā. Prezidentam ir arī līdzekļi četros ieguldījumu fondos - kopumā 245 540 eiro vērtībā, kā arī citi ieguldījumi 544 443 eiro vērtībā.

Levits deklarējis 232 641 eiro uzkrājumus «Luminor Bank» Latvijas filiāle un 64 414 eiro uzkrājumus bankā «Banque et Caisse d»Epargne de l'Etat» Luksemburgā. Deklarācijā norādīts, ka Levitam ir arī 960 eiro uzkrājumi Francijas bankā «Societe Generale».

Prezidentam ir arī dzīvības apdrošināšana.

Deklarācijā norādīs, ka prezidents ieņēmis valdes locekļa amatu Eiropas publisko tiesību asociācijā «Societas Iuris Publici Europaei».

Valsts pirmās amatpersonas īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā un viens - Cēsīs, kā arī divi zemes īpašumi Mārupes novadā, liecina Levita iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" piektdien publiskotie koriģētie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2018.gadā bija 69% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (56%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 64%) rādītājus. Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā (74%) un Polijā (76%). Lietuvā AIC uz vienu iedzīvotāju pērn veidoja 89% no ES vidējā līmeņa.

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), kā arī Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (visās valstīs 113%). Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2018.gadā arī veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%). Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Polijā (70% no vidējā līmeņa blokā), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas krājēji drīzumā savu naudu varēs virzīt pirmā vecā kontinenta marihuānas biržā tirgotā fonda (ETF) daļu virzienā.

Pieejamā informācija liecina, ka Kanādas uzņēmums Purpose Investments Vācijā plāno sākt tirgot Medical Cannabis and Wellness ETF akcijas, kurš savukārt uzpirks reģiona publiski kotētos medicīniskās marihuānas, marihuānas eļļas un citu legālo šīs nozares uzņēmumu vērtspapīrus. Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka šis fonds prasīs 80 centus par katriem ieguldītiem 100 eiro.

Fonda pārstāvji cer, ka interese par šādiem ieguldījumiem būs gan no privāto baņķieru, gan institucionālo investoru puses.

"Medicīniskās marihuānas industrijai ir milzīgs potenciāls, un tā saskaras ar nozīmīgu investoru interesi. Līdz šim Eiropas investoriem bijusi ierobežota pieeja šim tirgum," Financial Times skaidro HANetf pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru