Jaunākais izdevums

2023.gada 15.decembrī noslēdzās pieteikumu saņemšana izsludinātajā konkursā uz AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļu amatiem. Nominācijas komisija ir izskatījusi saņemtos pieteikumus un veikusi pretendentu atlasi konkursa otrajai kārtai.

Izsludinātajā konkursā uz LVM valdes locekļu amatiem kopumā saņemti 86 pieteikumi. Šobrīd ir noslēgusies konkursa pirmā kārta, kurā nominācijas komisija veica pieteikumus iesniegušo kandidātu atbilstības pārbaudi konkursa obligātajām minimālajām prasībām, pamatojoties uz kandidātu iesniegto informāciju. Pēc kandidātu atbilstības pārbaudes obligātajām minimālajām prasībām nominācijas komisija pieņēma lēmumu konkursa otrajai kārtai virzīt 26 kandidātus.

Konkurss tika izsludināts četriem LVM valdes locekļu amatiem trijos profilos. Konkursa kārtībā tiek meklēti divi valdes locekļi ar zināšanām par mežsaimniecību, meža zemes apsaimniekošanu un koksnes produktu vērtību ķēdēm, meža nozares un bioekonomikas attīstības tendencēm, vides un aprites ekonomiku, risku un kvalitātes vadību, starptautiskajiem tiesību aktiem dabas aizsardzības, vides un klimata pārmaiņu jomās.

Tāpat konkursā tiek meklēts valdes loceklis ar zināšanām finanšu, risku vadības, kvalitātes vadības, grāmatvedības uzskaites un naudas plūsmas pārvaldības, budžeta izstrādes un plānošanas procesa organizēšanas, komercdarbības ekonomikas, meža nozares un bioekonomikas attīstības tendenču, starptautisko tiesību aktu taksonomijas un ilgtspējīga finansējuma jautājumos.

Vēl viens valdes loceklis tiek meklēts ar zināšanām inovāciju attīstībā un ieviešanā, koksnes produktu vērtību ķēdēs, meža nozares un bioekonomikas attīstības tendencēs, mikroekonomikā, makroekonomikā, vides un aprites ekonomikā, kā arī starptautisko tiesību aktu un ilgtspējīgu ieguldījumu jomās.

Pēc 2023.gada maijā LVM pagaidu padomes neuzticības izteikšanas toreizējiem valdes locekļiem Jānim Lapiņam, Tomam Reiziņam un Jānim Stankevičam pašlaik uzņēmuma valdē strādā tās priekšsēdētājs Pēters Putniņš un četri pagaidu valdes locekļi - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Šis gads meža nozarei bijis dinamisks un brīžiem arī neprognozējams

LETA, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdi turpinās vadīt valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, liecina LVM publiskotā informācija.

Turpmāk LVM valde strādās piecu cilvēku sastāvā - valdes locekļu pienākumus pildīs Jānis Krūmiņš, Māris Kuzmins un Inga Vagele, savukārt valdes loceklis Valdis Kalns turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Līdz šim LVM valdes sastāvā strādāja Putniņš un četri pagaidu valdes locekļi - Kalns, Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

Jau ziņots, ka nominācijas komisija februāra beigās LVM padomei iesniedza priekšlikumu ar astoņiem kandidātiem valdes locekļu amatiem.

Konkurss tika izsludināts, jo 2023.gada maijā LVM pagaidu padome izteica neuzticību trim valdes locekļiem - Jānim Lapiņam, Tomam Reiziņam un Jānim Stankevičam. LVM skaidroja, ka šie valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vairākos inovāciju projektos šogad plāno investēt 82,8 miljonus eiro, intervijā sacīja LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

Cita starpā IT risinājumos ir plānots investēt 6,6 miljonus eiro, kā arī meža stādu realizācijas apjoma palielināšanā ir paredzēts ieguldīt 7,5 miljonus eiro.

"Investīcijas nav tikai izdevumi, jo mēs jau saņemam atpakaļ no iepriekš ieguldītā. 23 gadu laikā LVM Valsts kasē ir iemaksājusi apmēram 1,9 miljardus eiro," pauda Driņķe.

Komentējot nesen apstiprināto LVM stratēģiju, kas nosaka kompānijas darbības virzienus līdz 2030.gadam, Driņķe norādīja uz četrām prioritātēm - cilvēkkapitālu, inovācijām tehnoloģijās, zaļo vienošanos, rodot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī meliorācijas sistēmu atjaunošanu un pilnveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai efektivizētu elektrolīniju pārraudzību un uzturēšanu, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izstrādājuši īpaši pielāgotu moduli mobilajā lietotnē LVM GEO, kas ļaus iegūt precīzākus datus, vieglāk plānot elektrolīniju darbus, kā arī nodrošinās ātrāku datu apmaiņu ar pārvades tīkla informācijas sistēmām.

Jauno digitālo risinājumu AST speciālisti izmantos jau tuvākajos rudens apsekojumos.

Īstenojot AST digitālo transformāciju, esam izveidojuši vairākas savstarpēji integrētas informācijas sistēmas, kurās ir pieejama visa informācija par veiktajiem un plānotajiem darbiem pārvades tīklā un apakšstacijās, iekārtām, kas palīdz efektīvāk plānot un kontrolēt tīkla stāvokli. Jau labu laiku gaisvada līniju apsekošanai izmantojam arī dronus. Iespēja iziet "lauka darbos" un uzreiz nodot datu bāzēm fiksēto bija tikai loģisks nākamais solis procesu paātrināšanā un darbības efektivitātes paaugstināšanā", stāsta AST valdes loceklis Imants Zviedris.

LVM valdes loceklis Māris Kuzmins uzsver: ”Jau vairākus gadus LVM “Biznesa sistēmu risinājumi” izstrādā un uztur AST pārvades tīkla ģeogrāfiskās informācijas sistēmu. Tagad šo sistēmu papildina mobilās lietotnes modulis, kas AST speciālistiem atvieglos ikgadējo apsekojumu veikšanu un iegūto datu apstrādi. Mobilās lietotnes specializētā funkcionalitāte izstrādāta, sadarbojoties abu pušu speciālistiem, katram tajā ieguldot savas profesionālās zināšanas un pieredzi. Esam gandarīti, ka tieši abpusējā sadarbībā ir izdevies radīt labāko risinājumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludināts konkurss uz LDz Cargo valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu

LETA, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Māris Ķirsons, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātie investori Latvijas valstij piederošajās meža zemēs nākamajos gados veiks attiecīgus pētījumus un mājasdarbus, lai varētu izveidot vēja parkus ar maksimāli iespējamo jaudu līdz 1400 MW.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes loceklis Valdis Kalns. Viņš norāda, ka ir noslēgusies pirmā vēja parku apbūves tiesību nomas izsole, kurā tika piedāvāta izpētei ap 160 000 ha liela teritorija, no kuras gandrīz puse izrādījās vēja enerģijas ražotājiem interesanta; šogad sekos nākamā izsole, kurā arī būs iespējas uz 30 gadiem nosolīt izpētes un apbūves nomas tiesības citās šim nolūkam paredzētajās teritorijās.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi LVM meža zemēs?

To, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem klimata neitralitātes sasniegšanas īstenošanas kontekstā, jau paredzēja Latvijas plānošanas dokumenti, taču papildu paātrinājumu tam piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums, kā arī valsts drošības, tostarp energodrošības, jautājums. Interese par iespējām LVM apsaimniekojamajās zemēs izvietot vēja parkus ir bijusi iepriekš, jau kopš 2017. gada, tomēr tikai 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, pēc kuras mums mēneša laikā bija jāpublicē karte ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kam sekoja attiecīgu zemes gabalu izpētes un apbūves tiesību izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Eksporta un inovācijas balvai 2023 izvirzīti deviņi jauni tūrisma produkti

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi iepirkumā zaudējušā pretendenta - Turcijas uzņēmumu apvienības "IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S." un "Doguş Insaat Ve Ticaret A.S." - pieteikumu apturēt pārsūdzētā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma darbību un atļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Tāpat kā Iepirkumu uzraudzības birojs, arī tiesa ir izskatījusi konkursa norisi pēc būtības un nav saskatījusi iemeslus, lai neslēgtu līgumu ar konkursā uzvarējušo pretendentu.

"Mums ir dziļa pārliecība gan par profesionālu un caurspīdīgu konkursa gaitu, gan par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju un spēju kļūt par vienu no atslēgas partneriem Rail Baltica infrastruktūras būvniecībā, uzņemoties saistības, dalot ar mums atbildību un riskus. Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar plašu pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā, zaudējušā pretendenta pieredze Eiropā nav tik pamanāma. Jāuzsver, ka Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un arī saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus pretendentus," uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina metu konkursu gājēju un velosipēdistu tilta būvēšanai pāri Zundam Rīgā

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Ideju kauss 2023" 12 laureātiem kopumā piešķirti 40 000 eiro ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju atzīts papildinātās realitātes mobilais risinājums "Fungo".

“Fungo” autoriem Keitai Augstkalnei un Klāvam Balamovskim-Kalniņam piešķirta pirmā vieta un 10 000 eiro atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Idejas autori izstrādājuši papildinātās realitātes mobilo spēli, kas motivē pusaugu onkoloģijas pacientus kustēties, tādējādi atbalstot un veicinot viņu rehabilitācijas procesu.

"Darbam ir jāturpinās un šis apbalvojums ir jāliek lietā! Mums ir daudz plānu, kā attīstīties, lai šo pārvērstu par kaut ko lielu un noderīgu," apbalvošanas ceremonijā sacīja “Fungo” idejas autors Klāvs Balamovskis-Kalniņš.

Otrā vieta un 7 000 eiro naudas balva piešķirta komandas “SUBmerge” inovatīvajam zemūdens dronam “Līdaka”. “SUBmerge” izstrādā video uzlabošanas programmatūru un tehnisko bāzi, lai palielinātu zemūdens redzamību un samazinātu zemūdens drona pašizmaksu vismaz trīs reizes, kā arī palielinātu vērtību klientam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables tomēr piedalās arī konkursā par Lietuvas otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību

LETA/BNS, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" pirmdien apstiprināja, ka ir iesniedzis pieteikumu konkursā par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Janvārī izsludinātā konkursa pieteikumus Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pieņems līdz pirmdienas plkst.17. Līdz šim ir saņemts viens pieteikums. Lai konkursa process turpinātos, VERT noteiktajā termiņā ir jāsaņem vismaz divi pieteikumi.

Lietuvas valstij piederošā grupa iepriekš bija paziņojusi, ka konkursā par otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību nepiedalīsies, jo jau ir ieguvusi tiesības būvēt pirmo vēja parku.

Tomēr pirmdien "Ignitis Renewables" apliecināja, ka tomēr ir iesniedzis piedāvājumu arī otrajā konkursā, jo esot "mainīts projekta izpildes grafiks".

"Saskaņā ar konkursa nosacījumiem projekts būs jāīsteno astoņu gadu laikā. Tas nozīmē, ka investīciju grafiks potenciāli nesakritīs ar Lietuvas pirmā jūras vēja parka projekta realizāciju, kas veiksmīga konkursa gadījumā ļaus finansiāli sekmīgi īstenot abus projektus," informēja "Ignitis Renewables".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atļauj LDz slēgt līgumu ar Nordes būve & BCC par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa skicēs uzvar sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konkurss par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā beidzies bez rezultāta

LETA--ELTA, 16.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurss par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro, noslēdzies bez rezultāta, pirmdien paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Janvārī izsludinātā konkursa termiņš beidzās pirmdien, un VERT paziņoja, ka ir pieteicies tikai viens pretendents. Atjaunīgo resursu un enerģijas likums noteic, ka konkursā jāpiedalās vismaz diviem pretendentiem, lai to uzskatītu par notikušu.

Valdībai tagad būs jānosaka jauna konkursa termiņš. Lēmums par atkārtota konkursa organizēšanu gaidāms drīzumā.

VERT pārstāve Jeļena Diliene pauda neizpratni, kādēļ piedāvājumu iesniegusi tikai viena kompānija, jo vairākas vietējās un ārvalstu kompānijas bija izrādījušas interesi par projektu.

Enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis paziņoja, ka ministrija ar tirgus dalībniekiem pārrunās, kā uzlabot konkursa noteikumus, lai gan arī šajā konkursā tie bija pēc iespējas elastīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru