Limbažu rajona tiesa šodien atcēla Latvijas dzelzceļš (LDz) bijušajam vadītajam Uģim Magonim uzlikto aizliegumu tikties ar Igaunijas miljonāru uzņēmēju Oļegu Osinovski.

Tāpat pēc aizstāvības lūguma tika samazināta drošības nauda no 400 000 līdz 200 000 eiro, samazināto daļu atmaksājot drošības naudas iemaksātajam.

Tiesa noraidīja aizstāvja lūgumu atcelt aizliegumu izbraukt no valsts.

Pirms lēmuma pieņemšanas Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs tiesai apgalvoja, ka Magonis ir sadarbojies ar izmeklētājiem visā izmeklēšanas procesā un neesot pamata uzskatīt, ka drošības līdzekļu samazināšana varētu ietekmēt veiksmīgu tiesas procesa norisi.

Prokurore Evita Masule piekrita aizstāvības lūgumiem daļēji, norādot - ja tiek atcelti pārējie divi aizliegumi, tad drošības naudas apjoms būtu jāsaglabā, lai nodrošināt Magoņa ierašanos tiesā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ir aizturējuši Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Jau šodien uzņēmuma akcionāri plāno lemt par Magoņa atbrīvošanu no amata.

Pēc Matīsa teiktā, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus plānots uzticēt pašreizējam LDz valdes loceklim, viceprezidentam Aivaram Strakšam.

Matīss informēja, ka Magoņa kabinetā ir veikta kratīšana, taču satiksmes ministram nav zināmi viņa aizturēšanas iemesli. Matīss uzsvēra, ka ministrija sadarbosies un atbalstīs tiesībsargājošās institūcijas.

LDz pārstāve Linda Štokmane apstiprināja, ka Magonis aizturēts, taču uzsvēra, ka uzņēmuma darbība nav traucēta. Arī LDz nav zināmi aizturēšanas iemesli.

KNAB pagaidām komentārus nesniedza.

Nākamajām tiesu instancēm nemainot attaisnojošo spriedumu bijušajam VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim atgriezīs aptuveni pusotru miljonu eiro, kā arī atcels arestu vairākiem īpašumiem Baltezerā.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos vakar nolēma Magonim atgriezt konfiscētu skaidras naudas summu 499 500 eiro apmērā, kā arī kratīšanas laikā atņemto mašīnu "Audi A8", kā arī atgriezt lietišķo pierādījumu naudu 900 000 eiro apmērā.

Tāpat tiesa nolēma atcelt arestu zemes gabalam un mājai Baltezerā, kā arī automašīnai "Mercedes Benz CL500".

Tiesa nolēma Magoņa sievai - Anastasijai Magonei atgriezt piecus rokas pulksteņus, kā arī naudas līdzekļus 80 070 eiro apmērā, kuri tika konfiscēti kratīšanas laikā.

Pirmās instances tiesa attaisno Magoni un Osinovski 

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas...

Kā vēstīts, Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Tiesā skaidro, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Prokuratūra solījusi iesniegt protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar tiesā liecinieku sniegtajām liecībām Magoņa dzīvesbiedre ir tā laika "Krievijas dzelzceļa" prezidenta Vladimira Jakuņina radiniece.

"Līdz ar ko Osinovskim bija pilnīga pārliecība, ka Magonis izmantos savas ģimeniskās saites Krievijā, lai panāktu līguma atjaunošanu ar "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu"," norādīja advokāte.

Savukārt Magoņa aizstāvis Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar klienta sniegtajā liecībām Magoņa ģimenei ir ciešas, draudzīgas attiecības toreizējām "Krievijas dzelzceļa" augstākajām amatpersonām.

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Juris Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saņēmusi dokumentus, kas apliecina, ka iemaksāta 400 000 eiro lielā drošības nauda, lai no apcietinājuma atbrīvotu kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tas nozīmē, ka šodien Magonis tiks atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA apliecināja, ka naudu iemaksājusi Magoņa sieva, kura to aizņēmusies no vairākām personām. Naudas devēju vārdus advokāts atturējās konkretizēt.

Tiesa pagājušā ceturtdienā nolēma atbrīvot Magoni pret 400 000 eiro drošības naudu. Tas gan drīkst notikt tikai tad, kad nauda tiek ieskaitīta.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētās kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

Ceturtdienas vakars, pulksten 19.15. Radisson Blu Hotel Latvija bārā klusināti spēlē klavieres, čalo tūristi, bet pie viesnīcas ar neizslēgtu dzinēju jau vairākas stundas melns Mercedes Benz neuzkrītoši gaida par pusmiljona eiro kukuļa došanu Latvijas dzelzceļa (LDz) toreizējam prezidentam Uģim Magonim aizdomās turēto Oļegu Osinovski. Todien viņš, aptuveni trīs stundas sniedzis liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nemanīts pamet viesnīcu pa vienu no izejām, lai atgrieztos Tallinā. «Šobrīd man jums nav ko teikt. Pašlaik es nekomentēšu neko saistībā ar šo situāciju,» jau no Tallinas īsziņā laikrakstam Diena atbild Osinovskis. Publicitāte korupcijas lietā ir nevajadzīgs apdraudējums viņa biznesam, un KNAB miljonāram ir palīdzējis šos riskus apiet, norāda laikraksts.

Aizdomās turētā statuss, kas Igaunijas bagātākajam cilvēkam un Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību konkursu biežam uzvarētājam piemērots jau augusta sākumā līdz ar Magoņa aizturēšanu, nekad oficiāli nav ticis pieminēts KNAB amatpersonu izteikumos. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks Dienai otrdien nesniedza skaidru apstiprinājumu, ka decembrī, kad plānota pēdējo gadu lielākās korupcijas lietas nosūtīšana Ģenerālprokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai, tajā figurēs ne tikai pusmiljona kukuļa iespējamā saņēmēja Magoņa, bet arī iespējamā devēja - Osinovska vārds.

Latvijas korupcijas apkarotāji arī citādi šo četru mēnešu laikā Magoņa iespējamam kukuļotājam līdz šim nav traucējuši nodarboties ar uzņēmējdarbību vai baudīt ierasto miljonāra dzīvesveidu, apceļojot pasauli. Pāris nedēļas pēc Magoņa aizturēšanas Osinovskim, par spīti aizdomās turētā statusam, netika likti šķēršļi doties atpūtā uz eksotiskām salām. Novembrī Osinovskis bija aizlidojis uz Seulu, oktobrī kārtoja lietas Tbilisi, un tie ir tikai pāris no kukuļdošanā aizdomās turētā pēdējā laika braucieniem ārpus Eiropas Savienības robežām, par ko zināms Dienai.

Miljonāra Oļega Osinovska vārda parādīšanās Latvijas dzelzceļa bijušā šefa Uģa Magoņa korupcijas lietā politiķiem pēkšņi likusi no viņa norobežoties – Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņu pazīšanās esot pavirša, savukārt pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vispār neatceras, vai ar miljonāru savulaik ticies, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ar pusmiljonu eiro atceļā no Igaunijas aizturētais va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis nav vienīgā ietekmīgā Latvijas amatpersona, kuras numurs ierakstīts Igaunijas bagātākā cilvēka, U. Magoņa lietā iesaistītā Oļega Osinovska telefonā. Viņa «kolekcijā», kā izpētīja Diena, izrādās, ir gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Saskaņas līderis Nils Ušakovs, viņa padomnieks Ēriks Teilāns un Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš, gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un šīs partijas politiķis Dzintars Zaķis. Vai šie politiskie kontakti šobrīd tiek izmantoti, lai «atvieglotu» lietas izmeklēšanu, paliek atklāts jautājums, tāpat kā tas, vai no O. Osinovska saņemtie 500 000 eiro bija plānoti LDz šefam par, iespējams, sadārdzinātu daudzmiljonu iepirkumu.

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesas sēde ir ieplānota 5.oktobrī plkst.10, taču atbilde no Igaunijas par iespēju nodrošināt Osinovska attālinātu dalību šajā sēdē pagaidām vēl tiesā nav saņemta.

Iepriekš tiesa apmierināja apsūdzētā Osinovska lūgumu piedalīties tiesas sēdēs attālināti, realizējot starptautisko tiesisko sadarbību ar Igauniju.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma atstāt spēkā Rīgas rajona tiesas lēmumu un paturēt apcietinājumā kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Tiesnesis Juris Stukāns pēc sēdes žurnālistiem apstiprināja, ka Magonis paturēts apcietinājumā, sūdzību noraidot. Aizstāvība esot lūgusi Magoni izlaist no cietuma pret drošības naudu - 200 000 eiro -, tomēr procesa virzītājs kā piemēru drošības naudai esot minējis vienu miljonu eiro.

Stukāns uzsvēra, ka šodien tika lemts tikai par apcietinājumu, norādot, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo uzskatīja, ka apcietinājums ir pamatoti piemērots. Tāpat tiesnesis papildināja, ka visus tālākos lēmumus, tostarp par drošības līdzekli, var pieņemt procesa virzītājs.

Gan pirms, gan pēc sēdes žurnālistiem Magoni neizdevās ieraudzīt. Tāpat pēc sēdes arī Magoņa aizstāvji pie žurnālistiem neiznāca.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi pret drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot kukuļņemšanā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Iepriekš viens no Magoņa advokātiem Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau pēc aizturēšanas, kad tiesa lēma par Magoņa apcietināšanu, aizstāvji ierosināja Magonim piemērot drošības naudu 200 000 eiro apmērā. Toreiz tiesa šādam ierosinājumam nepiekrita, un Magonim tika noteikts apcietinājums. Nesen aizstāvji vērsās ar šādu ierosinājumu pie KNAB izmeklētāja, taču lūgums tika noraidīts. Advokāti iesnieguši sūdzību lietu uzraugošajam prokuroram, taču atbilde pagaidām nav saņemta. Rozenbergs gan norādīja, ka iepriekšminētais drošības naudas apmērs ir minēts arī aizstāvju ierosinājumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par turpmāku apcietinājuma atcelšanu.

Pēc bijušā Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšanas LDz atteikts kredīts 14 lokomotīvju modernizācijai, kas izmaksātu līdz 56 miljoniem eiro, šodien žurnālistus informēja LDz vadītāja vietas izpildītājs Aivars Strakšas.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam ir aktuāli kopā ar Čehijas sadarbības partneriem modernizēt lokomotīves, kuras pēc remonta būšot gandrīz kā jaunas. Tomēr šim mērķim īsi pēc Magoņa aizturēšanas esot atteikts kredīts. Aģentūrai LETA Strakšas gan norādīja, ka projekts tiks īstenots un jau drīzumā tiks atrasts alternatīvs finansējums.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušajā nedēļā nolēma Magoni atbrīvot pret 400 000 eiro lielo drošības naudu. 12.oktobrī Magonis cietumu varēja pamest, jo, pēc advokātu teiktā, Magoņa sieva šo naudas summu aizņēmās no vairākām personām.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Rīgas siltumapgādes kompānija AS Rīgas siltums (RS) pabeigusi siltumtīklu rekonstrukcijas darbus Brīvības ielā, informē uzņēmums.

Kompānijā atzīmē, ka par aptuveni 10% apsteigts plānoto darbu grafiks.

Fotogalerijā ieskats būvdarbu gaitā!

Brīvības ielā šogad kopumā nomainīti siltumtīkli gandrīz 1,9 km garumā, un remontdarbu laikā RS izbūvēja pagaidu siltumtīklus 400 m garumā, nepārtraucot karstā ūdens piegādi 249 ēkām Brīvības ielā, tādējādi visu remontdarbu laiku šo ēku iedzīvotāji saņēma karsto ūdeni.

Šogad tika turpināta Rīgas pilsētas Labā krasta maģistrāles M-3 siltumtīklu rekonstrukcija Brīvības ielā posmā no ēkas Brīvības ielā 163 līdz Bruņinieku ielai (kopējais garums 1 877 m). Šie siltumtīklu posmi ekspluatācijā bija no 1959. gada. Cauruļvadu ārējo virsmu bija bojājusi korozija, siltumizolācija bija fiziski novecojusi un vairs neatbilda būvnormatīvu prasībām.

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Apcietinātā va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) šefa Uģa Magoņa vieta ir ļoti iekārojama. Īsi pēc viņa aizturēšanas interesenti ap uzņēmuma vadītāja krēslu sāka spietot ar negaidītu intensitāti. Lai izvairītos no problēmām, Satiksmes ministrija (SM) aicināja atsaukties personālatlases kompānijas, kas būtu gatavas sniegt palīdzīgu roku vispiemērotākā kandidāta atrašanā. Process pozitīvākā scenārija gadījumā ilgs līdz gada beigām, tomēr, visticamāk, jaunā vadītāja vārdu uzzināsim nākamā gada pirmajos mēnešos. Tiek prognozēts, ka, uzzinot pretendenta prasības, tikai apmēram 10% no kandidātiem pieteiksies paši, pārējos uzrunās personālatlases speciālisti, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Pagaidām oficiāli neviens nepauž vēlmi ieņemt LDz vadītāja amatu. Dažos medijos publicētais iespējamais kandidātu saraksts pārsteidzis teju visus tajā pieminētos personāžus. Neoficiāla informācija liecina, ka sarakstā minētais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs izsūtījis saviem darbiniekiem vēstuli, ka presē parādījusies maldinoša informācija un ka viņš uzņēmumu pamest negrasās. Neizpratni pauduši arī citi pieminētie, piemēram, va/s Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, kurš pat zvanījis satiksmes ministram Anrijam Matīsam (Vienotība), lai paustu savu neizpratni. Dienai viņš pilnībā noliedz iespēju kandidēt: «Nē, šajā konkursā netaisos piedalīties. Man ir daudz cita, ko darīt tur, kur es strādāju šobrīd.»

Citu lielo valsts uzņēmumu, tādu kā Latvijas valsts meži un Latvenergo, vadītāji, bijušie satiksmes ministri, ekspremjeri, kā arī ar citu satiksmes jomu saistītu uzņēmumu vadība ir tas personu loks, kurā jau šobrīd sākušies neformāli jauna valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidenta meklējumi, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Kā viens no reālākajiem kandidātiem uz LDz vadību ir ne tikai uzņēmuma viceprezidents Edvīns Bērziņš, bet arī citu Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadītāji. Izskan v/as Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāja Dāvida Tauriņa un LDz meitasuzņēmuma LatRailNet valdes priekšsēdētāja Aiņa Stūrmaņa vārds. Visiem trim esot nepieciešamā pieredze un īpašības, lai uzturētu tiešus kontaktus ar tranzītnozares spēlētājiem, tostarp Krievijas amatpersonām, no kā atkarīga kravu plūsma cauri Latvijai.

Tieši šo īpašību dēļ vēl nopietnāk LDz prezidenta amatam tiek apsvērts bijušais satiksmes ministrs, iepriekš diplomāts, Aivis Ronis, tomēr izskan šaubas, vai viņu kā ārpus politiskās ietekmes esošu varētu atbalstīt valdošā partija Vienotība. Formāli LDz valdes priekšsēdētāju virza un apstiprina uzņēmuma akcionārs – Satiksmes ministrija, kuru akcionāru sapulcē pārstāv ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, tomēr patiesībā lēmumu par Uģa Magoņa pēcteča izvēli ietekmēs arī politiski faktori un drošības dienesti. LDz kā stratēģiska uzņēmuma valdes priekšsēdētājam nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Šonedēļ iespējamo kandidātu sarakstā parādījās arī ekspremjers Andris Bērziņš, kurš šobrīd vada biedrību Latvijas Ceļu būvētājs.

«Par to, ka Osinovska nauda ir legāli iegūta, man nav ne mazāko šaubu. Mūsu pārliecība ir, ka šeit nav kriminālpārkāpuma. Ja KNAB tādu saskatīs, mēs attiecīgi tieksimies pierādīt, ka tomēr nav. Jo viena lieta, kā tas izskatās ārēji, bet jāsaprot, ka ne jebkura nauda ir kukulis un ne jebkura nauda, kas nonāk amatpersonas rokās, par tādu vērtējama, jo tikpat labi var būt arī citi pamatojumi naudas nodošanai,» intervijā laikrakstam Diena saka zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Fragments no intervijas

Jūs sniedzat juridisko palīdzību Igaunijas uzņēmējam Oļegam Osinovskim, kura uzvārds izskanējis saistībā ar bijušā valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa aizturēšanu. Tika vēstīts, ka notikusi kukuļdošana, kukuļņemšana.

Es tā nevērtēju. Nezinu, no kurienes un kāpēc radušies attiecīgie paziņojumi. Te ir bijis darījums starp divām personām – Latvijas pilsoni Magoni un Igaunijas pilsoni Osinovski. Par to, ka Osinovska nauda ir legāli iegūta, man nav ne mazāko šaubu. Mūsu pārliecība ir, ka šeit nav kriminālpārkāpuma. Ja KNAB tādu saskatīs, mēs attiecīgi tieksimies pierādīt, ka tomēr nav. Jo viena lieta, kā tas izskatās ārēji, bet jāsaprot, ka ne jebkura nauda ir kukulis un ne jebkura nauda, kas nonāk amatpersonas rokās, par tādu vērtējama, jo tikpat labi var būt arī citi pamatojumi naudas nodošanai. Otrkārt, ļoti svarīga ir katras personas subjektīvā vēlme – vai tā ir bijusi panākt ko nelikumīgu vai rīkoties likumu ietvaros. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka izmeklēšana KNAB tikai sākta, tā nav pabeigta.

Šodien uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) akcionārs no amata atcēlis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni.

Kā valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs iecelts LDz valdes loceklis, viceprezidents Aivars Strakšas, šodien žurnālistus informēja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa skaidroja, ka Magonis atcelts, jo nevar pildīt savus pienākumus. Valde tālāk strādāšot trīs valdes locekļu sastāvā, un tās darbs nav traucēts. Valde esot vairākumā un neesot problēmu uzņēmumu pārvaldīt.

Gan Innusa, gan Strakšas norādīja, ka Magoņa aizturēšana viņiem ir pārsteigums un neko tādu viņi nav gaidījuši. Uz LETA jautājumu, vai nav aizturēts vēl kāds LDz vai SM pārstāvis, Innusa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka visi darbinieki ir darbā, izņemot tie, kuri ir atvaļinājumā.

Ogres centrā, Brīvības ielā, uzsākti skvēra būvdarbi, taču vietējie uzņēmēji sūdzas, ka lielais troksnis un norobežojumi negatīvi ietekmē biznesu.

DB aptaujāja vairākus uzņēmējus, kas atzina, ka par labu biznesam remontdarbi nenāk, un, ja vasarā parasti bija lielākais klientu pieplūdums, tad tagad daļa cilvēku cenšas apiet būvdarbus pa citu ceļu vai steidz ātrāk paiet garām troksnim un putekļiem, kas rodas no darbiem. Tajā pašā laikā kā pozitīvais aspekts tiek minēts tas, ka cilvēku ietvei atvēlētā daļa ir šaura un ved tieši gar veikaliņiem, kas - no otras puses - liek kādam garāmgājējam palūkoties piedāvājumā.

«Veikals viennozīmīgi ir tukšāks nekā ierasti, blakus urbj, braukā traktori, griežas putekļi, tādēļ cilvēki mēģina pēc iespējas ātrāk aiziet garām šim ielas posmam,» atzina kāda veikala vadītāja.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Lai gan tiesa mainīja drošības līdzekli Uģim Magonim, apcietinājumā bijušajam a/s Latvijas dzelzceļš šefam var nākties pavadīt vēl pāris nedēļu , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc diviem Centrālcietumā pavadītiem mēnešiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma, ka bijušajam a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – ir jānomaina pret drošības naudu. Tomēr izskatās, ka U. Magonim kamerā būs jāpavada vēl kāds laiciņš, jo tiesas noteiktais drošības naudas apmērs ir divas reizes lielāks, nekā aizstāvība bija rēķinājusies.

«Sametīs» draugi, radi

Lai gan aizstāvība tiesu bija lūgusi piemērot 200 tūkst. eiro lielu drošības naudu, tiesa lēma, ka tai jābūt divas reizes lielākai, proti, 400 tūkst. eiro. Pēc viņa advokāta Jāņa Rozenberga teiktā, U. Magoņa ģimenei šādas naudas nav. Iespējams, to varētu savākt tuvāko nedēļu laikā, līdz ar to U. Magonim līdz reālai naudas iemaksāšanai nāksies atgriezties Centrālcietumā. «Tik liela drošības naudas noteikšana ir pārsteigums, ņemot vērā pieredzi šādās lietās. U. Magoņa sieva domās, kā šo summu savākt. Pie 200 tūkst. eiro scenārija bija jau skaidrs, kur un kā varētu aizņemties, lai summu savāktu, bet šobrīd vajadzība ir dubultojusies. Domāju, tas nenotiks šonedēļ. Pieļauju, ka arī nākamnedēļ ne,» skaidro advokāts. Jautāts, vai 400 tūkst. eiro varētu «samest» draugi un radi, kā tas bija bijušā a/s Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona gadījumā, J. Rozenbergs norādīja, ka tas ir visticamākais scenārijs. Tomēr jāatgādina, ka K. Miķelsonam piemērotās drošības naudas apmērs bija krietni mazāks – nedaudz vairāk kā 71 tūkst. eiro. Runājot par drošības naudas apmēriem, tik liela summa – 400 tūkst. eiro – nozīmīgajās KNAB lietās nav prasīta.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.