«Paņēmu veco latgaļu recepti, saliku maizē speķi un ķiplokus, un ieguvu sudraba medaļu. Un ir garšīgi!»
Zemnieku saimniecības Jaunkalēji saimnieks Andrejs Broka saka: vilku kājas baro, un pats brauc pie cilvēkiem. Maizi var aizvest, kur vien vajag, Latvija maza. Šodien Madonā, rīt Rīgā, parīt Ventspilī. «Piekrauju busu ar maizīti un braucu. Uz svētkiem, uz gadatirgiem. Uz Aglonu ik gadu braucu uz trim dienām. Turpat guļu, redzu visus notikumus, esmu kopā ar tautu. Aizeju un palūdzu Dieviņu, esmu arī Krusta gājienus nostaigājis. Vienmēr esmu tur, kur kaut kas notiek,» saka Andrejs.
Darbs nav viegls, bet interesants gan. Ne tikai maizi cept, arī tirgoties pašam labi patīkot. Pats īpašnieks, pats cepējs, pats tirgotājs. Galvenais – patīk cilvēki, ar ko var tā labi un dvēseliski parunāt, un to pašu viņi arī dod pretim. «Cienu cilvēku, un viņi ciena mani. Meitenes, kundzes pie manis nāk ar smaidu. Cenšos vienmēr pateikt ko labu, saucu par saulīti, un redzu, arī viņa atplaukst. Saka – vīrs mani par saulīti desmit gadus nav saucis, bet tu nosauc! Un nopērk vēl maizīti.»
Maize Andreja ceptuvē Ošupes pagasta Jaunkalēju mājās top jau 15 gadu, tā tiek cepta visiem un katram – kā svētku reizēm, tā ikdienas iztikšanai, gan kāzām, gan bērēm, gan citiem svarīgiem brīžiem. Mīkla tiek iejaukta bez rauga, tikai dabiskie rūgšanas procesi, katrai nākamajai mīklai kubulā ieraugam tiek atstāta neliela daļa no iepriekšējās – tā maizīti darījuši tēvu tēvi, un pie viņu aroda zinībām maiznieks arī pieturas. Arī pats cepšanas process tīrs un dabīgs – maizes krāsnī uz ķieģeļu pamatnes apakšā paklāj vien kļavas lapas, nav ne pannas, ne folijas, ne citu jaunieviesumu. «Kļavas lapa ir kā dabisks pergaments – lapu notīrām un ēdam. Var arī ar visu lapu ēst, ja gribas, nekā slikta tur nav. Kaut kas no dabas klāt,» stāsta Andrejs. Kļavas lapas visa ģimene čakli vāc ik gadu, ar tām visa ceptuves jumtaugša piekrauta – te tās labi žūst un mazliet izdūmojas, jo iekšā tiek pa dūmam no ceptuves. «Nevienam tik daudz lapu nav – man ir vesela jūra. Esmu lapu karalis,» ar smaidu saka cepējs.