Reklāmraksti

Mājaslapas tulkošana un lokalizācija jeb kā kļūt vēl veiksmīgākam eksporta tirgū?

Sadarbības materiāls, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

• 47 % no globālās tiešsaistes ekonomikas ir nepieciešami tulkojumi un citi valodu pakalpojumi valodās, kas nav angļu.

• No potenciālā eksporta tirgus Ķīnai ir vislielākais izaugsmes potenciāls, taču tajā ir arī visgrūtāk iekļūt. 95 % Ķīnas tiešsaistes pircēju izmantos tikai vietnes, kas ir viņu dzimtajā valodā.

• Joprojām 65 % interneta lietotāju izvēlas saturu, kas ir viņu dzimtajā valodā, savukārt 40 % neiegādāsies preci vispār, ja mājaslapa nepiedāvās saturu viņu dzimtajā valodā. Tas nozīmē, ka mājaslapu lokalizācijai ir jāparedz laiks un finanšu līdzekļi.

• Neveiksmīgas lokalizācijas procesa izvēles vai burtiska mašīntulkojuma dēļ uzņēmumi turpina piedzīvot vērā ņemamus finansiālus zaudējumus, klientu neapmierinātību un ražošanas apjomu kritumu.

• Arī nākotnē cilvēki būs galvenie rakstveida, audio un vizuālā satura patērētāji. Katrai valodai ir savi dialekti, žargons, akcenti un idiomas, kas var mulsināt cilvēkus, ja tiek izmantots tikai automatizēts tulkojums. Literārie izteiksmes līdzekļi, piemēram, metaforas, salīdzinājumi, ironija, sarkasms un vārdu spēles, vēl vairāk sarežģī teksta izpratni. Neskatoties uz mākslīgā intelekta attīstību, zinātnieki prognozē, ka cilvēkam tik un tā būs noteicošā loma valodas lietojumā interneta vidē.

• Tīmekļa vietnes, kuru saturs būs pielāgots to lasītājam, ņemot vērā gan atrašanās vietu, gan valodas īpatnības, pat dzimumu un vecumu, vienmēr būs soli priekšā vienkārši iztulkotām mājaslapām.

Mēs, Skrivanek, novērojam, ka:

1) Pēdējā gada laikā ir būtiski audzis pieprasījums pēc mājaslapu lokalizācijas pakalpojumiem. Latvijas uzņēmēji aktīvi strādā pie biznesa attīstības un paplašina eksporta tirgu, piedāvājot savus produktus un pakalpojums arī daudz eksotiskākās valstīs − Japānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Ķīnā, Izraēlā u. c.

2) Mājaslapas tiek lokalizētas gan 3−4, gan arvien biežāk 15 un vairāk valodās, kas ļauj veiksmīgi sasniegt klientus citās valstīs un nodrošināt atbilstošu satura un komunikācijas valodu.

3) Būtiski audzis pieprasījums pēc satura ukraiņu valodā. Daudzi uzņēmumi no Ukrainas pārcēlušies uz citām Eiropas valstīm, kā arī ukraiņu valodā runājošo patērētāju īpatsvars Eiropā ir pieaudzis.

4) Daudziem uzņēmumiem trūkst informācijas par savas mājaslapas lokalizācijas iespējām, kas bremzē to attīstību un modernizāciju.

5) Skrivanek Baltic populārākās TOP 5 valodas 2022. gadā, kurās tika lokalizētas mājaslapas: angļu, vācu, krievu, lietuviešu un igauņu, protams, kombinācijā ar latviešu vai angļu valodu. Retākās valodas 2022. gadā bija vjetnamiešu, serbu, moldāvu, baltkrievu un japāņu. Audzis pieprasījums pēc skandināvu valodām (norvēģu, dāņu, somu un zviedru).

Kas ir LIAA atbalsts uzņēmumiem mājaslapu lokalizācijā?

LIAA eksporta atbalsta programma uzņēmumiem ir lieliska iespēja neatlikt mājaslapas lokalizāciju un pielāgot to plašākam lietotāju pulkam. Atbalsta izmantošana pieejama ne tikai tīmekļvietnes, bet arī interneta veikalu, lietotņu un virtuālās komunikācijas platformu izstrādei eksporta tirgum.

Finansiālais atbalsts tiek piedāvāts:

• tīmekļvietnes tulkošanai, adaptēšanai un tehniskajai pielāgošanai;

• tīmekļvietņu, interneta veikalu un lietotņu digitālo risinājumu izstrādei;

• tīmekļvietnes domēna iegādei;

• virtuālās komunikācijas platformu izstrādei, piemēram, virtuālais asistents jeb čatbots.

Šī brīža straujās digitalizācijas laikā tieši interneta vide un tās efektīva izmantošana sniedz vislielākās iespējas attīstīties. Mājaslapu lokalizācija ar LIAA atbalstu palīdzēs ne tikai lielākiem uzņēmumiem, bet arī individuālajiem komersantiem, saimniecībām, pašvaldībām un citiem uzņēmējiem popularizēt savu komerciālo darbību arī ārpus Latvijas.

Kāpēc Skrivanek iesaka izmantot LIAA atbalstu uzņēmuma mājaslapas lokalizācijai?

Lai uzņēmums būtu dzīvotspējīgs un varētu nemitīgi paplašināties un attīstīties, jaunu klientu piesaiste un eksporta tirgus palielināšana ir ļoti svarīga. Tas nebūs iespējams, ja mājaslapa nav lokalizēta un tulkota klientiem saprotamā valodā.

Galvenie iemesli, kādēļ klienti neuzkavējas uzņēmuma mājaslapā:

• mājaslapa ir haotiska un grūti lietojama;

• teksts nav uztverams un saistošs;

• informācija ir pieejama tikai angļu valodā un nav pasniegta klientam saprotamā valodā;

• informācija ir novecojusi un nav aktuāla.

Mājaslapu lokalizācija palīdz:

1) piesaistīt jaunus klientus ārvalstīs un komunicēt viņiem saprotamā valodā;

2) veicināt sadarbības partneru iesaisti un darījumus ārvalstīs;

3) uzņēmumam paplašināties un attīstīties, atrodot izdevīgāko eksporta un importa tirgu ārpus Latvijas.

Lietotāji uz ārzemju mājaslapām bieži vien raugās ar aizdomām. Tīmekļa vietne, kas ir klienta valodā, ar kvalitatīvu un skaidri saprotamu saturu, radīs daudz lielāku interesi un uzticamību. Pasaules interneta vidē vairāk nekā puse visu mājaslapu ir pieejamas tikai angļu valodā, un, neskatoties uz šīs valodas plašo lietojumu, tik un tā ļoti liela klientu daļa netiek sasniegta. Profesionāli tulkota un pielāgota mājaslapa uzņēmumam būs tikai ieguvums. Lai gan pieejamas arī vienkāršākas iespējas, piemēram, Google mašīntulkošana vai tulkošana pašu spēkiem, jāatceras, ka tas reti sniegs gaidāmo rezultātu ilgtermiņā. Pat ja mājaslapa oriģinālvalodā ir optimizēta un atbilstoša visām meklētājprogrammu − Search Engine Optimization (SEO) vadlīnijām, arī tīmekļa vietnes tulkotajai versijai jāveic atsevišķa atslēgas vārdu izpēte un satura optimizācija, lai spētu konkurēt ar konkrētās valsts vietējo pakalpojumu sniedzēju mājaslapu saturu. LIAA atbalsts noteikti ļaus efektīvāk izmantot profesionālus tulkošanas un optimizācijas pakalpojumus.

Kādēļ izvēlēties Skrivanek pakalpojumu mājaslapu lokalizācijai?

Skrivanek aicina izmantot LIAA piedāvāto eksporta atbalsta programmu, lai modernizētu un paplašinātu sava uzņēmuma iespējas:

• Skrivanek tulkošanas un valodu pakalpojumu jomā strādā jau vairāk nekā 30 gadus;

• ilggadēja pieredze darbā ar valsts un pašvaldību iestādēm, lieliem un maziem vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, korporācijām, nevalstiskām organizācijām un izglītības iestādēm Latvijā un Eiropā;

• specializējamies tīmekļa vietņu tulkošanā, adaptācijā un lokalizācijā;

• piedāvājam audio un video satura, digitālā mārketinga tekstu lokalizāciju;

• strādājam ar Google Ads un SEO tekstu tulkojumiem un nodrošinām Google atslēgas vārdu izpēti mērķa tirgū;

• meklējam labākos tehnoloģiskos risinājumus;

• esam WPML oficiālais sadarbības partneris; WPML spraudnis ir paredzēts WordPress vidē veidotas un uzturētas mājaslapas tulkošanai un lokalizācijai, kas nozīmē, ka darba process tiek maksimāli automatizēts – jums vairs nebūs jāiegulda daudzas stundas, lai veidotu lapas struktūru no jauna svešvalodā, kā tas nereti mēdz gadīties, kad saņemam no klienta tekstus tulkošanai Word/Excel vai PDF formātā;

• nodrošinām valodu risinājumus ļoti dažādām nozarēm vairāk nekā 300 valodu pāros.

Sazinieties ar Skrivanek, ja rodas kādi jautājumi vai nepieciešama bezmaksas konsultācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tulkošana ir teksta pārveidošana no vienas valodas citā valodā. Teksta tulkošanai var izmantot vairākas dažādas metodes, bet visas tās ietver oriģinālā teksta pārveidošanu citā valodā. Visizplatītākā tulkošanas metode ir izmantot vārdnīcu, lai atrastu ekvivalentu vārdam vai frāzei mērķa valodā. Tomēr šī metode bieži vien nav ļoti precīza, jo daudziem vārdiem ir vairākas nozīmes un tos var tulkot dažādos veidos. Cita izplatīta metode ir mašīntulkošana, kurā izmanto algoritmus, lai tekstu no vienas valodas pārvērstu citā. Šī metode var būt diezgan precīza, taču bieži vien tā nespēj tik precīzi atspoguļot teksta nozīmi kā cilvēks tulkotājs. Visbeidzot, visprecīzāko tulkojumu bieži vien spēj nodrošināt cilvēka tulkotājs, jo viņš spēj izprast teksta kontekstu un nozīmi un attiecīgi to iztulkot.

Kas tulko dokumentus?

Pieprasījums pēc dokumentu tulkošanas pakalpojumiem pieaug, jo uzņēmumi arvien vairāk darbojas globālā mērogā, tāpēc tulkošanas birojs ir svarīga globālu uzņēmumu sastāvdaļa. Lai gan ir daudz datorprogrammu, kas piedāvā automātisku tulkošanu, tās bieži vien nav pietiekami precīzas svarīgu dokumentu tulkošanai. Šā iemesla dēļ uzņēmumi bieži vēršas pie profesionāliem tulkotājiem, kad tiem nepieciešams iztulkot svarīgus dokumentus.

Profesionāli tulkotāji spēj nodrošināt precīzus dokumentu tulkojumus, jo viņiem ir dziļa izpratne gan par oriģinālvalodu, gan par mērķa valodu. Turklāt viņi pārzina kultūras kontekstu, kurā dokuments tiks izmantots, kas ir būtiski, lai nodrošinātu pareizu nozīmes nodošanu. Tādējādi uzņēmumi, izmantojot profesionālus dokumentu tulkošanas pakalpojumus, var būt pārliecināti, ka to dokumenti būs precīzi iztulkoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā apstiprināts pirmais darījums

Db.lv, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorijā izveidota industriālā teritorija

Db.lv, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu pārliecināts, ka viss ir ciklisks, līdz ar to ikvienam vadītājam primāri ir jādomā par uzņēmuma iekšējo kultūru un vidi, nevis tikai akli jāseko iedomātam mērķim, domā Andris Gribusts, SIA Lielvārds vadītājs.

Jebkurš uzņēmums savas dzīves laikā piedzīvo gan kāpumus, gan kritumus un tas ir neizbēgami, tāpēc vēl svarīgāk par nosprausto mērķu sasniegšanu ir komandas labsajūta, domā A.Gribusts. Biznesa galvenais instruments bez šaubām ir cilvēks, tāpēc vadītājam vienmēr ir jārūpējas, lai viņa darbinieki justos labi un spētu raudzīties vienā virzienā, spriež Lielvārds vadītājs, piebilstot, ka arī pašam uzņēmumam ir jābūt atvērtam jaunām idejām un nav jābaidās no pārmaiņām. Tas mūsdienu apstākļos palīdz izdzīvot un nepieciešamības gadījumā pārorientēties, jo, lai ilgtermiņā uzņēmums spētu noturēt labus rezultātus, kā arī augtu un attīstītos, tam ir jābūt gatavam mainīties, spriež A.Gribusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Eksporta un inovācijas balvas 2022 pretendenti tūrismā

Db.lv, 02.11.2022

Komersantu grupā nominēti: Uzņēmums “JA Travel” ar produktu grilbārs uz kuģa, kas piedāvā autentisku zvejas pieredzi un zivju loma grillēšanu uz kuģa klāja jūrā. Tā ir iespēja doties jūrā ar zvejas kuģi, uz kura ir grilbārs, kur var baudīt svaigu dienas lomu, kā arī piedalīties autentiskā piekrastes zvejas pasākumā ar īstu zvejas kuģi un zvejniekiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti seši Latvijas uzņēmumi, kas aizvadītajā gadā radījuši inovatīvākos tūrisma produktus un pretendēs uz “Eksporta un inovācijas balvu 2022”.

Šogad jau 17. reizi tiks godināti Latvijas uzņēmēji, kuri, spītējot dažādiem globāliem izaicinājumiem, spējuši audzēt savu eksporta apgrozījumu, radījuši jaunus produktus un inovācijas. “Eksporta un inovācijas balva” tiks pasniegta piecās kategorijās - “Eksporta līderis”, “Eksporta jaunpienācējs”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta čempions” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”. Apbalvojumu pasniegšana, klātesot Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, norisināsies 14. decembrī.

Konkursa žūrijas komisijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava: “Esam izvērtējuši saņemtos 27 pieteikumus, kuri pārsteidza ar savu daudzveidību un radošo pieeju. Atzīstami, ka uzņēmumi un pašvaldības joprojām investē jaunu produktu veidošanā, tādā veidā bagātinot Latvijas tūrisma piedāvājumu. Visus sešus finālam izvirzītos uzņēmumus kopā ar žūrijas komandu apmeklēsim klātienē, lai novērtētu paveikto un noskaidrotu, kuri no tiem šogad saņems “Eksporta un inovācijas balvu””.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-komercijas izaicinājumi: cīņā par konversiju

Edgars Valmers, LPB Bank E-komercijas departamenta vadītājs, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" pagājušajā gadā sācis biezpiena sieriņu "Kārums" eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, informē "Food Union" pārstāvji.

Pērn uzņēmums palielināja eksporta apjomus astoņās valstīs, tai skaitā atjaunoja eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara.

Papildus Norvēģijai un Uzbekistānai "Food Union" 2022.gadā atradis jaunus eksporta klientus krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā. Tāpat par trīs reizēm palielinājušies eksporta apjomi uz Poliju, Moldovu un Igauniju.

"Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja secina, ka pērn ieguldītie resursi jaunu eksporta partneru piesaistē, dalība vairākās ārzemju pārtikas izstādēs un potenciālo partneru uzņemšana Latvijā "Rīgas piena kombinātā", ir vainagojušies ar labiem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valsts kapitālsabiedrībām jādod iespēja piesaistīt investīcijas kapitāla tirgū

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.

Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.

2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmēju interešu pārstāvēšanai Eiropas Savienībā nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba devēju grupas locekle, 17.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mītiem apvītajos Briseles gaiteņos pieņemtie lēmumi ir īsti un katru dienu ietekmē katra Latvijas uzņēmuma un iedzīvotāja ikdienu, tāpēc Latvijai nepieciešami spēcīgi un zinoši cilvēki, kas Eiropas Savienības līmenī pastāvētu par mūsu vēlmēm un vajadzībām, neļaujot tām pazust iestāžu labirintā.

2023. gads ir nācis ar jauniem izaicinājumiem ne tikai Latvijas ekonomikai un biznesa videi, bet arī Eiropas Savienībai (ES) un pasaules ekonomikai kopumā. Ekonomiskās krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Eiropas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai, ES ir izvirzījusi vairākas prioritātes šim gadam, lai ar pārdomātiem lēmumiem un atbilstošiem atbalsta pasākumiem stimulētu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību. Zināmas dvesmas Eiropas ikdienā ienesīs arī 2024.gadā gaidāmās ES Parlamenta vēlēšanas.

Tālajā 2001.gadā grupa Labvēlīgais tips skandināja dziesmu “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs”, to apstiprina arī Latvijā radīto preču un pakalpojumu eksporta uz Eiropas Savienības valstīm rādītāji. 2001.gadā eksportējām apmēram 1 miljarda eiro apmērā, 2021.gadā jau 11 miljardu eiro apmērā, kā sacīt jāsaka, Eiropa mūs ir iepazinusi nedaudz vairāk, bet joprojām ir vieta izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas kapitāla tirgus mazais mērogs – iespējamais "glābiņš" finanšu tirgus nākotnei

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju būve turpinās, būs vajadzīga jauna funkcionalitāte

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gribam OIK-2?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Analizējot konkurences situāciju aptieku tirgū, ir jāņem vērā patērētāju paradumi

Db.lv, 02.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot konkurences apstākļus farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības tirgū jeb aptiekās, konkrētā tirgus definēšanā nevar balstīties uz apdzīvotas vietas noteiktajām robežām, bet līdzīgi kā ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus analīzē ir jāvērtē patērētāju paradumi jeb laiks, ko tie gatavi veltīt aptiekas apmeklējumam, secinājusi Konkurences padome (KP).

Lai KP veiktu apvienošanās kontroli un uzraudzītu, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, tiek definēts konkrētais ietekmētais tirgus, kurā uzņēmēji savstarpēji konkurē un kurā ir jāizvērtē konkurences apstākļi. Konkrēto jeb ietekmēto tirgu veido gan konkrēts preces vai pakalpojumu tirgus, gan arī noteikts ģeogrāfiskais tirgus. Konkrēta tirgus definīcija ļauj cita starpā aprēķināt arī uzņēmumu tirgus daļas, kas sniedz būtisku informāciju par konkurences līmeni tirgū.

KP, pētot patērētāju zāļu un aptiekās pieejamo produktu iegādāšanās paradumus un aptieku izvēles kritērijus Latvijā, veica sabiedrības aptauju. Aptaujas dati rāda, ka patērētāju paradumi farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības tirgū sakrīt ar patērētāju paradumiem ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū, proti, patērētājs izvēlas tuvāko pakalpojuma sniedzēju - vairākums patērētāju ceļā uz aptieku pavada īsu laiku - piecas līdz 15 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru