Šā gada pirmajā ceturksnī laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājās par vairāk nekā divām nedēļām un sasniedza 25 mēnešus, liecina jaunākā Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indeksa dati.
Viļņā tas samazinājās par vairāk nekā nedēļu – līdz 34 mēnešiem, bet Tallinā pieauga par teju piecām nedēļām un sasniedza 26 mēnešus.
Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 1.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 168 eiro jeb aptuveni 118 lati mēnesī, salīdzinot ar 120 latiem pirms gada, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu attiecīgi 228 un 198 eiro (jeb 160 un 139 latu).
Šī gada 1.ceturksnī Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss Rīgā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās līdz 151. Mājokļu pieejamības pasliktināšanos Rīgā ietekmēja procentu likmju pieaugums un sezonāls darba samaksas kritums, skaidro bankas eksperti.
Rīgā mājokļu pieejamību uzlaboja dzīvokļu cenu kritums par 2,4% pret iepriekšējo ceturksni, bet negatīva ietekme bija hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumam par 47 bāzes punktiem, kā arī sezonālajam darba samaksas kritumam. Kopumā Rīgā mājokļu pieejamība saglabājas augsta - mājsaimniecībai, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, hipotekārā kredīta maksājumam būtu jānovirza 19,9% no neto ienākumiem, proti, krietni zem noteiktās 30% normas.
«Aktivitāte mājokļu tirgū Rīgā pakāpeniski pieaug, tomēr kopumā tirgus saglabājas segmentēts. Dārgāko dzīvokļu kategorijā Rīgā joprojām dominē nerezidenti, taču šo darījumu skaits uz kopējā fona ir salīdzinoši neliels. Tikmēr pēdējos ceturkšņos aktivitāte spējāk augusi vidējās klases (500-1000 EUR/m2) dzīvokļu segmentā populārākajos mikrorajonos, ko iegādājas tieši vietējie iedzīvotāji. Savukārt lētākas kategorijas dzīvokļos aktivitāte nav būtiski mainījusies,» uzsver Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.
Tallinā MPI sasniedza 163 punktus un kritās galvenokārt augstāku dzīvokļu cenu dēļ, kas ceturkšņa laikā pieauga par 4,3%. Arī procentu likmju kāpums par 7 bāzes punktiem un sezonālais darba samaksas kritums mājokļu pieejamību ietekmēja negatīvi, tomēr mazāk.
Viļņā, atšķirībā no pārējām galvaspilsētām, MPI uzlabojās, kaut gan joprojām bija viszemākais (131,3). Mājokļu pieejamību uzlaboja visi trīs faktori, bet galvenokārt procentu likmju kritums par 15 bāzes punktiem, mazākā mērā MPI pozitīvi ietekmēja arī dzīvokļu cenu samazinājums par 0.5% un darba samaksas pieaugums.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu, tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme un mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.