Jaunākais izdevums

Pieejamības indekss palielinājies līdz 160,2 Rīgā, bet samazinājies līdz 142,4 Tallinā un 124,3 Viļņā, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu pieejamības apskats.

Rīgā MPI šī gada trešajā ceturksnī nedaudz pieaudzis (par 1,7 punktiem salīdzinājumā ar trešo ceturksni pērn), jo algas gada laikā augušas straujāk par dzīvokļu cenām.

Tallinā MPI samazinājies par 11,5 punktiem salīdzinājumā ar trešo ceturksni pērn. Mājokļu pieejamību mazināja 14,6% gada pieaugums dzīvokļu cenās.

Viļņā mājokļu pieejamība pasliktinājās par 6,3 punktiem 13,6% gada dzīvokļu cenu pieauguma dēļ.

3.ceturksnī laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, gada laikā Rīgā samazinājās par vairāk nekā divām nedēļām līdz 24,5 mēnešiem. Tomēr neseno maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā būtiski augusi hipotekārā kredīta pirmā iemaksa, turpat divreiz paildzinot laiku tās uzkrāšanai. Tas ievērojami pasliktinās mājsaimniecību spēju kredītu paņemt.

Tallinā un Viļņā rādītājs pieauga par aptuveni trim mēnešiem, attiecīgi līdz

30,2 mēnešiem un 36,4 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā iedzīvotājiem pieejamākie ir sērijveida dzīvokļi, Tallinā – dzīvokļi jaunbūvēs

Žanete Hāka, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šī gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss.

Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies.

2016. gada 2.ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 m², kas ir par 0,2 m² vairāk nekā 2016. gada 1.ceturksnī un par 0,3 m² vairāk nekā 2015. gada 2.ceturksnī. Viļņā šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem guļamrajonos salīdzinājumā ar 2015. gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 m² līdz 41,3 m². Savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 m² līdz 42,8 m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā pie mājokļa grūtāk tikt nekā Viļņā vai Tallinā

Žanete Hāka, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā visās trijās Baltijas valstīs uzlabojusies mājokļu pieejamība, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss, turklāt indeksa vērtība pieaugusi gan jaunajiem mājokļiem, gan arī sērijveida dzīvokļiem vecajās mājās. Rīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām visaugstākā pieejamība ir vecajiem dzīvokļiem, bet viszemākā – jaunajiem projektiem.

Šā gada otrajā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem mājokļiem Rīgā bija 26 m², kas ir par 3,2 m² vairāk nekā pirms gada. Tomēr, neskatoties uz mājokļa indeksa vērtības palielināšanos, Rīga pēc jauno mājokļu pieejamības rādītāja joprojām atpaliek no Viļņas un Tallinas. Viļņā SEB Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem dzīvokļiem gada laikā palielinājies par 2,1 m² līdz 29,2 m². Savukārt Tallinā jauno mājokļu pieejamības indeksa vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni pieauga par 2,9 m², tādējādi tā joprojām saglabājās visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām – 37,8 m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī visās trijās Baltijas valstīs uzlabojusies mājokļu pieejamība, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss. Turklāt ienākumiem pieaugot straujāk nekā nekustamā īpašuma cenām, sarūk laiks, kas nepieciešams pirmās iemaksas sakrāšanai.

2015. gada trešajā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida mājokļiem Rīgā pieauga par 1,4 m² līdz 53,4 m². Pēc šī radītāja Latvijas galvaspilsēta apsteidz kaimiņvalstu galvaspilsētas - Viļņā trešajā ceturksnī indekss pieauga par 0,9 m² līdz 42,1 m², bet Tallinā par 0,5 m² līdz 42,6 m².

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Latvijā un Lietuvā indeksa vērtības pieaugumu pozitīvi ietekmēja strādājošo ienākumu kāpums, kas apsteidza nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, ka arī kredīta procenta likmju samazināšanās. Savukārt Igaunijā strādājošo vidējā darba samaksa gada 3.ceturksnī bija mazāka nekā iepriekšējā ceturksnī sezonālo faktoru dēļ, tomēr pozitīva ietekme uz mājokļu pieejamības indeksu bija nekustamā īpašuma cenu samazinājumam Tallinas “guļamrajonos” pēc straujā kāpuma iepriekšējos ceturkšņos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dzīvokļu cenām augot straujāk nekā algām, pasliktinās mājokļu pieejamība

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 2019. gada 1. ceturksnī uzlabojās Viļņā, palika nemainīgs Tallinā, bet samazinājās Rīgā. Samazinājumu Rīgā noteica par algu kāpumu straujāks dzīvokļu cenu pieaugums, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Tas saistīts ar pakāpeniskām pārmaiņām, dzīvokļu darījumu struktūrā, kā arī aktivitāti ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentā.

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177,7. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1287 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 1. ceturksnī bija par 77,7% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Gada laikā MPI samazinājās par 6,4 punktiem. MPI samazinājās dzīvokļu vidējās darījuma cenas kāpuma un neliela procentu likmju pieauguma rezultātā, ko nespēja kompensēt vidējās neto algas pieaugums. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pieauga par divām nedēļām un bija divi gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

SEB: mājokļu pieejamība Baltijas valstīs mazinājusies

Dienas Bizness, 05.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB Mājokļa pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā bija par 1,3 m² mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kamēr Tallinā un Viļņā tas samazinājās vien par 0,3 m². Lai sakrātu pirmo iemaksu, rīdziniekam būtu nepieciešami 26,5 mēneši, Tallinā - 25 mēneši, savukārt Viļņas iedzīvotājiem – 29,3 mēneši, lioecina SEB sniegtā informācija.

«Indeksa samazinājums Latvijā skaidrojams ar to, ka Rīgā nekustamā īpašuma cenas pieauga nedaudz straujāk nekā strādājošo reālie ienākumi, turklāt palielinājās vidējās kredītu procentu likmes. Igaunijā un Lietuvā indeksa vērtību ietekmēja mērenais nekustamā īpašuma cenu kāpums un sezonālais darba samaksas sarukums. Savukārt kredīta procentu likmju krišanās ietekmēja indeksa vērtību pozitīvi - gada laikā Igaunijā un Lietuvā vidējās kredītu likmes jaunizsniegtajiem mājokļu kredītiem kritušās par vairāk nekā 0,3 procentpunktiem, ko ietekmēja EURIBOR izmaiņas naudas tirgū,» komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Swedbank: mājokļu cenu kāpums varētu iegrožot pieejamības uzlabojumu

Dienas Bizness, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 1.ceturksnī uzlabojies, bet uzlabojuma temps kļuvis lēnāks. Pieejamībai labvēlīgas bija straujāk augošās algas un sarūkošās kredīta procentu likmes, taču ātrāk augošās vidējās mājokļu darījumu cenas ierobežoja kopējo pieejamības uzlabojumu. Mājokļu cenu kāpums arī turpmāk varētu iegrožot pieejamības uzlabojumu, atsaucoties uz Swedbank Mājokļu pieejamības indeksu norāda Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.

Šī gada 1.ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 171,2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 094 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017.gada 1.ceturksnī bija par 71,2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par 5 punktiem. Straujāku vidējo mājokļu darījumu cenu izaugsmi spēja atsvērt ātrāks neto algu kāpums (par 6,3%) un būtisks hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 61 bāzes punktu gada griezumā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Neskatoties uz labāku pieejamību, mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 3. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās. Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums.

Par spīti pieejamības uzlabojumam mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums, teikts jaunākajā AS Swedbank Mājokļu pieejamības apskatā.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177.2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 3. ceturksnī bija par 77.2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Vidējā dzīvokļu darījumu cena par kvadrātmetru auga straujāk par neto algām (attiecīgi 8.3% un 6.3%), taču, pateicoties hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājumam par 36 bāzes punktiem, gada laikā MPI uzlabojās par 4.7 punktiem. Lai gan pieejamība uzlabojās, dzīvokļu cenām augot straujāk par algām, pirmajai iemaksai bija jākrāj ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai iegādātos mājokli Rīgā, nauda pirmajai iemaksai jākrāj 25 mēnešus

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, liecina jaunākais Swedbank mājokļu pieejamības indeksa pārskats.

Vidējās neto algas pieaugums un aizdevuma procentu likmju samazinājums veicināja mājokļu pieejamības uzlabojumu.

Tallinā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājusies augstāku aizdevuma procentu likmju iespaidā, bet Viļņā jau otro ceturksni pēc kārtas pieejamība samazinās, strauji augot vidējām dzīvokļu cenām.

2016. gada 3. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā gada griezumā atkārtoti uzlabojies. MPI sasniedzis vērtību 162,5, kas ir par 2.3 punktiem vairāk nekā 3. ceturksnī pērn. Indeksa vērtība 162,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 62.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Uzlabojumu veicināja mājokļu kredītu procentu likmju sarukums par 15 bāzes punktiem, kā arī vidējās neto algas pieaugums par 1,7%, lai gan algu pieauguma temps mazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. Vidējā darījuma cena kvadrātmetrā auga par 2,2%, un darījuma cenu pieaugums novērojams visos dzīvokļu segmentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šā gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojusies diezgan strauji un aizvien bija visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu tirgus apskats.

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā Mājokļu pieejamības indekss (MPI) pērnā gada pēdējā ceturksnī palielinājies salīdzinājumā ar ceturto ceturksni 2013. gadā, jo algas gada laikā augušas straujāk par mājokļu cenām, bet procentu likmes mazinājušās, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI).

Tallinā un Viļņā MPI pasliktinājis par algu kāpumu straujāk kāpošās mājokļu cenas.

Pērnā gada 4.ceturksnī laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus 15% pirmajai iemaksai, gada laikā Rīgā samazinājās par diviem mēnešiem un bija 25,8 mēneši. Rīgā krāšanai nepieciešamais laiks samazinājās par 2 mēnešiem. Ņemot vērā augstāku pirmo iemaksu, kredīta ar nolikto atslēgu principu uzkrāšanai nepieciešams būtiski ilgāks laiks. Uzkrāšanas laiks ir garāks arī tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri.

Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai pieauga aptuveni par 2 mēnešiem un sasniedza 29,3 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai iegādātos mājokli Rīgā, kredīta pirmajai iemaksai jākrāj 25 mēnešus

Žanete Hāka, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība 3.ceturksnī Rīgā augusi gan ceturkšņa, gan gada griezumā un Rīga izvirzījusies vadībā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, samērā spēji apsteidzot Tallinu, liecina AS Swedbank mājokļu pieejamības indekss (MPI).

Pieejamības kāpumu Rīgā veicinājis gan straujš algu kāpums, gan zemākas mājokļa kredīta procentu likmes, gan arī dzīvokļu cenu neliels samazinājums attiecībā pret pērnā gada 3.ceturksni. Pieejamība bijusi augstāka nekā pirms gada arī Viļņā un Tallinā – līdzīgi kā Rīgā to veicinājis procentu likmju samazinājums. Pieejamības kāpums kaimiņu galvaspilsētās gan nebija tik spējš kā Rīgā, to piebremzējis mērens dzīvokļu cenu pieaugums.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, mājokļu pieejamības indekss (MPI) 3.ceturksnī Rīgā ir audzis salīdzinoši strauji, no 143 līdz 160. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un, kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto algas izaugsme par 8%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju kritums par 0,13 procentpunktiem. Mājokļu cenas, savukārt, vidēji pat nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 3.ceturksni pērn – par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā mājokļa pirmajai iemaksai var sakrāt ātrāk nekā Tallinā vai Viļņā

Žanete Hāka, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai mājokļa iemaksai gada laikā Rīgā samazinājies par vairāk nekā nedēļu līdz 24,8 mēnešiem, liecina Swedbank Mājokļu pieejamības indekss.

Tallinā tas palielinājās gandrīz par trim mēnešiem līdz 28,3 mēnešiem, bet Viļņā pieauga vairāk nekā par trīs mēnešiem – līdz 37,4 mēnešiem.

Kopumā mājokļu pieejamības indekss samazinājies līdz 157,4 punktiem Rīgā, 148,5 punktiem Tallinā un 118,1 punktam Viļņā.

Rīgā salīdzinājumā ar 2.ceturksni pērn indekss mazinājies vien par 0,3 punktiem procentu likmju kāpuma par 10 bāzes punktiem dēļ. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Rīgā algas gada laikā augušas straujāk par dzīvokļu cenām.

Tallinā MPI samazinājies par 16,3 punktiem salīdzinājumā ar otro ceturksni pērn. Mājokļu pieejamību pasliktināja dzīvokļu cenu pieaugums par 16,3%, kas krietni pārsniedza mēreno algu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā hipotekāro kredītu likmes augušas, pārējās Baltijas valstīs - sarukušas

Žanete Hāka, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn laika posms, kas standarta mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, sasniedza 25,6 mēnešus, kas ir par pusotru mēnesi mazāk nekā 2014.gadā, liecina jaunākais AS Swedbank Mājokļu pieejamības indekss.

Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri.

Savukārt Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks samazinājies par trīs nedēļām un pērn bija trīs gadi. Tallinā tas pieauga par nedēļu, sasniedzot 29,5 mēnešus.

Mājokļu pieejamības indekss pērn audzis visās trijās Baltijas valstīs, taču aizvien būtiska daļa iedzīvotāju, kas meklē mājokli, atzīst, ka nevar to atļauties nepietiekamu ienākumu vai uzkrājumu dēļ.

Pērn gada vidējais Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 155. Tas nozīmē, ka standarta mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli), kopējie ienākumi bija par 55% augstāki nekā tas būtu nepieciešams, lai spētu atļauties mājokļa kredītu, tā apkalpošanai nenovirzot vairāk par 30% ģimenes ienākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpinājusi strauji uzlaboties, saglabājot līdera pozīciju starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Uzlabojumu veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums, vidējās algas kāpums un aizdevuma procentu likmju samazinājums. Arī Tallinā mājokļu pieejamība uzlabojusies. To veicināja ātra algu izaugsme. Savukārt Viļņā pieejamība sarukusi, jo dzīvokļu cenas kāpums pārsniedza algu izaugsmi.

2016. gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis uzlaboties, kārtējo reizi sasniedzot augstāko vērtību kopš 2005. gada, t.i., 171,3. Tas ir par 12,5 punktiem vairāk nekā pērn. Indeksa vērtība 171,3 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 71,3% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Pieejamību veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums par krietniem 6.9%. Proti, kamēr vidējā darījuma cena kvadrātmetrā jaunajos projektos samazinājās par 21%, cena sērijveida dzīvokļos mikrorajonos, lai gan lēnāk, taču turpināja augt (5.5% pret šo ceturksni pērn). Vidējās neto algas pieauguma temps šajā ceturksnī saruka līdz 3.4%, taču arī deva savu artavu pieejamības uzlabojumā. Mājokļu kredītu procentu likmes ir samazinājušās par 10 bāzes punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 2019. gada 3. ceturksnī uzlabojies Viļņā, bet samazinājies Rīgā un Tallinā, liecina jaunākie Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa dati.

Samazinājumu Rīgā noteica straujāks dzīvokļu cenu pieaugums, kas apsteidza algu kāpumu. Vidējās darījumu cenas kāpums saistīts ar cenu kāpumu jauno un renovēto projektu segmentā, kā arī pakāpeniskām pārmaiņām dzīvokļu darījumu struktūrā par labu jaunajiem projektiem.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 179,6. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1335 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 3. ceturksnī bija par 79,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lai sakrātu pirmajai iemaksai mājokļa iegādei Rīgā, nepieciešami nepilni 2 gadi

Žanete Hāka, 14.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 2. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās, liecina jaunākais AS Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI). Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums. Tomēr arī mājokļu cenas turpinājušas mēreni kāpt, atspoguļojot augošos iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to pieprasījumu.

Šā gada 2. ceturksnī MPI Rīgā bija 183.5. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 2. ceturksnī bija par 83.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par 11.7 punktiem. Uzlabojumu veicināja strauja neto algu izaugsme (par 7.2%) un vērā ņemams hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 48 bāzes punktiem gada laikā).

2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojās, spēcinoties algu izaugsmei un sarūkot kredītu procentu likmēm. Vidējā darījumu cenu izaugsme bijusi līdzvērtīga algu izaugsmei, atainojot gan augošo pieprasījumu, īpaši sērijveida dzīvokļu segmentā, gan arī augošās būvniecības izmaksas. Patērētāji jūtas aizvien gatavāki veikt lielus pirkumus, un tam drīzumā būtu jāatspoguļojas arī lielākā tirgus aktivitātē. Kamēr aktivitāte sērijveida dzīvokļu segmentā saglabājas augsta, jauno projektu segmentā to var vērtēt kā diezgan gausu. Šī brīža paaugstinātā interese par privātās apbūves zemēm varētu daļēji izskaidrot zemo darījumu skaitu jauno projektu segmentā, jo, augot dzīvokļu cenām, iedzīvotāji apsver privātmāju kā alternatīvu dzīvoklim. Tuvākajos gados gan sagaidām, ka augs ne tikai pieprasījums, bet arī mājokļu piedāvājums, kas nedaudz pieklusinās cenu izaugsmi un sekmēs tirgus aktivitāti, saka Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs nevarēs atļauties mājokļa aizdevumu

Žanete Hāka, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas iedzīvotājiem ir vislabākās iespējas iegādāties jaunu mājokli, savukārt rīdziniekiem iegādāties jaunos mājokļus ir visgrūtāk, secināts jaunākajā SEB Mājokļu pieejamības indeksa apskatā.

Turklāt, ņemot vērā izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas būtiski samazinājušas mājokļu kredītu pieejamību, lielākā daļa iedzīvotāju vairs nevarēs atļauties mājokļa aizdevumu nepietiekamo uzkrājumu dēļ.

SEB bankas ekspertu aprēķini liecina, ka Tallinā viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot bankas kredītu un neuzņemoties pārlieku lielu risku, var iegādāties 34,2 m², Viļņā 27,8 m², bet Rīgā tikai 23,3 m² kādā no jaunajiem mājokļiem. Mājokļa iegādei ar kredīta starpniecību nepieciešamā pirmā iemaksa lielai daļai strādājošo, kas vēlētos iegādāties jaunu mājokli, ir galvenais šķērslis, kas attur no mājokļa iegādes. Lai sakrātu 10% pirmo iemaksu 40 m² lielam vienistabas dzīvoklim jaunajā projektā, rīdziniekam, kurš saņem vidējo algu un katru mēnesi uzkrājumam novirza 30% savu ienākumu, būtu nepieciešami 28,8 mēneši, Tallinas iedzīvotājam šādas pirmās iemaksas sakrāšanai būtu nepieciešami 21,8 mēneši, savukārt Viļņas iedzīvotājiem – 29,6 mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 1. ceturksnī uzlabojies Tallinā un Rīgā, bet pasliktinājies Viļņā, liecina AS Swedbank dati.

Rīgā pieejamības uzlabojumu sekmēja strauja vidējās neto algas izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums. Tomēr ienākumu kāpums mājokļu tirgus aktivitātē vēl jūtams maz.

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 182.0. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 203 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2018. gada 1. ceturksnī bija par 82% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojās par 15.8 punktiem. To noteica straujā vidējās neto algas gada izaugsme (par 10.1%) un hipotekāro kredītu procentu likmju samazinājums (par 11 bāzes punktiem gada laikā), kas atsvēra vidējās dzīvokļu darījumu cenas par kvadrātmetru kāpumu. Vidējās algas izaugsmes rezultātā pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā iedzīvotājiem pieejamāki ir sērijveida dzīvokļi, savukārt Tallinā – jaunie projekti

Žanete Hāka, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir vislabākās iespējas iegādāties sērijveida dzīvokli mikrorajonos, liecina jaunākie SEB Mājokļa pieejamības indeksa aprēķini.

Gada otrajā ceturksnī rīdzinieki varēja iegādāties 49,6 m², Tallinas iedzīvotāji – 41,8 m², bet Viļņas – 38,4 m², savukārt jaunajos projektos rīdzinieki var atļauties vismazākās platības – vien 22,7 m².

Salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo ceturksni, Mājokļa pieejamības indeksa vērtība sērijveida dzīvokļiem guļamrajonos samazinājās Rīgā par 1,2 m², Viļņā - par 1,5 m², bet Igaunijā, pateicoties sezonālajam ceturkšņa vidējās algas kāpumam, kas tradicionāli vērojams 2.ceturksnī, palielinājās par 0,4 m².

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka gada griezumā sērijveida dzīvokļu segmentā SEB Mājokļu pieejamības indekss pēdējo 12 mēnešu laikā ir sarucis visās trijās Baltijas valstīs. Rīgā samazinājums ir bijis minimāls - tikai 0,1 m², Viļņā – 1,2 m², bet visbūtiskākais sarukums vērojams Tallinā – 5,5 m². Tas skaidrojams ar to, ka reālo ienākumu kāpums nespēja kompensēt nekustamā īpašuma cenu pieaugumu un vidējās kredītu procentu likmes palielināšanos, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecība mājokļa kredīta pirmo iemaksu var sakrāt vidēji 22,9 mēnešos

Db.lv, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 3. ceturksnī uzlabojies visās Baltijas galvaspilsētā, liecina Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa (MPI) pētījums.

Galvenais faktors tam bijis straujais vidējās neto algas kāpums. Turklāt labvēlīgā ekonomikas attīstība veicinājusi mājsaimniecību interesi par dzīvokļa iegādi, kas atspoguļojies gan aktivitātes kāpumā dzīvokļu tirgū, gan mājsaimniecību kredītportfeļa pieaugumā.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 186. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 238 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2018. gada 3. ceturksnī bija par 86% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojās par 8,7 punktiem. MPI uzlabojās straujas vidējās neto algas gada izaugsmes rezultātā (8,4%). Vidējās algas pieaugums atsvēra vidējo dzīvokļu cenu kāpumu. Hipotekāro kredītu procentu likmes nedaudz samazinājās, uzlabojot pieejamību. Pateicoties vidējās algas kāpumam, pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks samazinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmajai iemaksai mājokļa iegādei Rīgā jākrāj 26,3 mēneši

Žanete Hāka, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss (MPI) 2. ceturksnī Rīgā audzis gan ceturkšņa, gan gada griezumā, liecina Swedbank apkopotie dati.

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, MPI Rīgā ir audzis salīdzinoši daudz, no 142 līdz 152. Indeksa vērtība 152 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un, kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 52% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto algas izaugsme par 7,3%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju kritums par 16 bāzes punktiem. Mājokļu cenu kāpums, savukārt, saglabājies mērens, par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmajai iemaksai mājokļa iegādei Rīgā jākrāj nepilni divi gadi

Žanete Hāka, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopumā Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 173,9, liecina AS Swedbank veiktais pētījums.

Indeksa vērtība 173,9 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi 2016. gadā bija par 73,9% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Gada laikā MPI pakāpeniski pieaudzis no 166 pirmajā līdz 186 ceturtajā ceturksnī. Pērn pieejamības uzlabojuma pamatā bija algu kāpums par 4.6% un hipotekāro kredītu procentu likmju kritums par 19 bāzes punktiem. Arī vidējo dzīvokļu darījuma cenu dinamika bija labvēlīga mājokļu pieejamībai.

Piemēram, jaunajos projektos mikrorajonos, piedāvājumā bija pieejams būtisks skaits relatīvi lētu dzīvokļu, un cilvēki, protams, šos dzīvokļus aktīvi iegādājās. Tā kā darījumi notika ar lētākiem mājokļiem, vidējās darījumu cenas nedaudz samazinājās. Bet kopumā nekustamā īpašuma tirgū novērojams cenu kāpums visos segmentos. Piemēram, sērijveida dzīvokļos mikrorajonos cenas pieauga par 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mančinskis: Hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad, un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē

LETA, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri gribētu iegādāties savu īpašumu, tādēļ hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Cilvēki ir spējīgi ņemt kredītu. Jautājums ir par iedzīvotāju vēlēšanos to darīt. Patlaban vēlēšanās ņemt kredītu pakāpeniski pieaug. Kas tad ir noticis pēdējos gados? Pirmkārt, ievērojami stabilizējusies ekonomiskā situācija, cilvēki ir pārliecināti par savu spēju pelnīt naudu, atrast labu darbu - tas ir faktors, kas cilvēkus padara spējīgus aizņemties naudu un arī gribošus aizņemties. Otrkārt, ir stabilizējies īres tirgus. Īre maksā tik, cik tā maksā, atšķirībā no laikiem, kad īres maksa bija relatīvi zema attiecībā pret īpašuma cenām, šobrīd īres maksas atspoguļo reālās īpašumu cenas,» skaidroja Mančinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirmā nekustamā īpašuma pūļa finansēšanas kampaņa Latvijā

Dienas Bizness, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Crowdestate.eu, Skandināvijas pūļa finansēšanas platforma nekustamajiem īpašumiem, šīs piektdienas rītā publicē pirmo iespēju investēt Latvijā (projektā Liepziedi).

«Būtiski faktori liecina, ka Rīgā būs lielākais dzīvokļu cenu pieaugums Baltijas valstīs. To apliecina 2016. gada jūnija statistika, kad dzīvokļu cenas pieauga divas reizes vairāk nekā Viļņā vai Tallinā,» norāda Crowdestate.eu vadītājs Loit Linnupõld.

Vidējās dzīvokļu cenas Rīgā ir apmēram par 33% lētākas nekā Tallinā vai Viļņā. Mājokļu pieejamības indekss, kur tiek ņemti vērā ģimenes neto ienākumi, rāda, ka Rīgā jauni dzīvokļi ir daudz pieejamāki nekā Viļņā vai Tallinā.

Neto algu līmenis Latvijā šobrīd ir apmēram par 27% augstāks nekā tas bija pirms 2008. gada finanšu krīzes. Kopējo aizdevumu apjoms, ko izdevušas bankas mājokļu iegādei, Viļņā un Tallinā ir pastāvīgi audzis pēdējos pāris gadus, un šobrīd ir apmēram par 200 milj. EUR augstāks nekā pirms krīzes. Tajā pašā laikā aizdevumu apmērs Latvijā ir stipri pazeminājies un šobrīd ir par 2,7 miljardiem EUR zemāks nekā 2008. gadā. Šis kritums pēdējos mēnešos ir stabilizējies, un bankas sagaida, ka nākamajos gados aizdevumu apjoms būtiski pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru