Jaunākais izdevums

Mājokļu īre pēdējos gados ir viens no karstākajiem tirgus segmentiem, ko vēl papildu silda īstermiņa naktsmāju popularitāte.

Spilgtākais un plašāk zināmākais dalīšanās ekonomikas piemērs ir Airbnb, taču tā nebūt nav vienīgā platforma, kas saved kopā cilvēkus, kas vēlas dalīties ar savu mājokli, ļaujot tajā pārnakšņot viesiem. Pārsvarā skaļas diskusijas ir bijušas par šī īstermiņa īres biznesa ietekmi uz globālo viesmīlības industriju, tomēr tas ietekmē arī norises mājokļu tirgū.

Pašlaik precīzu datu par to, cik dzīvojamo vienību Latvijā, Rīgā šādās platformās tiek piedāvātas, nav, bet 2017. gada vidū Swedbank veiktajā pētījumā secināts, ka visā Latvijā varētu būt aptuveni 1400 piedāvājumu, Rīgā – 1000 šādu naktsmītņu. Jaunāka apkopojuma bankai nav, taču tā lēš, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas.

Īstais brīdis sakārtot

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis atzīst, ka tā ir globāla tendence šim biznesa veidam tālāk attīstīties, un arī Latvijā tas gadu no gada aug. Precīzu aprēķinu par izīrējamo vienību skaitu nav, taču arī pāris gadu seni dati liecina, ka apartamenti ir nozīmīgs tirgus dalībnieks viesmīlības nozarē. Tradicionālie tirgus spēlētāji nav bijuši pret šī biznesa attīstību, taču vienmēr ir uzsvēruši nepieciešamību ievērot tos pašus spēles noteikumus, kādi ir viesnīcām, citām tūristu mītnēm, to, ka tam jābūt pienācīgi kontrolētam un regulētam, šiem tirgus dalībniekiem jābūt reģistrētiem, ir jāmaksā nodokļi un jābūt drošiem. Nereti, neievērojot šos noteikumus, šie tirgus dalībnieki piedāvā zemāku cenu nekā viesnīcas, nostādot tās negodīgas konkurences apstākļos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Viesmīlības industrijai priekšā ir dialogs ar Rīgas pašvaldību par plānoto tūristu nodevu pilsētā, akcentē J. Pinnis. Iespējams, ka pēdējos gados ir panākti uzlabojumi īstermiņa īres biznesa kontrolē, bet šīs iecerētās nodevas iekasēšana arī varētu stimulēt šī tirgus sakārtošanos. Daudzviet «vecajā» Eiropā apartamentu un viesnīcas numuru proporcija ir 50/50, daudzviet jau runā par haosu. Viņaprāt, šobrīd ir īstais brīdis, lai šo jomu sakārtotu pie mums. Tiesa, te šāda proporcija diez vai kādreiz varētu būt, jo Rīga ir cita veida galamērķis.

Arī kā pensiju kapitāls

«Precīzu skaitu, cik liels varētu būt to dzīvokļu segments, kuri tiek piedāvāti īstermiņa īrei Airbnb vai līdzīgās platformās, pateikt nevaram. Tas, ko jūtam, – šis segments ietekmē pārējo mājokļu tirgu,» atzīst SIA Ober Haus Real Estate Latvia vecākais brokeris Andis Bīriņš. Par aktivitāti šajā jomā var secināt, piemēram, kaut vai pēc tā, ko saka kompānijas sadarbības partneri. Vēloties kādam interesentam parādīt izīrējamo dzīvokli, dažkārt nākas uzklausīt, ka dzīvoklis būs apskatāms pēc dažām dienām, jo to kāds ir rezervējis, izmantojot Airbnb vai booking.com, un tagad tur mīt. «Tomēr liela daļa saimnieku vēlas stabilu ilgtermiņa īrnieku, jo tas ir drošāk, dzīvokļa nolietojums ir salīdzinoši zemāks nekā īstermiņa īres mājokļu gadījumā,» piebilst A. Bīriņš.

Kopumā, pēc viņa teiktā, dzīvokļu tirgus ir aktīvs. Ir daļa cilvēku, kas joprojām vēlas īrēt, nevis mājokli iegādāties, jo daļa vēl labi atceras nesenās pagātnes notikumus, bet daļai joprojām bankas atsaka kredītu.

Visu rakstu Tirgu silda izmitināšana lasiet otrdienas, 22.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais īres likums - jāsāk iedzīvināšana

Ieva Žeimunde, ZAB Ellex Kļaviņš jaunākā juriste, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku intereses un veicināt mājokļu pieejamību.

Likumprojekta autori ir trāpīgi identificējuši būtiskākās pašreizējā īres likuma problēmas – izīrētājs sastopas ar augstu risku, ka īrnieks var nenorēķināties par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī – strīdu risināšanas process ir nesamērīgi ilgstošs. Minēto trūkumu sekas ir lēnāka nekustamo īpašumu tirgus attīstība, jo potenciālie investori īres namus uzskata par augstāka riska ieguldījumu un daļa no potenciālajiem īres namiem savu funkciju nepilda. Tas savukārt noved pie dzīvojamā fonda novecošanās (vairāk nekā puse no Latvijas daudzdzīvokļu namiem ir tapuši okupācijas laikā; vēl 45% uzbūvēti līdz 1941. g., liecina Ekonomikas ministrijas informācija). Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez pašvaldību iesaistes īres tirgus draud uzsprāgt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis savu kulmināciju, tā apgalvo vairākas nekustamā īpašuma kompānijas.

Tā, piemēram, Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš norāda, ka jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda. Runājot par cenām, Dz. Bērziņš teic, ka Rīgas mikrorajonos augstākās klases vienistabas dzīvokļi pieejami par 350 eiro mēnesī, kamēr četristabu – par 750 eiro. Par 250–400 eiro mēnesī var noīrēt vidējas kvalitātes divistabu dzīvokli vai nedaudz sliktākas kvalitātes četristabu dzīvokli.

Dzīvokļa īres maksa par kvadrātmetru ir no pieciem eiro, bet ekskluzīvajiem dzīvokļiem tā var sasniegt pat 20 eiro kvadrātmetrā. Īres dzīvokļu trūkums daudziem ir īpaši sāpīgs tāpēc, ka, saskaņā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena savulaik medijos pausto, tikai 20% ģimeņu var atļauties mājokli iegādāties savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gribot kā labāk, var sanākt kā vienmēr

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze vissmagāk ir skārusi īres tirgu, taču, līdz ko situācija normalizēsies un atjaunosies tūristu plūsma, arī īres tirgus atgūsies, sacīja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

"Īres tirgus ir cietis diezgan būtiski, tas nav noslēpums, tieši tūrisma plūsmas apstāšanās dēļ. Esmu dzirdējis, ka tagad Vecrīgā ekskluzīvus dzīvokļus var dabūt par ļoti lētām īres cenām. Pirms tam izīrēja par 800 eiro mēnesī, tagad 400 eiro. Taču šādus līgumus par lētām cenām īsti neviens no īpašniekiem nav gatavs slēgt ilgtermiņā," stāstīja Šmits. Viņš piebilda, ka tiklīdz atsāksies tūristu plūsma, šādi īres līgumi tiks lauzti un pārslēgti.

"Vai šie dzīvokļi varētu saglabāties ilgtermiņa tirgū? Nedomāju vis. Tas šobrīd īpašniekiem ir īstermiņa risinājums, lai nezaudētu vispār ienākumus - 400 eiro nav 800 eiro, taču tā arī nav nulle. Vismaz ir iespējas samaksāt kredītus un komunālos pakalpojumus. Es absolūti nedomāju, ka šāda situācija turpināsies ilgtermiņā, tas ir īstermiņa krīzes risinājuma variants," sacīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības varēs sniegt atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai vai pārbūvei pēc tam, kad būs saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas.

Tādu ainu iezīmēja Ministru kabineta sēde, kurā tika skatīti sagatavotie grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie paredz, ka atbalsta sniegšanas veidu, kārtību, nosacījumus, grupas, kurām sniedzams atbalsts, kā arī piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu noteiks Ministru kabinets ar noteikumiem. Ekonomikas ministrija norāda, ka līdz 1941.gadam Latvijā uzbūvēti 45% no visa daudzdzīvokļu ēku skaita, savukārt no 1961. līdz 1992. gadam Latvijā uzcelti 53% no dzīvojamā fonda, bet kopš 1993.gada no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 2%. Latvijā novērojama ļoti lēna daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda atjaunošanās, gadā tiek uzbūvēti tikai 0,2% no kopējā dzīvokļu skaita Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai izīrēšanai ir uzskatāmi par ļoti stabilu un ilgtermiņā drošu investīciju veidu.

Šādas investīcijas ir samērā pieejamas, jo, lai investētu nekustamajā īpašumā, var izmantot hipotekāro kredītu un nav nepieciešami lieli naudas uzkrājumi. Nepieciešama tikai pirmā iemaksa, kas pārsvarā veido 5-20% no darījuma summas, un nauda mājokļa iekārtošanai.

Pirms tērēt daudz laika, izvēloties pašu īpašumu, noteikti jāapmeklē banka un jānosaka savas finansiālās iespējas. Ikdienā ļoti bieži interesenti vispirms izvēlas īpašumu un tikai tad apmeklē banku, un noskaidro savas iespējas kredītam. Tādā veidā var patērēt daudz laika, izvēloties īsto īpašumu, un gūt lielu sarūgtinājumu uzzinot, ka atrastais īpašums nav pa kabatai. Kad ir skaidri budžeta griesti, ir jāsāk pētīt piedāvājums. Ir jāapskatās pēc iespējas vairāk īpašumu klātienē, lai rastos labākais priekšstats par iespējām un izveidotos spēja pamanīt un atpazīt investīcijām piemērotu, labu īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas nekustamo īpašumu tirgu sagaida tuvākajā nākotnē?

"Starlex Real Estate" valdes loceklis Egīls Smilktiņš un "Starlex Invest" partneris - nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres tirgus ir aktīvs visa gada garumā, bet īpaši «karsts» tas ir vasaras beigās, kad par īres dzīvokļiem vislielāko interesi izrāda studenti, kā arī tie, kas atgriežas Rīgā pēc atvaļinājuma perioda, stāsta «ARCO REAL ESTATE» īres nodaļas nekustamo īpašumu aģents Mārtiņš Miezītis, uzskatot, ka piedāvājums šajā laika posmā ir gaužām mazs.

«Dzīvokļu īpašnieku noteiktā neadekvāti augstā cena, nepietiekamais piedāvājums, dzīvokļu sliktais stāvoklis, vecmodīgais iekārtojums un sliktā atrašanās vieta ir tikai daži no faktoriem, kas īres meklētājiem uz savu iespējamo pagaidu mājokli liek raudzīties pesimistiski. Situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cilvēki joprojām nav gatavi pieņemt ātrus lēmumus,» ar saviem novērojumiem dalās speciālists.

Īres maksu var iedalīt vairākās cenu amplitūdās, un katrai no tām ir dažādas pazīmes. Piemēram, cenu kategorijā līdz 10 eiro par kvadrātmetru var izīrēt dzīvokli, kurā, visticamāk, būs nolietota iekšējā apdare, nefunkcionāls plānojums, liela, nepraktiska platība, kā arī vecmodīgs iekārtojums. Iespējams, ka arī pati ēka var būt sliktā tehniskā stāvoklī vai dzīvoklim tajā ir lieli komunālie maksājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda,» pašreizējo situāciju Latvijas galvaspilsētas īres tirgū komentē Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš.

Tuvojoties vasaras izskaņai, aktivitāte īres tirgū katru gadu pieaug, un šis gads nav izņēmums. Lielākais pieprasījums ir no vietējiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē labas kvalitātes divistabu dzīvokļus sev vēlamā atrašanās vietā. Arco Real Estate speciālista novērojumi tāpat liecina, ka īres tirgū premium klases dzīvokļu cenas šobrīd ir līdzvērtīgas vecu dzīvokļu īres maksai, līdz ar to tiem izīrētājiem, kuru mājokļi ir novecojuši, ar klientu piesaisti var būt sarežģītāk.

«Kad piedāvājumā parādās labas kvalitātes divistabu dzīvoklis Rīgas centrā par cenu no 400 līdz 550 eiro mēnesī, izveidojas sešu līdz desmit cilvēku rinda. Šis fakts jau norāda, ka novecojošu dzīvokļu īpašniekiem cenas nāksies samazināt,» stāsta Dz. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Lielas pārmaiņas īres segmentā

Nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.marts ir atnesis lielas pārmaiņas arī Latvijas nekustamo īpašumu īres segmentā.

Slēdzot Latvijas gaisa, sauszemes un ūdens robežas, gandrīz līdz nullei ir samazinājies tūristu skaits, tādēļ notiek lielas korekcijas īres tirgū. Piedāvājumu skaits strauji palielinās, jo dzīvokļu īpašnieki, kuri līdz šim savus dzīvokļus izīrēja tūristiem, izmantojot tādas platformas kā "Airbnb" un "Booking", ņemot vērā attiecīgo situāciju, pilnībā pārorientējas uz vietējo tirgu.

Īpašumu sludinājumos tagad var atrast labus dzīvokļus par pazeminātām cenām.

Īres tirgus skar arī jau izīrētos dzīvokļus, jo, ņemot vērā, ka liela daļa dažādās nozarēs strādājošo zaudē darbu, samazinās arī iespēja turpmāk īrēt par esošajām īres cenām, tādēļ turpmāk īpašumu saimniekiem un īrniekiem nāksies meklēt kompromisus, un, visticamāk, uz nenoteiktu laiku samazināt īres cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Biroju ēku īpašniekiem konkurence liks uzlabot piedāvājumu

Andris Vārna - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerctelpu nomas segmentā tuvākajos gados tendences noteiks šobrīd būvniecības stadijā esošie modernie biroji Skanstē, Teikā, Pārdaugavā un pilsētas centrā. Tā kā būs pieejamas mūsdienīgas darba telpas vairāku desmitu tūkstoši kvadrātmetru platībā, tad jau esošo biroju ēku īpašniekiem konkurences apstākļos nāksies uzlabot savu piedāvājumu.

Interese par plašiem, moderni aprīkotiem, energoefektīviem augstākās klases birojiem ir stabila jau vairākus gadus. Pēdējos divos gados ir novērota arī pastiprināta interese no investoru un attīstītāju puses. Pieaugot piedāvājumam, teorētiski varētu tikt novērotas arī nomas maksas izmaiņas.

Šogad komercsektorā izmaiņas mazāk skars nomas cenas, vairāk – līguma papildnosacījumus, piemēram, autostāvvietas, citas izmaksas, u.t.t. Nomas maksas esošajiem līgumiem pēdējos divos gados tiek pārskatītas atbilstoši inflācijai – par aptuveni 3% gadā, tādēļ jaunajiem projektiem nomas maksas nebūs kardināli atšķirīgas no tagadējām: B klases birojiem – aptuveni 8 – 13.5 eiro par kvadrātmetru mēnesī, A klases birojiem – 14 – 17 eiro par kvadrātmetru mēnesī, neskaitot apsaimniekošanas un citas papildu izmaksas. Ir novērots neliels nomas maksas pieaugums B1 klases birojiem, ko ir noteikusi A klases biroju telpu ierobežotais piedāvājums Rīgas biroju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - koka ēka Torņkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru