Bankas

Mājokļu kredītu tirgus samazinājumā lielāko lomu spēlē Swedbank

Ieva Mārtiņa, 27.07.2011

Jaunākais izdevums

Šogad jūnija beigās banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms sasniedza 4,39 miljardus latu, kas ir par 7,6% jeb 359 miljoniem latu mazāks nekā pirms gada, bet, salīdzinot ar šā gada sākumu, šo kredītu apjoms samazinājies par 216 miljoniem latu jeb 4,7%.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati liecina, ka lielākais mājokļu kredītu samazinājums pusgada un gada laikā bijis Swedbank – par attiecīgi 57,4 miljoniem latu jeb 4,7% un 109,6 miljoniem latu jeb 8,6%. Swedbank izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās 1,16 miljardu latu apjomā joprojām bija lielākais pārējo banku vidū, veidojot 26,5% tirgus daļu.

Otrs lielākais izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās bija Nordea bankai – 768,9 miljoni latu, kas ir par 13,7 miljoniem latu (jeb 1,7%) mazāks nekā pirms gada un par 10 miljoniem latu mazāks nekā šā gada sākumā. Ar 732,4 miljoniem latu seko DnB NORD Banka, kuras mājokļu kredītu portfelis gada laikā uzrādījis samazinājumu par 13,1 miljonu latiem jeb 1,8%, un ar 663 miljoniem latu – SEB banka, kuras mājokļu kredītu apjoms gada laikā sarucis par 38 miljoniem latu jeb 5,4%.

Apjomīgs – par 37,3 miljoniem latu jeb 8,8% gada laikā – bijis arī ABLV Banka mājokļu kredītu portfeļa samazinājums, sasniedzot 385,8 miljonus latu.

Par 33,4 miljoniem latu jeb 20,5% gada laikā mājokļu kredītu apjoma samazinājumu (līdz 129,8 miljoniem latu) piedzīvojusi Hipotēku banka, bet par 15,5 miljoniem latu jeb 11,1% (līdz 124 miljoniem latu) mājokļu kredītu portfelis samazinājies Danske Bank Latvijas filiālei.

Bankas Citadele mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās bija 110,6 miljoni latu, kas ir par 21,5 miljoniem latu jeb 16% mazāks nekā 2010. gada 31. decembrī. No pārējām bankām vēl būtiski – par 39,7% - mājokļu kredītu apjomu samazinājusi UniCredit Bank, kas sasniedzis 11,3 miljonus latu. Dati liecina, ka kopumā neviena banka vēl nav izrādījusi mājokļu kredītu portfeļa pieaugumu nedz gada, nedz pusgada griezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB: negribam jaunu burbuli, tāpēc nesniedz kredītus, ja nav pierādāmu ienākumu

Ieva Mārtiņa, 30.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot mājokļu iegādes kreditēšanas aktivitātei, izgaismojās liela to iedzīvotāju interese, kuri nevar deklarēt savus ienākumus. Tā intervijā DB.lv atzina SEB bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere, kura bankā ir atbildīga par privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Kā raksturotu šobrīd situāciju mājokļu kreditēšanas jomā?

Jāsāk ar to, ka iepriekšējos divos gados aktivitāte bija ļoti zema, tirgus bijis ļoti kluss. Šobrīd mājsaimniecības ir daudz piesardzīgākas, tās nav gatavas uzņemties jaunas saistības.

Zemā aktivitāte domāts tuvu nulle?

Droši vien, ka tuvu nullei, jo jaunu pirkšanas darījumu nebija. Sākot no pagājušā gada otrās puses, pēdējā ceturkšņa, tirgus sācis kustēties, darījumi ir.

Kāds tam bija iemesls?

Mājoklis ģimenei vienmēr bijis vajadzīgs, mājsaimniecība var gaidīt gadu, divus, bet ir lūzuma posms, kad ģimenes, kurām ir ienākumi, saprot, ka ir laiks iegādāties mājokli. Arī cenas ir kritušās gana zemu. Šogad martā Zemes grāmatā bija reģistrētai 460 darījumi par īpašumu maiņu, tātad var teikt, ka tik daudz bijuši darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus – būvnieku sentimenta un pircēju aktivitātes ziņā sasniedzis līmeņus, kas nav pieredzēti kopš pandēmijas sākuma. Kādi tam iemesli, un vai notikumi ASV var ietekmēt mājokļu tirgu Latvijā?

ASV nekustamā īpašuma tirgu var uzskatīt par zināmu kanārijputniņu ASV ekonomikā. Augot pircēju aktivitātei, aug arī investīcijas būvniecības sektorā un tēriņi jauno mājokļu iekārtošanai – iekšzemes kopprodukta apjoms palielinās, tiek radītas jaunas darba vietas, ekonomikā viss ir labi. Mājokļi ir arī viens no svarīgākajiem mājsaimniecību aktīviem – augstākas mājokļu cenas palielina iedzīvotāju labklājību un mudina tērēt.

Nekustamā īpašuma segments pēdējos divos gados piedzīvojis strauju uzplaukumu daudzās valstīs, un, it sevišķi, ASV. Masīvie fiskālie un monetārie stimuli pandēmijas laikā būtiski kāpināja ASV mājsaimniecību pieprasījumu pēc it visa, ko neskāra vīrusa ierobežojumi, arī pēc jauniem mājokļiem. Veidojoties pārdošanai pieejamo mājokļu deficītam, strauji auga arī mājokļu cenas. Šā gada aprīlī jauno mājokļu vidējās cenas ASV bija par 50 % augstākas nekā pirms pandēmijas, lietotiem mājokļiem – par 30 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo banku bāzes procentu likmju dēļ ir būtiski palielinājies, pirmreizējā tirgus dzīvokļu pircēju profils saglabājies gandrīz nemainīgs – tās joprojām galvenokārt ir ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti, secinājuši mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un bankas “Luminor” eksperti.

Vienlaikus pircēji kļuvuši racionālāki, veltot vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par jauna mājokļa iegādi, kā arī nereti pirms dzīves svarīgākā pirkuma noskaidrojot citu jauno projektu iemītnieku pieredzi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. ECB lēmumi liek arī komercbankām pārskatīt savas bāzes procentu likmes, kas pamatā sastāv no starpbanku kredītu procentu likmes jeb Euribor. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad mājokļu cenu kāpumu Latvijā prognozē mazāks skaits iedzīvotāju nekā pērn, liecina SEB Mājokļu cenu pētījuma dati. Mājokļu cenu kāpumu prognozētāju skaits sarucis visos Latvijas reģionos, tostarp arī Rīgā, kur iedzīvotāji tradicionāli ir bijuši visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (attiecība starp cenu kāpumu un cenu kritumu prognozētāju skaitu) jau otro ceturksni pēc kārtas turpinājusi sarukt, sasniedzot zemāko atzīmi kopš 2012. gada decembra. Salīdzinājumā ar 2014. gada septembrī veikto aptauju, indikatora vērtība samazinājusies par 9.4 punktiem, sarūkot līdz 25.8 punktiem. Tas saistīts ar iedzīvotāju noskaņojuma maiņu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad prognozē 41% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā aptaujā cenu kāpuma prognozētāju skaits sasniedza 46%).

Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits palielinājies par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 15% iedzīvotāju (septembrī tādu atbildi sniedza 11% respondentu). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis līdz 26% no kopējā respondentu skaita (iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 24% aptaujāto iedzīvotāju). Tāpat kā iepriekšējā aptaujā, arī šoreiz 18% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī audzis banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms, db.lv uzzināja bankās.

Gada sākumā Nordea banka ir izsniegusi jaunus hipotekāros kredītus 200 mājsaimniecībām par kopējo summu gandrīz 10 miljoni latu, sacīja Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas eksperte Sandra Rasnača. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, apjomi palielinājušies par 5,5%. Savukārt šogad, salīdzinājumā ar pērnā gada 1.ceturksni, kredītus saņēmušas par 13,5% vairāk mājsaimniecību.

Arī SEB bankā audzis izsniegto kredītu apjoms - 1.ceturksnī izsniegti 415 jauni kredīti 10,3 miljonu latu apmērā, uzrādot pieaugumu par 27%.

«Šogad 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1.ceturksni, mājokļu kredītu skaits bankā Citadele ir pieaudzis par 15%,» pastāstīja bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Lojāne. Tāpat pieaugušas arī izsniegto kredītu vidējās summas. Šogad 1.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, vidējā summa eiro kredītos ir pieaugusi par 25%, bet latu kredītos – par 40%. Atkarībā no savas maksātspējas iedzīvotāji izvēlas pirkt mājokļus gan jaunajos projektos, gan sērijveida namos, norāda eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sarucis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu kāpumu

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) 2016. gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Tomēr kopumā pērn iedzīvotāji bija noskaņoti optimistiskāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Decembrī SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība sarukusi no 38,3 punktiem līdz 36,5 punktiem. Mājokļa cenu pieauguma prognozētāju skaits samazinājās no 47% aptaujāto oktobrī līdz 45,8%. Cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 9,3% (oktobrī – 9%), savukārt neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, veido 27,8% (oktobrī - 30%). 17,1% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu cenas straujāk augušas Indijā, Brazīlijā; Eiropā – lejupslīde

Ingrīda Drazdovska, 06.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgus pasaulē šā gada trešajā ceturksnī lielākoties uzrādījis vājus rezultātus, izriet no specializētā interneta portāla Global Property Guide jaunākā pārskata.

Tas apskatījis mājokļu cenas 44 pasaules valstīs un secinājis, ka divdesmit piecās valstīs šā gada trešajā ceturksnī bija novērota cenu lejupslīde, bet 19 – pieaugums. Tāpat apskata veidotāji akcentē, ka 26 valstīs mājokļu tirgus dati arī gada griezumā uzrāda lejupslīdi, bet 18 valstīs cenas gada laikā ir palielinājušās.

Iespaidīgākās pārmaiņas ir skārušas divas BRIC valstis – Indiju un Brazīliju. Piemēram, mājokļu cenas Deli pēdējā gada laikā ir palielinājušās par 22,68% (tādus datus ir sniedzis National Housing Bank). Indijā kopumā lielākajās pilsētās mājokļu cenām bija tendence pieaugt, tādējādi atspoguļojot šīs valsts augsto inflācijas līmeni, kā arī par spīti tam, ka ir sadārdzinājušies kredīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea banka aicina mājokļa kredīta ņēmējus apdomāt un ar savas bankas speciālistiem pārrunāt Euribor likmju fiksēšanu garākiem periodiem, ja patlaban kredīts ir ar mainīgo likmi uz, piemēram, trīs vai sešiem mēnešiem.

«Lielākais 2013.gada izaicinājums būs klientiem izskaidrot pārmaiņas saistībā ar eiro ieviešanu 2014.gadā. Paredzam, ka aktuālo jautājumu vidū būs aizdevumu līgumi, maksājumu kārtība eiro valūtā u.c. Ieteiktu vērsties bankās pie saviem speciālistiem, lai šos jautājumus pārrunātu un, iespējams, plānotu Euribor likmju fiksēšanu garākiem periodiem, jo tik zemas likmes ilgtermiņā ir neiespējamas attīstoties Eiropas ekonomikai,» tā Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas eksperte Sandra Rasnača. Vērtējot 2012.gada mājokļu kredītu tirgus pozitīvāš tendences, viņa prognozēja, ka tuvākos gadus nekustamā īpašuma un mājokļu kreditēšanas tirgu virzīs divi galvenie segmenti - banku meitas uzņēmumu īpašumu realizācija un nerezidentu pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea: mājokļu tirgus ir stabils, bet joprojām piesardzīgs

Ingrīda Drazdovska, 29.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad klientu interese par mājokļu kredītiem saglabājas stabila. Lai arī kopumā šogad mājokļu kredītos izsniegts vidēji par 5% mazāk nekā pagājušā gadā, mājsaimniecību skaits pirmajā pusgadā ir lielāks, informē Nordea bankas mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača.

«Jaunu kredītu bankā saņem vidēji 85 mājsaimniecības mēnesī. Katrs piektais kredīts jeb 20% no jaunajiem darījumiem ir kredīta refinansēšana jeb aizdevuma pārslēgšana no citas bankas uz Nordea. No jaunizsniegtajiem kredītiem 30% ir izmantoti privātmāju iegādei, rekonstrukcijai, kā arī būvniecībai, bet 65% – dzīvokļa iegādei. 5% ņem mājokļu kredītu remontam. Klientu attieksme kļuvusi piesardzīgāka – to raksturo zemākas aizņēmumu summas, īsāki aizdevuma termiņi un mazāki kredītmaksājumi – vidēji 25% no ikmēneša ienākumiem,» viņa raksturo.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem šogad privātpersonām no jauna ir izsniegti kredīti par kopējo summu 65 miljoni latu. No tiem Latvijas mājsaimniecībām mājokļu kredītos ir izsniegti 42 miljoni latu. Nordea banka šogad ir izsniegusi jaunus mājokļu kredītus rezidentiem par kopējo summu 19,3 miljoni latu. S. Rasnača akcentē, ka, pēc FKTK datiem, šī gada pirmajā pusgadā turpinājis samazināties banku kopējais mājokļu finansēšanai izsniegto kredītu apjoms (par 4,7%), un šis kritums vēl joprojām ir izskaidrojums ar to, ka esošie banku kredītportfeļi samazinās pakāpeniskas kredītu atmaksas dēļ, un jaunizsniegtie kredīti nespēj nosegt šo starpību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kredītu likmes ir zemas, bet tas ir īslaicīgs efekts – uzlabojoties situācijai eirozonā un piemērojot stingrākas prasības bankām, procentu likmes nākotnē, visdrīzāk, augs.

Mājokļu kredītu kopējais portfelis gada griezumā vēl turpina samazināties – septembra beigās tas bija 3,8 miljardi latu, kas ir par 11% mazāk nekā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, bet 3. ceturkšņa laikā aizdevumu apjoms sarucis par nepilniem 2%. Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača gan norāda, ka, lai arī kopš augstākā punkta mājokļu kredītportfelis ir samazinājies gandrīz par 25%, kopumā šis gads iezīmē banku sektora kredītportfeļa stabilizāciju, jo atsevišķos mēnešos tas jau spēj uzrādīt pieaugumu.

Tāpat palielinās interese par jaunu mājokļu iegādi, jo aug iedzīvotāju ienākumi, kā arī aizdevumi patlaban ir lēti zemo procentu likmju dēļ. Tomēr, kā skaidro Swedbank eksperti, likmes tik zemas nebūs vienmēr, un, atrisinoties problēmām eirozonā, tās, visdrīzāk, augs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu kredītu tirgus Baltijas valstīs pēc vairāku gadu krituma sāk uzrādīt stabilizācijas pazīmes – Igaunijā kopējais mājokļu kredītu apjoms gada otrajā ceturksnī bija par 0,14% lielāks nekā pirms gada, savukārt Lietuvā kritums bija tikai 0,34%.

Savukārt Latvijā kopējais mājokļu kredītu apjoms šogad turpina samazināties – 2.ceturkšņa beigās tas bija par 4,7 % mazāks salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina jaunākais SEB bankas Mājsaimniecību finanšu apskats.

Neraugoties uz negatīvo mājokļa kredītportfeļa dinamiku, Latvija šogad uzrāda visstraujāko no jauna izsniegtā mājokļu kredīta apjoma pieauguma tempu Baltijā. Latvijā šā gada pirmajā pusgadā mājokļu iegādei vai remontam tika izsniegti kredīti 72,6 miljonu latu apmērā, kas bija par 25% vairāk nekā 2012. gada atbilstošajā laika periodā, tomēr šie apjomi ir būtiski mazāki nekā pirmskrīzes periodā. Gada 2. ceturksnī no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjomi Latvijā pieauguši par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, Igaunijā šā gada 2. ceturksnī izsniegts par 20%, bet Lietuvā – par 5,7% lielāks jauno mājokļu kredītu apjoms, salīdzinot ar to 2012. gada 2.ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar gada sākumu ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas pieaugs.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 46 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2014. gada sākuma. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Septembrī nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 52.2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6.2%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 23%. Turklāt 18.5% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka pērn izsniegusi mājokļu aizdevumus 50 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka 2015. gadā izsniegusi vairāk nekā 1400 mājokļu aizdevumus 50 miljonu eiro apmērā. No tiem vairāk nekā 310 kredīti par kopējo summu 14,6 miljoni eiro ir piešķirti ģimenēm ar bērniem valsts atbalsta programmas ietvaros, informē bankā.

Lai arī 2015. gada sākums mājokļu kreditēšanā bija ļoti gauss saistībā ar likumdošanas izmaiņām, 3. un 4. ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma ievērojami pieauga. 4. ceturksnī vien tika izsniegti mājokļu kredīti par 19 miljoniem eiro, kas veido 38% no visa gada laikā piešķirtajiem.

«Salīdzinājumā ar 2014. gadu piešķirtā finansējuma apjoms mājokļu iegādei pieauga par 6%. Tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā joprojām ir zemākais mājokļu kredītu apjoms Baltijas valstīs. Lietuvā un Igaunijā bankas izsniedz trīs reizes vairāk kredītu nekā pie mums. Piemēram, SEB Lietuvā pērn ir piešķīrusi vairāk nekā 6,5 tūkstošus kredītu par vairāk nekā 273 miljoniem eiro. Tam ir vairāki iemesli, taču galvenais ir biznesa vides stabilitāte un prognozējamība,» uzskata SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Asociācija: Bankas kredītos mājokļu iegādei šogad izsniegušas 230 miljonus eiro

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā pusgadā bankas kredītos mājokļu iegādei izsniegušas 230 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Kopumā bankas iedzīvotājiem šogad izsniegušas kredītus 340 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa jeb 230 miljoni eiro ir mājokļu iegādei, bet pārējie - cita veida kredīti.

Viņa atzīmēja, ka mājokļu kreditēšanā ir jūtama «pozitīva līkne», taču par tirgus pārkaršanu nav pamata runāt. Bankas rūpīgi uzrauga situāciju un ieguldītāju un kredītņēmēju intereses tiek sabalansētas.

Kā būtisku atbalstu mājokļu tirgū Liepiņa minēja valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei, kas tiek īstenota ar «Attīstības finanšu institūcijas Altum» starpniecību. Šīs programmas ietvaros valsts atbalstu ir saņēmušas 6200 ģimenes ar deviņiem tūkstošiem bērnu tajās. Tādejādi ģimenes mājokļa iegādei nepieciešamo pirmo iemaksu ir spējušas sakrāt apmēram gada laikā. Bez valsts atbalsta tas prasītu četrus un pat vairāk gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Visvairāk saistību, kuru vidējais apmērs ir 223 lati

Ieva Mārtiņa, 03.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās visvairāk bija saistības, kuru vidējais lielums veidoja 223,5 latus, bet 56 tūkstošiem saistību vidējā viena kredīta summa veidoja 206,9 tūkstošus latu.

Par to liecina Db aplēses, izmantojot Latvijas Bankas Kredītu reģistra apkopotos datus. Kopējais spēkā esošo, tātad vēl neatmaksāto saistību skaits 2010. gada beigās bija 1,45 miljoni, kuru kopējais atlikums bija 15,09 miljardi latu.

Saskaņā ar datiem, 805,3 tūkstoši saistības bija līdz 1000 latiem. Tā kā kopējais šo kredītu apjoms veidoja aptuveni 180 miljonus latu, tad var aplēst, ka vidēji viens šāds kredīts veidoja 223,5 latus. 428,3 tūkstoši bija saistības, kuru apjoms ir robežās no 1000 latiem līdz 10 tūkstošiem latu. Šo saistību apjoms 2010. gada beigās bija 730 miljoni latu, tādējādi vidējā viena kredīta summa veidoja 1704 latus. Saskaņā ar Kredītu reģistra datiem, 2010. gada beigās saistības, kuru apjoms ir robežās no10 tūkstošiem latu līdz 50 tūkstošiem latu, bija 161,6 tūkstoši, bet to kopējais apjoms – 2,52 miljardi latu. Tātad vidējā viena šāda kredīta summa bija 15,59 tūkstoši latu. Savukārt 11,66 miljardu latu apjomā 2010. gada beigās bija 56,5 tūkstoši saistības, kas pārsniedz 50 tūkstošus latu. Tādējādi vidējā šo saistību summa bija 206,9 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kredītu tirgus turpina izjust cilvēku maksātspējas mazināšanos

Ieva Mārtiņa, 25.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad februārī par teju 90 miljoniem latu jeb 2,3% palielinājās kopējais kavēto kredītu apjoms, tajā skaitā galvenokārt bija kredīti vietējām mājsaimniecībām un kredīti operācijām ar nekustamo īpašumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) secinājusi, ka šo pieaugumu kredītu kategorijā ar maksājumu kavējumu līdz 30 dienām ietekmēja mājsaimniecību maksātspējas mazināšanās, jo situācija darba tirgū nav būtiski uzlabojusies un ir vērojams mājsaimniecību izdevumu pieaugum. Tāpat to ietekmēja arī vairāk uz iekšējo pieprasījumu orientēto nozaru uzņēmumu finansiālās situācijas pasliktināšanās - pieprasījumu mazina pirktspējas krišanās, savukārt uzņēmējdarbības izmaksas palielinās augot nodokļiem un nodevām.

Tādējādi februāra beigās no kopējā 14,04 miljardu latu kredītu portfeļa 28,1% (jeb ap 3,9 miljardi latu) kopumā bija kredīti ar maksājumu kavējumiem, bet bez kavējumiem bija attiecīgi 71,9% kredītu (janvāra beigās – 72,8%). Tikmēr kredītu ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām atlikums turpināja samazināties arī februārī (par 2,7%) un to īpatsvars kredītportfelī saruka līdz 18,7% (janvārī – 19%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Kaut arī aug pieprasījums pēc kredītiem, to apjomi ir mazi un nerada riskus ekonomikai

Žanete Hāka, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs.

Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) palielinājās par 7,4% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB mājokļu kreditēšanas apjomi divu gada laikā pieauguši par 59%

Žanete Hāka, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada laikā SEB banka ir izsniegusi jaunus mājokļu kredītus privātpersonām 60,85 miljonu eiro apjomā, kas ir par 59% vairāk nekā 2011. gadā un par 5% vairāk nekā 2012. gadā, informē SEB bankas pārstāvji.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere norāda, ka pēdējo pāris gadu laikā vērojams, ka pieaugusi iedzīvotāju interese un iespējas iegādāties jaunus mājokļus, lai varētu uzlabot savas ģimenes dzīvošanas apstākļus.

Bankas dati apliecina, ka gan izsniegto mājokļu kredītu apjoms, gan to vidējā summa pakāpeniski pieaug. 2011. gada laikā SEB banka piešķīra mājokļu kredītus 38,27 miljonu eiro apjomā ar vidējo aizdevuma summu 32,74 tūkstoši eiro, bet pērn vidējā aizdevuma summa bija 34,63 tūkstoši un mājokļu labiekārtošanas un iegādes finansējuma apjoms sasniedza 60,85 miljonus.

Salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, iedzīvotāji šobrīd daudz vairāk uzmanības velta mājokļa meklēšanai un tā atbilstībai savām faktiskajām vajadzībām, skaidro I. Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aizdevumu ar nolikto atslēgu principu izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji

Dienas Bizness, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski neuzlabojoties klientu maksātspējai, turpinās kredītu restrukturizācija – šogad maijā pārstrukturēto kredītu skaits maijā pieaudzis par 2,6 tūkstošiem kredītu 90,7 miljonu latu apjomā.

No tiem galvenokārt bija kredīti Latvijas mājsaimniecībām mājokļu iegādei, apstrādes rūpniecībai, transporta un glabāšanas nozarei, kā arī operācijām ar nekustamo īpašumu.

Savukārt atgūšanas procesā esošos kredītus maijā papildināja 1,9 tūkstoši kredītu par kopumā 33,5 miljoni latu, tajā skaitā galvenokārt bija kredīti rezidentu mājsaimniecībām mājokļu iegādei, kā arī kredīti tādu nozaru uzņēmumiem kā izmitināšanas un ēdināšanas, transporta un glabāšanas, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija.

Pārstrukturēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī maija beigās sasniedza 19,9%, savukārt atgūšanas procesā bija 15,1% no kopējā banku kredītportfeļa (aprīļa beigās – attiecīgi 20,2% un 15,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru