Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojusies 

Mājokļu pieejamības indekss 1. ceturksnī uzlabojies Tallinā un Rīgā, bet pasliktinājies Viļņā, liecina AS Swedbank dati.

Db.lv, 08.6.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgā pieejamības uzlabojumu sekmēja strauja vidējās neto algas izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums. Tomēr ienākumu kāpums mājokļu tirgus aktivitātē vēl jūtams maz.

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 182.0. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 203 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2018. gada 1. ceturksnī bija par 82% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojās par 15.8 punktiem. To noteica straujā vidējās neto algas gada izaugsme (par 10.1%) un hipotekāro kredītu procentu likmju samazinājums (par 11 bāzes punktiem gada laikā), kas atsvēra vidējās dzīvokļu darījumu cenas par kvadrātmetru kāpumu. Vidējās algas izaugsmes rezultātā pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks samazinājies.

«2018. gads iesācies ar straujāko vidējās neto algas izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā neto alga augusi par vairāk nekā 10% gada laikā, kas ir gan silstošā darba tirgus, gan nodokļu reformas, kā arī minimālās algas kāpuma nopelns. Tomēr straujais ienākumu kāpums mājokļu tirgus aktivitātē pagaidām atspoguļojies mēreni. Viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka daļai strādājošo algu kāpums ietver arī legalizācijas efektu, kā rezultātā patiesais algu pieaugums ir mazāks. Taču šī ir arī pozitīva tendence – legāli ienākumi ir vitāli nepieciešami, lai varētu iegādāties mājokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Līdz ar to, iespējams, daļai mājsaimniecību tas pavērs iespēju iegādāties kāroto mājokli,» saka Linda Vildava, Swedbank ekonomiste.

Šī gada 1. ceturksnī Tallinā MPI bija 152.0, kas bija par 5.9 punktiem vairāk nekā pērn. MPI uzlabojās strauja vidējās neto algas kāpuma dēļ, pat par spīti augošajai vidējai dzīvokļu cenai un hipotekāro kredītu procentu likmēm. Savukārt Viļņā MPI pasliktinājās par 1.5 punktiem – līdz 133.1. Pasliktinājumu noteica vidējās dzīvokļu cenas un procentu likmju kāpums, ko nespēja atsvērt straujais algu pieaugums.

2018. gada 1. ceturksnī laika posms, kas «standarta» mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz zem 2 gadiem, proti, 23.6 mēneši. Tas ir par aptuveni diviem mēnešiem mazāk nekā šajā pašā periodā pērn. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājās par mēnesi un trijām nedēļām līdz 28.5 mēnešiem, bet Viļņā – par trijām nedēļām līdz 34.4 mēnešiem.