Jaunākais izdevums

Mājokļu pieejamība šā gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojusies diezgan strauji un aizvien bija visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu tirgus apskats.

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Pieejamības uzlabojumu veicināja samērā spējais vidējās neto algas kāpums par 5,2% un vidējās mājokļu cenas kritums par 4,6%. Jāmin gan, ka cenu kritums nav novērojams visos segmentos, piemēram, sērijveida dzīvokļu mikrorajonos cenas aug nedaudz straujāk - par 7,8% (4% pērn vidēji). Mājokļu kredītu procentu likmes ir mazliet pieaugušas – par 2 bāzes punktiem salīdzinājumā ar 1.ceturksni pērn.

«Lai gan mājokļu pieejamība aizvien uzlabojas, iedzīvotāju aktivitāte dzīvokļu tirgū stagnē, šogad 1.ceturksnī joprojām paliekot aptuveni 2013.-2014. gada līmenī. Turklāt aktivitāte saglabājas vārga, pat neskatoties uz darījumu skaita pieaugumu valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Šobrīd programmas darījumi sastāda jau aptuveni 15% no kopējā darījumu skaita tirgū, salīdzinot ar apmēram 7-8% 2015. gadā, kad programmu uzsāka. Šķiet, ka šis pieaugums vismaz daļēji saistāms ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samazināšanu no 2% līdz 0.5% no īpašuma vērtības pērnā gada novembrī tiem, kas piedalās šajā programmā. Tajā pašā laikā trūkst skaidrības par programmas turpināšanos, kas rada kūtras aktivitātes riskus nākamajos ceturkšņos,» saka Andrejs Semjonovs, Swedbank ekonomists.

Tallinā 1.ceturksnī MPI arī krietni uzlabojies līdz 153,7, salīdzinājumā ar 143,6 iepriekšējā gadā. Indeksa uzlabojums skaidrojams ar ievērojamo neto algu izaugsmi par 8,5%. Dzīvokļu cenu izaugsme, savukārt, ir piebremzējusies. Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, cenas augušas vien par 0,7%. Mājokļu kredītu procentu likmes palielinājušās par 5 bāzes punktiem.

Salīdzinājumā ar pērnā gada 1.ceturksni, Viļņā MPI pieaudzis vien par 0,5 punktiem līdz 132,3. Nelielo uzlabojumu sekmēja straujā neto algu izaugsme par 7,1%, taču to kavēja gandrīz tikpat lielais dzīvokļu cenu kāpums – 6,8%. Mājokļu kredītu procentu likmes samazinājušās par vienu bāzes punktu.

Laika posms, kas nepieciešams mājsaimniecībai Rīgā, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļa kredītam, gada griezumā samazinājies par 2,4 mēnesi, sasniedzot 23,5 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto nolikto atslēgu principu) pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama arī lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks var būt ilgāks arī tad, ja mājsaimniecībai vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks var būt ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Uzkrāšanas laiks Tallinā palicis samazinājies par 2,2 mēnešiem, kamēr Viļņā tas sarucis par 0,2 mēnešiem līdz 35,8 mēnešiem.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 1.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 186 eiro mēnesī, savukārt Tallinā un Viļņā, attiecīgi 294 un 224 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek.

Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu.

2015. gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2014. gadu Lietuvā palielinājies par 21%, Igaunijā par 15%, bet Latvijā tikai par 9%.

«Latvijā no jauna izsniegto mājokļu kredītu kopējais apjoms, kas pērn bija 271 miljons eiro, joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem, tāpēc kopējais banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms turpināja samazināties. Latvijā kreditēšanu negatīvi ietekmēja centieni ieviest kā obligātu nolikto atslēgu principu, kura dēļ bankas bija spiestas mainīt savu finansēšanas politiku un pieprasījums pēc kredītiem samazinājies. Tomēr līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu kā izvēles iespēju, kā arī valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem realizēšanu, pieprasījums pēc mājokļa kredītiem palielinās un sekmē mājokļu kreditēšanas tirgus attīstību,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājokļu tirgus nākamajos 2-3 gados būs kā šampanieša pudele, kas tiek aizkorķēta un kratīta

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai iegādātos mājokli Rīgā, nauda pirmajai iemaksai jākrāj 25 mēnešus

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, liecina jaunākais Swedbank mājokļu pieejamības indeksa pārskats.

Vidējās neto algas pieaugums un aizdevuma procentu likmju samazinājums veicināja mājokļu pieejamības uzlabojumu.

Tallinā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājusies augstāku aizdevuma procentu likmju iespaidā, bet Viļņā jau otro ceturksni pēc kārtas pieejamība samazinās, strauji augot vidējām dzīvokļu cenām.

2016. gada 3. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā gada griezumā atkārtoti uzlabojies. MPI sasniedzis vērtību 162,5, kas ir par 2.3 punktiem vairāk nekā 3. ceturksnī pērn. Indeksa vērtība 162,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 62.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Uzlabojumu veicināja mājokļu kredītu procentu likmju sarukums par 15 bāzes punktiem, kā arī vidējās neto algas pieaugums par 1,7%, lai gan algu pieauguma temps mazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. Vidējā darījuma cena kvadrātmetrā auga par 2,2%, un darījuma cenu pieaugums novērojams visos dzīvokļu segmentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā iedzīvotājiem pieejamākie ir sērijveida dzīvokļi, Tallinā – dzīvokļi jaunbūvēs

Žanete Hāka, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šī gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss.

Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies.

2016. gada 2.ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 m², kas ir par 0,2 m² vairāk nekā 2016. gada 1.ceturksnī un par 0,3 m² vairāk nekā 2015. gada 2.ceturksnī. Viļņā šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem guļamrajonos salīdzinājumā ar 2015. gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 m² līdz 41,3 m². Savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 m² līdz 42,8 m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trūkst kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumi, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Mājokļu kvalitāte kopumā ir samērā slikta, un to energoefektivitātes rādītāji ir zemi. Saskaņā ar Eurostat apkopoto informāciju Latvijas mājokļu kvalitātes rādītāji (piemēram, pārapdzīvotu mājokļu skaits, neapmierinoši sadzīves apstākļi, mājokļu fonda vecums) ir vieni no sliktākajiem ES.

Savukārt būvnieku spēja palielināt cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu piedāvājumu ir ierobežota. Investīcijas mājokļu būvniecībā kopumā ir mazas, un jaunu ekonomiskās klases dzīvojamo ēku būvniecība ir bijusi ierobežota. Mājokļu fonda pieaugums nav samērojams ar mājokļu trūkumu.

Būvniecību negatīvi ietekmē birokrātiskas nepilnības būvniecības procesā19, darbaspēka trūkums, kā arī lielais ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā kopumā. Arī būvniecības izmaksu kāpums ir bijis straujš. Kvalitatīva dzīvojamā fonda pieaugumu ierobežo arī tas, ka mājsaimniecībām ir mazi uzkrājumi un nepietiekami oficiālie ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpības palielināšanās starp mājokļu cenām un nomas maksu varētu būt pazīme, ka tirgū tuvojas korekcija, raksta Bloomberg.

Patlaban lielākā starpība vērojama Norvēģijā, liecina Moody’s Investors Service veiktais pētījums, kurā apkopota informācija par 20 attīstīto ekonomiku mājokļu cenām.

Tendence, ka augošās mājokļu cenas neveicina īres mājokļu pieprasījumu, var liecināt, ka mājsaimniecībām ir utopiskas cerības par tālāku cenas pieaugumu, kas ir izteikts cenu burbuļa signāls, norāda aģentūras eksperti.

«Valstīs, kurās mājokļu un īres cenas nav sabalansētas un lēnām koriģējas, pastāv lielākais risks, ka augstās mājokļu cenas var negatīvi ietekmēt ekonomiku,» norāda eksperti.

Norvēģijā mājokļu cenas pēdējo gadu laikā ir strauji augušas, ko veicinājušas zemās procentu likmes un aktīvie fiskālie stimulēšanas pasākumi no valdības puses. Tādējādi šīs valsts tirgus ir visvairāk pārvērtēts, un tai seko Beļģija, Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Neskatoties uz labāku pieejamību, mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 3. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās. Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums.

Par spīti pieejamības uzlabojumam mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums, teikts jaunākajā AS Swedbank Mājokļu pieejamības apskatā.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177.2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 3. ceturksnī bija par 77.2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Vidējā dzīvokļu darījumu cena par kvadrātmetru auga straujāk par neto algām (attiecīgi 8.3% un 6.3%), taču, pateicoties hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājumam par 36 bāzes punktiem, gada laikā MPI uzlabojās par 4.7 punktiem. Lai gan pieejamība uzlabojās, dzīvokļu cenām augot straujāk par algām, pirmajai iemaksai bija jākrāj ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lai sakrātu pirmajai iemaksai mājokļa iegādei Rīgā, nepieciešami nepilni 2 gadi

Žanete Hāka, 14.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 2. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās, liecina jaunākais AS Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI). Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums. Tomēr arī mājokļu cenas turpinājušas mēreni kāpt, atspoguļojot augošos iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to pieprasījumu.

Šā gada 2. ceturksnī MPI Rīgā bija 183.5. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 2. ceturksnī bija par 83.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par 11.7 punktiem. Uzlabojumu veicināja strauja neto algu izaugsme (par 7.2%) un vērā ņemams hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 48 bāzes punktiem gada laikā).

2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojās, spēcinoties algu izaugsmei un sarūkot kredītu procentu likmēm. Vidējā darījumu cenu izaugsme bijusi līdzvērtīga algu izaugsmei, atainojot gan augošo pieprasījumu, īpaši sērijveida dzīvokļu segmentā, gan arī augošās būvniecības izmaksas. Patērētāji jūtas aizvien gatavāki veikt lielus pirkumus, un tam drīzumā būtu jāatspoguļojas arī lielākā tirgus aktivitātē. Kamēr aktivitāte sērijveida dzīvokļu segmentā saglabājas augsta, jauno projektu segmentā to var vērtēt kā diezgan gausu. Šī brīža paaugstinātā interese par privātās apbūves zemēm varētu daļēji izskaidrot zemo darījumu skaitu jauno projektu segmentā, jo, augot dzīvokļu cenām, iedzīvotāji apsver privātmāju kā alternatīvu dzīvoklim. Tuvākajos gados gan sagaidām, ka augs ne tikai pieprasījums, bet arī mājokļu piedāvājums, kas nedaudz pieklusinās cenu izaugsmi un sekmēs tirgus aktivitāti, saka Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotā piedāvājuma dēļ dzīvokļu tirgū ir spiediens uz cenu. Pašlaik starp Baltijas valstīm Latvijā ir vismazāk uzbūvēto jaunu mājokļu, turklāt tie ir lētāki, nekā kaimiņos.

Latvijā šogad varētu tikt pabeigti 1900 jauni dzīvokļi, Lietuvā – 3600, bet Igaunijā uzbūvēti 2000 mājokļi, šādi dati ir YIT Celtniecība rīcībā. 2015.gadā līderos bija Lietuva ar 3600 jauniem dzīvokļiem, Latvijā un Igaunijā uzbūvēto mājokļu skaits bijis līdzīgs – attiecīgi 1900 un 1800. Paskatoties vēl senākā pagātnē, krasi atšķirīga aina bija novērojama 2014.gadā, kad mūsu valstī tapuši vien 800 jauni dzīvokļi, kamēr Igaunijā 1100, bet Lietuvā – krietni vairāk – 2900.

Latvijas mājokļu tirgus atpaliek arī cenu ziņā. Pie mums nosacīti ekonomiskās klases dzīvokļi maksā vidēji 1300 eiro/m2, vidējās klases objekti – 1600 eiro/m2, bet t.s. biznesa klases mājokļi maksā, sākot no 1800 eiro/m2. Savukārt Lietuvā dažāda līmeņa dzīvokļu cenas bijušas attiecīgi 1400, 1800 un 2200 eiro par kvadrātmetru, bet Igaunijā lētākie jaunie dzīvokļi bijuši pieejami par 1500 eiro/m2, vidēja līmeņa – par 1800/m2, bet biznesa klases mājokļi – par 2400 eiro un vairāk par vienu kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieaugot mājsaimniecību «1 + suns» īpatsvaram, transformējas mājokļu tirgus

Ingrīda Drazdovska, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties paaudzēm, pieaugot mājsaimniecību «1 + suns» īpatsvaram, transformējas arī mājokļu tirgus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē inovācijas mājokļu jomā saista ar ēku energoefektivitāti, modulārajiem risinājumiem, pārmaiņas skar īpašumu konfigurāciju, izmērus, tāpat tiek runāts par smarthouse jeb viedajām mājām, par cohousing – mājokļu komūnu veidošanos ap kādu noteiktu koplietošanas vietu, pakalpojumu – un microhousing jeb mazītiņiem apartamentiem. Spiediens kopumā ir uz izmaksu samazināšanu, racionālismu, kas ļauj palielināt mājokļu pieejamību. Tā ir arī Latvijas problēma, asociācijas LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā? uzsvēra Inese Jureviča, SIA New Europe Real Estate investoru attiecību vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze līdz šim nav būtiski ietekmējusi iedzīvotāju vēlmi pirkt mājokļus, "Luminor Latvija" organizētajā vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" atzina eksperti.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags novērojis, ka pirms 2-3 nedēļām bija intereses kritums par dzīvokļu iegādi, bet pēdējās nedēļas laikā atkal interese ir atjaunojusies, jo arī bankas devušas signālu, ka kreditēšana turpinās.

Līdzīgi novērojumi ir arī "Luminor" ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš uzsver, ka jaunākie dati liecina, ka pagaidām vīruss nav krasi ietekmējis vēlmi pirkt mājokļus. Šogad vērojams kritums, bet tas ir neliels.

Nereti izskan prognozes, ka krīzes rezultātā mājokļu cenas varētu samazināties, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgi krīze ilgs, un šobrīd izskatās, ka veidojas relatīvi īsas, nevis garas krīzes scenāriji, sacīja "Luminor" ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējot izmaiņas mājokļu tirgus cenās tuvāko divu trīs gadu laikā, lielākā daļa jeb 66 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cenas mājokļiem, visticamāk, paaugstināsies, - tā noskaidrots šī gada aprīlī veiktajā DNB bankas aptaujā.

Katrs desmitais respondents paredz mājokļu cenu samazināšanos, bet 18 % aptaujāto ir pārliecināti, ka cenas paliks esošajā līmenī. Vislielākais cenu kāpuma prognozētāju īpatsvars ir Rīgā (70%), bet viszemākais — Latgalē (58%). Cenu kritums visbiežāk tiek prognozēts Latgalē (16 %). Vismazāk cenu samazināšanās scenārijam tic Kurzemē (5 %), taču šajā reģionā ir visizplatītākā pārliecība par mājokļu cenu saglabāšanos pašreizējā līmenī, – tā uzskata katrs ceturtais kurzemnieks.

«Šādām atšķirībām ir pamats, jo Latvijas mājokļu tirgu ietekmē pretēji vērsti faktori — cenas palielinoši un cenas samazinoši, kas turklāt ļoti atšķirīgi izpaužas dažādās pilsētās un reģionos,» skaidro Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle un viceprezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Asociācija: Bankas kredītos mājokļu iegādei šogad izsniegušas 230 miljonus eiro

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmajā pusgadā bankas kredītos mājokļu iegādei izsniegušas 230 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Kopumā bankas iedzīvotājiem šogad izsniegušas kredītus 340 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa jeb 230 miljoni eiro ir mājokļu iegādei, bet pārējie - cita veida kredīti.

Viņa atzīmēja, ka mājokļu kreditēšanā ir jūtama «pozitīva līkne», taču par tirgus pārkaršanu nav pamata runāt. Bankas rūpīgi uzrauga situāciju un ieguldītāju un kredītņēmēju intereses tiek sabalansētas.

Kā būtisku atbalstu mājokļu tirgū Liepiņa minēja valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei, kas tiek īstenota ar «Attīstības finanšu institūcijas Altum» starpniecību. Šīs programmas ietvaros valsts atbalstu ir saņēmušas 6200 ģimenes ar deviņiem tūkstošiem bērnu tajās. Tādejādi ģimenes mājokļa iegādei nepieciešamo pirmo iemaksu ir spējušas sakrāt apmēram gada laikā. Bez valsts atbalsta tas prasītu četrus un pat vairāk gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru