Jaunākais izdevums

Sākot ražošanu un legalizējoties arvien lielākam skaitam mājražotāju, laucinieki cer atņemt pircējus importa pārtikas ražotājiem; eksperti uzsver nepieciešamību kooperēties , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015.gadā līdz 16. janvārim reģistrēti desmit jauni mājražotāji, kopējam skaitam sasniedzot 1114. Populārākā ir maizes un miltu izstrādājumu ražošana mājas apstākļos, tikpat daudz arī augu izcelsmes produktu pārstrādātāju, kam seko gaļas produktu, izstrādājumu un maltās gaļas ražotāji. Mājražošanas popularitāte sakustējās krīzes laikā, zemniekiem sākot lauzīt galvas, ko darīt ar izaudzēto. «Daudzi saprata, ka vajag ķerties pie pārstrādāšanas. Tas bija sākuma punkts, kad cilvēki sāka saskatīt iespējas. Kā sniega bumba mājražošanas popularitāte vēlās tālāk,» norāda Videga Vītola, Valsts Lauku tīkla sekretariāta lauku attīstības speciāliste un uzņēmējdarbības konsultante.

Rīga nebūs gatava

«Mājražotāju konsultēšana visos reģionos veicināja mazo ražotāju izpratni par uzņēmējdarbību, savukārt daudzas pašvaldības sāka apzināties, ka mājražotājs ir vietējās identitātes simbols. Piemēram, Jelgavā ar pašvaldības finansiālo atbalstu atvērts mazo ražotāju veikals,» skaidro V. Vītola. «Vai tie būtu gadatirgi vai konferences un kultūras pasākumi, mājražotāji šobrīd tiek aicināti visur. Tas ir pierādījums viņu popularitātei.»

Saskaroties ar trūcīgo informāciju par iespēju iegādāties lauku labumus, sociālajos tīklos popularizēt mājražošanu sāka šādu produktu cienītājs Andris Locs. Iecere no Twitter konta pagājušā gada laikā izaugusi par Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrību ar vairāk nekā 70 biedriem.

Visu rakstu Mājražotāju lavīna pieņemas spēkā lasiet 19. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepāla mainīs maršrutu alpīnistu kāpšanai Everestā, lai padarītu to drošāku pēc tam, kad pērn sniega lavīnā gāja bojā 16 alpīnistu gidi, trešdien paziņoja amatpersonas.

Pašreizējais maršruts, kas bijis nemainīgs kopš deviņdesmitajiem gadiem, tiks mainīts martā. Jaunais maršruts vedīs caur bīstamā Khumbu ledāja centru tieši virs Everesta bāzes nometnes, izvairoties no posma pa kreisi no šī ledāja, kur bija notikusi šī lavīna - lielākais cilvēku bojāejas gadījums Everesta ekspedīciju vēsturē.

Jaunais maršruts ir drošāks, jo virs tā nav ledāju, kuri varētu pēkšņi nobrukt, sevišķi pēc siltāka laika iestāšanās pavasarī.

Pēc pērn notikušās lavīnas vairāki Everesta gidi šerpas paziņoja, ka līdz sezonas beigām nekāps šajā virsotnē. Sezona beidzās ar tikai vienu veiksmīgu kāpienu, jo alpīnisti pēc šīs lavīnas atteicās no saviem plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 15% tirgotāju, ko no marta līdz maijam pārbaudījis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pavaddokumentos norādījuši neatbilstošu svaigu dārzeņu un augļu izcelsmes valsti. PVD veica pārbaudes ap 900 tirdzniecības uzņēmumos, arī vairākās vairumtirdzniecības noliktavās, otrdien raksta laikraksts Diena.

Skaitļi parāda, ka aktuāls šis jautājums ir arī par tirgū nopērkamajiem gurķiem. Kā novēroja Diena, gurķu izcelsmes vieta ir strīdus objekts arī Centrāltirgus pārdevēju vidū. Tie, kas tirgo ievestos, saka, ka tikai retais tirgotājs drīkstētu norādīt Latviju kā izcelsmes vietu, jo īstā sezona vēl tikai priekšā. Savukārt pārdevēji, kas gurķiem kā izcelsmes valsti norādījuši Latviju, Dienai teic, ka tos audzē īpašās siltumnīcās.

Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Locs atzīst, ka tirgos diezgan uzmanīgi jāpēta, vai tiešām tiek tirgota vietējā prece. Tuvākajās nedēļās gurķu ražai vajadzētu ienākties lielākajā daļā saimniecību, tad risks tapt maldinātam būs krietni mazāks. «Patlaban ļoti daudz kas ir atkarīgs no tirgotāja godaprāta. Mums Mājražotāju biedrībā ir iekšējā kontrole. Visi cits par citu visu zina. Ja kāds sāk šmucēties, pārējie noziņo, jo nevēlas graut biedrības prestižu,» teic A. Locs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada maija darbu uzsākusi mājražotāju, amatnieku un tūrisma biedrības «Skrundas KLĒTE» tirdzniecības vieta Skrundas tirgus laukumā, kuras mērķis ir vienkopus apvienot novada mazos uzņēmējus.

Biedrības pārstāve Aiga Tomanoviča pastāstīja,ka pašlaik biedrībā iestājusies tikai neliela daļa uzņēmēju, tāpēc aicināti tiek arī pārējie, lai kopā būtu lielākas iespējas laist savus ražojumus pasaulē.

««Skrundas KLĒTE» meklē un ceļ gaismā novadā atrodamās pērles, jo patiesi esam lepni par to, ka mūsu vietējie cilvēki spēj radīt tik skaistus, gaumīgus un kvalitatīvus darbus, lai priecētu savus līdzcilvēkus,» komentēja A.Tomanoviča.

Tirdzniecības vietā atrodami mājražotāju un amatnieku piedāvājumi: keramika, rotaslietas, koka izstrādājumi, bērnu apģērbs, metālkalumi, dizaina un citas lietas, kā arī šitaki sēnes no Rudbāržiem, sukādes un dārzeņu konservi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Informācijai: Mājražotāju skaits Latvijā

Anda Asere, 29.08.2016

Tālāk galerijā - Mājražotāju skaits Latvijā (dati uz katra gada 1. janvāri, avots: Pārtikas un veterinārais dienests

Gaļas produktu, izstrādājumu un maltas gaļas ražošana:
2014. gads - 200
2015. gads - 217
2016. gads - 228

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā reģistrēts 1281 mājražotājs, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta dati. Pieaugums ir ievērojams.

«Šogad ir par 177 mājražotājiem vairāk nekā pērn. Ja salīdzina 2014. un 2015. gadu, arī tur vērojama līdzīga tendence – mājražotāju skaits pieaudzis aptuveni par 100. Nevar runāt par to, ka interese par šo jomu būtu radusies tieši tagad,» saka Ilze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Visu rakstu par mājražošanu lasiet 29. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Raksta galerijā - plašāka informācija par mājražotāju skaitu Latvijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kā arī Rēzeknes pilsēta aicina apmeklēt Uzņēmēju dienas Latgalē 2018, kas notiks 21. un 22. septembrī, Rēzeknē.

Šogad pasākums Uzņēmēju dienas Latgalē norisināsies ceturto reizi, un ar katru gadu izstāde kļūst daudzveidīgāka, pulcējot lielu skaitu dažādu nozaru uzņēmēju, kas iepazīstina apmeklētājus ar jaunākajiem sasniegumiem savā jomā. Uzņēmēju dienu Latgalē ietvaros notiks izstāde, biznesa forums, politisko partiju debates Latgalē, tīklošanās meistarklase, amatnieku un mājražotāju gadatirgus un kultūras programma.

Izstādē apmeklētāji varēs iepazīties ar uzņēmēju piedāvājumiem no Latgales un visas Latvijas. Kā ierasts, piedalīsies vairāki ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no dažādiem Latgales novadiem, kuru stendos būs atrodama informācija par iespējām, ko sniedz novadi to iedzīvotājiem un viesiem, rodamas idejas par tepat Latvijā esošām tūrisma un apskates vietām, iespēja apskatīt un nobaudīt novadiem raksturīgo mājražotāju produkciju, kā arī uzzināt par novados strādājošiem lieliem un veiksmīgiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maize ir viens no latviešu virtuves pamatproduktiem, un konkurence šajā nozarē ir liela, taču līdzās lielražotājiem vieta atrodas arī mājražotāju piedāvājumam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arvien biežāk tirdziņos parādās mājražotāju alternatīvas klasiskajām kviešu un rudzu maizēm. Viens no jaunpienācējiem šajā nišā ir SIA ZeMaize, kas to piedāvā no pilngraudu kviešu un rudzu miltiem, auzu pārslām, papildina ar dažādām ogām un riekstiem. «Mūsu ģimenē maize ir teju vai katrā ēdienreizē, ēdam to daudz. Mans tētis vienmēr ir teicis, ka ēdienreize bez maizes nav maltīte. Man liekas, ka tā ir pamatu pamats, domāju, ka tā nekad nepazudīs no ēdienkartes,» saka Irina Pētersone, SIA ZeMaize līdzīpašniece. Turpretī viņas biznesa partnere Anitra Robeža neēd īpaši daudz maizes, bet viņai patīk to cept. «Nevarētu teikt, ka tā man būtu nepieciešama katrā ēdienreizē, taču man patīk mūsu atšķirīgā produkcija, piemēram, jaunā griķu maizīte, tāpat miežu maize ar cidonijām,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējs: Imantas tirgū zem Latvijas karoga poļu kartupeļus un beļģu gaļu netirgo

Monta Glumane, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, kas šeit tiek tirgota. Varu likt roku uz sirds, ka zem Latvijas karoga netiek tirgoti poļu kartupeļi un beļģu gaļa, to mēs esam izslēguši," db.lv komentēja SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Tirgus tika atklāts šā gada maija beigās bijušajās lielveikala Prisma telpās Kurzemes prospektā 3.

SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis pastāstīja, ka tā kā blakus atrodas lielie tirgus spēlētāji - gan Rimi, gan Maxima, tad trešajam lielveikalam īsti vairs vietas nebija. "Ņemot vērā, ka attīstām tirdzniecības un izklaides parku, tad mums vajadzēja atrisināt jautājumu ar pārtikas operatoru. Izveidojām "Imantas Tirgus" konceptu, lai nodrošinātu gan cilvēku plūsmu, gan lai piedāvātu kaut ko alternatīvu, jaunu, nebijušu. Strādājam pie tirgus attīstības, jauniem konceptiem, interesantiem produktiem, mājražotāju piedāvājumu, uzrunājam dažādus tirgotājus, papildinām produktu tirgotāju rindas, priekšroku dodot Latvijas ražotājiem, audzētājiem," komentē Ē.Ertmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Darbnīca ne tikai zefīriem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādāti grozījumi Būvniecības likumā, precizējot būvniecības dalībnieku atbildību; sīkāku informāciju nozares atbildīgā ministrija sola tuvākajā nākotnē

DB jau rakstījis, ka ilgu laiku būvniecības nozarē notiek strīdi par atbildības noteikšanu saistībā ar trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, jo par tiem atbildību nevēlas uzņemties nedz būvnieki, nedz pasūtītāji, noveļot potenciālo izmaksu segšanu uz otras puses atbildību.

Turklāt jau gadiem normatīvais regulējums būvniecības sektora civiltiesiskās atbildības (CTA) obligātās apdrošināšanas segmentā ļauj veidot un iegādāties obligātās apdrošināšanas būvniecības polises, kuras formāli atbilst normatīvajā regulējumā izvirzītajām prasībām, taču tās var salīdzināt ar butaforiju, jo to segums, raugoties no reālajiem riskiem, ir nulles vērtībā, uzskata eksperti, rosinot mainīt sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Danusēvičs: Mazie un vidējie uzņēmumi gribētu valsts atbalstu jauno kases aparātu iegādei

LETA, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie un vidējie uzņēmumi ir bažīgi par iespējām investēt jaunu kases aparātu iegādē un uzstādīšanā, kas jāveic nākamgad, un vēlētos saņemt valsts atbalstu kases aparātu reformas īstenošanai, norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Lai arī līdz šim uzņēmējiem vēl nav skaidrības par izmaksu apmēru, tomēr Danusēvičs atzīmēja, ka uzņēmējiem tāpat neklāsies viegli.

«Pagaidām vēl aizvien nav zināmi precīzi jauno kases aparātu izcenojumi, jo Latvijā šobrīd nav neviena sertificēta kases aparāta, kas atbilstu jaunajām prasībām. Taču summas, kas tiks iztērētas par jaunā kases aparāta iegādi un uzstādīšanu, nav iespējams atpelnīt. Tādos un līdzīgos gadījumos uzņēmēji vēlētos valsts atbalstu, lai spētu turpināt uzņēmuma darbību,» uzsvēra LTA prezidents.

Viņš stāsta, ka vairāki uzņēmēji ir apliecinājuši, ka viņiem netiek sniegta jaunākā informācija par aktuālajiem jautājumiem kases aparātu jomā, bet gan tiek «malts viens un tas pats», nedodot viņiem skaidrību un neinformējot par izmaiņām, piemēram, ka nevis no 2017.gada 1.janvāra jau visiem jālieto jaunie kases aparāti un sistēmas, bet pēc sešu mēnešu pārejas perioda, kura laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniegs nepieciešamās konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reālākais Latvijas teritoriālais iedalījums būtu Rīgas aglomerācijā un 29 attīstības centros

LETA, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālākais Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma attīstības scenārijs būtu Rīgas aglomerācijas un 29 attīstības centru veidošana, uzskata ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» galvenais redaktors Jānis Turlajs, kura vadībā iepriekš tika izstrādāts pētījums par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Šādu viedokli Turlajs pauda pagājušajā nedēļā Bauskā notikušajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes (ZRP) organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

«Pētot iedzīvotāju piekļuves iespējas pakalpojumu saņemšanai un dzīves vides, jau šobrīd redzam, ka tāds modelis eksistē, tādēļ sīkāka sadrumstalotība nav ekonomiski pamatota,» konferencē sacīja Turlajs.

Atsaucoties uz dāņu ekspertu Holgeru Pindtu, kurš savulaik konsultējis Latviju, Turlajs atzīmēja, ka tā nav pašvaldība, kurā nepietiek skolēnu pat vienas vidusskolas pilnai nokomplektēšanai. Viņš norādīja, ka iepriekš, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, likuma normās tika pieļauti vairāk nekā 50 izņēmumi, līdz ar to neesot brīnums, ka tagad tiek nepārdomāti tērēti finanšu resursi dažu skolu uzturēšanai dažiem skolēniem, turklāt no tā cieš arī izglītības kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Uzņēmējs Artis Daugins: Kārtējo reizi es izvirzu lielus mērķus

Vēsma Lēvalde, speciāli DB, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Negribu nevienu sabaidīt, bet tuvākajā laikā būs aptuveni 200 jaunu haļļu,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uzņēmējs Artis Daugins.

Uz viņa pleciem ir divas elektrokartingu halles – Rīgā un Liepājā, kartingu un elektrovelosipēdu būve, gūzma jaunu ieceru un stingra apņemšanās jau pēc gada startēt pasaules līmenī, par spīti ikdienas problēmām Latvijas uzņēmējdarbības vidē.

Vaicāts, vai būs vēl kāda jauna halle, A. Daugins stāsta: «Mums ir pārrunas ar vienu no lielākajām Eiropas tirdzniecības ķēdēm par tirdzniecības centru izklaides vietu papildināšanu ar elektrokartingu halli. Progresīvi virzās sarunas arī ar Amerikas tirdzniecības tīklu. Kārtējo reizi es izvirzu lielus mērķus, un kāds teiks – ko tas puika sapņo! Bet te ir halle Liepājā, kas arī vēl nesen daudziem šķita neiespējami. Ja no sava sapņa īsteno kaut vai 10% vai 20%, tas ir vairāk nekā nulle.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu īpašnieku kooperatīvi lēnām pieņemas spēkā, tiek izmantots arī Eiropas struktūrfondu līdzekļu atbalsts; par sasniegtajiem rezultātiem varēs runāt pēc gadiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā situāciju vērtē mežu īpašnieki un to kooperatīvo sabiedrību vadītāji. DB jau rakstīja, ka 2012. gada septembrī stājās spēkā grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas ļāva Latvijā oficiāli reģistrēt mežu īpašnieku veidotus mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvus. Mežu īpašnieki un kooperatīvu veidošanas iniciatori atzīst, ka trīs gadi tomēr ir pārāk īss laiks, lai varētu izvērtēt šīs formas nozīmi un ietekmi ne tikai kādā konkrētā reģionā, bet visā valstī kopumā, kaut gan pozitīvas tendences jau ir jūtamas.

Mežsaimnieka uzrāviens

«2014. gads bija vēsturisks ar to, ka Latvijas kokmateriālu tirgū ienāca pašiem meža īpašniekiem piederoši mežsaimniecības uzņēmumi – kooperatīvi –, bet 2015. gads ieies vēsturē kā gads, kad meža īpašnieku kooperācija Latvijā ir pārvarējusi sākotnējo iešūpošanās fāzi un sāk uzņemt apgriezienus. Par to liecina straujais pieaugums gandrīz visu kooperatīvu darbības rādītājos,» rezultātus vērtē Latvijā pirmās mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks izpilddirektors Grigorijs Rozentāls. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Mežsaimnieks kopš gada sākuma no savu biedru mežiem ir jau pārdevis kokmateriālus par 0,51 milj. eiro. Tas ir 11 000 m3 vai gandrīz 400 piekrautas kokvedēju kravas. «Ja ļaus laika apstākļi, līdz gada beigām plānojam pārdot 17 000 m3 par vienu miljonu eiro, kas ir sešas reizes vairāk, nekā pirms gada,» šī gada prognozi atklāj G. Rozentāls. Viņš uzsver, ka attīstība ir arī mežsaimniecības darbu jomā. «Iepriekšējā stādīšanas sezonā mūsu biedru mežos tika apstādīti 8 ha izcirtumu, bet nākamajā sezonā mēs jau plānojam sagatavot augsni un apstādīt ap 100 ha izcirtumu. Tas nozīmē, ka šoruden un nākamā gada pavasarī šajos izcirtumos tiks iestādīti ap 225 000 jauno kociņu. Jaunaudžu kopšanas jomā šie skaitļi ir attiecīgi 15 un vairāk nekā 200 ha, kuriem plānojam uzrakstīt projektus un tuvākā gada laikā tos izkopt, izmantojot šobrīd pieejamo Eiropas finansējumu,» tā G. Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigās pastas ColorPasta ražotājs Arno Polītis par svarīgāko iemeslu pievērsties savam biznesam uzskata iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar meitu

Iepriekš Arno strādāja par pavāru, un šis darbs nozīmē to, ka katru dienu vairāk nekā desmit stundas nākas pavadīt, kājās stāvot, līdz ar to spēka ir vien tik, cik aiziet mājās, atlūzt un pamosties. «Diena, kas seko, ir tāda pati, privātās dzīves nekādas. Gribot negribot sāku domāt, kā to mainītu un izdarīt tā, lai darbs strādā manā labā un varētu pietiekami daudz laika pavadīt ar bērnu. Laiku, ko sanāk pavadīt kopā ar meitu, neatsver nekas. Tā ir tāda vērtība! Tas ir primāri, un tādā gadījumā vienīgā iespēja ir izveidot savu biznesu,» skaidro Arno.

Tieši meitai ir nopelni biznesa idejas radīšanā. Viņa kādudien pateica, ka vēlas vakariņās pelmeņus. Arno negribēja iet uz veikalu un atcerējās, ka mājās ir pastas mašīna. Tā viņš pagatavoja pelmeņus, un sāka raisīties domas par paštaisītu pastu un ravioli. Kopā ar meitu sākuši mājās eksperimentēt, pievienojot masai dārzeņu sulas un biezeņus, pakāpeniski izkristalizējās doma pārvērst to biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Buržuja komplekts klauvē pie durvīm

Ilze Žaime, 07.04.2020

Restorāna "Buržujs" austeru eksperts Renārs Purmalis (no kreisās), piegādes speciālists Jānis Žīgurs un vadītājs Gaitis Burba

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Taivānas pieredze e-biznesā – iespēja mums apvienot spēkus eksportā

Normunds Medens, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrums un tam pielāgoti risinājumi – šāds iespaids par Taivānu rodas, jau izkāpjot no lidmašīnas galvaspilsētas Taipejas lidostā un nonākot lielpilsētas satiksmes plūsmā. Apstākļi, kad ikdienu daudziem nosaka temps un laiks ir zelta vērtē, mudinājis šīs Āzijas valsts iedzīvotājus attīstīt dažādus e-biznesa modeļus, par kuru pielietojamību der padomāt arī Latvijā.

Uz Taivānas dinamisko attīstību un ekonomisko potenciālu skaidri norāda skaitļi - 23 miljoni iedzīvotāju un iekšzemes kopprodukts 523 miljardu ASV dolāru apmērā, kas Taivānu stabili ierindo starp tā dēvētajiem Āzijas tīģeriem. Taivānas interneta biznesu, kura specifiku man nupat bija iespēja iepazīt e-komercijas semināra ietvaros šajā valstī, vislabāk var raksturot skaitļi: interneta lietotāji - 17,6 miljoni, kopējā interneta tirgus vērtība - 34 miljardi ASV dolāru, 40% no interneta pirkumos veiktajiem darījumiem nāk no ārvalstīm. Taivānieši vecumā līdz 30 gadiem galvenokārt iepērkas internetā. 45% no patērētājiem izmanto tiešo pārdevēja platformu, bet 25% iepērkas ar Facebook starpniecību. Taivāna pēc ASV un Lielbritānijas ieņem trešo vietu pasaulē interneta biznesa izmantošanā un attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Forevers valdes priekšsēdētājs: Mājražotāji ir nekonkurētspējīgi

Rūta Kesnere, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: No viena smagsvara pie cita

Linda Zalāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru