Mājražotāju lavīna pieņemas spēkā 

Sākot ražošanu un legalizējoties arvien lielākam skaitam 
mājražotāju, laucinieki cer atņemt pircējus importa pārtikas 
ražotājiem; eksperti uzsver nepieciešamību kooperēties
, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Raivis Bahšteins, 19.1.2015

Foto: LETA

2015.gadā līdz 16. janvārim reģistrēti desmit jauni mājražotāji, kopējam skaitam sasniedzot 1114. Populārākā ir maizes un miltu izstrādājumu ražošana mājas apstākļos, tikpat daudz arī augu izcelsmes produktu pārstrādātāju, kam seko gaļas produktu, izstrādājumu un maltās gaļas ražotāji. Mājražošanas popularitāte sakustējās krīzes laikā, zemniekiem sākot lauzīt galvas, ko darīt ar izaudzēto. «Daudzi saprata, ka vajag ķerties pie pārstrādāšanas. Tas bija sākuma punkts, kad cilvēki sāka saskatīt iespējas. Kā sniega bumba mājražošanas popularitāte vēlās tālāk,» norāda Videga Vītola, Valsts Lauku tīkla sekretariāta lauku attīstības speciāliste un uzņēmējdarbības konsultante.

Rīga nebūs gatava


«Mājražotāju konsultēšana visos reģionos veicināja mazo ražotāju izpratni par uzņēmējdarbību, savukārt daudzas pašvaldības sāka apzināties, ka mājražotājs ir vietējās identitātes simbols. Piemēram, Jelgavā ar pašvaldības finansiālo atbalstu atvērts mazo ražotāju veikals,» skaidro V. Vītola. «Vai tie būtu gadatirgi vai konferences un kultūras pasākumi, mājražotāji šobrīd tiek aicināti visur. Tas ir pierādījums viņu popularitātei.»

Saskaroties ar trūcīgo informāciju par iespēju iegādāties lauku labumus, sociālajos tīklos popularizēt mājražošanu sāka šādu produktu cienītājs Andris Locs. Iecere no Twitter konta pagājušā gada laikā izaugusi par Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrību ar vairāk nekā 70 biedriem.

Visu rakstu Mājražotāju lavīna 
pieņemas spēkā
 lasiet 19. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.