Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Vairāk nekā pusi no savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, tādējādi eksporta apjomu ziņā vairākkārt apsteidzot neražojušos uzņēmumus.

Turklāt ražotāji mērķtiecīgāk fokusējas uz pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos, ko par uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par 33% augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji, liecina Nordea bankas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs.

Bankas vitalitātes mērījums liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju ražotāji novērtējuši par 23% augstāk nekā pārējie uzņēmumi.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Lai dibinātu jaunus sadarbības kontaktus un iegūtu jaunu pieredzi, 23 jaunie zemnieki no visas Latvijas sadarbībā ar biedrību Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) pieredzes apmaiņas braucienā apmeklēja Lietuvu, Šauļu rajonu.

Lietuvā Latvijas Jaunos zemniekus viesmīlīgi uzņēma Šauļu rajona Jauno zemnieku kluba vadītājs Ritas Kvietkus. Tika apskatītas jaunākās tehnoloģijas, kādas viņš izmanto zemeņu (4 ha platībā) un aveņu (2 ha platībā) stādījumos savā saimniecībā.

Zemnieki apmeklēja V. Plakys saimniecību, kas nodarbojas ar graudu (600 ha), rapša un cukurbiešu audzēšanu. Zemnieki uzzināja, ka saimniecībā jau tiek lietota krāsotā degviela vairākus gadus, kā arī valsts atbalsts ir lielāks nekā Latvijā. Ar jaunu un lietotu tehniku lauku darbiem zemnieki iepazinās UAB Litsoft. Apmeklēta arī P. Barista saimniecība, kur šogad patentēta pārvietojama kūts gaļas liellopiem. Uzņēmums nodarbojas ar gaļas lopkopību un maizes klaipu cepšanu.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Saasinājušās attiecības starp zāļu tirgotājiem un ražotājiem. Ražotāji norāda, ka tas var atsaukties uz zāļu cenām, raksta Diena.

Konflikts ir starp ietekmīgu aptieku tīklu un patentbrīvo medikamentu ražotājiem. Ražotāji ir satraukti par savu biznesu, taču bažas ir arī par to, ka konflikta dēļ iedzīvotāji var netikt pie lētākajām zālēm.

Ražotāji norāda: īpaši tas varētu skart patentbrīvās zāles, ko mēdz saukt par ģenerētiķiem. Tās ir krietni lētākas zāles, kuras var ražot pēc tam, kad orģinālmedikamentiem beidzies patents.

Konflikta redzamā puse ir lielā Mēness aptieku tīkla a/s Sentor Farm aptiekas valdes locekles rakstīta vēstule virknei aptieku, tajā viņa atgādina par to, ka Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) bija iestājusies par ķēdes aptiekām nelabvēlīgu normu –vēlējās saglabāt likumā paredzēto regulējumu, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem.

Olu cenu paaugstināšana pirms Lieldienām atkal pievērsusi konkurences uzrauga uzmanību. Konkurences padome (KP) plāno sekot līdzi situācijai olu tirgū, informē KP pārstāve Inita Kabanova, uzsverot - kamēr vien ražotāji savas produkcijas cenu nosaka patstāvīgi, to nekādā veidā nesaskaņojot un nevienojoties ar konkurentiem, valstij nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu.

Jāņem vērā, ka brīvā tirgus ekonomikā cenas nosaka tirgus spēki: piedāvājums un pieprasījums.

«Cenu kāpumam var būt objektīvs pamatojums, piemēram, izejvielu un citu ražošanas izmaksu sadārdzināšanās. Arī pastiprināts pieprasījums var ļaut ražotājiem paaugstināt cenas. Diemžēl, lai celtu cenas, ražotāji var izmantot arī situācijas, kad ap kāda produkta cenu rodas ažiotāža, kā tas pirms kāda laika notika ar griķu cenām, kad cilvēku bailes no sadārdzinājuma palīdzēja iztirgot tukšus sadārdzināto griķu plauktus. Tomēr, atšķirībā no griķiem, olas nav iespējams ilgstoši uzglabāt un patērētāji tās nevar iepirkt lielākos daudzumos, lai veidotu uzkrājumus. Tādējādi, pēc tradicionālā pieprasījuma pieauguma uz Lieldienām, būtisks olu cenu pieaugums varētu arī pamatoti izraisīt patēriņa samazināšanos,» skaidro KP pārstāve. Šobrīd vērtējot situāciju olu tirgū, ir ļoti ticams, ka cenu pieaugumu veicina ažiotāža, kas ir vērojama citās ES valstīs, ko iespējami ietekmējis piedāvājuma samazinājums tajās valstīs, kur ražotāji nav nodrošinājuši atbilstību ES prasībām, pieļauj KP pārstāve. Attiecīgi, ja patērētāji, «balsojot ar maciņu», šīs cenas nepieņems, ražotāji būs spiesti savu taktiku pārskatīt. Tādējādi spēcīgākais ierocis pret nepamatotu cenu kāpumu ir prātīgs patērētājs – ja patērētājs nepakļaujas ažiotāžai un izvēlas lētākos piedāvājumus vai samazina sadārdzinātā produkta patēriņu, ražotājs ir spiests noteikt tirgus situācijai atbilstošu cenu, uzsver I. Kabanova. Jāatgādina, ka jau 2004. gada beigās KP konstatēja aizliegtu vienošanos par vistu olu cenām un piemēroja naudas sodus 11 olu ražotājiem, tostarp Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni un citiem, taču ražotāji šo lēmumu apstrīdēja un galīgais spriedums stājās spēkā tikai 2008. gadā. Savukārt jaunu vienošanos starp a/s Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni KP konstatēja 2009. gada beigās un 2010. gada janvārī šiem trim uzņēmumiem piemēroja sodu - 109 164 Ls - Balticovo piemērots naudas sods 91 659,91 lats, a/s Madona - 11 448,38 lati, bet SIA Daugavpils putni - 6 055,52 lati.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) nav nepieciešams samazināt. Tas nedos neko tādu, ko mēs jutīsim savos maciņos, raidījumā Dienas rīts sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka PVN samazināšana par vienu procentu pārtikas cenām neko nedos, bet pati nodokļa samazināšana ir politisks arguments. Pašlaik pārtikas cenu kāpums netiekot prognozēts. Taču negaidīti notikumi pasaulē – dabas katastrofas – var cenas izmainīt. «Latvijā kopumā pārtikas produktu cenas nav atšķirīgas no pasaules, jo esam maza valsts un esam cenas ņēmēji,» skaidroja I. Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pārtikas tirgū ir liela konkurence. «Latvija nav slēgtais tirgus. Latvijas ražotāji konkurē ar Lietuvas, Vācijas un Polijas ražotājiem – tikko tur ir lētāk, tirgotāji pērk tur,» akcentēja I. Gulbe.

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Ērtas un ergonomiskas darba vietas nodrošināšana ir ieguldījums darbinieku veselībā, kas pēc tam nesīs augļus darba ražīguma formā.

DB aptaujātie speciālisti gan norāda, ka nav māksla iegādāties ergonomiskākos krēslus un veselībai labvēlīgāko biroja tehniku, bet jāprot tos pareizi pielietot. «Biežākie veselības riski, ja cilvēks ikdienā nepareizi strādā pie datora, ir tādi, ka visbiežāk viņam parādās muguras lejas daļas sāpes, acu sausums un saspringums plecu joslā, kā arī mēdz parādīties tirpšana roku pirkstos un ir saspringti, sāpīgi ikru muskuļi. Ja ir ievēroti visi ergonomikas principi un regulāras pauzes, darbam pie datora nevajadzētu izraisīt nekādas problēmas,» stāsta veselības centra Vivendi fizioterapeite Līga Māķēna.

Elko Baltijas pārdošanas direktors Andrejs Gavrilovs teic, ka tipiskākās kļūdas, izvēloties biroja tehniku, ir nepareizi novērtētas vajadzības un vēlme ietaupīt – ja izvēlas lētāko biroja tehniku, tai var būt nepietiekama veiktspēja. Piemēram, birojā ar 20 darbiniekiem ir vērts iegādāties jaudīgāku printeri vai kopētāju, lai izvairītos no gaidīšanas rindā pēc izdrukām. Taujāts, kāds ir minimālais biroja tehnikas komplekts katram darbiniekam, A. Gavrilovs atzīst, ka ir grūti sniegt universālu padomu, jo biroji ir dažādi. Visbiežāk standarta komplekts ir dators, printeris ar vai bez kopēšanas un skenēšanas funkcijām, dažādi aksesuāri, taču prasības grafiskajiem dizaineriem un grāmatvežiem var būt krasi atšķirīgas. Universāls ieteikums lietotāja labsajūtai ir izmantot lielākus monitorus (24’’ vai vairāk), jo tas ir ērti.

Cigarešu smēķēšana ir vecmodīga un kaitīga veselībai. Šādu apgalvojumu pirms 30 gadiem būtu neiedomājami dzirdēt no tabakas ražotājiem. Tomēr viena no pasaulē senākajām globālajām industrijām ir piedzīvojusi iespaidīgas pārmaiņas, un šobrīd lielākie tabakas ražotāji prāto, kā pēc iespējas ātrāk atradināt smēķētājus no cigaretēm un aizvietot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas industrijas mežonīgā kapitālisma noriets

Atskatoties vēl ne tik senā pagātnē, tabakas ražotāju zīmolu logo bija redzami teju uz katras sporta automašīnas, sporta sacensībās, elitāros sabiedriskos pasākumos, operās, televīzijā un pat uz modes apģērbiem. Tabakas ražotāji caur saviem zīmoliem veidoja grandiozas desmitiem miljonu vērtas globālās kampaņas. Līdz pat 20. gadsimta pēdējai dekādei Holivudas grāvējos nereti varēja raudzīties uz filmas galveno varoni, izteiksmīgi izvelkam cigareti un tuvplānā to aizsmēķējam. Smēķēšana kabinetos un bērnu klātbūtnē bija ikdienišķa norma.

Lai gan par cigarešu kaitīgo ietekmi pētniekiem un ārstiem aizdomas radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, tieši 80. un 90. gadi viesa pārmaiņas tabakas industrijas ikdienā. Sabiedrībā mainījās uztvere attiecībā pret savu veselību un attieksmē pret vieglprātīgu un bezrūpīgu dzīvesveidu. Šī tendence atvēra ne tikai daudzu fitnesa klubu durvis, bet arī laboratorijās esošo mikroskopu optiku aizmetņus - sākās cīņa pret smēķēšanu.

Kaļiņingradas zivju konservu ražotāji varētu samazināt šprotu ražošanu un neizslēdz arī ražošanas apturēšanu izejvielu trūkuma dēļ.

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis,» norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

«Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem,» uzsvēra Gudkovs.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

«Situācijā, kad Finanšu ministrija aizliegusi izmantot atlaides dīzeļdegvielai, esam pataisīti par grēkāžiem,» pauž organizācijas Zemnieku saeima (ZSA) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka zemnieki, kas nolems doties palīgā sniega izvešanā un seku novēršanā, degvielu ar akcīzes atvieglojumu izmantot nevarēs. To, vai tiek ievērots šis nosacījums, īpaši kontrolēs Valsts Ieņēmumu dienests. Likumdošana paredz, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par degvielu, kuru izmanto tikai lauksaimniecības darbos, un sniega izvešana uz to neattiecas, tāpēc zemnieki nevarēs izmantot degvielu, kas pirkta ar atlaidēm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, akcentējot, ka nepieciešamo degvielu zemniekiem var nopirkt arī pašvaldība, kurai palīgā tie dodas.

#Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

Piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma pazeminājušās par 10 centiem kilogramā, sasniedzot 0,26 – 0,27 eiro/kg. Tas nozīmē, ka zemnieki saņem vēl mazāk, jo piens vēl jāsavāc. Daudziem zemniekiem tas rada izmisumu. Cenas visdramatiskāk samazinājis Rīgas Piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu siers un Latvijas Piens, savukārt Latvian Dairy palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 1,8 miljonus eiro,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas Skolas auglis jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. Zemnieki norāda, ka faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis, trešdien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau vairākus gadus programmā Skolas auglis iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.

«Tur nav kārtības ar likumdošanu,» secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. «Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.» No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.