Jaunākais izdevums

2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Saskaņā ar "Swedbank" 2019. gadā veikto aptauju 67% aptaujāto iedzīvotāju uzkrājums nepārsniedz vienu vidējo mēnešalgu. Latvijas mājsaimniecību noguldījumu līmenis 2019. gada beigās bija 25%, bet eirozonā vidēji attiecīgi 67,1% no IKP. Vienlaikus jāatzīmē, ka mājsaimniecību noturība pret satricinājumiem kopumā ir krietni labāka nekā pirms 2008. gada finanšu krīzes. Mājsaimniecību parāds ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā pirms 2008. gada finanšu krīzes.

Tas mazinās mājsaimniecību kredītriska pieauguma ietekmi uz finanšu stabilitāti un mājsaimniecību patēriņa krituma apjomu. 2019. gada beigās mājsaimniecību saistību pret MFI un līzinga sabiedrībām attiecība pret IKP un mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem bija attiecīgi 17,8% un 28,8%, bet 2007. gadā – 39,4% un 66,8%. Salīdzinājumā ar eirozonas mājsaimniecību kopējā parāda vidējo līmeni (57,9% attiecībā pret IKP) Latvijas mājsaimniecību kopējā parāda līmenis (20,3% attiecībā pret IKP) uzskatāms par zemu.

Covid-19 pandēmijas priekšvakarā kredītiestāžu mājsaimniecībām izsniegto kredītu kvalitāte bija laba. Arī aprēķināto un atzīto procentu ienākumu starpība bija samazinājusies gandrīz līdz nullei, un ierosināto maksātnespējas lietu skaits bija neliels. Kredītiestāžu piešķirtās kredīta brīvdienas un valdības pasākumi uz laiku attālinās kredītu ar maksājumu kavējumu strauju pieaugumu, taču krīzei ieilgstot, kredītu kvalitāte pasliktināsies un mājsaimniecību maksātnespējas lietu skaits pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzība sāk bremzēt ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Neskaidro nākotnes izredžu, tautsaimniecības recesijas un kredītmaksājumu sadārdzināšanās raisītā piesardzība sāk bremzēt arī ilgstoši vēroto mājsaimniecību mājokļa kreditēšanas izaugsmi," raksta Purviņš.

Lai gan tiek atmaksāti uzņēmumiem iepriekš izsniegtie īstermiņa kredīti, tomēr izsniegti arī atsevišķi jauni ilgtermiņa aizdevumi, tā palielinot banku kopējo kredītportfeli.

V.Purviņš norāda, ka samērā siltais rudens atvirzīja masveida apkures sezonas sākumu, līdz ar to mājsaimniecībām, piesardzīgāk rīkojoties ar saviem līdzekļiem, septembrī-oktobrī izdevās vēl nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos. Tomēr kāpums bija neliels, jo kāpjošās cenas turpināja palielināt iedzīvotāju tēriņus, un novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau saruka. Augošās izmaksas novembrī sākušas rucināt arī uzņēmumu kontu atlikumus bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts internetā pēdējos gados ir ieguvis lielu popularitāti sabiedrības vidū. Kāpēc? Atbilde patiesībā uz šo jautājumu ir vienkārša - kredīts internetā sniedz ļoti daudz ieguvumu, jo to iespējams saņemt dažās minūtēs, neizejot no mājas. Svarīgs aspekts, izlemjot par labu aizdevumam, ir spēt labi orientēties kredītu piedāvājumos un izvēlēties katrā situācijā visizdevīgāko aizdevumu. Pretējā gadījumā kredīts internetā nesniegs tik daudz ieguvumu, kā varbūt gribētos.

Pirmkārt, izvēloties aizdevumu, ir jāsaprot, kāds būs naudas tērēšanas mērķis, t.i., iemesls kredīta nepieciešamībai, lai izprastu to, cik daudz naudas vajadzīgs. Iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas kredītus internetā, mēdz būt ļoti dažādi. Citi vēlas iegādāties jaunu sadzīves tehniku, jo vecā pēkšņi ir saplīsusi, kāds cits varbūt dodas neplānotā vizītē pie ārsta, kur nepieciešami papildus līdzekļi, bet varbūt kādam citam pietrūkst nedaudz naudas līdz algai. Atkarībā no mērķa ir jāsaprot, kāda naudas summa patiešām ir nepieciešama. Kad tas ir zināms, ir svarīgi izvēlēties termiņu, kādā spēsi izvēlēto summu atmaksāt. Iesakām izvēlēties pēc iespējas īsāku atmaksas termiņu, jo tādā veidā būs mazāka kredīta pārmaksa, kas noteikti ir svarīgs priekšnoteikums, izvēloties kredītus internetā. Lielāka aizdevuma summa var radīt grūtības atmaksāt to norādītajā laikā. Jo lielāka aizņemtā naudas summa, jo lielāka atbildība, tāpēc ir jāizvēlas tikai vajadzīgā naudas summa, lai tā vēlāk neradītu liekas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai kapitālieguldījumu kreditēšanā ņem pauzi?

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadu Latvijas bankas noslēdza ar labiem rezultātiem, palielinot gan aktīvu vērtību, gan izsniegto kredītu apjomu, gan peļņu. Izsniegtie kredīti uzņēmumiem pērn veidoja 57% no kopējā kredītu apjoma jeb 8,28 miljardus eiro, un portfeli palielināt drīzāk kavēja uzņēmumu vēlme aizņemties.

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā situācija mainās un investīciju projekti tiek atlikti.

Kreditēšanas nepieciešamība ir tagad!

Ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un pat visā pasaulē turpinās sava veida nenoteiktības laikmets, ko pirms diviem gadiem aizsāka Covid-19 pandēmija un dažādu valstu pasākumi tās ierobežošanai. Pašlaik šādu funkciju pilda Krievijas invāzija Ukrainā. Gan viens, gan arī otrs ir faktors, kas atstājis ietekmi uz piegāžu ķēdēm (it īpaši garākām), tās pārtrūkušas, kļuvušas dārgākas, turklāt piegāžu kavēšanās no izņēmuma ir kļuvusi par ierastu parādību. Seko preču sadārdzināšanās, un iemesls tam meklējams ne tikai pandēmijā un ierobežojumos. Tam seko vēlme sildīt valstu ekonomikas, kas komplektā ar iedzīvotāju vēlmēm raisīja papildu pieprasījumu, ko nebija gatavi apmierināt attiecīgo preču ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāmaina reklamēšanas, nevis kreditēšanas noteikumi

Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likmju kāpums vairumam ikmēneša kredītmaksājumus palielinās līdz 60 eiro robežās

LETA, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Haralds Neimanis: Daudzi lauksaimnieki šobrīd spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami

Sadarbības materiāls, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šī gada vasarā tika pārsniegti ļoti daudzi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tāpat pieredzējām ne vienu vien tropisku nakti. Karstuma mīļi, ļoti iespējams, to sauca par paradīzi zemes virsū, bet kā tas ietekmēja lauksaimniecības nozari? Graudaugu augšanai tomēr nepieciešami atbilstoši laikapstākļi.

“Jā, ziemāju raža, cik dzirdam no lauksaimniekiem, šogad ir mazāka, pats grauds ir sausāks un mazāks, taču vienlaikus graudu cenas dēļ pieprasījuma ir augstākas, tādējādi nav tā, ka graudkopji no tā īpaši ciestu. Lai vai kā, aicinām jebkuru lauksaimnieku, sevišķi mazo vai pavisam jauno, – skatīties uz savu darbību plašāk un tālejošāk, neliekot uzsvaru tikai uz vienas sezonas rezultātiem. Un, lai to varētu panākt, saimniecības attīstībai nereti nepieciešams papildu finansējums,” skaidro Lande.lv klientu konsultants Haralds Neimanis.

Kāda, jūsuprāt, izskatās lauksaimniecības nozares nākotne?

Tas, ko esam novērojuši, ir, ka pandēmija atgrieza cilvēkus vairāk pie dabas. Vai tas novedīs viņus pie profesionālās lauksaimniecības, to mēs nezinām, bet kādu daļu tas noteikti iedvesmos. Pēc pasaules datiem spriežot, līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo populācija aug. Ko tas nozīmē? Lai visi cilvēki būtu nodrošināti ar pārtiku, vajadzēs arvien efektīvāk ražot. Tādējādi darbs būs. Tomēr, lai tas būtu paveicams tīri praktiski, lauksaimniekiem būs nopietni jāieguldās un jāattīstās, piemēram, jāizmanto savā saimniecībā modernā jeb precīzā lauksaimniecība – jauni kombaini, GPS tehnoloģijas utt., kam lielākoties nepieciešams papildu finansējums. Zemnieku vidū šobrīd aktīvi notiek arī paaudžu maiņa, un kurš gan jaunais vēlas strādāt ar vecu traktoru un saņemt mazu atalgojumu? Tāpēc mēs iedrošinam augt un attīstīties, nebaidoties ieguldīt ilgtermiņa izaugsmē, jo lauksaimniecības nozare būs aktuāla vienmēr. Turklāt mēs redzam, ka pandēmijas ietekmē daudzi lauksaimnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki, spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami! Inflācijas dēļ graudu iepirkuma cenas pakāpās, tādējādi šobrīd situācija vērojama salīdzinoši stabila.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valstu lokā Latvijā ir vieni no dārgākajiem kredītiem un izsniegts vismazākais kredītu apmērs, kas pat šogad ir par vairāk nekā 40% mazāks, nekā tas bija pirms 2008. gada recesijas. Tas tikai pierāda konkurences trūkumu finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis. Viņš norāda, ka, lai kreditēšanā Latvija izskatītos pieklājīgāk salīdzinājumā ar Igauniju un eirozonu kopumā, ir nepieciešami papildu kredīti 5–6 miljardu eiro apmērā, bet esošiem tirgus spēlētājiem ir labi tā, kā ir, jo nav aktivitāšu, kas būtu vērstas uz tirgus daļas palielināšanu. Tieši tāpēc Indexo ar vienu šāvienu iecerējis nošaut divus zaķus – kļūt par publisku uzņēmumu un piesaistīt kapitālu bankas izveidei.

Fragments no intervijas

Kāpēc Indexo vispār nepieciešama banka, ja Latvijā komercbanku netrūkst, bet iedzīvotāju skaits ik gadu turpina samazināties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā kreditēšanas politika, kas atspoguļojas Finanšu nozares asociācijas apkopotajos datos, liecina ne vien par to, ka bankas kredītus uzņēmējiem izsniedz mazāk, bet arī par to, ka uzņēmēji šobrīd ir piesardzīgāki jaunu kredītsaistību veidošanā, jo jaunu ekonomiku ietekmējošu ierobežojumu parādīšanās nav prognozējama.

Noguldījumu apjoms bankās ir pieaudzis par 166 miljoniem. Mājokļu kredītu apjomā faktiski krituma nav. Lauvas tiesu kreditēšanas kritumā veido tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums pret 2019. gadu, un šī tendence ir ne mazāk izteikta kā 2018. vai 2017. gadā, kad uzņēmumiem izsniegtie kredīti Latvijā sarukuši pat vairāk.

Banku sektorā skaidru krīzes ietekmes analīzi traucē Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, kā dēļ kopējie Latvijas banku aktīvi saruka teju par sešiem miljardiem eiro. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka šo aktīvu samazinājumu ievadīja 2016. gada lēmumi par aktīvu samazināšanu un dividenžu izņemšanu. Swedbank lēmums pamatīgi ietekmēja kopējos skaitļus, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja ABLV Bank pašlikvidācija. Uz šo notikumu fona var teikt, ka pašreizējās svārstības kreditēšanas tirgū ir teju nebūtiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītu “atlaides” negatīvās sekas – kāpēc bankas nedrīkst klusēt?

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Steigšus jārod risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komplekss risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem, būtu jāatrod nedēļas līdz divu laikā, intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

"Spriedze pieaug," situāciju raksturoja G.Kaminskis, uzsverot, ka tik krasam cenu kāpumam nav bijis gatavs neviens, tostarp pašvaldību budžetos nav bijuši plānoti tādi līdzekļi, lai kompensētu cenu pieaugumu.

G.Kaminskis brīdināja, ka ir liela bīstamība, ka paralizēti tiek siltuma ražošanas uzņēmumi pašvaldībās, jo cilvēki nespēs tiem samaksāt rēķinus.

LPS jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

Tostarp 9% mājsaimniecību kredītmaksājumu slogs pieaudzis līdz 40-50% no ienākumiem, bet 4% mājsaimniecību kredītmaksājumi pārsnieguši 50% no ienākumiem.

Vienlaikus Semjonovs atzina, ka aptuveni 70% mājsaimniecību kredītmaksājumu apjoms pieaudzis līdz 90 eiro mēnesī, kas nav ļoti liels slogs.

No 13% finansiāli ievainojamo mājsaimniecību 29% ienākumi ir relatīvi zemi un nepārsniedz 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli, bet 7% ienākumi ir relatīvi augsti un pārsniedz 1400 eiro mēnesī uz ģimenes locekli.

Tāpat 28% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām mājokļa kredīts ir relatīvi liels un pārsniedz 85 000 eiro, bet 24% kredīts ir relatīvi zems un nepārsniedz 25 000 eiro. 11,4% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām ir vairāk nekā viens mājokļu kredīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku izsniegto kredītu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 15 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Finanšu nozares asociācijas dati*.

No šīs summas nepilni 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti un 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Lielāko kreditēšanas pieaugumu veicināja tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms, kas šī gada pirmajos trīs mēnešos bija par 7,4% lielāks, nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms audzis par 3,5%.

“Redzam, ka kreditēšanas pieauguma tempi šobrīd atspoguļo iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojumu un pārliecību par rītdienu. Iedzīvotāji šajos ekonomiskajos apstākļos, kad būtiski pieaug kopējā dzīves dārdzība, ir daudz piesardzīgāki vai teju pat nobijušies uzņemties ilgtermiņa saistības, ja salīdzina, teiksim, ar kaimiņvalstīm. Arī uzņēmumi, lai arī kreditējas aktīvāk nekā pērn, tomēr neraujas pēc kredītiem, un šāds pieprasījuma pieaugums vērtējams drīzāk kā mērens. Jāatzīmē, komercbanku riska apetīte noteikti ir lielāka,” norāda Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par vēl vienu potenciāli veiksmīgu ieceri kreditēšanas bremzēšanai

Ivars Pommers, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputātu virzītais atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro nav mērķēts atbalsts tiem, kam tas tiešām ir (vai – varētu būt) nepieciešams.

No pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem (ar nodrošinājumu) 50% līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumi. Savukārt 30% līgumu izsniegtās summas ir amplitūdā no 50 - 100 tūkstošiem eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu .

“Analizējot priekšlikumus un datus, redzams, ka “atlaide” ikmēneša kredītmaksājumiem nebūt nenonāks pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tā iespējams būtu nepieciešamāka. Pie šāda augsta ienākumu līmeņa cilvēkiem parasti ir iespējas pārskatīt ģimenes budžeta tēriņus, rodot iespēju veikt neatliekamos un obligātos maksājumus. Jāuzsver, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc šobrīd kredīta atlikums – 250 000 eiro – var nozīmēt to, ka sākotnējā aizņēmuma summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi – ekskluzīvāki. Tāpēc šī būtu uzskatāma par atbalsta sniegšanu turīgākajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kuriem šāds atbalsts faktiski nav vitāli nepieciešams. Eiropas Centrālā banka (ECB) cēlusi bāzes procentu likmes, kā rezultātā auga Euribor, tieši tāpēc, lai, slāpējot iedzīvotāju pirktspēju, mazinātu inflāciju. Ideja atbalstīt turīgāko iedzīvotāju pirktspēju neatbilst ECB īstenotajai inflācijas mazināšanas politikai. Parasti, izvērtējot atbalsta nepieciešamību, citviet Eiropā un pasaulē valsts atbalsta mērauklas piešķiršanai pamatoti kalpo iedzīvotāju vai mājsaimniecību ienākumu līmenis, nevis emocijās balstīti pieņēmumi,” norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru