Privātais namu apsaimniekotājs Māju serviss KSA, kura apsaimniekotajām 32 mājām joprojām nav pievienota apkure, lūdzis tiesu sākt tiesiskās aizsardzības procesu, otrdien Rīgas domes (RD), komunālo pakalpojumu sniedzēju un Māju servisa KSA apspriedē informēja uzņēmuma juriste Iveta Baumane.

Pēc viņas teiktā, tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi. Savukārt Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs informēja, ka ir sagatavojis iesniegumu prokuratūrai, lai pārbaudītu Māju servisa KSA darbību.

Radzevičs klāstīja, ka nosūtījis vēstuli prokuratūrai ar lūgumu izvērtēt Māju servisa KSA rīcību, uzsakot pilnvarojuma līgumus 32 savām apsaimniekotajām ēkām, kurās joprojām nav pievienota apkure. Izpilddirektors lūdz pārbaudīt, vai uzņēmuma finansiālajā darbībā nav vērojama negodprātīga rīcība ar līdzekļiem, kas iekasēti no iedzīvotājiem par ēku apsaimniekošanu.

«Sākoties ziemas periodam, Māju serviss KSA nekaunīgā veidā ir pametis iedzīvotājus likteņa varā, cenšoties tālāku atbildību uzvelt Rīgas pašvaldībai,» viņš norādīja un piebilda, ka neviens no uzņēmuma vadības publiski paustajiem argumentiem nav tāds, par kuru nebija zināms agrāk un kuri liedza rīkoties savlaicīgi.

Latio namsaimnieks pārņēmis apsaimniekošanā un pieslēdzis apkurei astoņas iepriekš a/s Māju serviss KSA pārvaldītās daudzdzīvokļu ēkas Rīgā.

Latio namsaimnieks vienojies ar dzīvokļu īpašniekiem par dzīvojamo māju Bauskas ielā 15, S.Eizenšteina ielā 23, Platajā ielā 16/1, Purvciema ielā 53, Rigondas gatvē 5, Ropažu ielā 105, Ropažu ielā 107 un Zentenes ielā 29 apsaimniekošanu.

Lai apsaimniekošanā pārņemtajām mājām nodrošinātu siltumapgādi, iedzīvotāju parādus uzņēmums sedz no saviem līdzekļiem.

«Saņemot precīzus datus no Māju serviss KSA, sarunās ar parādniekiem un bijušo apsaimniekotāju meklēsim risinājumus parādu nomaksai, neaizskarot citu dzīvokļu īpašnieku intereses,» sacīja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotajās mājās komunālo maksājumu parādi netiek pārdalīti mājas iedzīvotāju vidū, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

«RNP apsaimniekotajās mājās nenotiek parādu pārdalīšana uz visu nama iedzīvotāju pleciem. Nevienā no mūsu apsaimniekotajām mājām kopējais parāds netiek pārlikts uz kaimiņu pleciem,» viņš uzsvēra.

Komentējot to, ka līdz šim dažādus strīdus izraisījuši jautājumi par siltumenerģijas rēķinu samaksu, jo brīdī, kad mājai jāpievieno siltums, godprātīgie rēķinu maksātāji ir līdzatbildīgi par nemaksātāju radītajiem parādiem, Straupe paskaidroja, ka RNP dara visu, lai mājām apkuri pievienotu laicīgi un, ņemot vērā, ka RNP ir liela kompānija, to ir vieglāk izdarīt.

Mazajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem gan šīs problēmas risināšana beidzas atšķirīgi, viņš atzina, atgādinot par Māju servisa KSA gadījumu ‒ Māju serviss KSA atteicās apsaimniekot 32 mājas, jo nespēja norēķināties ar Rīgas siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums (RS) par saņemto siltumenerģiju un tā apsaimniekotajām mājām netika pievienota apkure. «Pašlaik liela daļa šā apsaimniekotāja māju ir kļuvušas par mūsu klientiem. Tajā pašā laikā, pārņemot māju, mēs nepārņemam atbildību par iepriekšējā apsaimniekotāja nesamaksātajiem parādiem. Citiem vārdiem runājot, mēs nevaram atmaksāt šīs mājas komunālo rēķinu parādu no sava uzņēmuma līdzekļiem,» klāstīja Straupe un piebilda, ka ar RS panākta vienošanās par šīs mājas vēsturiskā parāda atmaksas grafiku.