Uzsākts kriminālprocess par a/s Māju serviss KSA iespējamu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, apsaimniekojot 32 pilsētā esošās mājas, DB informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs oktobra beigās nosūtījis vēstuli prokuratūrai ar lūgumu izvērtēt uzņēmuma Māju serviss KSA rīcību, uzsakot pilnvarojuma līgumus 32 savā apsaimniekošanā esošām ēkām, kurām netika pievienota apkure.

Izpilddirektors lūdza pārbaudīt, vai uzņēmuma finansiālajā darbībā nav vērojama negodprātīga rīcība ar līdzekļiem, kas iekasēti no iedzīvotājiem par ēku apsaimniekošanu.

«Sākoties ziemas periodam, Māju serviss KSA nekaunīgā veidā ir pametis iedzīvotājus likteņa varā, cenšoties tālāku atbildību uzvelt Rīgas pašvaldībai,» iepriekš norādīja J.Radzevičs un piebilda, ka neviens no uzņēmuma vadības publiski paustajiem argumentiem nav tāds, par kuru nebija zināms agrāk un kuri liedza rīkoties savlaicīgi.

Latvijā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pārsvarā tiek saprasta kā labdarība jeb filantropija. Tās tipiskākajā izpausmē tas ir zvans uz tādu un tādu numuru, lai ziedotu latu, vai Ziemassvētku sentimentā piedalīšanos kādā kampaņveidīgā labdarības pasākumā. Arī tas ir labi un pareizi, tomēr patiesībā tam, ko saucam par labdarību vai sociālo atbildību, ir daudz pastāvīgāka un nopietnāka loma un ietekme gan uz sabiedrību, gan biznesu.

17. maijā notiks SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra atklāšana ar tam veltītu vienas dienas konferenci. SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs tiek dibināts, lai veicinātu uzņēmēju un plašākas sabiedrības iesaisti diskusijā par ilgtspējīgu attīstību.

Atklāšanas konference būs veltīta korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un tās attīstībai mūsdienu biznesa vides kontekstā. Konferencē uzstāsies starptautiskajā sabiedrībā labi pazīstamais Prof. Tomass Donaldsons no Vartonas ekonomikas augstskolas, ASV.

Arī Latvijā korporatīvā sociālā atbildība un korporatīvā filantropija nav gluži vakar radušās parādības, tomēr objektīvu iemeslu dēļ (kas galvenokārt bija pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku) Latvijas uzņēmēju prāti bijuši aizņemti ar klasiskajiem rādītājiem – peļņu un attīstību (proti lielāku un/vai drošāku peļņu). Tomēr, lietojot literāru idiomu, cilvēks nav vientuļa sala, un tāds nav arī bizness.

Kāda ir biznesa saikne ar sabiedrību, un ko tas nozīmē ilgtermiņā.

Ja tavs bizness tev tiešām rūp, tad ir pēdējais laiks saprast, kādu rēķinu un par ko tam piestādīs tuvāka vai tālāka nākotne, skaidro korporatīvās sociālās atbildības (KSA) konsultants, konsultāciju firmas Value CSR (Lielbritānija) dibinātājs un vadītājs Dveins Baraka. Viņa klienti ir BNP Paribas, British Petroleum, OECD, Eiropas Komisija, Starptautiskā Darba organizācija u.c.

Statoil ir viens no KSA flagmaņiem, bet, lūk, kopā ar British Petroleum, Shell un dažiem citiem tagad Ņujorkā tiek apsūdzēts par šmaukšanos ar Brent naftas cenām. Vai šādi fakti nav kaitīgi KSA kā principam?

Tas solās būt sevišķi grūti British Petroleum, kas aizvien ir iesaistīta tiesvedībā pēc naftas noplūdes Meksikas līcī. Vēl jānotiek izmeklēšanai, un es pieļauju, ka varētu būt arī darbinieku nomaiņa, sevišķi, ja tiktu atklāta kāda krimināla rīcība.

Latio namsaimnieks pārņēmis apsaimniekošanā un pieslēdzis apkurei astoņas iepriekš a/s Māju serviss KSA pārvaldītās daudzdzīvokļu ēkas Rīgā.

Latio namsaimnieks vienojies ar dzīvokļu īpašniekiem par dzīvojamo māju Bauskas ielā 15, S.Eizenšteina ielā 23, Platajā ielā 16/1, Purvciema ielā 53, Rigondas gatvē 5, Ropažu ielā 105, Ropažu ielā 107 un Zentenes ielā 29 apsaimniekošanu.

Lai apsaimniekošanā pārņemtajām mājām nodrošinātu siltumapgādi, iedzīvotāju parādus uzņēmums sedz no saviem līdzekļiem.

«Saņemot precīzus datus no Māju serviss KSA, sarunās ar parādniekiem un bijušo apsaimniekotāju meklēsim risinājumus parādu nomaksai, neaizskarot citu dzīvokļu īpašnieku intereses,» sacīja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus par SIA "Rīgas satiksme" valdes atlases konkursa procesu, uzņēmuma kapitāldaļu turētājs Juris Radzevičs nolēmis atcelt no amata uzņēmuma padomes priekšsēdētāju Rolandu Klinci.

Savu atcelšanu no amata žurnālistiem apliecināja pats Klincis, taču sīkāk komentēt Radzeviča lēmumu atteicās, norādot, ka publiskajā telpā tas nav jādara. Klincis padomē tika iecelts aizvadītā gada decembrī, kad, kļūstot par uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, viņu amatā izraudzījās jaunais vicemērs Druvis Kleins.

Vienlaikus viņš sacīja, ka jautājums par "Rīgas satiksmes" valdē nu jau iecelto Emīla Jakrina un Elīnas Epaltes-Drulles atjaunošanu notikušajā valdes atlases konkursā nav bijis vienpersonisks.

Tikmēr Radzevičs, komentējot savu lēmumu, sacīja, ka valdes nominēšanas process nav bijis caurspīdīgs, nebija balstīts uz labas pārvaldības principiem un nevieš sabiedrības uzticību. Tā kā par šo procesu bija atbildīgs Klincis, viņam arī jāuzņemas atbildība par radušos situāciju, uzskata Rīgas domes izpilddirektors.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Šodien atklāts SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs, kura galvenais mērķis ir stiprināt Latvijas biznesa vides ilgtspēju un veicināt uzņēmēju izpratni par sociāli atbildīgas rīcības pozitīvajiem biznesa efektiem, teikts SSE Riga paziņojumā. Centrs īstenos projektus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Ilgtspējīga biznesa centru ar SEB bankas atbalstu izveidojusi Rīgas Ekonomikas augstskola - Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga).

«Ilgtspējīga biznesa centrs tiek dibināts, lai pētītu un veicinātu labos darbus kā biznesa aspektu. Ienesot ilgtspējas dimensiju Latvijas uzņēmumu dienaskārtībā, ceram stiprināt Latvijas konkurētspēju kopumā,» teic SSE Riga rektors Anders Palzovs, piebilstot, ka viens no būtiskākajiem centra uzdevumiem būs sniegt uzņēmumiem reālajā biznesa vidē pielietojamu korporatīvās sociālās atbildības (KSA) metodiku.

KSA nav tikai PR instruments, kā pieņemts vienkāršoti uzskatīt. Klienti, darbinieki, sadarbības partneri aizvien striktāk vērtē ne vien uzņēmuma tiešo darbību, bet tā ietekmi uz sabiedrību kopumā, skaidro SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra koordinatore Maija Kāle.

Mēs vairs nedzīvojam sabiedrībā, kur uzņēmumi var tikai tieši rūpēties par savu ienesīgumu.

75% no mūsdienu sabiedrības uzskata, ka uzņēmumi ir spējīgi rūpēties ne tikai par saviem ienākumiem, bet arī par sabiedrību (Edelman Trust Barometer, 2017). Daudziem šīs rūpes izklausās kā lieka resursu tērēšana, ja organizācijas galvenais mērķis ir palielināt tās daļu vērtību. Tomēr apmierināti darbinieki un sabiedrība, kas ir pārliecināta par uzņēmuma ētiskajām vērtībām, var pārsteidzoši efektīvi paaugstināt ienākumus ilgtermiņā.

Lai uzlabotu un definētu sabiedrības un darbinieku viedokli par uzņēmumu, aizvien biežāk organizācijās tiek ieviestas korporatīvās sociālās atbildības (KSA) programmas. Taču tās līdz galam nespēj piepildīt uzņēmuma galveno mērķi, jo tā nav daļa no organizācijas stratēģijas, bet kārtējais papildu projekts, kas nes nebeidzamus izdevumus. Piemēram, ja uzņēmuma KSA risina veselības problēmas, bet tā darbinieki strādā nepiemērotos apstākļos un ikdienā tiek veicināta dabas piesārņošana, šī iniciatīva ilgtermiņā būs tikai papildu izdevumi bez jebkādas atdeves uzņēmumam vai sabiedrībai.

Tā liecina jaunākie dati par Latvijas uzņēmumu korporatīvo filantropiju.

Pēc Latvijas SOS bērnu ciematu iniciatīvas veiktais pētījums, kurā piedalījās arī DB lasītāji un DB biznesa brokastu pasākumu apmeklētāji, uzņēmumu augstākajiem vadītājiem liecina, ka absolūti lielākā Latvijas uzņēmumu daļa ir iesaistījusies kādā labdarības projektā. No aptaujātajiem ar korporatīvo filantropiju (KF) nebija nodarbojušies tikai 20%, un no to kopējā skaita skaidru «nē» šādiem projektiem nākotnē teikuši vien 10%.

KF ir tikai daļa no plašākas sociāli atbildīga biznesa jomas - korporatīvās sociālās atbildības (KSA), lai gan Latvijā tā pārsvarā saistās tieši ar filantropiju.

Viens iemesls tam ir nezināšana un neizpratne. Proti, uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem, kas vēlētos savu darbu redzēt vairāk tuvinātu apkārtējās sabiedrības dzīvei, tieši sociālās nebūšanas un vajadzības ir pirmās acīmredzamās problēmas, kuru risināšanā varētu iesaistīties. Kā redzams diagrammā, tieši sociālā sfēra procentuāli ir vispopulārākā, kas ar savām vajadzībām piesaistījusi Latvijas uzņēmēju uzmanību. Tas nebūt nav nepareizi, tas ir atbalstāmi un tā vajadzētu arī turpināt, tomēr tā ir tikai viena no KSA iespējām vai, kā to aizvien vairāk apzinās šīs jomas teorētiķi un praktiķi, pat nepieciešamībām.

Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" kapitāldaļu turētājs Juris Radzevičs uzņēmuma pagaidu padomes locekļa amatā iecēlis Normundu Narvaišu, apstiprināja pats Radzevičs.

Vienlaikus no amata atstādināta pagaidu valdes locekle Natālija Moškeviča.

Narvaišs atklāta konkursa rezultātā padomē tika ievēlēts aizvadītā gada nogalē, taču decembrī jaunais uzņēmuma kapitāldaļu turētājs Druvis Kleins viņu no amata atstādināja. Kleins izmaiņas padomē pamatoja, sakot, ka viņam šaubas radījusi padomes izraudzīšanās procedūra, un tik liela uzņēmuma vadībā viņš esot gribējis redzēt cilvēkus, kuriem uzticas.

Saskaņā ar izmaiņām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kopš 1.janvāra uzņēmumu padomes locekļus var izraudzīties tikai konkursa kārtībā, tādēļ Narvaišs patlaban ieņems pagaidu padomes pārstāvja amatu. Pēc Radzeviča teiktā, šādā statusā viņš varēs strādāt ne ilgāk kā gadu.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju miljonāru Oļegu Osinovski.

Lietu izskatīja tiesnesis Kārlis Jansons. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā.

Sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē bija tikai Magonis. Pārējie lietas dalībnieki spriedumu noklausījās tiešsaistē. Magonis pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka komentārus nesniegšot. Tāpat komentārus nesniedza tiesnesis.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka pēc iepazīšanās ar spriedumu prokuratūra noteikti par to iesniegs protestu.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka spriedumu vērtē kā taisnīgu un juridiski korektu.

"Pēc tam, kad tiesā tika pārbaudīti visi pierādījumi, nopratināti visi liecinieki, kļuva viennozīmīgi skaidrs, ka spriedumam ir jābūt attaisnojošam. Jau iepriekš norādīju gan uz apsūdzības slikto kvalitāti, gan uz pilnīgu pierādījumu trūkumu, tāpēc šāds tiesas spriedums ir likumsakarīgs," uzsvēra Kvjatkovska.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesas sēde ir ieplānota 5.oktobrī plkst.10, taču atbilde no Igaunijas par iespēju nodrošināt Osinovska attālinātu dalību šajā sēdē pagaidām vēl tiesā nav saņemta.

Iepriekš tiesa apmierināja apsūdzētā Osinovska lūgumu piedalīties tiesas sēdēs attālināti, realizējot starptautisko tiesisko sadarbību ar Igauniju.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadība pirmdien, 18.septembrī tikās ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras vadību un darbiniekiem, lai prezentētu izstrādāto būvprojektu VNĪ īstenotā projekta Prokuratūras iestāžu izvietošanas optimizācija Aspazijas bulvārī 7, Rīgā ietvaros, informē VNĪ.

Realizējot VNĪ projektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā telpās izvietosies 10 prokuratūras iestādes, kā arī jaunajās telpās uzsāks darbu lietvedības, tulkošanas IT un saimnieciskā nodrošinājuma struktūrvienību darbinieki.

Būvprojekts paredz senās ēkas kultūras mantojuma maksimālu saglabāšanu, restaurējot vēsturisko logu daļas, durvis interjera elementus. Arhitekta iecere - saglabāt katra ēkas korpusa vēsturisko pēctecību, apvienojot to ar modernām uzņēmuma prasībām atbilstošiem risinājumiem. Viens no projekta uzdevumiem, kā atklāja arhitekts, ir arī ēkas iekšpagalma “humanizācija” jeb mūsdienīgs labiekārtojums dažādos līmeņos.

Arhitekts un atbildīgais būvprojekta vadītājs Aldis Polis kopā ar kolēģiem tikšanās reizē atklāja, ka 1889. gadā projektētā, senā ēka Aspazijas bulvārī 7 ir izcili vērtīgs kultūrvēsturisks objekts, kas sevī slēpj bagātīgu vēsturisko pieredzi. Paredzams, ka daļa no tās atklāsies tikai pārbūves gaitā, atsedzoties vēsturiskajiem uzslāņojumiem ēkas interjeros.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Uzņēmējs, SIA Pica serviss līdzīpašnieks Aloizs Norkus tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu. Viņa un SIA Pica serviss otras līdzīpašnieces Montas Magones mantai uzlikts arests, Db.lv apstiprināja SIA Pica serviss mārketinga speciāliste Dita Vasiļjeva.

SIA Pica serviss pieder deviņas picēriju tīkla Čili Pica franšīzes - pa divām picērijām Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, kā arī pa vienai ēstuvei Ogrē un Valmierā.

«Līdzīpašnieku mantas arests nav saistīts ar uzņēmuma saimniecisko darbību un attīstību. Esošajiem 277 uzņēmuma darbiniekiem visas darba vietas tiek saglabātas,» norādīja Pica serviss pārstāve.

Uzņēmuma rīcībā pašlaik nav informācijas, vai tam varētu tikt atņemtas Čili Pica franšīzes tiesības, pauda, D. Vasiļjeva.

Lēmumi arestēt mantu pieņemti kriminālprocesa ietvaros par SIA Pica serviss izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas radījuši zaudējumus valstij lielā apmērā.

Ikgadējās normatīvu izmaiņas uzjunda jautājumu par tiesisko paļāvību Latvijā, jo darbība ilgtermiņā vairs nav plānojama; bieži vien jaunas normas tiek ieviestas, kaut arī esošās nemaz pilnā bardzības apmērā netiek piemērotas

Tādu ainu rāda Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un Dienas Biznesu rīkotā apaļā galda diskusija zinātniskās konferences «Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā» priekšvakarā.

Nenoliedzami, ka jautājums par tiesisko paļāvību vienmēr ir bijis aktuāls, taču tas ir jāskata kopā ar tiesisko drošību un stabilitāti. Normatīvu jaunrade, kas apdraud tiesisko paļāvību, bieži vien tiek motivēta ar tiesisko drošību, tomēr tiesību eksperti uzskata, ka daudz biežāk tas notiek, parlamentāriešiem atsaucoties uz sabiedrības vēlmi pēc bargākiem sodiem, un tiek izmantota savas atpazīstamības un reitingu uzskrūvēšanai, nevis reālai vajadzībai. Tiesisko paļāvību daudz vairāk grauj sasteigti, nepārdomāti priekšlikumi un to piemērošanu kontrolējošo iestāžu prakses maiņa, pat bez jebkādiem normatīvu grozījumiem.

Pašvaldībai piederošās SIA "Rīgas satiksme" jaunieceltās valdes reputācija nav pieņemama, atzina kompānijas lielākā kreditora - "SEB bankas" - pārstāvji.

"SEB bankas" Komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda sacīja, ka banku turpina satraukt vienaldzība un nolaidība, kas saistīta ar notikumiem "Rīgas satiksmē" un tās pārvaldībā.

"Vēl pirms jaunās valdes nominēšanas mums kā kreditoram nepatīkams pārsteigums bija notikums saistībā ar uzņēmuma padomes sastāva pēkšņo nomaiņu. Jānorāda, ka tas ļoti skaidri iezīmēja politisko spēku patvaļīgu iejaukšanos uzņēmuma pārvaldībā, neradot pārliecību sabiedrībai par lēmumu pamatotību un pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma tālāko darbību. Mums kā kreditoram nav pieņemama arī izvēlētās valdes reputācija," teica Strazda.

Viņa arī atzīmēja, ka šobrīd pastiprinās neprognozējamības aspekts uzņēmuma pārvaldībā.

Rīgas dome otrdien konceptuāli atbalstīja ieceri nākotnē izveidot tirgu Imantā, Kurzemes prospektā 3D, kur kādreiz atradās lielveikals «Prisma».

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs pastāstīja, ka SIA «Imantas tirgus» vērsies pie pašvaldības ar iniciatīvu izveidot šajā vietā tirgu.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ar šo lēmumu pašvaldība tikai konceptuāli pauž atbalstu šai iniciatīvai un apliecina, ka «šajā vietā tirgu veidot ir lietderīgi.» Domei vēl jāpieņem lēmums par tirgus statusa piešķiršanu šai teritorijai. Reālu tirdzniecību drīkstēs sākt tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas.

Tagad uzņēmums ir jāsagatavo visa nepieciešamā dokumentācija un jāiesniedz pieprasījums piešķirt teritorijai tirgus statusu. Kad tas varētu notikt, Radzevičs neprognozēja.

«Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka SIA «Imantas tirgus» reģistrēts 2012.gada izskaņā un tā vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Ēriks Ertmanis. Pēdējos trīs gadus uzņēmums nekādu saimniecisko darbību gan nav veicis un pērn strādājis ar 1950 eiro zaudējumiem.