Finanses

Mākoņi sola bargāku ziemu – tas var padziļināt enerģijas krīzi

Jānis Šķupelis, 28.10.2021

Jaunākais izdevums

Pandēmijai ievelkoties, dažas pasaules daļas pietuvojušās enerģijas krīzei. Ļoti augsta energoresursu cena vērojama Eiropā. Tāpat arī no Ķīnas tiek saņemtas ziņas, ka vairākām ražotnēm šajā valstī nākas strādāt enerģijas taupīšanas režīmā, kas negatīvi ietekmē tās ekonomikas izaugsmi.

Zināmas bažas saistītas ar to, ka par enerģijas krīzi tiek runāts jau pirms šī ziemas iestāšanās. Parasti mēdz būt tā, ka vajadzība pēc siltuma aukstā laikā nozīmē, ka šim mērķim energoresursi tiek patērēti vairāk. Savukārt šogad, piemēram, Eiropas gāzes uzkrājumi pirms siltināšanās sezonas pilnvērtīgas uzsākšanas bijuši mazāki nekā ierasts. Līdz ar satraukums ir par to, ka gadījumā, ja šī ziema izrādās bargāka, enerģijas cenu un, iespējams, pat piegāžu izaicinājumi var vien vērsties plašumā. Ja tā būs, tad nozīmēs papildu izmaksas un sarežģījumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Vismaz Bloomberg izceļ informāciju, ka mākoņu fronte pasaulei īsti neko labu pagaidām nesola. Proti, esot formējies tā saucamais La Nina fenomens, kas no Klusā Okeāna mēdz pacelt augšā dziļākus un tādējādi aukstākus ūdeņus. Tipiski tas arī mēdz nozīmēt, ka pasaules ziemeļu puslodē temperatūra ir zemāka nekā ierasts. Rezultātā arī Bloomberg izpētījis, ka vairāku valstu meteorologi izsaka brīdinājumus, ka šī tomēr tādējādi varētu būt visai salta ziema.

Jau ziņots, ka pamatā ar Klusā okeāna virsmas temperatūras izmaiņām tiek saistīti divi lieli fenomeni. Viens ir El Ninjo, par kuru tiek saukta periodiska Klusā okeāna virsmas straujāka sasilšana, kam, pasaulē daudzām lietām savstarpēji esot saistītām, mēdz būt milzīga ietekme uz globālo klimatu. Spēcīga El Ninjo materializēšanās periodos daudzos pasaules reģionos mēdz valdīt liels sausums un palielinās mežu ugunsgrēku risks, piemēram, Austrālijā, Dienvidaustrumāzijā, Indijā un Āfrikā. Savukārt, piemēram, ASV un Latīņamerikā ir novērojamas pastiprinātas lietusgāzes un vētras. Šī fenomena, kas sevi ar izpaust deviņus līdz 12 mēnešus, iestāšanās var būt neregulāra, kur tas var atkārtoties ik pēc pāris gadiem. Turklāt tas var būt gan spēcīgs, gan mazāk spēcīgs. Attiecīgi to tad arī mēģina izzīlēt gan meteorologi, gan dažnedažādu nozaru pārstāvji, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki.

Pretējs fenomens El Ninjo ir tā saucamā La Nina, kas paredz straujāku nekā parasti Klusā okeāna virsmas atdzišanu. Turklāt šim fenomenam uz pasaules klimatu un lauksaimniecību mēdz būt daudz lielāka negatīva ietekme. La Nina fenomena materializēšanās mēdz nozīmēt krietni lielākus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Savukārt lielāks sausums šādā gadījumā parasti gaidāms Brazīlijā, Argentīnā un ASV dienvidu daļā. Būtībā šo fenomenu periodiska materializēšanās nozīmē, ka laika apstākļi kļūst ekstremālāki – piemēram, plūdi ir lielāki, vērtas postošākās un sausums – iznīcinošāks.

Katrā ziņā, ja patiešām materializēsies izteikts La Nina fenomens, tas vien var pieliet eļļu pasaules jau tā plašajam izaicinājumu degmaisījumam (turklāt tas būtu jau otrais šāds La Nina fenomens pēc kārtas). Tas var nozīmēt draudus ne tikai enerģijas piegādēm, bet skart arī pārtikas šādas piegādes. Protams, nav tā, ka ar laika apstākļiem ir iespējams zināt kaut ko ļoti konkrēti. Šajā ziņā jārunā par vien par iespējamībām nevis kaut ko garantētu.

“Viss, ko jums vajadzētu redzēt no La Nina, ir šeit. Mēs esam samērā pārliecināti, ka La Nina ir klāt,” Bloomberg teic, piemēram, U.S. Climate Prediction Center pārstāvji. Tiek norādīts, ka varētu būt maz cerības uz to, ka beigsies, piemēram, sausums ASV Kalifornijā. Tāpat tās sliktas ziņas ir lauksaimniekiem Dienvidamerikā, kur notiekošais negatīvi, visticamāk, ietekmēs kukurūzas, sojas pupiņu un kafijas ražu un tās kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo Latgalē būvēs saules parku

Armanda Vilciņa, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu novada Amatciemā izbūvēta saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa.

Projekta ietvaros Amatciemā ir uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kW.

Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma (PPA) saules paneļu projekts Latvijā. Projekta īstenošanai piesaistīts ALTUM energoefektivitātes aizdevums 170 000 eiro apmērā un tas realizēts sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”.

Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kWh zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma. Uzstādītais saules parks samazinās arī CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā par 100,7 tonnām gadā, kas ir līdzvērtīgs nobrauktiem 500 000 kilometru ar automašīnu.

Projekts īstenots, izmantojot Energoservisa kompāniju (ESKO) modeli un projekts finansēts no ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas programmas. Tās ietvaros uzņēmumi, tai skaitā ESKO kompānijas, var saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro energoefektivitātes, zaļo ēku, ilgtspējīga transporta un atjaunojamās enerģijas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ošlejs: Latvenergo dividendes ir savdabīgs elektroenerģijas nodoklis visiem tās patērētājiem

Māris Ķirsons, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij būtu aktīvāk jāiesaistās cenu regulēšanā un noteikšanā, kā to dara daudzas citas valstis, jo pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu cenu straujo pieaugumu, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram.

To intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir par unikālu situāciju, kad eirozonas valstī Latvijā inflācija ir 19.2%, bet daudz turīgākajā un ekonomiski spēcīgākajā eirozonas valstī Vācijā vairāk nekā divas reizes mazāka?

Latvijā pašlaik attiecībā uz inflāciju, jo īpaši energoresursu inflāciju, Latvija ieņem brīvā tirgus pozīciju — sak’ cenas pieauga un mēs jau neko darīt nevaram. Tas ir nepareizi, jo valdībai šādos ārkārtas apstākļos vajag ātri un aktīvi regulēt cenas. Piemēram, tā pati elektroenerģija ir kļuvusi ievērojami dārgāka, tajā paša laikā Latvenergo valsts budžetā ir iemaksājusi dividendes 70 milj. eiro. Pašreizējos ārkārtas situācijas apstākļos, tas, manuprāt, nebija vajadzīgs. Lietderīgāk būtu bijis šos 70 miljonus eiro atstāt Latvenergo rīcībā un novirzīt kā subsīdiju elektrības cenu pieauguma slāpēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad ar saules paneļiem aprīkos aptuveni 20 mobilo sakaru bāzes stacijas.

Kopējā saules paneļu jauda bāzes stacijā būs aptuveni 3200 vati (W), un labvēlīgu laika apstākļu gadījumā saules paneļi ļaus nosegt līdz pat 100% nepieciešamās elektroenerģijas mobilo sakaru bāzes stacijas darbības nodrošināšanai. Tas ļaus ietaupīt aptuveni 65 000 kilovatstundu (kWh) gadā, salīdzinot, piemēram, viena mājsaimniecība gadā Latvijā vidēji patērē aptuveni 2 000 kWh gadā.

Kā atzīst uzņēmumā, elektroenerģija ir ļoti nozīmīga komponente mobilo sakaru nodrošināšanā, jo aptuveni 99% no kopējā “Tele2” elektroenerģijas patēriņa veido elektroenerģija, kas nepieciešama bāzes staciju darbības nodrošināšanai.

“Jau iepriekš mēs vairākām stacijām uzstādījām saules paneļus un tagad šo projektu esam nolēmuši turpināt daudz intensīvāk, jo redzam, ka tirgū ir parādījušies daudz jaudīgāki saules paneļi, kas spēj pietiekami efektīvi nodrošināt bāzes stacijas ar elektroenerģiju. Mūsu plāns ir uzstādīt saules paneļus visos objektos, kur bāzes stacijas atrodas uz mūsu torņiem. Tas ir būtiski, jo katru gadu pieaug bāzes staciju skaits un to noslodze, līdz ar to palielinās kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms. Turklāt saules paneļu uzstādīšana ļaus ietaupīt arī aptuveni vairākas tonnas CO2 gadā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Maxima Latvija”, sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, uzstādījusi līdz šim pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas atrodas uz “Maxima XXX” veikala jumta Rīgā, Pļavniekos.

Saules elektrostacijas kopējā platība ir 1182,7 m2 un tā darbojas ar 176 kW jaudu. Patlaban šī ir pirmā elektrostacija Latvijā, kas uzstādīta uz lielveikala jumta, un plānots, ka tā gada laikā saražos 186 666 kWh, nodrošinot gandrīz 10 % no veikala darbībai nepieciešamās pašpatēriņa enerģijas.

Uz veikala jumta kopumā tika uzstādīti 727 saules paneļi un tiek lēsts, ka saules elektrostacijas saražotā elektroenerģija samazinās oglekļa dioksīda emisijas par teju 80 tonnām gadā. Elektrostacija uzstādīta sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, kas arī ikdienā rūpēsies par elektrostacijas apkopi.

“Saules elektrostaciju saražotā videi draudzīgāka elektroenerģija ir virziens, kuru izvēlas arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē, atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kā arī vēloties efektivizēt finanšu līdzekļu plūsmu. Ņemot vērā “Maxima” nozīmīgo lomu valsts tautsaimniecībā un vides ilgtspējā, nepārtraukti īstenojam virkni iniciatīvu, lai samazinātu uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Ņemot vērā energoresursu tirgus aktualitātes un alternatīvo enerģijas resursu ražošanas risinājumu attīstību pasaulē, paredzam arī nākotnē īstenot līdzīgus projektus savā veikalu tīklā. Paldies sadarbības partnerim “Ignitis Latvija” tik ambicioza un apjomīga projekta izveidē,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” nekustamā īpašuma attīstības un celtniecības departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izveidojot 139 stacijas, pabeigts CSDD elektroauto ātrās uzlādes tīkla projekts

Db.lv, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ir pabeigusi ERAF projekta “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” īstenošanu, izveidojot nacionālā līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīklu, uzstādot kopā 139 uzlādes stacijas.

Projekta mērķis bija izveidot visaptverošu uzlādes staciju tīklu, lai nodrošinātu elektromobiļu lietotājiem pārvietošanās iespējas visā Latvijas teritorijā.

“Eiropas un arī Latvijas zaļajam kursam ir jābalstās uz videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu un Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur ir izveidots tik visaptverošs ātrās uzlādes staciju tīkls. Noslēdzot šo projektu, Latvijā ir izveidots pietiekams skaits ātrās uzlādes staciju, lai tuvāko gadu laikā apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elektromobiļu uzlādes,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jaunais elektromobīļu uzlādes staciju tīkls šodien tika simboliski atklāts pie uzlādes punkta dzelzceļa stacijas “Ziemeļblāzma” teritorijā Vecmilgrāvī, Rīgā. Satiksmes ministrs uzsvēra šī uzlādes punkta zīmīgumu. “Rīdzinieki nākotnē iegūs vairākus mobilitātes punktus, pateicoties ES finansējumam un uzstādījumam dzelzceļu veidot par sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tā arī mēs raugāmies uz dzelzceļa staciju pārveidi par mobilitātes punktiem, pakāpeniski paplašinot piedāvātos pakalpojumus iedzīvotāju ērtībām, kur būs gan elektromobīļu uzlādes vietas, gan citas ērtības iedzīvotājiem, lai pārsēstos no privātā transporta sabiedriskajā,” teica T. Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju centra “Skanstes City” nomniekiem un to apmeklētājiem vienuviet ir pieejamas 12 jaunas vidēji ātrās (22 kW AC) elektrouzlādes pieslēgvietas, kā rezultātā “Skanstes City” ir būtiski paplašinājis auto uzlādes pieejamību un šobrīd izveidojis lielāko elektroauto uzlādes vietu Latvijā.

“Ilgtspēja ir “Skanstes City” biznesa stratēģijas sastāvdaļa kopš biroja centra izveides sākuma, ko apliecina arī piešķirtais BREEAM sertifikāts, kuru var iegūt, ja ēka atbilst augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un iedzīvotajiem draudzīgākos risinājumus. Līdz šim esam jau daudz paveikuši, ieviešot videi draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus, piemēram, BMS sistēmu temperatūras un klimata kontrolei, CO2 sensorus, energoefektivitātes uzlabošanai mainījām ventilācijas, dzesēšanas un liftu iekārtas, uzstādījām gaismas sensorus un LED apgaismojumu,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kļuvis par pirmo mobilo sakaru operatoru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas saņēmis apstiprinājumu no organizācijas “Science Based Target Initiative” (SBTi) par zinātniski pamatotām darbībām, lai sasniegtu nulles līmeņa emisiju (Net-Zero Standart) mērķi 2035. gadā.

Šobrīd tikai 34 uzņēmumi pasaulē, tostarp “Tele2”, ir saņēmuši SBTi apstiprinājumu saviem nulles līmeņa izmešu mērķiem.

SBTi izstrādātais standarts ir pasaulē pirmais, kas veidots saskaņā ar jaunākajām atziņām klimata nozares zinātnēs, un paredzēts nulles līmeņa izmešu mērķu noteikšanai biznesa vidē.

“Tele2” klimata mērķi, kas ir jāsasniedz līdz 2035. gadam:

  • samazināt 1. tvēruma jeb tiešās emisijas (uzņēmumam piederošās ēkas, transportlīdzekļi) un 2. tvēruma jeb netiešās emisijas (saņemtā un patērētā elektroenerģija, tvaika, apkures vai dzesēšanas ražošana) par 100% līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • samazināt 3. tvēruma jeb netiešās emisijas (loģistika, atkritumi, iepirktie pakalpojumi un preces u.c.) par 60%, rēķinot uz vienu abonementu, līdz 2029. gadam, par atskaites punktu ņemot 2019. gadu;
  • līdz 2035. gadam uzņēmuma vērtību ķēdē jeb darbību kopumā, ko veic uzņēmums no izejvielu iegādes līdz produktu vai pakalpojumu piegādei tirgū, sasniegt nulles līmeņa emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas jūras reģionā Enefit Green ir parakstījis līgumus par investīciju un likviditātes aizdevumiem ar SEB un OP banku 130 miljonu eiro apmērā.

Aizdevumi tiks izmantoti jaunu vēja ģeneratoru parku attīstības finansēšanai.

Saskaņā ar Enefit Green finanšu direktora Veiko Reims (Veiko Räim) teikto, šie aizdevumi palīdzēs nostiprināt uzņēmuma likviditātes rezerves un finansiālo elastību. “Pateicoties sadarbībai ar reģiona vadošajām bankām, mēs varam īstenot Enefit Green izaugsmes stratēģiju un finansēt investīcijas mūsu jaunajos vēja parkos, kas nodrošina oglekļa neitrālu elektroenerģijas ražošanu. Zaļā elektroenerģija ir pirmā, kas ienāk tirgū, un pieprasījums pēc tās ir milzīgs,” skaidro Reims. Jaunie nenodrošinātie aizdevumi paredz trīs līdz septiņu gadu kredītlimitu.

“SEB banka ir gandarīta par iespēju atbalstīt videi draudzīgu projektu īstenošanu un izaugsmi. Mūsu mērķis ir būt vadošajam atjaunīgās enerģijas finansētājam Ziemeļvalstīs un Baltijā. Tādēļ esam priecīgi būt par Enefit Green finansēšanas partneriem, atbalstot uzņēmuma attīstības plānus. Enefit Green ir viens no reģionā vadošajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem, kurš saskata ilgtermiņa stratēģisko perspektīvu šajā enerģētikas jomā gan uzņēmumam, gan Igaunijai kopumā,” saka SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā Anderss Larsons (Anders Larsson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoresursu cenu nebijis kāpums

Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" komercdirektors, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Saviem klientiem esam snieguši informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā. Esam gandarīti, ka mūsu klienti turpina sadarbību - gan iepriekšējās labās pieredzes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem tiek piedāvāts tirgum atbilstošs piedāvājums.

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgā aizliedz apkurē izmantot akmeņogles un nosaka visu apkures iekārtu reģistrēšanu

LETA, 30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru