Jaunākais izdevums

Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas panākt, ka franču valoda atkal kļūst par galveno Eiropas Savienības (ES) lietvedības valodu, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal».

Makrons pirmo reizi par šo ideju esot izteicies jau 20. martā Starptautiskajā frankofonijas dienā, kad tiek atzīmēta franciski runājošo valstu starptautiskās organizācijas izveidošana.

«Angļu valoda, šķiet, vēl nekad agrāk Briselē nav bijusi pārstāvēta tik paši kā laikos, kad mēs spriežam par «Breksitu». Tomēr šī dominēšana nav neizbēgama,» sacījis prezidents. Makrons uzskata, ka būtu jāatgriežas pie situācijas, kāda tā bija līdz 1973. gadam, kad tieši franču valoda bija ES lietvedības pamatvaloda.

ES, kur par oficiālām tiek uzskatītas 24 valodas, populārākā ir angļu. 80% ES skolu angļu valoda tiek mācīta kā pirmā svešvaloda, norāda laikraksts. Tiesa gan, oficiālās valodas statuss angļu valodai ir tikai Lielbritānijā, Īrijā un Maltā. Šobrīd angļu valoda tiek izmantota 81% ES dokumentu, franču - 5% bet vācu - 2%. ES aparātā Briselē tikai 2,8% darbinieku angļu valoda ir dzimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Makrons aicina frančus izbeigt žēlošanos

LETA--AFP, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicināja savus līdzpilsoņus mazāk žēloties un sacīja, ka valstij klātos labāk, ja viņi mēģinātu līdzināties bijušajam Francijas vadītājam Šarlam de Gollam.

Makrons, apmeklējot Francijas ziemeļaustrumos esošo Kolombē ciemu, kas pazīstams kā de Golla bijusī dzīvesvieta un viņa nāves un apbedīšanas vieta, šādi izteicās pēc sarunas ar kādu pensionāru, kurš žēlojās par mazu pensiju.

«Ģenerāļa [Šarla de Golla] mazdēls man nesen teica, ka viņa vectēvam bija likums: »Jūs varat brīvi runāt, vienīgā lieta, ko mums nevajadzētu darīt, ir žēlošanās.« Es uzskatu, ka ģenerālim bija pareizā doma. Valsts būtu citāda, ja visi darītu to pašu,» sacīja Makrons.

«Mēs neiedomājamies to, kā mums ir paveicies. Mēs savā valstī redzam arvien vairāk gados vecu cilvēku ar labu veselību,» viņš piebilda.

Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna, tviterī reaģējot uz Makrona teikto, rakstīja: «Tie, kas žēlojas, to dara nevis prieka pēc, bet tāpēc, ka viņi ir nebeidzamu nodokļu paaugstināšanu un endēmiskas nedrošības upuri.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Makrons: Pasaules politiskā sistēma nonākusi «līdz šim nepieredzētā krīzē»

LETA--AFP, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka pasaules politiskā sistēma ir «līdz šim nepieredzētā krīzē», aicinot veidot jauna veida alianses un sadarbības formas, lai atrisinātu pasaules problēmas.

«Mūsu starptautiskajā sistēmā mēs atrodamies līdz šim nepieredzētā krīzē,» Francijas prezidents norādīja, uzrunājot Parīzes Miera foruma dalībniekus.

Makrons, kurš kopš nākšanas pie varas 2017.gadā centies iegūt nozīmīgu vietu starptautiskajā politikā, uzsvēra, ka valstu un organizāciju starpā esot nepieciešami «jauni sadarbības veidi, jaunas alianses». Viņš sūkstījās, ka pat Apvienoto Nāciju Organizācija «ir iestrēgusi».

Elizejas pils saimnieks žēlojās, ka pasaules politiskās un finanšu sistēmas kopš Otrā pasaules kara beigām ir darbojušās labi, bet tagad nonākušas krīzē.

«Sistēma iedarbīgi strādāja 70 gadus, bet tā ļāva veidoties jaunām nevienlīdzībām,» paziņoja Makrons un piebilda, ka «mūsu demokrātijas krīze ļāva atdzimt vienpusīgumam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai rastu risinājumu dzelteno vestu protestiem, ir izsludinājis trīs mēnešu nacionālās debates, kuras sāksies nākamnedēļ un kurās solījis ar protestu dalībniekiem izrunāt visus tiem sāpīgos jautājumus, lai panāktu nacionālo izlīgumu.

Jāatgādina, ka nu jau deviņas nedēļas nogales pēc kārtas Parīze un citas lielās Francijas pilsētas piedzīvo protestus, kas saistīti arī ar tādām vardarbīgām izpausmēm kā mašīnu dedzināšana, ēku skatlogu dauzīšana un sadursmes ar policiju. E. Makrons no savas puses ir piedāvājis arī debašu jautājumus, piemēram: kuri nodokļi būtu vispirms jāsamazina; vai atsevišķi publiskie pakalpojumi, kuri ir novecojuši vai pārāk dārgi, būtu jāatceļ; vai biežāk būtu rīkojami referendumi? Tajā pašā laikā socioloģiskās aptaujas liecina, ka 70% franču iecerētās debates uzskata par bezjēdzīgām un protestētāju uzstādījums ir bezkompromisu – Makronam jāatkāpjas.

Viens no nacionālā izlīguma pamatiem būs spēja vienoties par to, kā attīstīties perifērajai Francijai

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Deg Parīzes Dievmātes katedrāle

LETA--AFP/CNN/AP, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņojis, ka daļa «dzelteno vestu» kustības aktīvistu saņem atbalstu no ārvalstīm.

Uzrunājot valdības locekļus, Makrons norādīja, ka daudzi «dzelteno vestu» protestu dalībnieki ir «godīgi cilvēki, kas norūpējušies par nākamās algas saņemšanu».

Tajā pašā laikā protestos ir iesaistījušies «graujoši, vardarbīgi un brutāli cilvēki, reizēm no labējo ekstrēmistu, reizēm no kreiso ekstrēmistu aprindām, no kuriem daži pat saņem atbalstu no ārvalstīm,» atzinis prezidents.

Valdības pārstāvis Benjamins Grivo kā piemēru minēja Krievijas valstij piederošo raidorganizāciju RT, kas ar simpātijām ziņo par protestētāju iknedēļas sadursmēm ar policiju.

RT un Krievijas valdības kontrolētā aģentūra «Sputnik», ko Makrons jau iepriekš nosaucis par Kremļa propagandas ruporiem, nedēļas nogalē, piemēram, izplatīja nepatiesas ziņas par sadursmju laikā nogalinātu «dzelteno vestu» aktīvistu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Makrons: Britu likumdevējiem vēlreiz noraidot Mejas vienošanos, gaidāms bezvienošanās Breksits

LETA, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lielbritānijas parlaments trešo reizi noraidīs premjerministres Terēzas Mejas un Eiropas Savienības (ES) panākto vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka, tas tiešā ceļā novedīs pie bezvienošanās «Breksita», ceturtdien brīdināja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

«Mums tas ir jāpauž skaidri. Mēs varam diskutēt un vienoties par pagarinājumu, ja tas ir tehnisks pagarinājums, gadījumā, ja balsojums būs «jā»,» skaidroja Makrons, izsakoties par Mejas ieceri jaunnedēļ izstāšanās vienošanos atkal iesniegt balsošanai parlamentā.

«Ja balsojums būs «nē», tas tieši novedīs pie bezvienošanās varianta. Tā tas ir,» ceturtdien ierodoties ES samitā Briselē, sacīja Makrons.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Makrona redzējums par Eiropu pagaidām ir tikai vīzija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ ar uzrunu pie visiem eiropiešiem vērsās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot «Eiropas renesanses nepieciešamību» un tādējādi cenšoties iezīmēt sevi kā nepārprotamu Eiropas līderi, vizionāru un pārveidotāju.

Nenoliedzami, ka tā ir arī Makrona un viņa partijas trumpja kārts gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ļoti labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiskām populistu partijām. Makrons savā runā, kas vienlaikus ir arī viņa partijas manifests gaidāmajās vēlēšanās, orientējas uz demokrātisko vērtību un cilvēktiesību aizstāvību, vienotām ES ekonomiskajām un militārajām interesēm. Visai runai caurviju motīvs ir Eiropa ne tikai kā kopējs tirgus, bet Eiropa kā viena civilizācija ar vienotām vērtībām.

Viens no Makrona spilgtākajiem piedāvājumiem ir izveidot Eiropas Demokrātijas aizsardzības aģentūru, kas pasargātu valstis no kiberuzbrukumiem vēlēšanu laikā, aizliedzot Eiropas partiju finansēšanu no trešajām valstīm. Tāpat viņš vēlas izveidot kopēju robežu apsardzību un izveidot Eiropas patvēruma sniegšanas biroju, kā arī vienotu Eiropas iekšējās drošības biroju. Makrons runā arī pievērsās ekonomikai, vēstot gan par klimata pārmaiņu politiku, gan publiskajiem iepirkumiem, gan konkurences tiesībām, ļoti lielu uzsvaru veltot inovācijām un digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrība par laiku un veidu, ar kādiem nosacījumiem un vai vispār Lielbritānija pametīs ES, ir raisījusi savdabīgu vairāksolīšanas spēli citu Eiropas valstu vidū

Vairākas valstis neslēpj, ka, piesolot stabilitāti nodokļu ziņā un dažbrīd pat kādas subsīdijas, cenšas pierunāt Lielbritānijas uzņēmējus pamest Apvienoto Karalisti.

Aicina izvēlēties Franciju

Francijas valdība cenšas pievērst apmēram 50 kompāniju uzmanību ar mērķi tās no Lielbritānijas pārvilināt uz Franciju, solot aizsardzību pret paaugstinātiem nodokļiem pēc britu izstāšanās no ES. Starp uzņēmumiem ir arī autobūves un farmācijas firmas, taču firmu nosaukumi netiek atklāti, tie esot konfidenciāli, vēsta The Independent.

Aktivitātes Francija izrādīja jau apmēram pirms gada – toreiz Normandijas Attīstības aģentūra Londonas metro un autobusos izvietoja reklāmas, kurās tie, kuri neatbalsta Brexit, tika aicināti atvērt birojus Normandijā, piesolot nodokļu atlaides un pat subsīdijas līdz 100 tūkstošiem eiro. Ilgi gan reklāmas nebija skatāmas – Londonas sabiedriskā transporta kompānija tās aizliedza, pamatojot to ar sensitīva jautājuma skaršanu, kas var izraisīt domstarpības sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

G7 valstis finansēs lidmašīnas ugunsgrēku dzēšanai Amazones lietusmežos

LETA--AFP, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis nolēmušas finansēt specializēto lidmašīnu nosūtīšanu ugunsgrēku dzēšanai Amazones lietusmežos, paredzot atvēlēt palīdzībai šim reģionam kopumā 20 miljonus eiro.

G7 valstis - Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un ASV - vienojušās arī atbalstīt plānu lietusmežu atjaunošanai, G7 samitā Francijas dienvidrietumu pilsētā Biaricā pavēstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons un Čīles prezidents Sebastjans Pinjera.

Šo plānu septembrī paredzēts prezentēt ANO, taču jebkuram plānam būs nepieciešama Brazīlijas un vietējo kopienu piekrišana.

G7 valstis ar šādu iniciatīvu nākušas klajā pēc sarunām par vides jautājumiem samitā Biaricā. Šo sarunu galvenais jautājums bija ugunsgrēki Amazones lietusmežos.

Makrons izvirzīja situāciju Amazones baseinā par vienu no galvenajiem samita sarunu jautājumiem, draudot nobloķēt tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību (ES) un Latīņameriku, ja Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru neveiks nopietnus pasākumus, lai aizsargātu Amazoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

G7 samits ASV ekonomiskā nacionālisma ēnā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas svētdienā noslēdzās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem notikumiem – G7 samits, kurā piedalās ASV, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda, Japāna.

Šoreiz samits noslēdzās bez tradicionālā komunikē, lai izvairītos no pērnā gada situācijas, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās to parakstīt. Līdz ar to, kā norāda starptautiskie politiskie komentētāji, katra valsts pēc samita brīvi runā to, kas atbilst tās interesēm, un šoreiz runāt par kādām kopējām panāktām vienošanām nav iespējams. Samita sausais atlikums ir secinājums, ka starp ES līderiem un ASV pastāv nepārvaramas domstarpības.

Ārzemju prese un portāli, rakstot par samitu, ir pilni ar tādiem virsrakstiem kā, piemēram, «Trampa negaiss iesper Makrona samitam». Ja samita namatēvs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, masu medijos tiek dēvēts par multilaterālisma čempionu, tad Tramps – par ekonomisko nacionālistu. Portāls politico.com raksta, ka G7 lielvalstis izteikti pārstāvēja katra savas intereses, nevis kādas kolektīvas. Samita dienaskārtībā bija jautājumi par tirdzniecības kariem, Irānas kodolprogrammu, Krieviju, Sīriju, klimata pārmaiņām un Amazones mežu ugunsgrēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Francijas Senāts pieņem likumu par Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanu

LETA--DPA, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas parlamenta augšpalāta pirmdienas vakarā pieņēmusi likumu, ar kuru tiek apstiprināta Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana pēc pagājušajā mēnesī notikušā ugunsgrēka, kurā tika nopostīts vēsturiskās celtnes jumts un smaile.

Likumu pieņēma pēc ilgām debatēm.

Likumprojektu, kurā aicināts nekavēties ar katedrāles restaurāciju, Francijas parlamenta apakšpalāta pieņēmusi jau iepriekš. Tajā iekļautas pretrunīgi vērtētas atkāpes no vides un mantojuma aizsardzības prasībām, kā arī atkāpes no publisko iepirkumu normām.

Francijas Senāta paziņojumā norādīts, ka augšpalāta apakšpalātas pieņemto likumprojektu apstiprināja «ar izmaiņām», bet detalizētāka informācija par šiem grozījumiem nav sniegta.

Aprīlī veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izsludinājis starptautisku arhitektu konkursu, kas, kā viņš pats izteicies, pieļauj Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu «mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Makrons draud bloķēt ES paplašināšanos, ja netiks veiktas bloka reformas

LETA--AP, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka bloķēs jebkādus Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas mēģinājumus, kamēr blokā nebūs veiktas būtiskas reformas.

Iepriekš gan izskanējuši brīdinājumi, ka iestāšanās sarunu atlikšana ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju var kaitēt stabilitātei Balkānu reģionā.

Pēc tam, kad ES līderi pirmdien nespēja vienoties par kandidātiem augstākajiem bloka amatiem uz nākamajiem pieciem gadiem, Makrons paziņoja, ka noraidīs «jebkādu paplašināšanos, kamēr nebūs veikta būtiska mūsu institucionālās darbības reforma».

Eiropas Komisija ir ieteikusi sākt iestāšanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. ES dalībvalstis plāno par šo jautājumu izlemt līdz oktobrim.

ES augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni maijā brīdināja, ka jebkāda aizķeršanās ar sarunu drīzu sākšanu var «kaitēt stabilitātei un nopietni bremzēt tālākas reformas» Balkānu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Makrons gatavojas nākt klajā ar jauniem plāniem sociālo jautājumu risināšanai

LETA, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons drīzumā nāks klajā ar jauniem plāniem sociālo jautājumu risināšanai, trešdien pēc valdības sēdes paziņojis Francijas premjerministrs Eduārs Filips.

Gaidāms, ka Makrons nākamnedēļ prezentēs jaunu plānu cīņai ar nabadzību, bet pēc divām nedēļām nāks klajā ar plānu slimnīcu pakalpojumu uzlabošanai.

Filips arī uzsvēra prezidenta virzītās reformas ekonomikā un nodokļu politikā, norādot, ka to mērķis ir atgriezt bezdarbniekus darbā un palielināt neto algas.

Kreisā spārna opozīcija kritizē Makrona politiku, dēvējot viņu par bagāto prezidentu, un aptaujās vairums respondentu regulāri raksturo Makrona politiku kā netaisnīgu.

Franču tauta bija ļoti pieķērusies Francijas labklājības valstij, bet viņi arī zina, ka pašreizējā sistēma ne vienmēr darbojas tā, kā tai būtu jādarbojas, sacīja Filips.

Žurnāla Paris Match otrdien publiskotā sabiedriskā domas aptauja, ko veicis uzņēmums Ifop, liecina, ka ar Makrona darbību ir apmierināti tikai 31% aptaujāto, kas ir rekordzems līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais nodoklis valstu interešu krustugunīs

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez godīgiem nodokļiem lielajām interneta tehnoloģiju kompānijām mēs piedzīvosim valstu, kādas mēs tās pazīstam, beigas. Ar tādu virsrakstu pērnā gada nogalē klajā nāca laikraksts The Guardian, rakstot par ES digitālā nodokļa neveiksmēm.

Šis nodoklis pašlaik ir viena no ES TOP aktualitātēm, taču vismaz pagaidām izskatās, ka vienošanos panākt būs teju neiespējami. Proti, gan Eiropas Komisija, gan vairākas dalībvalstis – Francija, Spānija, Lielbritānija – ir runājušas par nepieciešamību aplikt ar nodokļiem tādas lielās interneta tehnoloģiju firmas kā Amazon, Google, Facebook u.c. Īpaši par šāda nodokļa nepieciešamību iestājas Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura jaunākais priekšlikums, līdztekus ar vairākām citām valstīm, ir aplikt lielās interneta kompānijas, kuru apgrozījums pārsniedz noteiktu slieksni, ar 3% nodokli no apgrozījuma. Turklāt nodokļa sadalīšanā starp valstīm tiktu ņemts vērā tas, kur atrodas lietotājs, nevis kur izvietota kompānijas galvenā mītne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija no 1.janvāra ieviesīs pati savu nodokli, kas tiks piemērots lieliem interneta un tehnoloģiju uzņēmumiem, pirmdien paziņoja valsts finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Francija aktīvi iestājusies par jaunu tā dēvēto GAFA nodokli, kas nodēvēts pēc uzņēmumiem «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon», lai nodrošinātu, ka globālie lieluzņēmumi maksātu godīgu nodokļu daļu par savām vērienīgajām biznesa darbībām Eiropā.

«Neatkarīgi no nekā, nodoklis tiks ieviests 1.janvārī, un tas tiks noteikts visu 2019.gadu, mums ienākumos gūstot aptuveni 500 miljonus eiro,» preses konferencē norādīja Lemērs.

Zemās nodokļu likmes, kas Eiropā piemērotas ASV tehnoloģiju gigantiem, vairākkārt izraisījušas Eiropas valstu iedzīvotāju neapmierinātību, taču Eiropas Savienībā (ES) valda sašķeltība attiecībā uz šī jautājuma atrisināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Dzelteno vestu protesti Parīzei nodarījuši katastrofālus postījumus

LETA/DPA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Postījumi, kas Parīzē nodarīti sestdien «dzelteno vestu» protestu laikā, ir pat nopietnāki nekā nekārtībās pirms nedēļas, svētdien atzina Parīzes domes amatpersona Emanuels Greguārs.

«Skats, kādu pieredzējusi Parīze, ir katastrofāls,» sacīja galvaspilsētas mēra Annas Idalgo līdzstrādnieks.

«Vardarbība nebija tik radikāla, bet, postījumi, iespējams, ir pat nopietnāki nekā pirms nedēļas,» viņš piebilda.

Vardarbība pieredzēta lielākā skaitā Parīzes rajonu nekā līdz šim, protestu kustībai galvaspilsētā izplešoties arvien vairāk, skaidroja amatpersona.

Parīze nevar atļauties šādas briesmas reizi nedēļā, brīdināja Greguārs, skubinot prezidenta Emanuela Makrona valdību reaģēt, lai krīzi apturētu.

Sagaidāms, ka Makrons, kurš par protestiem neko nav teicis vairākas dienas, valsti uzrunās nākamās nedēļas sākumā.

Premjerministrs Eduārs Filips sacīja, ka prezidents ierosinās soļus dialoga sekmēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvi Francijā paralizējis valsts mēroga streiks.

Iedzīvotājus saniknojušas plānotās pensiju reformas. Skolotājiem un transporta darbiniekiem streikā pievienojušies policisti, juristi, slimnīcu un lidostu darbinieki, kā arī citu profesiju pārstāvji.

Prezidents Emanuels Makrons vēlas ieviest universālu, uz punktiem balstītu pensiju sistēmu. Tā aizstātu pašreizējo sistēmu, kurai ir 42 dažādas pensiju shēmas privātajā un publiskajā sektorā ar atšķirībām pensionēšanās vecumā un pabalstos.

Demonstrācijas aptvērušas vismaz 40 pilsētas Francijā, tai skaitā Parīzi, kā rezultātā valstī būtiski traucēta ikdienas dzīve un tūrisms.

Informācija par streikā iesaistīto cilvēku skaitu dažādos medijos ir atšķirīga, bet tiek lēsts, ka ielās izgājuši vismaz 800 000 cilvēku. Paredzams, ka demonstrācijas turpināsies arī nākamajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 2018. gada 2. aprīļa līdz 7. aprīlim darba vizītes ietvaros apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis un 8. aprīlī un 9. aprīlī Franciju, vēsta pieejamā informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.

Vizītes ietvaros Valsts prezidents otrdien, 3. aprīlī, piedalīsies trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa samitā Vašingtonā.

«Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai. Samita laikā plānots iezīmēt turpmāko Baltijas valstu un ASV sadarbību, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ekonomikā, enerģētikā, izglītībā un citās jomās,» uzsver Raimonds Vējonis.

Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām «Facebook» un «Google». Tāpat darba vizītes laikā plānots LIAA pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai apsolīti jau teju 700 miljoni eiro

LETA, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Virzās uz eirozonas budžetu

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES politika Nākamā krīze prasīs eirozonas politisko vienotību; franči rāda labo gribu ar budžeta disciplīnu.

Šodien Mesebergā, Vācijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai panāktu vienošanos par ticamu eirozonas kopējo politiku neizbēgamo nākotnes satricinājumu gadījumos.

Šis abu Eiropas lielvalstu starpā ilgi diskutētais kopējais redzējums ir nepieciešams, lai turpinātu diskusiju par vienotu politiku jau ES Padomes samitā nākamnedēļ, kur 29. jūnijā tiks spriests tieši par monetārās savienības reformu. Principā tas nozīmē kopēja eirozonas budžeta instrumentu radīšanu ar mērķi krīzes situācijās dot skartajām dalībvalstīm amortizāciju un manevra iespēju. Gan reformas apjoma ambīciju ziņā, gan jautājumā, kādiem tieši šiem instrumentiem ir jābūt, viedokļi aizvien atšķiras, un tos nosaka dalībvalstu iekšējās politiskās situācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes lielāko dievnamu, ievērojamo agrīnās gotiskās arhitektūras paraugu Francijā – Parīzes Dievmātes katedrāli – dienu pēc postošā ugunsgrēka klāj sodrēji, skatam paveras sadegušu dēļu kaudzes un iebrukušie griesti.

Gandrīz 900 gadu senās ēkas atjaunošanai saziedots jau teju miljards eiro. Naudu ziedojuši gan Francijas uzņēmēji, gan ārvalstu kompānijas, pašvaldības un citi. Palīdzību un atbalstu telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Apņēmību atbalstīt katedrāles atjaunošanas centienus ar pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu paudis arī Latvijas uzņēmums Groglass

Francijas prezidents Emanuels Makrons solījis, ka nams savu kādreizējo krāšņumu atgūs piecu gadu laikā.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vai Parīzes Dievmātes katedrālei domātie ziedojumi jāizlieto Francijas nabadzīgajiem?

Lelde Petrāne, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai simtiem miljonu, kas saziedoti, lai pēc postošā ugunsgrēka atjaunotu Parīzes Dievmātes katedrāli, būtu jāziedo Francijas nabadzīgajiem iedzīvotājiem kā daudzi norāda? Francijas kultūras ministrs ceturtdien pielicis punktu šim publiskajam strīdam, vēsta The Local.

Lielās summas, kas apsolītas katedrāles atjaunošanai, izsaukušas kritiku Francijā, kurā «dzelteno vestu» protestētāji mēnešiem norādījuši uz nevienlīdzību labklājības jomā un trūcīgo mājsaimniecību problemātiku.

«Šī bezjēdzīgā diskusija sastāv no runām, ka tā ir pārāk liela summa katedrālei, jo valstī ir citas vajadzības. Protams, ir nepieciešama nauda sociālajai sistēmai, veselības jomai, kā arī cīņai pret vides problēmām,» sacījis kultūras ministrs Franks Rīsters. «Taču ļausim šim ārkārtas dāsnumam plūst savu ceļu,» viņš piebildis.

Kultūras ministrs uzsvēris, ka Parīzes Dievmātes katedrāle «nav tikai veci akmeņi. Tā ir daļa no mūsu identitātes, tā ir mūsu nācija, Eiropas kultūra».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie

LETA--AFP/BBC/DPA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Komentāri

Pievienot komentāru