Finanses

Maksa par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā nākamgad nemainīsies

Žanete Hāka, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

2020.gadā iedzīvotājiem, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegāde saņēmēja dzīvesvietā tiek nodrošināta ar VAS „Latvijas Pasts” starpniecību, piegādes pakalpojuma maksa saglabāsies nemainīga – tā būs 2,39 eiro.

Šo summu, tāpat kā līdz šim, VSAA ieturēs no saņēmējam izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības un pārskaitīs VAS „Latvijas Pasts”.

Iepriekš VSAA ziņoja, ka VAS „Latvijas Pasts” saskaņā ar 2019.gada 24.septembrī noslēgto līgumu skaidras naudas piegādes pakalpojumu dzīvesvietā 2020.gadā nodrošinās par 4,88 eiro.

Pakalpojuma cenas starpību, kas pārsniedz 2,39 eiro, apmaksās VSAA. Starpības kompensēšanai VSAA 2020.gada budžetā ir paredzēti 2 119 149 eiro, tajā skaitā 65 736 eiro no pamatbudžeta un 2 053 413 no speciālā budžeta līdzekļiem.

2019.gada oktobrī VSAA maksājumus ar piegādi dzīvesvietā saņēma 77,2 tūkstoši personu, kas izvēlējušās šādu pensiju, pabalstu un atlīdzību saņemšanas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Labklājības ministre: Tiks veikta lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 20.aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 4 792 584 eiro apmērā, informē VID.

Pabalsti 4 538 292 eiro apmērā izmaksāti kopumā 17 605 darbiniekiem pēc 3 308 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 1 047 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 254 293 eiro apmērā. Šajā laikā atbalsts atteikts 2240 uzņēmumiem un 877 pašnodarbinātajiem, kas nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz šī gada 20.aprīlim saņēmuši 2424 uzņēmumi par kopējo summu 38 891 290 eiro apmērā. Teju nemainīgi kopš pagājušās nedēļas 26% no šiem uzņēmumiem pārstāv vairum un mazumtirdzniecību, kā arī auto un motociklu remonta nozari, 17% - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, 11% - apstrādes rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Paplašināts dīkstāves palīdzības pabalstu saņēmēju loks

Lelde Petrāne, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pilnveidot valsts atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valdība otrdien, 2. jūnija sēdē, pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība".

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) informē: "Gandrīz mēnesi bija diskusijas par dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēju loka paplašināšanu, vairākas reizes jautājuma izskatīšana tika atlikta. Beidzot panākta vienošanās vismaz par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs tikt pie valsts palīdzības."

Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu.

Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem VID atteicis, jo pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Signāls - nodokļus maksāt nav jēgas

Biznesa augstskolas Turība docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.

Vai 12 miljonu eiro ietaupījums attaisno līdzekļus?

Iecere no nākamā gada bezdarbnieku pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet gan astoņus, kā arī veikt izmaiņas pabalsta aprēķinos – pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100% apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā. Tiek lēsts, ka izmaiņas ļaus ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro.

Bezdarbniekiem mazāk, deputātiem – vairāk

Manuprāt, ziņa par bezdarbnieku pabalsta izmaiņām jāskata kontekstā ar plānotājām korekcijām deputātu un ministru atalgojumā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai. Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā šo regulējumu. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad, vēstīts raidījumā. Tomēr stāsts nav tik daudz par cipariem, kā par principu – vai tiešām ir pieņemami vienlaikus samazināt pabalstu apjomu un paaugstināt valsts pārvaldes un deputātu algas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts, nosakot dīkstāves pabalstus 75% apmērā no iepriekš saņemtā atalgojuma, radījusi sistēmu, kurā personas ar apgādājamajiem saņem mazāk, turklāt netiek ņemts vērā apgādājamo skaits, stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

"Manuprāt, sākotnēji nosakot valsts pabalstu 75% no iepriekšējā atalgojuma, ir radītas dažas interesantas situācijas. Vieni turpina iet uz darbu, citi neiet un, ja personai nav apgādājamo, pie atalgojuma, kas tuvs vidējai algai, abi saņem identiskus ienākumus," norādīja Leiškalns.

Viņš sacīja, ka šādos gadījumos būtu normāli, ja tie, kam uz darbu nav jāiet, saņemtu nedaudz mazāk, nekā tie, kuriem tas ir jādara. Tāpat ieviestā sistēma paredzot, ka personas bez apgādājamajiem saņem tādus pašus ienākumus kā iepriekš, savukārt personas ar apgādājamajiem saņem mazāk.

"Piemēram, pie bruto ienākumiem 955 eiro apmērā, personai bez apgādājamajiem neto ienākumi ir 700 eiro, kas sakrīt ar krīzes pabalstu. Savukārt personai ar vienu apgādājamo pie bruto ienākumiem 955 eiro apmērā, neto alga bija 750 eiro, ar diviem - 800 eiro, bet ar trijiem un vairāk bērniem - 849 eiro," uzsvēra sociālās drošības eksperts, norādot, ka pabalsts ir līdz 149 eiro mazāks par iepriekšējiem ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Covid-19 izplatības radītās krīzes ietekmē dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ būs pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro apmērā, informē Labklājības ministrijā.

Šādu atbalstu paredz ceturtdien, 23.aprīlī, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārusi Covid-19 izplatība"".

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš tika rosināts šī pabalsta zemāko apmēru noteiktu 130 eiro apmērā, tomēr ceturtdienas valdības sēdē nolemts palielināt tā apmēru līdz 180 eiro.

"Valsts šajā ārkārtējā situācijā ir apņēmusies izrādīt solidaritāti un palīdzēt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Līdz šim aprēķināto un izmaksāto dīkstāves pabalstu summas nereti ir ļoti mazas, jo par darbiniekiem acīmredzot nav pilnībā maksāti nodokļi. Labklājības ministrija rosināja noteikt zemāko šīs palīdzības slieksni, kas būs 180 eiro. Tas nepārprotami ir signāls, ka valsts nāk palīgā arī tiem cilvēkiem, kuru darba devējs nav bijis godprātīgs un tiem, kuri iemaksas veikuši nepilnā apmērā. Vienlaikus tas ir signāls, ka nākotnē būs jāpārskata nodokļu sistēma. Nevar būt situācija, ka nonākot krīzē, cilvēkam nav sociālās aizsardzības", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozares izaugsme šogad visdrīzāk apsteigs ekonomikas vidējo pieaugumu

Žanete Hāka, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šajā gadā tiek prognozēta Latvijas ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās, tas, protams, skars arī apdrošināšanu, paredz Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Tomēr kopumā turpināsies mērena nozares izaugsme, kas apsteigs Latvijas ekonomikas vidējo pieaugumu, kas tiek prognozēts 2,8% apmērā.

"Pērn nozare augusi par 8% un sagaidāms, ka šāds temps varētu turpināties arī tuvākajos gados. Cerams, ka dzīvības apdrošināšanas nozare turpinās atgūties un augt pēc negatīvās nodokļu reformas ietekmes. Izaugsmes iespējas ir arī otrā “cilvēku” apdrošināšanas veidā – veselības apdrošināšanā, sagaidāms, ka šie veidi augs straujāk nekā risku apdrošināšana," paredz J. Abāšins.

Tāpat viņš prognozē, ka turpināsies tehniskais progress, informācijas sistēmu pilnveide un informācijas apmaiņa ar valsts institūcijām, attālināto un e-pakalpojumu attīstība. Sagaidāms, ka šogad beidzot tiks nodrošināta arī apdrošinātāju apmaksāto recepšu izrakstīšana e-veselības sistēmā, jo šobrīd tās jāizraksta vēl papīra formā. Tāpat beidzot būs skaidrība par Brexit un tā ietekmi uz pārvietošanos un ar to saistītajiem apdrošināšanas veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās pensijas Latvijā svārstās robežās no 9000 līdz 19 400 eiro, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Petraviča pastāstīja, ka «top10» lielāko pensiju apmērs Latvijā svārstās no 9000 līdz 19 400 eiro. Ja lielākā pensija Latvijā ir 19 400 eiro mēnesī, tad otrā lielākā pensija ir aptuveni 8000 eiro.

Ministre skaidroja, ka Labklājības ministrijā tiek analizēts, kādu ietekmi uz sociālo budžetu atstāja deviņdesmitajos gados atceltie sociālo iemaksu griesti. Petraviča norādīja, ka persona, kas patlaban saņemt 19 000 lielu pensiju, visticamāk, patlaban saņem ievērojami vairāk nekā iepriekš iemaksājusi.

Stāstot par galvenajām Labklājības ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā, Petraviča skaidroja, ka ar 2020.gada 1.janvāri paredzēts palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērus, lai uzlabotu materiālo situāciju personām ar īpaši zemiem ienākumiem. Tāpat, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu personām ar invaliditāti, paredzēts pilnveidot un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī turpināt uzlabojumu ieviešanu tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 26.marta sēdē apstiprināti kritēriji un atbalsta saņemšanas kārtība, kādā jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem, informē Ekonomikas ministrijā.

Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;
  • kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  • uzņēmuma eksporta apjoms 2019.gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
  • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019.gada 31.decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests jūnija sākumā skaidroja, ka dīkstāves pabalstos plāno izmaksāt visus tam atvēlētos 50 miljonus eiro, vienlaikus norādot, ka maijā pieprasījums pēc pabalstiem bijis mazāks kā martā un aprīlī. Tas vēl nenozīmē, ka ekonomika ir atguvusies un iedzīvotāji sāk atgriezties aktīvās darba gaitās. Pieļauju iespēju, ka liela daļa dīkstāves vietā labāk izvēlas bezdarbnieku pabalstu, kas daudziem ir izdevīgāk.

Uzturēja iekšējo tirgu

50 miljoni šādā situācijā nav liela summa, tomēr jānovērtē arī šāda palīdzība. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes periodā šādu atbalsta mehānismu nebija. Latvijas valdība reaģēja pietiekami ātri un atbildīgās iestādes nāca pretī, pārskatot arī dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus. Nenoliedzami, sākotnējie kritēriji pabalstu piešķiršanai nebija pietiekami pārdomāti un nostādīja smagā situācijā gan tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus, gan daudzus jaunos uzņēmumus. Lai arī nelieli, tomēr šie maksājumi uzturēja iekšējo tirgu, padomājot par mājsaimniecībām.

Bezdarbnieku pabalstiem lielāka skaidrība

Ņemot vērā, ka dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas (bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi), lielāko algu saņēmējiem, par kuriem darba devējs bija veicis visus nodokļu maksājumus, ekonomiski izdevīgāk bija kļūt par bezdarbnieku un saņemt lielāku pabalsta maksājumu. Turklāt, bezdarbnieku pabalstu jomā situācija ir daudz stabilāka un cilvēki var saplānot ieņēmumus vairākus mēnešus uz priekšu, savukārt jautājumā par dīkstāves pabalstiem ir zināms vien tas, ka tiem varēs pieteikties līdz 30. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks – dīkstāves pabalstu var saņemt arī Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļi, darbinieki, kas vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus MK noteikumi papildināti ar punktu, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 eiro apmērā, atgādina Ekonomikas ministrija.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, norāda: "Vīrusa pandēmijas rezultātā izveidojušās situācijas dēļ, kad lielākā daļa uzņēmējdarbības visā pasaulē ir spiesta "iepauzēt", turpinām pilnveidot valsts atbalsta instrumentus, lai palīdzētu un atbalstītu mūsu uzņēmējus. Nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, tāpēc tiek modulēti vairāki attīstības scenāriji, kā turpināt palīdzēt uzņēmējiem saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī noturēt darbiniekus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu īpašnieki sašutuši par liegumu saņemt dīkstāves pabalstu

Māris Ķirsons, Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta apmēru, 700 eiro, saņēmuši 552 darba ņēmēji; 10 938 cilvēkiem jeb 86 % no darba ņēmējiem izmaksātais pabalsts nepārsniedza minimālo algu jeb 430 eiro, bet 233 cilvēki saņēmuši pabalstu, kas mazāks par 20 eiro.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Līdz 14. aprīlim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 3. 492 milj. eiro apmērā; no tiem 3.37 milj eiro izmaksāti kopumā 2 350 uzņēmumu 13 093 darbiniekiem, bet 125 878 eiro - 543 pašnodarbinātām personām.

Dīkstāves pabalstu mazie apmēri vairākās nozarēs apliecina tajās esošo aplokšņu algu problēmu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme. Viņa skaidroja, ka VID patlaban ir uzņēmies netipisku lomu - nevis iekasēt, bet izmaksāt līdzekļus. "Nepatīkams pārsteigums ir salīdzinoši zemie pabalstu apmēri. Bija doma, ka pabalsti jāsaņem vairumtirdzniecībai, mazumtirdzniecībai, izmitināšanai un ēdināšanai - šīs kategorijas saņem pabalstu lielāko tiesu, bet apmēri ir salīdzinoši mazi. Redzam, ka vidējais apmērs ir 257 eiro. Tas nozīmē, ka aplokšņu algu problēmas tur arī ir," I.Jaunzemes teikto citē "Leta".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Labklājības ministres spēles ar cipariem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazliet pastumdām naudiņas, mazliet paspēlējamies ar termiņiem – un, lūk, valsts budžeta fiskālā telpa pieaug par 12 miljoniem eiro.

Tāds ir labklājības ministres Ramonas Petravičas stratēģiskais skatījums uz bezdarbnieku pabalstiem – proti, tā saņemšanas termiņu samazināsim no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, beigu mēnešos samazināsim atbalsta intensitāti, un 12 miljoni eiro ir mūsējie. Protams, izmaiņas ir samērā nebūtiskas, tomēr pietiekami slikti ir tas, ka bezdarbnieku pabalstu sistēmai, par kuru rakstīti daudzi nopietni pētījumi, tostarp to darījusi arī Eiropas Komisija, nozares atbildīgā ministre pieiet tik pavirši. Tāda sajūta, ka vienkārši paspēlējās ar cipariem.

Es absolūti neuzskatu, ka pašreizējā bezdarbnieku atbalsta sistēma, tostarp pabalstu, būtu ideāla. Taču, ja ir vēlme to mainīt, tad būtu jābūt stratēģiskam ilgtermiņa skatījumam, apjausmai, kāds ir mērķis utt. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka bezdarbnieka pabalsts ir viens no sociālās drošības sistēmas stūrakmeņiem, taču, to dizainējot, ir jāsabalansē tas, lai cilvēks krīzes situācijā nepaliek bez pietiekamiem ienākumiem un viņam ir gana ilgs laiks, lai atrastu darbu, tostarp, ja nepieciešams, pārkvalificētos, un tas, lai cilvēkam nezustu motivācija iekļauties darba tirgū, lai būtu spiediens darbu aktīvi meklēt. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts saistībā ar šo lēmumu tvīto: «Ņemot vērā ekonomikas bremzēšanos, samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru ir visai savdabīgs solis. Šis pabalsts tomēr pilda arī ekonomikas stabilizatora funkciju, saglabājot iedzīvotāju pirktspēju apstākļos, kad ekonomikai klājas grūtāk un bezdarbs pieaug.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS PNB Banka klientiem

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru