Jaunākais izdevums

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmumu PET Baltija ir uzsācis pilotprojektu PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību.

Projekta mērķis ir pārbaudīt PET pudeļu depozīta sistēmas darbību, kas balstīta uz esošās infrastruktūras izmantošanu un neprasa milzīgus finanšu ieguldījumus. Lai iegūtu datus par sistēmas darbību, plānots savākt 2 miljonus dzērienu PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu.

Šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami 11 taras punkti Rīgā, Ogrē, Siguldā, Talsos, Rūjienā, Valkā, Valmierā.

AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis norāda: «Jautājums par PET pudeļu pieņemšanu no iedzīvotājiem par samaksu ir aktuāls jau vairākus gadus. Mūsuprāt ir svarīgi izveidot efektīvu un pietiekami lētu sistēmu, kas nesadārdzinātu preces cenu un motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus, t.sk. PET pudeles. Būtiski, ka šajā modelī var pieņemt PET pudeles, kas ir saplacinātas un ar bojātām etiķetēm.»

Savukārt PET pudeļu pārstrādes uzņēmuma AS PET Baltija direktors Alberts Strauts atzīmē: «PET pudeles ir nozīmīgs Latvijā pieejams resurss. Pārstrādājot šīs pudeles PET pārslās, mēs iegūstam produktu ar augstu pievienoto vērtību. PET pārslām starptautiskajā tirgū ir labs pieprasījums. Turklāt mūsu ražošanas jaudas atļauj pārstrādāt visu Latvijā savākto PET. Jo vairāk pudeļu pārstrādāsim, jo vairāk darba vietu radīsim Latvijas iedzīvotājiem.»

Taras punktā par katru PET pudeli neatkarīgi no tās izmēra tiek maksāts 1 santīms. Savāktās pudeles tiks nogādātas uz pārstrādi rūpnīcā PET Baltija Jelgavā. Pieņemtas tiek tikai tādas PET pudeles, kuras ir iespējams pārstrādāt. Pārstrādei nederīgās ar PVC (polivnilhlorīds) etiķeti apvalkotas pudeles netiek pieņemtas. PET pudeles var krāt un nodot saplacinātā veidā.

Šobrīd no iedzīvotājiem PET pudeles par samaksu tiek pieņemtas SIA Argoton taras punktos:

• Nometņu iela 64, Rīga (Āgenskalns)

• Vitrupes iela 5, Rīga (Mangaļsala)

• Čiekurkalna 3.šķērslīnija 22, Rīga (Čiekurkalns)

• Baltā iela 1, Rīga (Iļģuciems)

• Prūšu iela 3, k-9., Rīga (Ķengarags)

• Skolas iela 18a, Ogre

• Rūdolfa Blaumaņa iela 2, Sigulda

• Krišjāņa Valdemāra iela 16, Talsi

• Centra laukums 6, Rūjiena

• Raiņa iela 32A, Valka

• Rīgas iela 13, Valmiera

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa laikā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija pilotprojektā PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 44 000 PET pudeļu.

Pārstrādei nodotais pudeļu skaits kopā veido aptuveni 1,5 tonnas plastmasas.

Projekta laikā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Ogrē, kur aprīlī nodotas teju 11 800 plastmasas dzērienu pudeles, veidojot aptuveni 390 kilogramus plastmasas.

Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors, komentējot šos rādītājus, sacīja: «Tas viennozīmīgi liecina par to, ka arī neliela materiāla atlīdzība, t.i. 1 santīms par pudeli, var būt laba motivācija atkritumu šķirošanai.»

Taras punktā par katru PET pudeli neatkarīgi no tās izmēra iedzīvotājem tiek maksāts 1 santīms. Savāktās pudeles tiks nogādātas uz pārstrādi rūpnīcā PET Baltija, kas atrodas Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maijā nodots par 66% vairāk plastmasas pudeļu

Žanete Hāka, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija eksperimentā «PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību» iedzīvotāji pārstrādei nodevuši par 66% vairāk PET pudeļu nekā aprīlī.

Kopumā pārstrādei maijā iedzīvotāji nodevuši 73 tūkstošus PET pudeļu, kas veido aptuveni 2,8 tonnas plastmasas, liecina uzņēmumu dati.

Maijā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Valmierā, kur kopā nodoti 20,34 tūkstoši plastmasas pudeļu jeb 26% no visām mēnesī nodotajām PET pudelēm. Otra aktīvākā pilsēta bijusi Valka, kur par maksu iedzīvotāji nodevuši 15,4 tūkstošus PET pudeles. Trešā aktīvākā pilsēta bijusi Talsi, kur nodotas 10 tūkstoši plastmasas dzērienu pudeles.

«Ja visā Latvijas teritorijā tiktu ieviesta šāda veida PET pudeļu iepirkšanas sistēma, tad būtu jāpievērš uzmanība vairākām lietām, uz ko jau šobrīd norāda šis eksperiments. Proti, taras punktiem noteikti jābūt ietilpīgākiem, lai būtu iespēja uzglabāt ievērojamāku nodoto PET pudeļu daudzumu, tāpat nepieciešams piesaistīt papildu darbiniekus, lai pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem taras punktos būtu raitāka. Savukārt pozitīvais ir fakts, ka pudeles var savākt, uzglabāt un nest uz taras punktu saplacinātas un nav obligāta etiķete,» saka AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 3,7 miljonus, Jelgavā atklāta PET granulu ražotne

Līva Melbārzde, 13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia atklāj jaunu rūpnīcu, kas PET pudeles pārstrādās granulās . «Investējot 3,7 miljonus latu mūsu jaunajā ražotnē Jelgavā esam spēruši nākamo soli PET pudeļu pārstrādē. PET granulas ir nākamā pakāpe aiz PET pārslu ražošanas, ko savā PET Baltija rūpnīcā jau darījām līdz šim. Granulas ir augstvērtīgāks produkts nekā pārslas, kas mums ļauj paplašināt savus noieta tirgus un apliecina mūsu grupas vēlmi, kļūt par pilna cikla otrreizējo pārstrādātāju,» DB sacīja Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Artūrs Skroderis.

Pievienotā vērtība, ko uzņēmumam dod granulu ražošana, ir papildu 250 eiro/ t. Granulas tiek pārdodas uz dažādām valstīm, bet viens no lielākajiem klientiem atrodas Lietuvā, kas no PET granulām ražo jaunas PET pudeles.

Jaunā Eko PET ražotne Eco Baltia grupā ir jau trešā – Nordic Plast pārstrādā dažādus plastmasas izstrādājumus, piemēram, plēvi, PET Baltija pārstrādā PET pudeles pārslās, bet Eko PET ir iekārta, kas minētās pārslas uzkarsē līdz 180 grādiem, sašķidrina un tad šo masu izlaiž caur lielai gaļasmašīnai līdzīgu iekārtu, kur zem ūdens šķidrā masa sacietē nelielās plastmasas lodītēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PET pudeles varēs nodot 12 Latvijas pilsētās

Gunta Kursiša, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī PET pudeļu pieņemšana sāksies Jelgavā, Priekuļos un Saldū, tādējādi pilsētu skaits, kurās iespējams apmainīt PET pudeles pret atlīdzību, Latvijā pieaugs līdz 12.

No 1. oktobra PET pudeļu pieņemšana tika uzsākta taras punktos Jelgavā, Raiņa iela 35 un Priekuļos, Ziedu ielā 4, bet no 21. oktobra plastmasas pudeles varēs nodot taras punktā Saldū, Ezera ielā 1. Līdz ar to kopumā darbosies 17 šādi PET pudeļu pieņemšanas punkti 12 dažādās Latvijas pilsētas.

PET pudeļu pieņemšana notiek eksperimenta ietvaros. Tā mēŗkis ir pārbaudīt PET pudeļu iepirkšanas sistēmas darbību, izmantojot esošo infrastruktūru bez lieliem finanšu ieguldījumiem. A/s PET Baltija direktors Kaspars Fogelmanis norāda, ka atsaucība ir bijusi liela – uzsākot eksperimentu tika saņemti daudzi iedzīvotāju un uzņēmumu zvani ar ierosinājumiem uzsākt PET pudeļu pieņemšanu citās Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja pašvaldībā ir uzņēmēji, būs arī iedzīvotāji

Kaspars Fogelmanis - AS PET Baltija valdes priekšsēdētājs, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s PET Baltija valdē turpmāk darbosies Artūrs Skroderis, liecina informācija Lursoft.

Tādējādi pašlaik uzņēmuma valde darbosies trīs amatpersonu sastāvā – valdē darbu turpina arī līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Undīne Būde un valdes locekle Ausma Ēce.

Pērnā gada nogalē darbu uzņēmuma valdes locekļa amatā pameta Edmunds Jansons.

A/s PET Baltija padomi veido padomes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Tamužs un padomes loceklis Eduards Ekarts.

Šķidro materiālu pārstrādes a/s PET Baltija reģistrēta 2003. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,56 miljoni Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Aviācijas iela 18, Jelgava.

2011. gadā a/s PET Baltija apgrozīja 12,73 miljonus Ls, savukārt uzņēmuma peļņa veidoja 1,53 milj. Ls. Vērtējot pēc gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500, a/s PET Baltija ierindojas 346. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr tiek pieslīpēts tiesiskais ietvars dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai, komersanti mēģina iespējamās biznesa nišas.

Līdz šī gada beigām ir plānots izstrādāt Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas regulēs depozīta sistēmas darbību, DB informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Pamēģināt, kā varētu darboties depozīta sistēma PET pudelām – šādu eksperimentu kopš pavasara īsteno PET iepakojuma pārstrādes uzņēmums PET Baltija. Noslēdzot līgumus ar taras punktiem dažādās Latvijas pilsētās, tas par nelielu samaksu pieņem tukšās PET pudeles. Eksperimentā PET Baltija sadarbojas ar vairākiem taras savākšanas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lolojumdzīvnieku preču tirdzniecība un saistīto pakalpojumu bizness ar katru gadu attīstās

Tā novērojis veterināro veikalu, klīniku un aptieku tīkla SIA Pet City valdes loceklis Aivars Tihane.

«Suņus vairāk skolo un zināmā mērā uztver kā ģimenes locekļus. Vairs nedominē viedoklis, ka suns ir sargs ar konkrētu funkciju, kurš dzīvo būrī un kam divreiz dienā dod ēst. Tie vairāk ir mīļdzīvnieki, ģimenes locekļi,» viņš saka.

Arī kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja pauž, ka pirms 14 gadiem, kad viņa sāka nodarboties ar suņu pieskatīšanu, Latvijā lielākoties suņi bijuši nesocializēti, neaudzināti un agresīvi. Savukārt pēdējos gados ir tendence, ka suņi kļuvuši vairāk socializēti, draudzīgāki gan pret cilvēkiem, gan citiem suņiem. K. Leja to saista ar to, ka mainījusies daudzu cilvēku attieksme un mūsdienās suns nav vis dusmīgs sargs pie ķēdes, kā tas bija agrāk, bet ir kļuvis par ģimenes locekli, mīluli, bērnu. Par tiem vairāk rūpējas, tos socializē, ved uz apmācībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: PET plastmasas pārslas uzņēmumā PET Baltija

Žanete Hāka, 17.04.2015

Pudeles uzņēmumam piegādā ar lielajām kravas automašīnām ne tikai no Latvijas, bet no citām Eiropas valstīm, piemēram, Somijas un Dānijas. «Šeit var redzēt, ka vienu un to pašu var izdarīt dāņi ar dārgu pudeļu depozīta sistēmu un latvieši, kas bez maksas šķiro pudeles,» saka AS PET Baltija vadītājs Kaspars Fogelmanis.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties AS PET Baltija ražotnē.

Rūpnīcā no PET pudelēm top plastmasas pārslas, kas tālāk tiek eksportētas uz citām valstīm jaunu produktu izgatavošanai.

AS PET Baltija ir dibināta 2003. gada janvārī un ietilpst Eco Baltia grupā. Patlaban šī ir vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā. Sākotnēji rūpnīcas atrašanās vieta bija Vecmīlgrāvis, taču 2008. gadā kompānija sāka darbu Jelgavā.

Pērn uzņēmuma neauditētais apgrozījums sasniedzis 18,615 miljonus eiro. Kā stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apgrozījums palielinājies par 0,2%, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā naftas cenu straujo kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekotāja AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē un padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pirmdien, 19.februārī no uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amata atbrīvota Anita Saulīte, un viņas vietā šajā amatā iecelts Jānis Aizbalts, kurš kopš 2017.gada aprīļa ir valdes loceklis AS «Latvijas Zaļais punkts» meitas uzņēmumā SIA «Eko Reverss», bet kopš šī gada sākuma ir valdes priekšsēdētājs arī uzņēmumos SIA «Eko Kurzeme», SIA «Eco Teh Baltia» un SIA «Eco Baltia vide».

AS «Latvijas Zaļais punkts» valdē turpina darboties valdes locekles Kristīne Grapmane un Sigita Namatēva.

Tāpat atbrīvota uzņēmuma padome piecu cilvēku sastāvā, no amata atceļot padomes priekšsēdētāju Undīni Būdi, padomes priekšsēdētāja vietniekus Māri Simanoviču un Viesturu Tamužu, kā arī padomes locekļus Ivetu Krauju un Egilu Svaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar Tet Rīgas maratonu pieteicis pirmo «Zaļo punktu», kurā maratona dalībnieki šogad skrējiena laikā varēs atveldzēties un spēkus atjaunot dabai draudzīgā veidā.

Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts» ir solis pasākuma ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanā – aicinājums skrējējiem ikdienā aktīvāk ieviest zaļo dzīvesveidu, šķirot atkritumus, gādājot par videi draudzīgāku maratona norisi, lai tuvāko gadu laikā kļūtu par vienu no ilgtspējīgākajiem lielpilsētu maratoniem starptautiskā mērogā.

Pirmais Tet Rīgas maratona «Zaļais punkts», ko nodrošinās Latvijas Zaļais punkts, tiks noformēts un iekārtots tikai no dabai draudzīgiem, atkārtoti pārstrādājamiem un vairākkārt izmantojamiem materiāliem. Aptuveni 29 000 skrējējiem jeb pilnīgi visu distanču dalībniekiem, kuri pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izvietotajā punktā atveldzēsies, ūdens un izotoniskie dzērieni tiks pasniegti glāzēs no atkārtoti pārstrādāta kartona, kas bioloģiski noārdās. Izlietotās glāzes un arī augļu pārpalikumi tiks nodoti biodegradācijas šūnās, lai iegūtu biogāzi. Šajā punktā 34 000 glāžu uzpildīšanai ūdens pudeļu vietā tiks izmantotas ūdens cisternas (4770 litri ūdens un 330 litri izotoniskā dzēriena). Savukārt glāžu starplikas, ko izmanto, lai glāzes varētu izkārtot vairākos stāvos, pēc tam tiks nogādātas pārstrādei «Nordic Plast» rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienreizlietojamās plastmasas ierobežošana dos signālu ražotājiem domāt ilgtspējīgāk

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24.oktobrī, Eiropas Parlaments lems par priekšlikumu no 2021.gada aizliegt plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu u.c. vienreizlietojamo priekšmetu tirdzniecību.

Baltijā lielāka vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa «Eco Baltia grupa» uzskata, ka pozitīvs lēmums dos nepieciešamo stimulu iepakojuma un citu plastmasas produktu ražotājiem pāriet uz videi draudzīgāku materiālu izmantošanu, samazinot to atkritumu apjomu, kas nav derīgi pārstrādei un nonāk poligonos.

Iepakojuma industrija ļoti strauji attīstās un savās pārstrādes rūpnīcās praksē redzam visdažādāko ķīmisko savienojumu izstrādājumus, kuru patēriņš ir milzīgs, bet pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Plastmasas pudeles tiek apvilktas ar dažādām plēvēm, iepakojumi ir nevajadzīgi daudz slāņos, tiek aplīmēti ar līmēm, kuras nevar nomazgāt pat speciālajās iekārtās, sveramos produktus ietin neskaitāmos maisiņos un plēvītēs, kas viss sagādā problēmas pārstrādātājiem. Pat gribēdami to visu nevaram šobrīd pārstrādāt, jo nav tādu tehnoloģiju. Tāpēc pozitīvs Eiropas Parlamenta lēmums būtu apsveicams solis, jo dos signālu un arī motivāciju plastmasas izstrādājumu ražotājiem domāt ilgtspējīgi un maksimāli izmantot tādus materiālus, ko var pārstrādāt un kas ir draudzīgāki arī to lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eco Baltia grupai rekordliels apgrozījums

Žanete Hāka, 15.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Eco Baltia grupa pērn strādājusi ar grupas vēsturē līdz šim lielāko neto apgrozījumu – 51,01 miljonu eiro, informē uzņēmuma pārstāve Daiga Grūbe.

Salīdzinājumā ar 2012.gadu Eco Baltia grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 4,65%.

Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka pagājušais gads Eco Baltia grupai ir bijis attīstības gads, jo uzņēmums ne vien audzējis savu apgrozījumu, bet arī veicis investīcijas izaugsmē, produktivitātē un jaunos produktos. Jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā grupas uzņēmumi pēdējo divu gadu laikā investējuši vairāk nekā 9 miljonus eiro.

Grupas otrreizējo izejvielu ražošanas uzņēmumi – AS Pet Baltija, SIA Nordic Plast un SIA Eko Pet – 2013.gadā turpināja attīstīt ražošanu, palielinot gan ražošanas jaudas, gan attīstot jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia peļņa trīskāršojusies

Žanete Hāka, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Eco Baltia grupa 2015.gadā sasniegusi 45,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2014.gadā, informē uzņēmums.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu ir trīskāršojusies grupas uzņēmumu gūtā peļņa, 2015.gadā sasniedzot 2,78 miljonus eiro. Sasniegtie finanšu rezultāti apliecina grupas uzņēmumu efektivitāti un stabilo izaugsmi.

Māris Simanovičs, Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs: «2015.gadā mērķtiecīgi strādājām, lai Eco Baltia grupas uzņēmumi kļūtu efektīvāki un celtu konkurētspēju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, saglabājot stabilas līderpozīcijas un piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus. Mūsu lielākais šī gada investīciju projekts ir sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca Liepājas reģionā, kuras izveidē investējām 3,25 miljonus eiro. Rūpnīca viennozīmīgi ir radījusi pozitīvu sociālekonomisko ietekmi reģionā – jau šobrīd rūpnīcā tiek nodarbināti 24 darbinieki, kas ir vairāk, nekā plānojām. Arī šogad strādājam ilgtermiņa attīstības virzienā, radot tirgum jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī uzlabojot loģistikas sistēmu un pakalpojumu kvalitāti. Mūsu mērķis ir turpināt ieviest modernu, tehnoloģiski attīstītu un apkārtējai videi maksimāli draudzīgu atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmu, kas būtu konkurētspējīga Eiropas un pasaules līmenī.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijas Zaļais punkts: Pieaug uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi

Rūta Lapiņa, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi pieaug, norāda AS «Latvijas Zaļais punkts» vides pārvaldības vadītāja Laura Berga.

«Esam novērojuši, ka pēdējā laikā pieaug Latvijas uzņēmumu interese un gatavība saimniekot videi draudzīgi – domājot gan par Latvijas vides saudzēšanu, gan par to, kā efektīvi izmantot resursus un līdz ar to samazināt arī biznesa darbības izmaksas,» saka Berga.

Lai Latvijā veicinātu videi draudzīgāku uzņēmējdarbību, AS «Latvijas Zaļais punkts» aicina uzņēmumus veikt izvērtējumu savas darbības ietekmei uz vidi, kā arī energoauditu. Tas ļauj uzņēmumam ieraudzīt, kas tiek darīts pareizi un ko vēl var uzlabot šajā jomā, kā arī samazināt uzņēmuma kopējās izmaksas.

Izveidojot efektīvu atkritumu un otrreiz pārstrādājamo materiālu apsaimniekošanas sistēmu, šo resursu izmaksas iespējams samazināt pat par 20-25 %

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LJMC Radioloģijas nodaļā sāk 1,4 miljonu eiro vērto iekārtu uzstādīšanu

Žanete Hāka, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) jau no pavasara būs iespējams veikt vēža diagnostiku (neiroendokrīnie audzēji, prostatas audzēji, metastatiskais kaulu vēzis u.c.), izmantojot vienu no mūsdienu precīzākajiem izmeklējumu veidiem – pozitronu emisijas tomogrāfu un datortomogrāfu (PET/CT), liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

LJMC šobrīd uzsācis jauno iekārtu uzstādīšanu topošajā Radioloģijas nodaļā, kas būs viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā. Kopējā iekārtu vērtība ir 1,4 miljoni eiro. Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Radiofarmācijas laboratorija. Tas veicinās onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā un tuvākajā reģionā, kā arī ļaus attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.

Jānis Birks, LJMC valdes priekšsēdētājs: «Onkoloģisko saslimšanu skaits diemžēl visā pasaulē un arī Latvijā ir ar pieaugošu tendenci. Pēdējo 10 gadu laikā onkoloģisko slimību terapijā ir sasniegti ievērojami panākumi, tomēr Latvijā mēs pagaidām atpaliekam ne tikai Eiropas līmenī, bet arī Baltijā. Tādēļ LJMC, investējot lielus resursus Radioloģijas nodaļā, nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem jaunākās izmeklēšanas metodes, kas ļauj konstatēt pat ļoti niecīga izmēra (~3mm) ļaundabīgos audzējus, slimības recidīva un metastāžu gadījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atklās jauno sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu Liepājas reģionā

Dienas Bizness, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas uzņēmuma SIA Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, ir pilnībā pabeigta un jau 15.janvārī uzsāks savu darbu ar pilnu jaudu, informē uzņēmumā.

Rūpnīcā, kas atrodas Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS atkritumu poligona teritorijā, sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnas sadzīves atkritumu gadā, bet šķiroto atkritumu apjomu iespējams palielināt līdz 30 000 tonnām gadā.

«Rūpnīcas darbība tiešā veidā samazinās to atkritumu daudzumu, kas nonāks apglabāšanai poligonā Ķīvītes. Līdz šim Liepājas reģionā savāktie sadzīves atkritumi tika vesti apglabāšanai šajā poligonā, taču, līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanu, no atkritumiem varēsim nošķirot otrreiz izmantojamās izejvielas – piemēram, stiklu un plastmasu, kas tālāk jau tiks nodotas pārstrādei. Rūpnīcas darbības nodrošināšanai plānots izveidot vairāk nekā 10 darbavietas,» stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

LTRK eksporta balvu iegūst PET Baltija un AirDog

Dienas Bizness, 26.02.2015

Kompānijas "Helico Aerospace Industries" līdzdibinātājs Edgars Rozentāls ar saņemto Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta balvu - Sprīdīša balvu pasniegšanas ceremonijas laikā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumu labākajiem eksportētājiem - Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! – šogad ieguvusi SIA PET Baltija, savukārt Sprīdīša balvu 8 uzņēmumu konkurencē izcīnīja SIA Helico Aerospace Industries ražotais AirDog, kuram ir lielisks eksporta potenciāls.

Uz prestižo Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! 2015.gadā tika izvirzītas sekojošu uzņēmumu kandidatūras: AS PET Baltija, SIA Nordtext, SIA SilJa, SIA Art Fairs Service, SIA S.B.C., SIA NP Foods, SIA WWL Houses, SIA Lattelecom, SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA Ask.FM, AS RER, AS Energofirma JAUDA, SIA Biosan, SIA TENACXEM, SIA Mikrotīkls, SIA Tilde, AS Liepājas Papīrs, SIA Nordtext.

Starp Sprīdīša balvas finālistiem bankas Citadele simpātiju balvu ieguva velosipēdu ražotājs SIA Blue Shock Taxi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: No atkritumiem grib nosmelt krējumu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi ar to nodarbojas jau sen, lietuvieši pie tā ķērās nesen, bet latvieši par to tikai runā, runā un runā. Kas tas ir?

Garā runāšana notiek par obligātās depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam. Ar līdzšinējo pieeju šim jautājumam tas atkal draud iesprūst kaut kur ejās starp Saeimas sēdekļu rindām, ņemot vērā, ka likumprojekts iepriekš sāpīgi kritis pa Saeimas kāpnēm. Sabiedrības un biznesa interešu mērcē, kur pa vidu peld dažādu pušu lobija pipari, iecere politiķiem tā arī nav pa īstam iegaršojusies. Ik pārgadus apsūkāta, tā atkal un atkal tiek izspļauta nenorīta. Kamēr notikusi šī muļļāšanās, atkritumu kompānijas ieguldījušas lielas investīcijas šķirošanas infrastruktūras un pārstrādes attīstībā. Nu mums ir, kā runā, Baltijā lielākā un modernākā atkritumu šķirošanas rūpnīca. Tas arī izskaidro atkritumu pārstrādes biznesa iebildumus pret risinājumiem, kas, atņemot PET pudeles, draud samazināt vērtīgā iepakojuma daudzumu dalītās vākšanas konteineros, to apkalpošanu padarot nerentablāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā atkritumus šķiro teju puse iedzīvotāju

Žanete Hāka, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas šķiro atkritumus, ir audzis, liecina AS Latvijas Zaļais punkts un pētījuma centra SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā šķiro teju puse jeb 45% iedzīvotāju.

Visvairāk atkritumus šķiro Vidzemes reģiona iedzīvotāji, bet vismazāk – Rīgas iedzīvotāji – tikai 35%. Audzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi šķirot savus atkritumus, ja vien šāda iespēja būtu, tā norādījuši 70%.

«Pētījuma dati parāda, ka iedzīvotāji visumā ir pozitīvi noskaņoti un ir gatavi šķirot, jo saprot būtību, kāpēc vispār atkritumi ir jāšķiro. Mums kopā ir jāstrādā pie tā, lai atkritumu šķirošana kļūst par ieradumu, par ikdienas kultūras sastāvdaļu un kopā ir jārada iespējas, lai iedzīvotājiem patiešām būtu pieejamas iespējas šķirot, un viens no mūsu kopīgajiem lielākajiem izaicinājumiem ir Rīga. 54% rīdzinieku atzīst, ka šķirošanas iespējas galvaspilsētā ir sliktas. Ja mikrorajonos ir pieejamas iespējas šķirot, tad centrā publiski pieejamas ir tikai pāris vietas. Tā, iespējams, ir arī mūsu kultūras īpatnība, ka joprojām atkritumus uztveram nevis kā vēlreiz izmantojamus resursus, bet kā kaut ko nevajadzīgu. Citās Eiropas valstīs konteineri šķirotajiem atkritumiem ir pieejami gan pilsētas centros, gan kultūrvēsturiskās vietās un lielai daļai sabiedrības tā ir pašsaprotama ikdiena. Jāatzīst, ka šobrīd reģionu pašvaldības t.sk. Pierīgas, ir krietnu soli priekšā galvaspilsētai, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas šķirot,» uzsver Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šķirojot atkritumus var samazināt ikmēneša izdevumus par atkritumu izvešanu

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pieņemtie likuma grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (DRN) paredz likmju paaugstināšanu virknei objektu, ieskaitot sadzīves atkritumu apglabāšanai poligonos. No 2017.gada 1.janvāra likme par vienas tonnas sadzīves atkritumu apglabāšanu pieaugs divas reizes - un tā būs 25 eiro, informē Latvijas Zaļais punkts.

Atkritumu radītājiem likmes pieaugums maksu par nešķirotajiem atkritumu apsaimniekošanu sadārdzinās par aptuveni 15 līdz 20%.

DRN likmes nav pārskatītas kopš 2010.gada, taču paaugstinot nodokļa likmi, tiks veicināta dabas resursu efektīvāka izmantošana, jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešana, kā arī ierobežota vides piesārņošana, atbalstīta tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība, kā arī finansiāli nodrošināti vides aizsardzības pasākumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir analizējusi DRN likmju efektivitāti vairākiem ar nodokli apliekamiem objektiem un secinājusi, ka atsevišķās pozīcijās nodokļa likmes ir vēl jāpaaugstina, lai veicinātu resursu pārdomātu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsmes lineārais modelis vairs neder mūsdienu globalizētās pasaules sabiedrības vajadzībām

Jau ilgāku laiku tiek runāts un pakāpeniski ieviests aprites ekonomikas modelis, kas palīdzētu nodrošināt valstu ilgtspējīgu izaugsmi. Turklāt daudzi dabas resursi ir ierobežoti, tāpēc tiek meklēts veids, kā tos izmantot ilgākā laika posmā, kā piešķirt nākamo iespēju «dzīvot».

Domājot uz priekšu, cilvēki sāk saprast, ka vairs nevar pielietot modeli: paņemt, uztaisīt, izmest, norāda Eiropas Savienības komisija, kura 2015. gada nogalē nāca klajā ar priekšlikumiem, kā veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. Tie ietver detalizētu rīcības plānu un grozījumu projektus atkritumu apsaimniekošanas direktīvām, ko dēvē arī par Aprites ekonomikas pakotni. Pāreja uz šo modeli attiecas uz visu procesu, sākot no ražošanas līdz patēriņam, produktu labošanai un pārveidei, atkritumu apsaimniekošanai un izejvielu atkārtotai izmantošanai, kuras izmanto tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru