Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Vienlaikus jāuzsver, ka Krīzes likums neuzliek ierobežojumus iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja īstenojās pārējās juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes. Proti, kreditors joprojām ir tiesīgs iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja:

  • parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
  • saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;
  • MNL noteiktajos gadījumos tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu;
  • parādnieks, īstenojot tiesiskās aizsardzības plānu, nav veicis MNL noteiktās darbības vai sniedzis nepatiesas ziņas;
  • parādnieks ilgāk nekā 30 dienas nepilda tiesiskās aizsardzības procesa plānu un nav iesniedzis tiesai plāna grozījumus;
  • parādnieks pārkāpj MNL noteiktos rīcības ierobežojumus;
  • parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

Svarīgi atzīmēt – ja maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz kreditors, kreditoram pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas obligāti jābrīdina parādnieks. MNL attiecībā uz juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu paredz noteikto parādnieka brīdināšanas kārtību. Saskaņā ar šo kārtību kreditors ir tiesīgs iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tas ir izsniedzis vai nosūtījis uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksāto brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, savukārt parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Jāatzīmē, ka minētais Krīzes likuma pants nav grozījis parādnieka tiesību un pienākumu apjomu pašam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likums nav arī uzlicis ierobežojumus fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanai. Turklāt, neskatoties uz Krīzes likuma uzliktajiem ierobežojumiem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, kreditors var piedāvāt parādniekam citus tiesiskos risinājumus, kuru nolūks ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības.

Alternatīvas iespējas

Neskaitot juridiskās personas maksātnespējas procesu, MNL izšķir vēl divus parādnieka – juridiskās personas – saistību restrukturizācijas procesus, kas notiek ar tiesas iesaistīšanu:

  • Tiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – TAP);
  • Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – ĀTAP).

VISS EKSPERTA KOMENTĀRS LASĀMS "DB HUB" PLATFORMĀ, KLIKŠĶINOT ŠEIT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Parādniekus ar maksātnespēju nobiedēt nevar

Māris Ķirsons, 14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja.

Foto: LETA

Līdz šā gada 1. septembrim uzņēmumu kreditoriem ir atņemtas tiesības pieteikt parādniekiem maksātnespēju, taču parādnieku valdes locekļiem nav atcelta atbildība par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.

Jaunāko laiku Latvijas vēsturē pirmo reizi ar likumu ir aizliegts kreditoriem pieteikt parādnieka - juridiskajās personas - maksātnespēju. Jāņem gan vērā, ka likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību neliedz parādniekam pieteikt maksātnespēju gadījumā, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības.

Visu rakstu lasiet 14. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz piektdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 817 darba devēju 3708 darba ņēmējiem, informēja VID.

Dīkstāves pabalsti izmaksāti kopumā 990 547 eiro apmērā.

Tāpat VID jau ir saņēmis iesniegumus no 189 pašnodarbinātajiem par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, stājās spēkā šodien. VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Pagājušajā nedēļā VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas. Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 krīze – kas notiks ar eiro?

Jānis Dubrovskis, "Redgate Capital", 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru