Bankas

Maksātnespējīgu kredītņēmēju mājokļa izsoli rosina atlikt uz gadu

Žanete Hāka, 28.05.2010

Jaunākais izdevums

Ja netiek panākta vienošanās ar kredītiestādi par mājokļa saglabāšanu, jādod laiks kredītņēmējam sameklēt jaunu mājvietu, liecina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā.

Viens no priekšlikumiem paredz: ja netiek panākta vienošanās ar kredītiestādi par vienīgā mājokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā un ar kredītņēmēju kopā dzīvo tās apgādībā esošas personas, mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt līdz vienam gadam no šīs personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Šāds termiņa pagarinājums ļautu cilvēkiem sameklēt lētāku mājokli.

Priekšlikumi arī paredz samazināt kredītņēmēju saistību dzēšanas plāna termiņu. Tāpat ierosināts atteikties no normas, kas nosaka kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu minimālo apmēru – ne mazāk kā vienu minimālo mēnešalgu. TP uzskata, ka minimālā summa - 180 lati - ir par lielu, ņemot vērā esošo situāciju un iedzīvotāju ienākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi, kas aizstāv diferencēto pieeju kredītņēmēju aizsardzībā, ir banku lobiji. Tā LNT raidījumā 900 sekundes pauda Kredītņēmēju apvienības pārstāvis Reinis Bērziņš.

Savukārt viņa oponents, deputāts Kārlis Šadurskis norādīja, ka ir milzīga starpība starp cilvēku, kurš ņēmis kredītu atbilstoši saviem tā brīža ienākumiem mājokļa pirkšanai, un cilvēku, kura parādi mērāmi daudzos simtos tūkstošos vai pat miljonos latu un kas reģistrējuši vairākas hipotēkas. K.Šadurskis uzsvēra, ka sagatavotās izmaiņas Maksātnespējas likumā, par kurām pirmdien jālemj Saeima, vērstas uz risku sadalīšanu starp visām iesaistītajām un faktiski vainīgajām pusēm – bankām, kredītņēmējiem un valsti. Deputāts arī uzskaitīja pazīstamus uzņēmējus un viņu hipotekārās saistības – Gunāru Ķirsonu, Ievu Plaudi – Rēlingeri, Gunti Belēviču, Valērijs Maliginu, norādot, ka viņi tagad nav ne «pliki, ne nabadziņi» un diez vai miljoni ņemti vienīgajam mājoklim. Lielākā daļa no kredītņēmējiem tomēr iekļaujoties aizsargājamo kredītņēmēju skaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Ātro kredītu» jomā svarīgi ir ne tikai aizsargāt patērētājus, bet arī veicināt konkurenci


Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu.

Budžeta komisija plāno trešdien, 4.oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos.

Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sēdē skaidroja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krūmane: bankas kapitālā papildu ieguldījušas gandrīz miljardu

Miks Lūsis, Db, 21.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kopumā līdz šā gada beigām 13 Latvijas bankas būs kapitālā papildu ieguldījušas gandrīz miljardu latu - 912 miljonus,» norādījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēnu Krūmane.

Tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, komentējot svarīgākos finanšu un kapitāla tirgus notikums 2009. gadā, I. Krūmane atzīmēja: «Pirmkārt, vairākas bankas šogad ir stiprinājušas savu kapitālu, lai nodrošinātu segumu nākotnē sagaidāmiem kredītu zaudējumiem. Otrkārt, svarīgi, ka septembrī ārvalstu bankas ir uzņēmušās saglabāt savus ieguldījumus Latvijā iepriekšējā līmenī. Treškārt, ir veikta virkne likumdošanas iniciatīvu, tostarp, noguldītāju interešu un kredītņēmēju interešu aizsardzībā».

«Pozitīvi, ka pēdējos divos mēnešos vērojams gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumu pieaugums, kas liecina par vietējo iedzīvotāju un ārvalstu investoru uzticības atgriešanos. Svarīgi ir noturēt šo tendenci ilgtermiņā,» atzīmēja V. Zatlers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

4finance: Ieviešot LB rosināto kredīta izmaksu ierobežojumu, mazie patēriņa aizdevumi Latvijā nebūs pieejami

Db.lv, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nebanku kreditēšanas nozares līderis AS «4finance» novērtē Latvijas Bankas (LB) vēlmi vērtēt patērētāju kreditēšanas nozari, par pamatu ņemot citu valstu pieredzi, taču vērš uzmanību, ka minētais salīdzinājums ar Igaunijas piemēru ir nekorekts, informē uzņēmums.

Igaunijas tirgū faktiski nav pieejami kredīti ar atmaksu vienā maksājumā. LB priekšlikums rezultātā ir bez argumentācijas un bez izvērtētas ietekmes uz patēriņa kreditēšanas nozari un kredītu pieeju patērētājiem.

Šī gada jūlijā veiktais SKDS pētījums atklāj, ka Latvijā tipiskākie un patērētāju vidū pieprasītākie nebanku aizdevumi ir summās līdz 500 eiro. Tādi ir 71 % no aptaujātajiem. Katrs trešais klients jeb 32% norāda, ka aizņēmies no 201 līdz 500 eiro, 20% aizņēmušies līdz 100 eiro, bet 19% no 101 līdz 200 eiro. SKDS pētījuma rezultāti sakrīt arī ar 4finance datiem, kur vidējā aizdevuma summa ir 170 €. Savukārt Igaunijā, ko par piemēru min LB, patērētājiem tiek piedāvātas tikai lielākas summas uz garākiem termiņiem – sākot no 500 eiro un vairāk. Nemaz nerunājot par banku sektora piedāvājumu, kur aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 3000 €. Turklāt Latvijā ir vienas no zemākajām procentu likmēm Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru