Ogrē un Salaspilī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji saņēmuši skarbu triecienu - apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Namu pārvaldīšana” paziņojis par darbības pārtraukšanu. Oficiālais iemesls – iedzīvotāju parādi. Taču izskatās, ka patiesība, kā nereti šādos gadījumos, slēpjas dziļāk: nekompetenta finanšu pārvaldība un nespēja tikt galā ar parādniekiem.

Tas, ka ne visi godprātīgi apmaksā rēķinus noteiktajos termiņos, ir ikdiena jebkuram apsaimniekotājam. Citi uzņēmumi ar to tiek galā, bet šis – acīmredzami nespēj. Kāpēc? Katram saprotams, ka dzīvokļu īpašniekus vien vainot pārvaldnieka neveiksmēs ir vismaz nekorekti.

Salaspils novada pašvaldība atklāj šokējošus skaitļus: uzņēmums par atkritumu izvešanu SIA “Eco Baltia vide” vien ir parādā 141 719,04 eiro, no kuriem 116 558,99 eiro jau sen kā nokavēti. Vēl 25 227,45 eiro par jūnijā piegādāto siltumenerģiju nav samaksāti SIA “Salaspils Siltums”, nemaz nerunājot par 3 364,78 eiro parādiem par Saulkalnes mājām. Kas segs šos parādus? Uzņēmums? Diez vai. Skumjā realitāte ir tāda, ka šī nasta, visticamāk, gulsies uz dzīvokļu īpašnieku pleciem – pat tiem, kuri rēķinus apmaksājuši godīgi, nāksies maksāt atkārtoti. Pretējā gadījumā draud apkures un siltā ūdens atslēgšana.

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Kāda ir situācija lauksaimniecībā?

Kopumā situācija nav iepriecinoša, kaut arī tā ir atšķirīga, raugoties Latvijas reģionu griezumā. Lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr vienā vietā nokrišņu daudzums sasniedzis, piemēram, tikai 40 milimetru, kamēr citā ap 200 milimetru, kas radikāli maina situāciju. Vienlaikus katram lauksaimniekam atkarībā no viņa izvēlētās darbības sfēras ir sava konkrēta situācija, kura varbūt pat savā ziņā ir unikāla. Kopumā pašlaik ir skaidrs, ka ir salīdzinoši tālu no tā, lai varētu teikt, ka visā lauksaimniecībā kopumā situācija ir laba, jo būtībā zaudējumi ir teju visām Latvijas lauksaimniecības lielākajām sfērām. Protams, kādā šīs neiegūtās ražas un līdz ar to arī ienākumu kritums būs lielāks, citās – mazāks. Tā kā 2025. gads nebūs pirmais, kurā lauksaimniekiem ir bijušas problēmas, tad situācija kopumā ir jāvērtē kā dramatiska ar visām no tā izrietošajam sekām. Proti, piena lopkopībā, visticamāk, mūs sagaida skarba ziema, jo nav savākts pietiekami daudz kvalitatīvas barības. Proti, ir saimniecības, kurās ziemas sezonai nepieciešamais skābsiens nebūt nav savākts, bet tām, kurām ir savākts, nav attiecīgas kvalitātes, kas nozīmē, ka šai barībai nāksies papildus jaukt klāt attiecīgu barības vielu kokteili, kas, protams, palielinās izmaksas. Pašlaik pēc Zemnieku saeimas datiem lauksaimnieku aptuveni aplēstie zaudējumi ir ap 90 milj. eiro, tomēr, visticamāk, šis skaitlis būs tomēr daudz lielāks.

Straujāku izaugsmi Latvija varētu īstenot, pārņemot citu valstu, tostarp Lietuvas, pieredzi, kur valsts ar dažādiem izaugsmei domātiem finanšu instrumentiem atbalsta savus čempionus, lai tie kļūtu vēl konkurētspējīgāki, tostarp īstenojot citu uzņēmumu pārpirkšanu, kā arī uzņēmumu iegādi Latvijā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Biržai veiksmīgs gads

Tēma

Jaunā ASV drošības stratēģija ir labs pamats Latvijai veidot īpašas attiecības ar ASV

Top 500

Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā - AS Dobeles dzirnavnieks

Finanses

Obligāciju aktivitātei jauni rekordi

Latvijas eksporta izcilības

Latvija – līdere kaltētu cūku pupu eksportā

Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma tirgū dominē vietējais kapitāls

Maksātnespēja

Maksātnespēju skaits turpinājis sarukt

Atjaunīgā enerģija