Atkritumu apsaimniekošana

Makulatūru nelielos apjomos pārstrādā arī Latvijā

Anda Asere, 13.02.2019

Makulatūras pārstrādātājs SIA Balticfloc ražo ekovati, celulozes mulču un mulčas granulas, absorbācijas materiālu, celulozes šķiedru un granulas, kā arī polistirola granulas dobu sienu siltināšanai. Uzņēmums mēnesī vidēji pārstrādā 150 tonnas makulatūras, un šis apjoms ar katru gadu aug, teic uzņēmuma direktors Edžus Cābulis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas makulatūra nereti nonāk kaimiņvalstīs, tomēr arī Latvijā nelielos apjomos tā joprojām tiek pārstrādāta.

«Popularizējot domu par šķirošanu un makulatūras efektīvu pārstrādi, aizvien vairāk cilvēki paši piedāvā nodot makulatūru, sadarboties. Tas priecē. Tātad – ejam pareizo ceļu,» saka Edžus Cābulis, SIA Balticfloc direktors. Makulatūru Latvijā vāc gan atkritumu apsaimniekotāji, uzstādot šķirošanas konteinerus iedzīvotājiem visā valstī, gan specializētie otrreizējo izejvielu savācēji, kas pārsvarā no juridiskām personām iegūst vai pat uzpērk makulatūru lielos apjomos. «Visiem šiem uzņēmumiem tas ir resurss, kura vākšana ir rentabla, ja izdodas to tālāk veiksmīgi realizēt pārstrādātājiem.

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas apsaimniekotāji un otrreizējo izejvielu savācēji Latvijā savāktos papīrus lielākoties realizē tuvākajās kaimiņvalstīs, jo tur pārstrādes uzņēmumi piedāvā augstāku cenu par šiem otrreizējiem materiāliem. Taču arī Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas savāktos papīrus un kartonus pārstrādā efektīvos materiālos,» saka Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja.

AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis stāsta, ka vidējais atkritumu daudzums Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 483 kg, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1%. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, taču atkritumu apjoms 20 gados pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kg. Makulatūra šajā apjomā veido līdz pat 40%. «Jaunākie Valsts vides dienesta dati par tirgū novietoto un sašķiroto iepakojumu rāda, ka 2016. gadā tirgū nonāca 64,49 tūkstoši tonnu papīra un kartona iepakojuma. Atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem atpakaļ tika savākti 85% jeb 54,36 tūkstoši tonnu, no kurām pārstrādē nonāca 52,96 tūkstoši tonnu, bet vēl citā veidā tika reģenerētas (piemēram, kā kurināmais materiāls) 1,39 tūkst. tonnas papīra un kartona iepakojuma,» viņš teic, piebilstot, ka šajā statistikā ir ietverta informācija tikai par tirgū novietoto iepakojuma apjomu un makulatūru veido arī dažādi citi papīra un kartona izstrādājumi, piemēram, lapas, bukleti, grāmatas, plakāti u.c. dabisko šķiedru izstrādājumi.

Aug par 5–7% gadā

AS VG Kvadra Pak ražo dažāda veida iepakojumu – sākot no pavisam vienkārša līdz pat ekskluzīvam. 2019. gadā uzņēmums plāno turpināt investīcijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanā. «Īpašs intereses pieaugums par papīra un kartona iepakojumu plastmasas maisiņu izmantošanas ierobežošanas dēļ pagaidām vēl nav jūtams. Kopumā kartona iepakojuma tirgus Austrumeiropā pieaug par aptuveni 5 līdz 7%, ko nodrošina pāreja no plastmasas uz kartonu un tirgus attīstība kopumā,» saka Roberts Vasiļevskis, AS VG Kvadra Pak ģenerāldirektors. Gadā kompānija saražo aptuveni 160 miljonus iepakojuma vienību, ražošanas procesā izmantojot gan makulatūras, gan pirmreizēju kartonu.

Visu rakstu Vāc, pārstrādā un ražo lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru