Makulatūru nelielos apjomos pārstrādā arī Latvijā 

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas makulatūra nereti nonāk kaimiņvalstīs, tomēr arī Latvijā nelielos apjomos tā joprojām tiek pārstrādāta.

Anda Asere, 2019. gada 13. februāris plkst. 7:24

Makulatūras pārstrādātājs SIA Balticfloc ražo ekovati, celulozes mulču un mulčas granulas, absorbācijas materiālu, celulozes šķiedru un granulas, kā arī polistirola granulas dobu sienu siltināšanai. Uzņēmums mēnesī vidēji pārstrādā 150 tonnas makulatūras, un šis apjoms ar katru gadu aug, teic uzņēmuma direktors Edžus Cābulis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

«Popularizējot domu par šķirošanu un makulatūras efektīvu pārstrādi, aizvien vairāk cilvēki paši piedāvā nodot makulatūru, sadarboties. Tas priecē. Tātad – ejam pareizo ceļu,» saka Edžus Cābulis, SIA Balticfloc direktors. Makulatūru Latvijā vāc gan atkritumu apsaimniekotāji, uzstādot šķirošanas konteinerus iedzīvotājiem visā valstī, gan specializētie otrreizējo izejvielu savācēji, kas pārsvarā no juridiskām personām iegūst vai pat uzpērk makulatūru lielos apjomos. «Visiem šiem uzņēmumiem tas ir resurss, kura vākšana ir rentabla, ja izdodas to tālāk veiksmīgi realizēt pārstrādātājiem.

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas apsaimniekotāji un otrreizējo izejvielu savācēji Latvijā savāktos papīrus lielākoties realizē tuvākajās kaimiņvalstīs, jo tur pārstrādes uzņēmumi piedāvā augstāku cenu par šiem otrreizējiem materiāliem. Taču arī Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas savāktos papīrus un kartonus pārstrādā efektīvos materiālos,» saka Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja.

AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis stāsta, ka vidējais atkritumu daudzums Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 483 kg, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1%. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, taču atkritumu apjoms 20 gados pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kg. Makulatūra šajā apjomā veido līdz pat 40%. «Jaunākie Valsts vides dienesta dati par tirgū novietoto un sašķiroto iepakojumu rāda, ka 2016. gadā tirgū nonāca 64,49 tūkstoši tonnu papīra un kartona iepakojuma. Atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem atpakaļ tika savākti 85% jeb 54,36 tūkstoši tonnu, no kurām pārstrādē nonāca 52,96 tūkstoši tonnu, bet vēl citā veidā tika reģenerētas (piemēram, kā kurināmais materiāls) 1,39 tūkst. tonnas papīra un kartona iepakojuma,» viņš teic, piebilstot, ka šajā statistikā ir ietverta informācija tikai par tirgū novietoto iepakojuma apjomu un makulatūru veido arī dažādi citi papīra un kartona izstrādājumi, piemēram, lapas, bukleti, grāmatas, plakāti u.c. dabisko šķiedru izstrādājumi.

Aug par 5–7% gadā

AS VG Kvadra Pak ražo dažāda veida iepakojumu – sākot no pavisam vienkārša līdz pat ekskluzīvam. 2019. gadā uzņēmums plāno turpināt investīcijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanā. «Īpašs intereses pieaugums par papīra un kartona iepakojumu plastmasas maisiņu izmantošanas ierobežošanas dēļ pagaidām vēl nav jūtams. Kopumā kartona iepakojuma tirgus Austrumeiropā pieaug par aptuveni 5 līdz 7%, ko nodrošina pāreja no plastmasas uz kartonu un tirgus attīstība kopumā,» saka Roberts Vasiļevskis, AS VG Kvadra Pak ģenerāldirektors. Gadā kompānija saražo aptuveni 160 miljonus iepakojuma vienību, ražošanas procesā izmantojot gan makulatūras, gan pirmreizēju kartonu.

Visu rakstu Vāc, pārstrādā un ražo lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2019. gada 04. janvāris plkst. 15:15

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Clean R» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis...

2019. gada 03. janvāris plkst. 12:52

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide»...

2018. gada 06. decembris plkst. 13:31

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām,...

2018. gada 19. oktobris plkst. 9:40

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien balsos par priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas...

2018. gada 09. oktobris plkst. 8:45

Enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power sāk piedāvāt arī atbrīvojumu no dabas resursu...

2018. gada 02. oktobris plkst. 17:17

AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupa līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai...

2018. gada 27. septembris plkst. 6:09

Lai palielinātu iespējas uzvarēt Rīgas atkritumu konkursā, lielākie atkritumu apsaimniekotāji...

2018. gada 21. septembris plkst. 6:50

ASV Kalifornijas štatā ceturtdien tika pieņemts likums, kas aizliedz vienreizējas lietošanas plastmasas...

2018. gada 13. septembris plkst. 11:13

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu...

2018. gada 13. septembris plkst. 6:54

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO grib aizņemties 10 miljonus eiro, lai...