Atkritumu apsaimniekošana

Makulatūru nelielos apjomos pārstrādā arī Latvijā

Anda Asere, 13.02.2019

Makulatūras pārstrādātājs SIA Balticfloc ražo ekovati, celulozes mulču un mulčas granulas, absorbācijas materiālu, celulozes šķiedru un granulas, kā arī polistirola granulas dobu sienu siltināšanai. Uzņēmums mēnesī vidēji pārstrādā 150 tonnas makulatūras, un šis apjoms ar katru gadu aug, teic uzņēmuma direktors Edžus Cābulis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas makulatūra nereti nonāk kaimiņvalstīs, tomēr arī Latvijā nelielos apjomos tā joprojām tiek pārstrādāta.

«Popularizējot domu par šķirošanu un makulatūras efektīvu pārstrādi, aizvien vairāk cilvēki paši piedāvā nodot makulatūru, sadarboties. Tas priecē. Tātad – ejam pareizo ceļu,» saka Edžus Cābulis, SIA Balticfloc direktors. Makulatūru Latvijā vāc gan atkritumu apsaimniekotāji, uzstādot šķirošanas konteinerus iedzīvotājiem visā valstī, gan specializētie otrreizējo izejvielu savācēji, kas pārsvarā no juridiskām personām iegūst vai pat uzpērk makulatūru lielos apjomos. «Visiem šiem uzņēmumiem tas ir resurss, kura vākšana ir rentabla, ja izdodas to tālāk veiksmīgi realizēt pārstrādātājiem.

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas apsaimniekotāji un otrreizējo izejvielu savācēji Latvijā savāktos papīrus lielākoties realizē tuvākajās kaimiņvalstīs, jo tur pārstrādes uzņēmumi piedāvā augstāku cenu par šiem otrreizējiem materiāliem. Taču arī Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas savāktos papīrus un kartonus pārstrādā efektīvos materiālos,» saka Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja.

AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis stāsta, ka vidējais atkritumu daudzums Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 483 kg, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1%. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, taču atkritumu apjoms 20 gados pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kg. Makulatūra šajā apjomā veido līdz pat 40%. «Jaunākie Valsts vides dienesta dati par tirgū novietoto un sašķiroto iepakojumu rāda, ka 2016. gadā tirgū nonāca 64,49 tūkstoši tonnu papīra un kartona iepakojuma. Atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem atpakaļ tika savākti 85% jeb 54,36 tūkstoši tonnu, no kurām pārstrādē nonāca 52,96 tūkstoši tonnu, bet vēl citā veidā tika reģenerētas (piemēram, kā kurināmais materiāls) 1,39 tūkst. tonnas papīra un kartona iepakojuma,» viņš teic, piebilstot, ka šajā statistikā ir ietverta informācija tikai par tirgū novietoto iepakojuma apjomu un makulatūru veido arī dažādi citi papīra un kartona izstrādājumi, piemēram, lapas, bukleti, grāmatas, plakāti u.c. dabisko šķiedru izstrādājumi.

Aug par 5–7% gadā

AS VG Kvadra Pak ražo dažāda veida iepakojumu – sākot no pavisam vienkārša līdz pat ekskluzīvam. 2019. gadā uzņēmums plāno turpināt investīcijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanā. «Īpašs intereses pieaugums par papīra un kartona iepakojumu plastmasas maisiņu izmantošanas ierobežošanas dēļ pagaidām vēl nav jūtams. Kopumā kartona iepakojuma tirgus Austrumeiropā pieaug par aptuveni 5 līdz 7%, ko nodrošina pāreja no plastmasas uz kartonu un tirgus attīstība kopumā,» saka Roberts Vasiļevskis, AS VG Kvadra Pak ģenerāldirektors. Gadā kompānija saražo aptuveni 160 miljonus iepakojuma vienību, ražošanas procesā izmantojot gan makulatūras, gan pirmreizēju kartonu.

Visu rakstu Vāc, pārstrādā un ražo lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latvijas poligrāfijas lakām jauni tirgi

Sadarbības materiāls, 05.06.2023

SIA Baltink valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šljamins (pa labi) un ražošanas vadītājs Elijs Hiršbergs (pa kreisi) sola drīzumā palielināt uzņēmuma eksportu uz ārvalstīm divas reizes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā loģistikas pārrāvumi un ekonomiskās krīzes cenu svārstības ļāvušas meklēt Latvijā ražotām poligrāfijas lakām jaunus noieta tirgus citviet pasaulē. Šā gada maijā uzņēmums SIA Baltink atklāja jaunuzstādīto ūdens bāzes laku ražošanas reaktoru, kas turpmāk ļaus dubultot uzņēmuma eksporta apjomus.

Eksportējošs uzņēmums jau 8 gadus

SIA Baltink tika atklāja 2015. gada aprīlī, Ķekavas novadā. Tika uzsākta Baltijā unikāla produkta ražošana. Proti, lakas plašam poligrāfijas preču klāstam, tai skaitā iepakojuma ražošanai, etiķešu, reklāmas un žurnālu drukai. “Mēs ražojam divu veidu lakas. Ūdens bāzes lakas, kurām raksturīgs ilgāks žūšanas laiks, ir lētākas un galvenokārt tiek izmantotas krāsas slāņa aizsardzībai un UV gaismā cietējoša laka, kas polimerizējas ar UV stariem, tādejādi nav nepieciešams žūšanas laiks. Tās galvenokārt izmanto kā dekoratīvos pārklājumus un tām ir augstākas izmaksas, salīdzinot ar lakām uz ūdens bāzes. Uzņēmums specializējas laku izgatavošanā kartona iepakojumam un etiķetēm,” atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šljamins.

Komentāri

Pievienot komentāru