Makulatūru nelielos apjomos pārstrādā arī Latvijā 

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas makulatūra nereti nonāk kaimiņvalstīs, tomēr arī Latvijā nelielos apjomos tā joprojām tiek pārstrādāta.

Anda Asere, 13.2.2019

Makulatūras pārstrādātājs SIA Balticfloc ražo ekovati, celulozes mulču un mulčas granulas, absorbācijas materiālu, celulozes šķiedru un granulas, kā arī polistirola granulas dobu sienu siltināšanai. Uzņēmums mēnesī vidēji pārstrādā 150 tonnas makulatūras, un šis apjoms ar katru gadu aug, teic uzņēmuma direktors Edžus Cābulis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

«Popularizējot domu par šķirošanu un makulatūras efektīvu pārstrādi, aizvien vairāk cilvēki paši piedāvā nodot makulatūru, sadarboties. Tas priecē. Tātad – ejam pareizo ceļu,» saka Edžus Cābulis, SIA Balticfloc direktors. Makulatūru Latvijā vāc gan atkritumu apsaimniekotāji, uzstādot šķirošanas konteinerus iedzīvotājiem visā valstī, gan specializētie otrreizējo izejvielu savācēji, kas pārsvarā no juridiskām personām iegūst vai pat uzpērk makulatūru lielos apjomos. «Visiem šiem uzņēmumiem tas ir resurss, kura vākšana ir rentabla, ja izdodas to tālāk veiksmīgi realizēt pārstrādātājiem.

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas apsaimniekotāji un otrreizējo izejvielu savācēji Latvijā savāktos papīrus lielākoties realizē tuvākajās kaimiņvalstīs, jo tur pārstrādes uzņēmumi piedāvā augstāku cenu par šiem otrreizējiem materiāliem. Taču arī Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas savāktos papīrus un kartonus pārstrādā efektīvos materiālos,» saka Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja.

AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis stāsta, ka vidējais atkritumu daudzums Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 483 kg, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1%. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, taču atkritumu apjoms 20 gados pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kg. Makulatūra šajā apjomā veido līdz pat 40%. «Jaunākie Valsts vides dienesta dati par tirgū novietoto un sašķiroto iepakojumu rāda, ka 2016. gadā tirgū nonāca 64,49 tūkstoši tonnu papīra un kartona iepakojuma. Atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem atpakaļ tika savākti 85% jeb 54,36 tūkstoši tonnu, no kurām pārstrādē nonāca 52,96 tūkstoši tonnu, bet vēl citā veidā tika reģenerētas (piemēram, kā kurināmais materiāls) 1,39 tūkst. tonnas papīra un kartona iepakojuma,» viņš teic, piebilstot, ka šajā statistikā ir ietverta informācija tikai par tirgū novietoto iepakojuma apjomu un makulatūru veido arī dažādi citi papīra un kartona izstrādājumi, piemēram, lapas, bukleti, grāmatas, plakāti u.c. dabisko šķiedru izstrādājumi.

Aug par 5–7% gadā

AS VG Kvadra Pak ražo dažāda veida iepakojumu – sākot no pavisam vienkārša līdz pat ekskluzīvam. 2019. gadā uzņēmums plāno turpināt investīcijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanā. «Īpašs intereses pieaugums par papīra un kartona iepakojumu plastmasas maisiņu izmantošanas ierobežošanas dēļ pagaidām vēl nav jūtams. Kopumā kartona iepakojuma tirgus Austrumeiropā pieaug par aptuveni 5 līdz 7%, ko nodrošina pāreja no plastmasas uz kartonu un tirgus attīstība kopumā,» saka Roberts Vasiļevskis, AS VG Kvadra Pak ģenerāldirektors. Gadā kompānija saražo aptuveni 160 miljonus iepakojuma vienību, ražošanas procesā izmantojot gan makulatūras, gan pirmreizēju kartonu.

Visu rakstu Vāc, pārstrādā un ražo lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 8. decembrī, akceptēja Rīgas domes...

Kopš 11.Saeimas sanākšanas Saeimas Prezidijā saņemti iesniegumi no 63 deputātiem,...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Clean R» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis...

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide»...

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām,...

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien balsos par priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas...

Enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power sāk piedāvāt arī atbrīvojumu no dabas resursu...

AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupa līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai...

Lai palielinātu iespējas uzvarēt Rīgas atkritumu konkursā, lielākie atkritumu apsaimniekotāji...

ASV Kalifornijas štatā ceturtdien tika pieņemts likums, kas aizliedz vienreizējas lietošanas plastmasas...

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu...

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO grib aizņemties 10 miljonus eiro, lai...