Pēc Francijas uzsāktajiem uzlidojumiem, Mali ziemeļus kontrolējošie islāmistu nemiernieki pavēstījuši, ka plāno Francijai atriebties.

«Francija ir uzbrukusi islāmam. Mēs izdarīsim triecienus Francijas sirdī,» aģentūrai AFP sacīja Rietumāfrikas džihāda kustības (MUJWA) pārstāvis. Viņš arī norādīja, ka uzbrukumi Francijai tiks izdarīti visā pasaulē. Francijas prezidents Fransuā Olands jau nedēļas nogalē deva rīkojumu pastiprināt drošību sabiedriskajās ēkās un transporta tīklā, lai izvairītos no iespējamiem islāma radikāļu uzbrukumiem.

Aizvadītās nedēļas nogalē Mali ieradās Francijas karavīri un Parīze uzsāka gaisa triecienus pret islāmistu nemiernieku pozīcijām. Ar Francijas atbalstu Mali valdības spēkiem valsts austrumos izdevies atspiest islāmistus, tomēr rietumos nemiernieki izrādījuši sīvu pretestību un pārgājuši pretuzbrukumā, vēsta Reuters. Nemiernieku grupējuma MUJWA līderis Oumars Oulds Hamaha pavēstījis, ka Francija iekritusi lamatās, kuras ir daudz bīstamākas nekā Afganistāna un Irāka.

Lai tiktu nodrošināta sekmīga humānās krīzes pārvarēšana Mali, Latvija sniegs valstij finansiālu atbalstu 20 tūkstošu eiro apmērā, kas tiks novirzīts ilgtspējīgai tās attīstībai.

Tā liecina Ministru kabineta komitejā apstiprinātais rīkojuma projekts.

Jāpiebilst, ka finansiālu atbalstu jau ir sniegušas citas ES dalībvalstis, tostarp Lietuva - 20 tūkstošus eiro un Igaunija - 50 tūkstošus eiro.

Pagājušā gada 21. martā Mali notika valsts apvērsums, kā rezultātā tika gāzta civilā valdība, un valstī varu pārņēma militārā hunta. Militāristi savu rīcību pamatoja ar valdības nespēju cīnīties ar Mali ziemeļos esošo tuaregu cilti, kas veica intensīvus uzbrukumus Mali ziemeļdaļā esošajām pilsētām. Militārais apvērsums situāciju padarīja vēl nestabilāku, un tuaregu nemiernieki nostiprināja savu kontroli Mali ziemeļdaļā. Sekojot starptautiskās sabiedrības iesaistei, šā gada sākumā izdevās atgūt kontroli pār nemiernieku kontrolētajām teritorijām, tomēr karadarbības rezultātā valstī pašreiz ir novērojama liela mēroga humānā krīze – 10,3 miljoni iedzīvotāju cieš no pārtikas trūkuma, uz Mali kaimiņvalstīm bēgļu gaitās ir devušies ap 176 tūkstošiem iedzīvotāju, kā arī tikpat iekšēji pārvietoto personu.

Mali oficiāli pasludināta par brīvu no Ebolas vīrusa, svētdien paziņojusi ANO un Mali valdība.

Valsts var tikt pasludināta par brīvu no vīrusa, ja tajā 42 dienas, proti, divus vīrusa inkubācijas periodus, nav konstatēti jauni inficēšanās gadījumi.

Mali bija sestā Rietumāfrikas valsts, ko skāra Ebolas vīruss, kas vissmagāk piemeklējis Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju.

Mali pēdējais pacients atveseļojās 6.decembrī.

Pirmais saslimšanas gadījums šajā valstī tika konstatēts 23.oktobrī. Ar vīrusu bija inficējies kāds bērns, kurš ieradās valstī no Gvinejas un nākamajā dienā nomira.

Slimību no Gvinejas uz Mali atveda vēl viens ceļotājs, kurš inficēja vēl astoņus cilvēkus, no kuriem seši nomira.

Paziņojot par Ebolas vīrusa izskaušanu valstī, Mali veselības ministrs pateicās visiem medicīnas darbiniekiem un starptautiskajiem partneriem par atbalstu cīņā pret nāvējošos slimību.

AS Norvik banka ir noslēgusi fiktīvu aizdevuma līgumu 6 miljonu eiro apmērā, un aiz šī darījuma apslēptas pašas bankas vai ar to saistītu personu intereses naudas līdzekļus novirzīt citām vajadzībām.

Tā secināts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumā, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Tāpat ar tiesas spriedumu par fiktīvu atzīts starp MSIA Ošmaļi un OU Iske Vagon noslēgtais pirkuma līgums, kas skata pēc kalpoja kā attaisnojums aizdevuma izsniegšanai, lai varētu pamatot naudas pārskatījumus, kuru saņēmēji bija ar banku saistītas personas.

Tiesa atzinusi par pierādītiem faktus, ka minētie naudas līdzekļi 6 miljonu eiro apmērā tikuši pārskaitīti ar banku vai bankas akcionāra Jurija Šapurova saistītām ārvalsts kompānijām. Tiesa spriedumā norāda, ka MSIA Ošmaļi un OU Iske Vagon tika izmantoti naudas pārskaitīšanas shēmā, kuras ierosinātāja bija AS Norvik banka.

Drošības spēki piektdien iebrukuši viesnīcā Radisson Blu Mali galvaspilsētā Bamako, kur kaujinieki bija gūstā saņēmuši 170 ķīlniekus, un operācijas gaitā atrasti 18 cilvēku līķi.

«Atrasti 18 līķi,» sacīja avots ārzemju drošības dienestos, piebilstot, ka operācijā viesnīcā kopā ar Mali drošībniekiem piedalās arī Francijas īpašo uzdevumu spēki, kas ieradušies no kaimiņvalsts Burkinafaso.

Kā pavēstīja Mali drošības ministrs Salifs Traore, kaujinieku gūstā vairs neatrodas neviens cilvēks.

Teroristu gūstā nonāca 140 viesnīcas viesi un 30 darbinieki, iepriekš apliecināja viesnīcu ķēde Rezidor Hotel Group, kurai pieder arī Bamako hotelis.

Avots policijā atzina, ka uzbrucēji, pēc visa spriežot, bijuši islāmisti.

Iebrūkot viesnīcā, viņi klieguši «Allahu akbar» (Allāhs ir dižens- arābu valodā), ziņoja raidorganizācija Radio France Internationale (RFI).

Francija nosūtījusi armijas vienību uz Alžīrijas lidsabiedrības Air Algerie lidmašīnas avārijas vietu Mali, netālu no Burkinafaso robežas, piektdien paziņojis Francijas prezidenta birojs.

«Francijas armijas vienība nosūtīta, lai gādātu par drošību avārijas vietā» un vāktu pierādījumus, teiks paziņojumā. Tajā arī norādīts, ka lidmašīna ir skaidri identificēta, lai gan tā triecienā tikusi pilnīgi sadragāta.

Mali ceturtdien avarēja lidsabiedrības Air Algerie lidmašīna ar 116 cilvēkiem - 110 pasažieriem un sešiem apkalpes locekļiem.

Visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā, tostarp arī 51 Francijas pilsonis.

Lidmašīna pazudusi aptuveni stundu pēc pacelšanās no Burkinafaso galvaspilsētas Vagadugu lidlauka. Tobrīd lidaparāts atradās virs Mali nemierīgajiem ziemeļiem, kurus džihādisti 2012.gadā uz vairākiem mēnešiem bija sagrābuši savā kontrolē.

Latvijai ir būtiski rast jaunas sadarbības iespējas ar līdz šim mazāk apgūtiem reģioniem, paplašinot mūsu uzņēmējiem pieejamās attīstības iespējas. To Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 6.oktobrī pauda, darbam Latvijā akreditējot Hondurasas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Roberto Floressu Bermudesu, Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Izajasu Žaimi Vilingu un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Salahu Lebdiuī, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Tiekoties ar Hondurasas vēstnieku, Valsts prezidents izteica vēlēšanos, lai Latvijas un Hondurasas attiecības kļūtu aktīvākas, stiprinot ekonomisko, tirdzniecības, izglītības un tūrisma sadarbību. Raimonds Vējonis sacīja, ka Latvija, būdama maza un atvērta ekonomika, iedrošina savus uzņēmējus apgūt jaunus eksporta tirgus, taču Latvijai šajos centienos ir būtisks Hondurasas atbalsts.

Runājot par izglītības jomu, Valsts prezidents norādīja, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vēlas paplašināt sadarbību ar Latīņamerikas augstākās izglītības iestādēm, atverot Amerikas un Karību valstu centru Rīgā. RTU jau tagad aicina studentus no Hondurasas, ar kuru Latvijai ir noteikts bezvīzu režīms, studēt Rīgā un iegūt starptautiski atzītu diplomu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja valsts a/s Latvijas Valsts ceļi Ceļu laboratoriju un iepazinās ar autoceļu būvniecības kvalitātes kontroles nodrošināšanas iespējām, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

LVC Ceļu laboratorijas direktors Vladimirs Akimovs iepazīstināja valdības vadītāju un satiksmes ministru ar laboratorijas darba specifiku veicot ceļu būvmateriālu – minerālo materiālu un saistvielu – testēšanu, veicot satiksmes analīzi, ceļa segas parametru mērījumus, paraugu noņemšanu ceļu būvniecības objektos un ceļa segas stāvokļa analīzi, kā arī demonstrēja laboratorijā izmantojamo tehniku.

Maijā Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz uzlabot valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, kā arī autoceļu būvniecības kvalitātes nodrošināšanu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss pauda, ka patlaban ir sagatavota valsts ceļu sakārtošanas programma nākamajiem septiņiem gadiem un tās finansēšanas modelis, kuram valdība paudusi savu konceptuālu atbalstu, taču vienlaikus ir jāuzlabo ceļu kvalitāte no ceļu projekta izstrādes brīža līdz pat ceļa nodošanai.

Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno vērtēt, vai atzīt par noziedzīgi iegūtu vēja parku attīstītāja SIA Winergy mantu. Procesā kā ar mantu saistītas personas figurē kādreizējās Winergy amatpersonas, kā arī ar Norvik banku savulaik saistītas personas.

Process sākts par Winergy, ar to saistīto citu uzņēmumu un vēl citu personu mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopumā procesā figurē deviņas fiziskas un deviņas juridiskas personas. Tiesā aģentūrai LETA oficiāli apstiprināja, ka ar mantu saistīto personu sarakstā figurē Andruss Petersons, Tīna Pētersone, Jurijs Šapurovs, Henri Treude, Aldis Upenieks, Jānis Vanks, Ilze Bērziņa, Alari Piperals un Santa Kola, kā arī juridiskas personas - Wind One, Firepower, Pope VP1, Arsenal, Ošmaļi, Ošmaļi Energy, Arsenal Energy, Winergy un Enercom Plus.

Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā nav iespējama. Procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskata tiesa. Lai arī šis process ir saistīts ar krimināllietu, tajā nav apsūdzēto personu.

Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Tiltu un tuneļu būvniecības uzņēmuma SIA Tilts valdei pievienojusies jauna amatpersona – Dmitrijs Mežinskis, liecina Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik SIA Tilts valdē bez jaunieceltās amatpersonas darbojas valdes locekļi Artjoms Gridņevs un Andrejs Popovs, kā arī valdes priekšsēdētājs Sergejs Gridņevs.

Līdz ar D. Mežinska iecelšanu uzņēmuma valdē, mainīts tiesību apjoms A. Gridņvam – līdz šim viņš varēja uzņēmumu parstāvēt atsevišķi, taču tagad pārstāvības tiesības mainītas uz tiesībām pārstāvēt SIA Tilts kopā ar vismaz vienu citu kompānijas amatpersonu.

D. Mežinskis ir arī mazkapitāla SIA Mali Group īpašnieks un vienīgais valdes loceklis. SIA Mali Group reģistrēta Stopiņu novadā, Dreiliņos, un savu darbību uzņēmums uzsāka pagājušā gada februārī. Kā uzņēmuma pamatdarbības veidi norādīti frizieru pakalpojumi un citi skaistumkopšanas pakalpojumi, liecina informācija Lursoft.

Visā pasaulē 3. maijā tiek atzīmēta Preses brīvības diena. Šogad tai apritējusi jau divdesmitā gadskārta. Preses brīvības dienā tiek godināta žurnālistu piemiņa, kas gājuši bojā pildot darba pienākumus, kā arī atgādināts par mediju brīvības pamatprincipiem.

Saskaņā ar starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas Reportieri bez robežām aplēsēm, pērn, pildot darba pienākumus, bojā gājuši 88 žurnālisti. Arestēti tikuši 879, bet nolaupīti – 38 žurnālisti. Aizvadītajā gadā draudi vai uzbrukumi tikuši vērsti pret 1993 žurnālistiem. Savukārt UNESCO aplēsusi, ka pēdējās desmitgades laikā, kopumā bojā gājuši vairāk nekā 600 žurnālistu.

Īpaši bīstamas žurnālistiem ir vairākas Āzijas valstis. Pēdējā laikā uzbrukumi žurnālistiem piedzīvoti arī atsevišķās Āfrikas valstīs, kā, piemēram, Mali. Pret žurnālistiem, kas kritizējuši pastāvošo kārtību, uzsāktas tiesvedības Turcijā un Tunisijā, savukārt Eiropas dienvidaustrumu valstīs mediji kļūst par upuriem biznesa interesēm.

Saskaroties ar arvien lielāku risku neatgūt aizdoto naudu Latvijas tiesību sistēmas labirintu dēļ, komercbankas varētu krasi ierobežot kredītu pieejamību, kas valsts amatpersonu bezdarbības gadījumā nozīmētu ekonomikas stagnāciju un kārtējo emigrācijas vilni

To apliecina Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs, a/s Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels un valdes locekle Marija Stepiņa, a/s Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kā arī Deloitte Legal vadošais jurists un maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja. Pieminētā problēma skar ne tikai kādu atsevišķu banku (Norvik banka), bet arī citas lielas tautsaimniecības kreditētājbankas un valstij piederošo a/s Reverta, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu no Parex bankas savulaik aizdotiem kredītiem un šīs bankas glābšanā veiktā valsts ieguldījuma atmaksu.

«Reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji aizmirst, ka strādājam vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgū, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,» uzskata būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, norādot, ka būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.

Jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā ES tirgū, norāda būvuzņēmējs.

Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. «Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam,» stāsta R. Orlovskis.

Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja - minētos sertifikātus piešķir uz pieciem gadiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Mališko, kompānijas Grand Credit valdes loceklis. «Ne katra Latvijas komercbanka var līdzināties mums kredītu produktu līnijas piedāvājumu jomā,» lepojas M. Mališko. Strādājot 8 gadus Latvijas tirgū, Grand Credit kolektīvs esot trīskāršojies. Kopš 2014. gada jūlija Grand Credit piedalās valsts mazā un vidējā biznesa mikrokreditēšanas programmā, kuras apjoms ir 3 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Finanšu joma ir viena no svarīgākajām jomām jebkurā ekonomikā. Ne velti, runājot par naudu, to salīdzina ar asinsrites sistēmu, kas nodrošina katru ķermeņa šūnu ar skābekli un nodrošina organisma dzīvotspēju. Finanšu iestādes ir sirds, kas liek šai sarežģītajai sistēmai strādāt. Jāatzīst godīgi, man tas vienmēr šķitis interesanti.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Krimā pirmdienas rītā paredzēts pasludināt svētdien notikušā referenduma rezultātus, bet Krimas Augstākā padome rīta sēdē gatavojas pieņemt lēmumu vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu pievienot Krimu Krievijas Federācijai, kas kopš 28. februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Jau pēcpusdienā Krimas parlamenta delegācija izlidos uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas parlamentu strādātu pie šā jautājuma, paziņojis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs, norādot, ka Krima gatavojas iekļauties Krievijas sastāvā «cik vien drīz iespējams, bet vienlaikus ievērojot visas juridiskās procedūras».

Kā paziņojusi referenduma rīkošanas komisija, apkopojot biļetenus no 75% balsošanas iecirkņu, 95,7% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai.

Komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs norādījis, ka vēl 3,2% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas sastāvā un 1,1% biļetenu atzīti par nederīgiem.

Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāizvērtē, vai viņi ir gatavi atteikties no 50 eiro mēnesī, lai ieviestu sankcijas pret Krieviju, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Rīga Mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš atgādināja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka sankcijas pret Krieviju Latvijai nozīmē simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Rīgas dome apzinoties, ka sankciju ieviešana atstās būtisku ietekmi arī uz ekonomiku galvaspilsētā. Pirmkārt, viena no lielākajām tūristu grupām pašlaik Rīgā ir tūristi no Krievijas, kuri tērē vairāk līdzekļu nekā citi tūristi. Ja krievu tūristu skaits samazināsies, tas būs ļoti liels zaudējums.

Otrkārt, tas var skart arī nekustamo īpašumu jomu un apturēt ēku renovāciju pilsētas klusajā centrā, ja tiks apturēta uzturēšanās atļauju programma. Līdz ar to pilsētas centru sakārtot būs grūtāk.

Krimas pussalā notiekošajā referendumā par pievienošanos Krievijai piedalījās ne vairāk kā 30% balsstiesīgo, no kuriem par pievienošanos lielvalstij nobalsoja nedaudz vairāk nekā puse (50 – 60%) iedzīvotāju, liecina vietnē president-sovet.ru, kas pārstāv Krievijas Cilvēktiesību padomi, publicētā informācija.

Tiesa gan, informācija bija pieejama viena dažas stundas, un vēlāk no vietnes pazuda. Ukrainas mediji gan paguvuši uzņemt publicētās informācijas ekrānšāviņus, tos varat aplūkot zemāk rakstā.

Krievijas Cilvēktiesību padomes apkopotā informācija par iedzīvotāju aktivitāti un balsojumu Krimas reģionā liecina, ka faktiski par pievienošanos Krievijai balsojuši vien 15% no visiem Krimas iedzīvotājiem.

Saskaņā ar Kremļa oficiāli pausto informāciju Ukrainai piederošajā pussalā referendumā par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77% iedzīvotāju. Šādus rezultātus izziņoja referenduma rīkošanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs. Tāpat tika apgalvots, ka referendumā piedalījās 1,27 miljoni cilvēku, kas ir 83% no visiem Krimas balsstiesīgajiem. Tikmēr par Krimas pussalu kā Ukrainas daļu nobalsojuši esot vien 2,5% cilvēku. Referendums Krimas pussalā notika marta vidū, un 18. martā V. Putins parakstīja dokumentus par Ukrainas daļas aneksiju. To, kā aizritēja referendums Krimā, skatiet galerijā augstāk!

Sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu piektdien tika sarīkots pārtraukums, kurš ieilga vairāk nekā sākotnēji tika cerēts. Patlaban tiek plānots, ka sarunas tiks atsāktas vēlīnā pēcpusdienā.

Iesākumā budžeta sarunu atsākšana pēc pārtraukuma tika paredzēta 14.00 pēc Latvijas laika, tomēr tās tas nenotika un sarunas tika pārceltas uz 15.30. Laikraksts The Guardian pieļāva, ka kavēšanās ar sarunu atsākšanu saistāma ar Čehijas neapmierinātību ar jaunāko ES budžeta projektu.

Jāatzīmē, ka ES budžeta pieņemšana aizēnojusi citas tēmas, kuras ir samita dienaskārtībā, tostarp, tirdzniecības līguma noslēgšana ar ASV, attiecības ar Mali u. c.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdienas vakarā Eiropas Padomes vadītājs Hermans Van Rompejs nāca klajā ar jaunu piedāvājumu, lai atrisinātu domstarpības starp valstīm, kas vēlas panākt lielākus budžeta izdevumu samazinājumus un starp valstīm, kas vēlas panākt finansējuma pieaugumu lauksaimniecībai un infrastruktūrai. Kopumā Van Rompeja piedāvājumā budžetu iecerēts samazināt vēl par trīsdesmit miljardiem eiro.

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.