Mazais bizness

Mana pieredze: Atver vecākiem un bērniem piemērotu kafejnīcu MamKafe

Anda Asare, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Pēc divu gadu darbības ģimenes centru papildina ar īpaši vecākiem un bērniem piemērotu kafejnīcu MamKafe .

Anna Kašina, Ksenija Solovjova un Inese Vasiļjeva Rīgā izveidoja īpašu vietu ģimenēm – SIA Centrs Kontakts. Anna stāsta, ka SIA Centrs Kontakts izaugusi no krūtsbarošanas kluba. «Sākām strādāt tikai ar šo auditoriju, bet sapratām, ka ar to nepietiek, lai varētu izdzīvot un sevi nodrošināt,» viņa atzīst. Tāpēc uzņēmums piedalījās dažādos konkursos un projektos, lai varētu strādāt ar citām grupām, lai kopīgi palīdzētu konkrētu jautājumu risināšanā, piemēram, mātēm, kas vienas audzina bērnus, vai – kā tikt galā ar bērnu bez agresijas metodēm. Taču ar to bija par maz, tāpēc iznomā telpas arī citiem semināru rīkotājiem.

Daži centra apmeklētāji nākuši uz dažām stundām, citi tur pavadījuši visu dienu. Vecāki taujājuši pēc ēdināšanas iespējām.

Centra izveidotājas zināja, ka kafejnīcai jāspēj piedāvāt kaut ko tādu, kas vajadzīgs tieši bērniem – veselīgas putras un zupas, ko mammas nebaidītos dot saviem bērniem, jo nereti kafejnīcās ir bērnu ēdienkarte, taču tajā atrodami frī kartupeļi un citi ēdieni, ko vecāki nevēlas redzēt savu bērnu šķīvī. «Ja prasi putru, tā ir pieejama vien dažās kafejnīcās vai arī – tikai uz piena bāzes, taču daži bērni nedrīkst lietot pienu. Mums ir arī ēdieni bez glutēna, bez cukura, bez gaļas – ko vien vajag. Bērnu vajadzības ir dažādas, turklāt daudziem ir alerģijas. Mums šeit ir dažādi speciālisti, piemēram, Ksenija ir gastroenteroloģe un, paskatoties uz seju, uzreiz var pateikt, ka, piemēram, kādai ir t.s. hormonālās pumpas, mammai nekādu diētu nevajag,» stāsta Anna.

Ar izpratni

Nav noslēpums, ka, ejot ar bērnu uz kafejnīcu, citi apmeklētāji uz ģimeni skatās kā uz citplanētiešiem. «Kafejnīcās redzams, ka, draudzenēm satiekoties, bērns sēž kaut kur pa vidu, labākajā gadījumā viņam iedos zīmuļus un lapiņu. Mums ir divas lielas istabas, kur ir daudz mantu, rotaļu, spēļu. Mammas var mierīgi sēdēt, pļāpāt un stundu bērnu vispār neredzēt. Ja bērns vēlas, viņš atnāk, padzeras, paēd un iet tālāk spēlēties. Bērni paši savā starpā runā, socializējas,» saka Inese. Anna piebilst, ka reizēm mammām ir ļoti svarīgi, ka viņas zina konkrēto iestādi, piemēram, ir skaidrs, kur nolikt mašīnu, ka būs vieta, kur pārģērbt un pabarot bērnu, neviens greizi neskatīsies, ja bērns raudās. «Te nevienam nav nepareizu reakciju,» viņa norāda. Runājot par to, kāpēc ir tāda situācija, ka bērnus kafejnīcās citi apmeklētāji nesagaida ar sajūsmu, Anna norāda, ka varot saprast cilvēkus, kuri atnākuši uz kafejnīcu ar draugiem atpūsties un nepriecājas par kliedzošu bērnu kompāniju. «Viņi grib iedzert šampanieti un klausīties mūziku. Varbūt viņi paši ir atstājuši mājās savus bērnus,» viņa spriež. Tāpat arī mammām nav ērti, ja jāpabaro mazulis ar krūti pārpildītā kafejnīcā. Viņa cenšas slēpties aiz lakata, bet rezultātā neērti ir visiem – gan mammai, kura baro, gan tiem, kuriem jāskatās. «Ja apkārt ir cilvēki ar līdzīgu pieredzi, nav problēmu, viņi tev pat palīdzēs. MamKafe visiem ir bērni un viņi saprot mammas. Mēs visas atceramies, kā tas ir,» saka Anna.

Sāka ar maizītēm

Kafejnīca atvērta pagājušā gada novembrī, sākumā tās piedāvājumā bija vien kafija un smalkmaizītes, kas pasūtītas citās konditorejās. Vēlāk iekārtota virtuve, piesaistīta konditore, tāpēc pieejamas arī kūkas – pēc pasūtījuma. MamKafe plāno paplašināt produkciju, piedāvāt arī gatavos ēdienus līdzņemšanai, kā arī tādus komplektus, kur viss sagatavots maltītei, liec tik’ katlā. «Lai var pasūtīt pa telefonu vai internetā, piemēram, ēdienu nedēļai. Un tad ir «brīva» galva, nevajag par to vairs domāt – te ir sastāvdaļas zupai, te salātiem, vajag tikai samaisīt vai multifunkcionālajā katlā izvārīt,» saka Inese. Viņa norāda, ka pēc bērniņa piedzimšanas bieži vien ģimenei pirmo pusgadu nākas ēst vienu un to pašu, jo māmiņai nav laika domāt ne par ko citu kā vien par jaundzimušo. Viņa pieturas pie trim, četriem vakariņu variantiem, dažreiz jūtas vainīga par to. Problēmas ar ēdiena sagādi rodas arī reizēs, kad mazulis saslimst. «Agrāk bieži vien palīdzēja vecmāmiņas, tagad viņas ir citādas – strādā, aizņemtas ar savu dzīvi,» saka Anna.

Atbalsts vecākiem

Anna teic, ka centrs ir izveidots, jo mammām un tētiem nepieciešams atbalsts. «Dažreiz mammām vajag palīdzību. Mamma paliek viena – kad piedzimst bērns, nereti draudzenes attālinās, ja viņa vairs nevar dzert šampanieti vai deviņos vakarā satikties. Sieviete paliek viena, viņai nav, ar ko parunāt par problēmām, kas viņu interesē. Pie mums ir arī bezmaksas grupas, kur nāk runāt par problēmām. Bieži ir situācija, kad sieviete domā, ka tikai viņai ir tādas problēmas, bet izrādās, ka ir daudzām. Un tās var rasties neatkarīgi no bērnu skaita. Tas, ka ir vairāki bērni, nenozīmē, ka nav problēmu. Starp bērnu piedzimšanu paiet laiks, daudz kas izkrīt no galvas, ir jāatjauno zināšanas,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules dzejas dienā, 21. martā, vairāk nekā 1000 kafejnīcās, viesnīcās un restorānos visā pasaulē par kafiju vai tēju var norēķināties ar dzejoli, informē akcijas organizatori.

Latvijā akcijā «Maksā ar dzejoli» piedalīsies vairākas kafejnīcas Rīgā, Liepājā un citur Latvijā.

Akcijā iespējams piedalīties, apmeklējot kādu no vietām un apmainot paša sacerētu, ar roku rakstītu dzejoli pret kafiju vai tēju.

Šogad, nofotografējot savu dzejoli un ievietojot foto «Instagramā» ar mirkļbirku #PayWithAPoem, iespējams laimēt ielūgumu uz dziedātāja Toma Odela koncertu Lielbritānijā un «Meet&Greet» ar mūziķi.

Akciju 2014. gadā aizsāka austriešu kafijas uzņēmums «Julius Meinl». «Ideja bija tāda, ka iedvesmai un dzejai ir jāuzvar komercija,» stāsta Julius Meinl oficiālā izplatītāja Latvijā, SIA Cafe Art direktore Darja Šahova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mazais bizness: vienīgais privātais bērnudārzs Vecrīgā izaudzis divtik liels

Anda Asere, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trešdaļa uzkrājumam bērnu nākotnei ik mēnesi atvēl līdz 25 eiro

Žanete Hāka, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam.

Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.

Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā lielākoties visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās bērnu audzina viens vecāks

Žanete Hāka, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni Latvijā ir visvairāk pakļauti nabadzībai, kuras cēlonis ir vecāku sociālekonomiskā situācija, un lielākoties visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks - 39% no visām trūcīgajām ģimenēm.

Turklāt vairumam trūcīgo ģimeņu nav atkarību problēmu un 72% ģimeņu vecāki izturas atbildīgi pret bērnu labklājību.

Tas secināts Labklājības ministrijas (LM) sākotnējā izvērtējumā «Trūcīgo mājsaimniecību ar bērniem raksturojums», ko veica SIA GfK Custom Research Baltic. Šis ir vēl viens no būtiskiem pētījumiem, ko ņems vērā, pilnveidojot sociālās palīdzības sistēmu, padarot to mērķētāku un uz pierādījumiem balstītu, lai mazinātu bērnu nabadzību.

Izvērtējuma rezultātā LM secinājusi, ka nabadzīgākās mājsaimniecības, kurām pērn piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, ir nedaudz lielākas nekā vidēji Latvijā. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībā dzīvo vismaz 3 cilvēki, no kuriem 1 vai 2 ir bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem (67% no visām mājsaimniecībām). Lielākajā daļā no šīm mājsaimniecībām bērniem ir tikai viens vecāks. Gandrīz puse jeb 42% no apzinātajām ģimenēm saņem uzturlīdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Meklēs iespējas, lai jaunie vecāki varētu strādāt, nezaudējot valsts pabalstus

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojusies ar labklājības ministru Jāni Reiru, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ.

Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums, kas īpaši bieži jūtams reģionos. Sarunā ar J.Reiru visi klātesošie vienojās, ka jaunie vecāki, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā ir potenciālais darbaspēks, ko iespējams izmantot, kā arī neradīs negatīvu fiskālu ietekmi uz budžetu, atļaujot legāli strādāt nepilnu laika slodzi, tieši pretēji – samazinās ēnu ekonomiku, un radīs papildus VSAOI iemaksas sociālajā budžetā.«Ir jāizveido tāda sistēma, kas visām pusēm būtu pieņemama. Sākotnēji eksperti strādās pie ceturtdaļslodzes risinājuma, saņemot pilnu valsts pabalstu, kā arī vērtēs riskus un iespējas to ieviest pusslodzes gadījumā,» sacīja labklājības ministrs J.Reirs, «pirms daudziem gadiem bija spēkā regulējums par pusslodzēm, bet tas tika grozīts, jo veidojās dažādas shēmas. Lai saprastu, kā tās nepieļaut un arī mazinātu darbaspēka trūkumu, nepieciešams atgriezties pie diskusijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veikts pētījums, lai noskaidrotu, kā vecāku klātbūtne sociālajos tīklos ietekmē viņu bērnus.

Konstatēts - katrs ceturtais ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā. Vienlaikus, gandrīz 80% priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.

Bērnu un viņu draugu ierakstu nepiemērota komentēšana, dalīšanās ar viltus ziņām, pārlieku bieža ierakstu veikšana jeb tā saucamā «spamošana» – tās ir dažas lietas, kā vecāki var, paši neapzinoties, likt bērnam justies neērti vai nostādīt viņu nepatīkamā situācijā draugu priekšā.

Pētījums atklāj, ka katrs piektais bērns pats ir bijis liecinieks situācijai, kurā sociālajos tīklos kādu viņam zināmu cilvēku vecāki vai vecvecāki nostādījuši neērtā situācijā. Katrs desmitais bērns atzīstas - tas noticis ar viņu pašu. Arī puse aptaujāto vecāku atklāj – viņi ir domājuši un nedaudz satraucas, ka ar savu uzvedību sociālajos tīklos bērniem varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Košais MyKi Touch dod bērniem iespēju piezvanīt no viedpulksteņa, bet vecākiem – vienmēr zināt, kur atrodas atvase

Mācību gada sākums daudzās ģimenēs aktualizējis jautājumu, kā efektīvāk un drošāk sazināties ar bērniem, kuri tikko sākuši skolas gaitas vai vēl apmeklē bērnudārzu. Šajā vecumā rotaļīgums bieži vien ņem virsroku pār atbildības apziņu, tādēļ vecāku sarūpētais mobilais tālrunis mēdz nokrist zemē un saplīst vai vienkārši pazust kaut kur rotaļu laukumā. Risinājums varētu būt tā dēvētie drošības pulksteņi – ap roku apliekams viedpulkstenis, kurā var ievietot SIM karti. Viens tāds – MyKi Touch – nonāca arī DB rīcībā un trīs nedēļas pavadīja sešgadnieku visās ikdienas gaitās.

Dizains

Jāsaka, ka MyKi Touch ir liels pulkstenis. Uz sešgadnieka plaukstas locītavas tas pat izskatās milzīgs, jo katrā pusē sniedzas pāri rokai vismaz centimetru. Līdz ar to virsjakas uzvilkšana ir īstas mocības. Pulkstenis ķeras aiz piedurknes, iestrēgst, un gumijotā siksniņa negrib slīdēt pa audumu. Arī velkot nost jaku, siksniņa bieži vien neizturēja bērna nepacietīgo ģērbšanās manieri un atsprāga vaļā. Pie tā lielā mērā vainojama MyKi Touch uzbūve. Plastmasas korpuss ar skārienjutīgo ekrānu ir ievietots gumijas siksniņā, kas «piepūš» ierīci visos četros virzienos. Tas ir 3x4 centimetrus liels un pusotru centimetru biezs, taču nav pat mitruma drošs, kas nav laba ziņa dauzonīgu bērnu vecākiem. Zem gumijas ir paslēpta SIM kartes un micro USB pieslēgvieta uzlādei, tādēļ ierīci bieži nākas «izģērbt». Labās malas apakšā atrodas vienīgā fiziskā poga, kas vienlaikus veic atgriešanās un SOS taustiņa funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izlaidums asociējas ne tikai ar kāda svarīga dzīves posma beigām, skaistajiem ziediem absolventa rokās, bet arī izmaksām, kas mēdz sasniegt vairākus simtus eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Absolvējot kādu mācību iestādi, jārēķinās, ka naudas maks būs jāatver gana plaši. Izmaksu pozīciju ir daudz – ziedi, dāvanas, cienasts, fotogrāfa pakalpojumi, apģērbs, apavi u.c. DB veica vairāk nekā 20 cilvēku aptauju, lai noskaidrotu vidējo summu, kas jāatvēl izlaidumam. Aptaujāti tika gan bērnudārznieku, pamatskolas un vidusskolas beidzēju vecāki, gan augstskolu beidzēji. Lielākā daļa atzina, ka izlaidums nebūt nav lēts prieks. No kopējām izmaksām, kurās ietilpst ziedi un dāvanas skolotājiem, nevar izvairīties, bet ietaupīt var uz apģērba rēķina. Vairāki vecāki atzina, ka bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur izrādīt savu statusu un sapucēt atvasi pēc iespējas košāk, greznāk un šikāk, tādēļ var iztikt ar svinīgajām drēbēm, kas jau ir krājumos, vai arī tās iegādāties par sapratīgu cenu. Prasīgāki pēc smalkākām drānām ir pamatskolas un vidusskolas beidzēji, kuru vecākiem par atvašu pucēšanu nākas tērēt vairāk, bet augstskolas absolventi DB atzina, ka apģērbam nepievērš tik lielu nozīmi, kā to darīja, beidzot vidusskolu, jo sapratuši, ka šādām ārišķībām naudu var nešķiest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Vakaros kļūst par spāņiem

Anda Asere, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki meklē līdzsvaru starp bērna vēlmēm un pašu iespējām

Viena bērna sagatavošana skolai izmaksā vidēji 200 līdz 250 eiro, lēš vecāki. Tomēr daudz kas atkarīgs no tā, kurā klasē jaunajam cilvēkam būs jāmācās. Pirmklasniekam izmaksas būs lielākas, citu klašu skolēniem var izmantot šo to, kas palicis pāri no iepriekšējiem gadiem. Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) jau saņemta pirmā sūdzība pirms jaunā mācību gada saistībā ar skolas pieprasīto individuālo mācību līdzekļu sarakstu.

Satversme nosaka, ka Latvijā valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Maksu par tās ieguvi, skolas darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, atgādina Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Tas nozīmē, ka grāmatas un darba burtnīcas vecākiem pašiem nav jāpērk. Valsts finansējums katru gadu tiek pārskaitīts pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam to administratīvajās teritorijās esošajās vispārējās izglītības iestādēs. Šo jautājumu 2013. un 2014. gadā aktualizēja Tiesībsarga birojs un IKVD, veicot plašu skaidrojošo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas dome auklītēm maksās 116 eiro mēnesī

Lelde Petrāne, 12.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūnija, kad valsts pārtrauks finansēt auklīšu pakalpojumus, šo programmu Rīgā turpmāk nodrošinās pašvaldība, maksājot auklītēm 116,07 eiro mēnesī par viena bērna uzraudzīšanu. To paredz ceturtdien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstītais saistošo noteikumu projekts Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu privātam bērnu uzraudzības pakalpojumam.

Līdzfinansējuma summa aprēķināta, ņemot par pamatu Vides un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināto metodiku, pēc kuras aprēķina pašvaldības līdzfinansējumu privātiem bērnudārziem.

Pašlaik šie apmaksātie pakalpojumi Rīgā tiek nodrošināti vairāk nekā 900 bērniem pie vairāk nekā 500 auklītēm.

Lai saņemtu šo līdzfinansējumu, auklītēm būs jānoslēdz līgums ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldi. Saraksts, ar kurām auklītēm Izglītības pārvalde būs noslēgusi līgumu, tiks publicēts tīmekļa vietnē www.e-skola.lv sadaļā Iestāžu katalogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Rosina kvalitatīvu kopā būšanu

Anda Asere, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu izglītība lielā mērā ir pašu vecāku atbildība, tāpēc domāšanas attīstības uzdevumu e-veikala dzene.com īpašniece Ilze Dzene piedāvā krājumus pirmsskolas vecuma bērnu prasmju apguvei.

«Pirms gada augustā Facebook publicēju pirmo domāšanas attīstīšanas uzdevumu krājumu bērniem no četriem līdz astoņiem gadiem, un trijās dienās man bija 5000 sekotāju,» stāsta Ilze. Šobrīd viņas Facebook lapai Domāšanas attīstīšanas uzdevumi ir 14 tūkstoši sekotāju. 30% ir no ārzemēm – Norvēģijas, Vācijas, Turcijas u.c. «Priecājos, ka varu palīdzēt arī mammām ārzemēs, piedāvājot materiālus latviešu valodā,» saka Ilze. Ja viņai izdosies atrast sadarbības partneri, ir domāts par iespēju attīstīt šo biznesu arī citās valstīs.

Ilze ir absolvējusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, bet savu pirmo uzdevumu krājumu izveidoja 15 gadu vecumā. «Tolaik ar to ieguvu pirmo vietu Latvijā. Pagāja 20 gadi, atsāku gatavot šādus uzdevumus saviem bērniem un aizdomājos, ka tie varētu būt noderīgi arī citiem vecākiem,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākta sabiedriskā apspriešana veloceliņa Vecāķi - Lilaste ietekmes novērtējumam uz vidi

Dienas Bizness, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izstrādāts veloceliņa Vecāķi - Lilaste ietekmes uz Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) dabas parks Piejūra novērtējums, un tiek uzsākta tā sabiedriskā apspriešana, informē Carnikavas novada domē.

Projektējamais veloceliņš Vecāķi - Kalngale - Garciems - Garupe - Carnikava - Gauja - Lilaste aptuveni 20 km kopgarumā gandrīz visā garumā atrodas Carnikavas novadā un nedaudz skar Rīgas teritoriju Vecāķos. Tas ir plānots kā labiekārtots veloceliņš ar cieto segumu 2,5 - 3 m platumā, apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 2.maijā plkst. 18 Carnikavas tautas namā Ozolaine (Jūras ielā 1A).

Darbības ierosinātājs ir Carnikavas novada dome, un minēto ietekmes uz Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) dabas parks Piejūra novērtējumu izstrādājis SIA Latekoil.

Minētais veloceļš Vecāķi - Lilaste iecerēts kā viens no velotūrisma maršruta Eiro Velo 13 - Dzelzs priekškara posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to sēklas, bet no bioloģiskās dravas statusa nācies atteikties kaimiņu laukā iesēta rapša dēļ.

«Ir cilvēki, kuri meklē bioloģisko produkciju, un ir tādi, kam ir pilnīgi vienalga, ko ēst. Tāpēc es vairs nebraucu uz Valmieras tirgu, tur ir vieta konvencionālajiem zemniekiem un monopreces audzētājiem, bet mēs ejam dažādības ceļu,» stāta Mežviju saimniece Santa Rumba. Savulaik Mežvijās saimniekoja Didža vecāki, bet arī Santas vecāki ir saistīti ar lauksaimniecību. Saimniecības īpašumā ir 30 hektāri zemes, bet kopā ar nomas zemēm – aptuveni 40. Iepriekš Santa strādāja bērnunamā, bet darbs beidzās un bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. «Zeme bija, vajadzēja likt lietā,» saka Santa. Tā aizsākās gan dārzeņu audzēšanas, gan tirgus pieredze – vispirms ar dārzeņiem, līdz palēnām Rumbas nonāca līdz idejai par dārzeņu pārstrādi. Mežvijas 2006. gadā ieguva bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Gan dravā, gan dārzos un laukos gan paši, gan vecāki vienmēr saimniekojuši faktiski bez pesticīdiem un minerālmēsliem, atzīst lauksaimnieku pāris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie iedzīvotāji un arī tūristi aizvien biežāk izvēlas apmeklēt Rīgai tik tuvo Vecāķu pludmali un līdz ar to arī Vecāķu centrālo – Pludmales – ielu, tomēr uzņēmēji norāda uz neattīstīto infrastruktūru, kas liedz piesaistīt vēl vairāk atpūtnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar vilcienu Rīga–Carnikava–Saulkrasti–Skulte brauciens no Rīgas stacijas līdz pieturai Vecāķi ilgst 15 minūtes, bet brauciens ar automašīnu no pilsētas centra aizņem aptuveni pusstundu. Saulainās vasaras dienās no vilciena Vecāķu stacijā izbirst vesels bars atpūtnieku, kas, apbruņojušies ar somām, saulessargiem, piepūšamajiem riņķiem un citām nepieciešamajām lietām, bērnu priecīgo smieklu pavadīti, dodas pa Pludmales ielu, lai nokļūtu līdz platākajai pludmalei Baltijā. Pludmales iela stiepjas no pašas dzelzceļa stacijas līdz jūrai, un tās abās pusēs izvietojušās kafejnīcas un restorāniņi, kur izsalkumu un slāpes veldzē gan atpūtnieki, gan vietējie iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Galvaspilsētas iedzīvotājiem jāgaida milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes

LETA, 12.12.2013

Galvaspilsētas iedzīvotāji stāv rindā pie "Rīgas satiksme" Klientu apkalpošanas centra Gaiziņa ielā, lai saņemtu "Rīdzinieka kartes", kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu Rīdzinieka kartes, kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis, Rīgas satiksmei ir astoņi klientu apkalpošanas centri, kuros šīs kartes var saņemt.

Klientu apkalpošanas centru laiks pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām no plkst.9 līdz plkst.21. No novembra papildu astoņi klientu apkalpošanas centri atklāti sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku. Arī šie centri decembrī strādā no plkst.9 līdz 21.

Savukārt pašvaldības rajonu izpilddirekcijās atvērti vēl trīs klientu apkalpošanas centri.

Minētie apkalpošanas centri nestrādās tikai Ziemassvētkos un gadu mijā - 24.decembrī un 25.decembrī, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī iznāks latviešu radīta viedtālruņa spēle bērniem Professor Oliver, kas izveidota, lai, izklaidējot bērnu tam tīkamajā viedtālruni, vienlaikus mācītu izrunu un valodas, informē lietotnes izveidotāji.

Profesors Olivers radīts ar mērķi mazajiem spēlētājiem apgūt jaunas valodas un papildināt vārdu krājumu. Apvienojot patīkamo un lietderīgo, spēlētājam dodoties ekspedīcijā ar suni Oliveru pa mājokļa telpām - virtuvi, dzīvojamo istabu, bērnistabu, vai pastaigā, dabā, jāmeklē spēlē norādītie priekšmeti. Ar kameras palīdzību lietotnes tehnoloģija tos atpazīs, novērtēs paveikto un motivēs meklēt nākamo priekšmetu.

Aplikācijas idejas autors ir Artūrs Pumpurs, kurš iepriekš Latvijā radījis mājas un automašīnu viedpalīgu Ernest, kas guvis atpazīstamību arī pāri robežām. Viņš norāda, ka ideja Professor Oliver lietotnei radusies, audzinot paša dēlu: «Vecāki ir dažādi, un noteikti ir daļa, kas uzskata, ka bērniem telefoni nav jādod. Es tam piekrītu un neuzskatu, ka viedierīces var aizstāt grāmatas un laiku, ko vecāki pavada ar bērniem. Tomēr daudzi piekritīs, ka mēs vecāki tāpat ik pa brīdim bērnam šo ierīci iedodam. Un kāpēc gan nedot bērnam to, kas būs gan aizraujošs, gan izglītojošs, nevis bezjēdzīga podziņu spaidīšana?».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma par privāto bērnudārzu Elīnai Pļavniecei-Kuļšai bija jau sen, un beidzot tā ir īstenota , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde Dudiņdārzs darbojas kopš pagājušā gada novembra. Pagājis visai ilgs laiks līdz bērnudārza atvēršanai – visi remontdarbi, nepieciešamo atļauju iegūšana, dokumentu sakārtošana un kredīta iegūšana kopumā prasīja aptuveni gadu, stāsta Dudiņdārza (SIA Dudi) īpašniece Elīna Pļavniece-Kuļša. Grūtākais posms bija tieši laiks pirms bērnudārza atvēršanas, kamēr vajadzēja sakārtot visus dokumentus. Ar tik ilgu laiku viņa nebija rēķinājusies. «Mācos no kļūdām un pieredzes, šī ir laba dzīves skola,» viņa saka.

Arī pavisam mazi

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināta fotogalerija - Bērnu vasaras nometnes: kvalitatīvam piedāvājumam vietas vēl pietiek

Linda Zalāne, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki, izvēloties vasaras nometnes bērniem, aizvien rūpīgāk vērtē to satura kvalitāti, lai tās mazos piedzīvojumu meklētājus izglītotu, izklaidētu, rosinātu uz radošām izpausmēm un sportiskām aktivitātēm, teic DB aptaujātie nometņu organizatori.

Bērnu nometņu rīkotāju vidū konkurence ir ļoti liela, bet kvalitatīvam piedāvājumam vietas vēl pietiek, secina aptaujātie nometņu rīkotāji. Nometnes Zemūdens valstība organizētāja Zanda Lamba teic, ka kopumā ir pietiekami daudz tirgus dalībnieku. Katrā pilsētā un novadā ir vismaz viens vai vairāki nometņu organizētāji. Ir pieejamas gan slēgta tipa nometnes, kuras ir paredzētas konkrētas jomas bērniem (sporta nometnes, konkrēta pulciņa bērniem, mākslas nometnes mākslas skolas bērniem u.tml.), gan atvērta tipa, kuras var apmeklēt jebkurš bērns no visas Latvijas. Iespējams, ka brīva niša ir veidot kādas specializētas, nestandarta nometnes, piemēram, mātēm un meitām vai tēviem un dēliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru