Mazais bizness

Mana pieredze: Dizains sadraudzējies ar dārza tehniku

Linda Zalāne, 11.04.2018

Veikala Daba un radošās darbnīcas Daba vadītāja Dace Stūre (no labās) un viņas kolēģe Agnese Lībere

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Ar asumiņu

D. Stūre teic, ka pirms desmit gadiem Latvijā ražoto preču veikali nebija pārāk izplatīti, kā tas ir patlaban, un šāda tipa bodīte šķita samērā ekskluzīva. Pirmos produktu ražotājus viņa atrada, apceļojot vairāk nekā 30 saimniecības Latgales pusē. Gadu gaitā sākotnējam produktu klāstam pievienojās vēl daudzi pārējo Latvijas reģionu amatnieku darinājumi. Vēlāk veikala plaukti tika papildināti ar ekoloģiskiem produktiem, jo pēc tiem bija pieprasījums. Tie gan nav tikai Latvijā ražotie produkti. Domas iedīglis par pašu radītu dizaina priekšmetu veidošanu parādījās pirms aptuveni četriem gadiem, bet iecere reālistiskākas aprises guvusi vien pirms diviem gadiem. Pirmais zīmols, kas ieraudzīja dienas gaismu, bija Dadzis, kam drīz vien pievienojās arī Daba. Abiem zīmoliem ir atšķirīgs raksturs un rokraksts. Dadzis ir melnbalts, bet Daba – krāsains, gluži tāpat kā vide mums apkārt. «Mums ir daudz produktu kategoriju, uz kurām liekam katram zīmolam raksturīgos zīmējumus, – trauki, koka dizaina lietas, tekstils, rotas, pārtika, papīrlietas u.c. Mēs izstrādājam ideju, uzzīmējam zīmējumu vai izvēlamies bildes, sagatavojam maketu, uzrakstām tekstus un pēc tam dodam sadarbības partneriem izpildīt darbu. Iespējams, nākotnē mums izdosies izveidot pašiem savu ražotni, bet līdz tam ir jāsaprot, kuru no produktiem vēlamies ražot, jo tik plašu sortimentu, kāds tas ir patlaban, ražot pašiem nav ekonomiski izdevīgi,» atklāj D. Stūre.

Visu rakstu Bez uzsistiem puniem neiztikt lasiet 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Mana pieredze: Nepilna minūte, un biļete kabatā

Mana pieredze: Fotogrāfa prestižs šobrīd ir ļoti zems

Mana pieredze: Pārdod laiku

Mana pieredze: Lauž stereotipu par lietoto preču veikaliem

Mana pieredze: Lielpilsētas vietā izvēlas būt tuvāk dabai

Mana pieredze: Ar mīlestību pret šūšanu

Mana pieredze: Dzīparo uz senatnīgām stellēm

Mana pieredze: Caur Skype konsultē klientus jebkur pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jelgavas nekustamā īpašuma tirgus - «ejošākie» ir mazie īpašumi

Laura Mazbērziņa, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Miljoni šokolādes fabrikā

Sandra Dieziņa, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā šodien atklāj 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku; ražos šokolādi ar zemu kaloriju daudzumu

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Viņas līdzšinējā pieredze saistīta ar darbu mārketinga jomā vairākās starptautiskās kompānijās, tostarp Heineken, Natur Produkt. 2014. gadā noīrējuši telpas biznesa centrā, kur sākuši recepšu izstrādi un tā gada nogalē nonākuši līdz Red šokolādes receptei. Galvenais mērķis bija panākt zemāku kaloritāti. Vienlaikus sākuši meklēt investorus, kas palīdzētu realizēt šo ideju. Lai sāktu šokolādes ražošanu, sākotnēji iegādājušies miniatūras šokolādes ražošanas iekārtas no Šveices kompānijas Buhler, bet 2016. gada sākumā pieņemts lēmums par uzņēmuma dibināšanu, iekārtu pirkšanu un šokolādes rūpnīcas izveidi Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ceļu un ielu būvdarbu veikšanai saņēmusi jaunu veltni Hamm GRW 280i, kurš aprīkots ar Jelgavā, SIA AKG Thermotechnik Lettland ražotu siltummaiņu moduli jeb tā dēvēto radiatoru, kurš tādā ceļā nonācis no viena Jelgavas uzņēmuma pie otra, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

«Igate» jau iepriekš iegādājusies tehniku, ko ražojis Vācijas koncerns «Wirtgen Group» vai tā meitasuzņēmums «Hamm AG». Gumijas riteņu veltnis «Hamm GRW 280i» grunts un asfalta sablīvēšanai ir aprīkots nevis ar metāla cilindriem, bet gan ar gumijas riteņiem, tāpat ar modernu, elektronisku vadīšanas aprīkojumu.

Tāpat piegādes gaitā noskaidrots, ka uzņēmums «Hamm AG» ir klients SIA «AKG Thermotechnik Lettland», kas ražo detaļas «Hamm» tehnikai, un tādā veidā ar Jelgavā ražotu siltummaiņu moduli Vācijā tika aprīkots veltnis, kurš tika nogādāts Jelgavā.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu Jelgavā ražotais siltummaiņu modulis iebūvēts mūsu klienta «Hamm» modernākajā un jaudīgākajā asfalta blietētājā atgriezies mājās Jelgavā un mēs ceram, ka tas gludinās Latvijas ceļus daudzu kilometru un gadu garumā. Vācijas ceļu būves tehnikas ražošanas uzņēmums «Hamm» ir viens no mūsu Jelgavas ražotnes lielākajiem ilggadējiem klientiem un mēs pateicamies «Igate» par atsaucību demonstrēt mūsu uzņēmuma darbiniekiem savu augsto tehnoloģiju jaunieguvumu, kas tikai pirms dažām dienām Jelgavā ieradies no «Hamm» rūpnīcas Vācijā,» atzina ražotnes direktors, SIA «AKG Thermotechnik Lettland» valdes loceklis Dr. Gerhards Ritcmans (DrGerhard Ritzmann).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par veikala Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Chocolette Confectionary apgrozījums sasniedzis 1,95 miljonus eiro

Db.lv, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā SIA Chocolette Confectionary apgrozījums sasniedzis 1,95 miljonus eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats Lursoft.

Savukārt kompānijas zaudējumi sasniedza 50,9 tūkstošus eiro.

Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 3 miljoni eiro, bet darbības veids - kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana. Pērn uzņēmumā strādāja 36 darbinieki.

Vienīgā kompānijas valdes locekle ir Natalija Morozova.

DB rakstīja, ka pērnā gada rudenī uzņēmums atvēra 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku.

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uz rotācijas apļa izbūves laiku pie Jelgavas slēgts reģionālā ceļa posms

Laura Mazbērziņa, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz rotācijas apļa izbūves laiku līdz septembrim Tušķos, pie Jelgavas, ir slēgts satiksmei 200 metrus garš autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) posms. Apbraukšana tiek nodrošināta pa reģionālu autoceļu Jelgava – Dobele – Annenieki (P97) un vietējo ceļu Tušķi – Kalnciems (V1065). Satiksme uz autoceļa P97 apbraucamajā posmā tiek regulēta ar luksoforu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Rotācija apļa izbūve notiek valsts reģionālā autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) posma no Jelgavas līdz tiltam pāri Aucei pārbūves ietvaros vietā, kur Dobeles šoseja pie Jelgavas aiz tilta pār Svēti sazarojas par autoceļu Jelgava – Dobele – Annenieki (P97) un Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98).

Pārējā būvobjektā saglabājas līdzšinējie satiksmes ierobežojumi.

Pārbūvi posmā no Jelgavas līdz tiltam pār Auci uz P98 veic SIA Igate, tās līgumcena ir 4,8 miljoni eiro (ar PVN), ko līdzfinansē ERAF.

Būvdarbi sākās aprīļa vidū un tiks pabeigti šogad. To ietvaros tiks izbūvēts jau minētais rotācijas aplis pie Jelgavas un pārbūvēts tilts pār Auci. Ceļam tiks ieklāts jauns pamats un trīs asfalta kārtas, atjaunots ceļa apgaismojums pie Jelgavas, ūdens novades sistēma un sabiedriskā transporta pieturvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro

LETA, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi "SP Austrumi" un "SP Rietumi" divos saules enerģijas parkos plāno investēt kopumā apmēram 140 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja abu uzņēmumu īpašniece Anastasija Udalova.

Tostarp "SP Austrumi" saules parkā Jelgavā plānots investēt 60 miljonus eiro, bet "SP Rietumi" saules parkā Vidzemē - līdz 80 miljoniem eiro.

Jautāta, ka radās doma veidot divus saules parkus, Udalova sacīja, ka, saņemot rēķinus par gāzi un elektrību "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā" un kosmētikas ražotājā "H.A. Brieger", radās interese par to, kā pašiem ģenerēt elektrību.

Pašlaik projektam Jelgavas lidlauka teritorijā saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja un noslēguma stadijā ir tehnisko noteikumu saņemšana no "Augstsprieguma tīkla". Tikko būs apstiprināti tehniskie noteikumi, "SP Austrumi" pasūtīs saules paneļus un sāksies investīcijas, skaidroja Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs centros šodien vakcinēties varēs ikviens; Rīgā rindā jau vismaz 600 cilvēki

LETA, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks atkal izsaka noraidījumu tiesas sastāvam

LETA, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», pārstāvis Administratīvās rajona tiesā atkārtoti izteicis noraidījumu visam tiesas sastāvam, motivējot to ar objektivitātes principu neievērošanu tiesas izmeklēšanā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā šodien plkst.10 bija paredzēts turpināt skatīt lietu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Tomēr pirms lietas skatīšanas pēc būtības tika izteiks noraidījums tiesas sastāvam. Patlaban izsludināts pārtraukum līdz plkst.11.30, lai pieņemtu lēmumu par izteikto noraidījumu.

«Biju iesniedzis 23 jautājums Latvijas Arhitektu savienības ekspertam, taču tiesa uzdeva tikai piecus no tiem. Tāpat nav pieprasīts skaidrojums, kas ir »reprezentatīva celtne«, jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Tādējādi rodas aizdomas, ka tiesa objektīvi neveic izmeklēšanas darbības, turklāt rīkojas ļoti pasīvi, nepieprasot visus nepieciešamos dokumentus,» tiesas sēdē norādīja «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā un Jūrmalā piektdien ap plkst.13 slēgtas rindas uz masu vakcinēšanas centriem, aģentūra LETA uzzināja Vakcinācijas projekta birojā.

Birojs aicina cilvēkus vairs neierasties uz šiem centriem.

Sestdien, 17.aprīlī centri atsāks darbu plkst.9.

Jau ziņots, ka šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - ir iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes staciju tīkls "Virši" turpina ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu, iegādājoties divas jaunas degvielas uzpildes stacijas Jelgavā un Jelgavas novadā, Nākotnē.

Staciju iegāde tiks pabeigta, pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas.

Jauno staciju iegāde ir daļa no "Virši" turpmāko gadu izaugsmes stratēģijas, kas paredz tālāku ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu un investīcijas infrastruktūrā, atverot jaunas un modernizējot esošās degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes stacijas gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Virši-A startē biržā un elektroenerģijas tirgū 

Degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", akcijas plānots iekļaut...

Pilna servisa stacija "Jelgava" iegādāta no "Virši" franšīzes ņēmēja, uzņēmuma SIA "Bairo", kas pārtrauc savu saimniecisko darbību degvielas mazumtirdzniecības jomā. Tā tika atklāta 2019.gada nogalē un atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, kam raksturīga intensīva satiksmes plūsma. Kā ikviena stacija "Virši" tīklā, arī stacija "Jelgava" jau pašlaik tiek attīstīta kopā ar pārējām tīklā esošajām stacijām un būtiskas izmaiņas vai investīcijas tās darbībā un infrastruktūrā nav nepieciešamas.

Savukārt, jauniegādātā stacija "Nākotne" atrodas Jelgavas novada Glūdas pagasta centrā "Nākotne" uz autoceļa Jelgava-Dobele un ir 65. stacija "Virši" enerģijas uzpildes staciju tīklā.

Staciju iegāde ļaus stiprināt "Virši" konkurētspēju degvielas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 130 tūkstošus īpašuma iegādē, Jelgavā atvērts sestais veikalu tīkla «top!» veikals. Tā tirdzniecības zāles platība ir 284 kvadrātmetri, un plānotas 12 darba vietas, informē «top!» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte.

AS «LPB» tirdzniecības direktore Vineta Priedniece norāda, ka uzņēmums attiecīgo tirdzniecības vietu iegādājas izsolē, pirms veikala atklāšanas veikts kosmētiskais remonts, bet tuvākajā nākotnē noteikti plānoti lielāki rekonstrukcijas darbi, pielāgojot veikalu gan pircējiem, gan darbiniekiem.

AS «LPB» ir viens no veiklu tīkla «top!» 20 partneriem, no kuriem Jelgavā darbojas AS «LPB» un SIA «Mārksmens», kopumā nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietu. Jaunatvērtais veikals atrodas Kristapa Helmaņa ielā 1, un ir jau sestais veikals Jelgavā ar «top!» zīmolu.

I. Priedīte stāsta, ka šogad veikalu tīklā «top!» ir atvērti 39 veikali visā Latvijā, kas kopskaitā nu jau ir 267.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Jelgavas restorāna La tour de Marie īpašnieks pārcēlies uz dzīvi Latvijā

Laura Mazbērziņa, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruno Šaperons (Bruno Chaperon) par godu savai sievai Marijai Jelgavas sirdī, Sv. Trīsvienības baznīcas zvanu torņa telpās izveidojis restorānu «La tour de Marie». Kā jau tas dzīvē notiek, nu katrs devies uz savu pusi, bet francūzis turpina jelgavniekus un pilsētas viesus priecēt ar Francijas ēdieniem.

Restorāns «La Tour de Marie» atrodas 16. gadsimtā celtās Sv. Trīsvienības baznīcas torņa astotajā stāvā un ir augstākais restorāns Jelgavā. Atverot restorānu, svarīgi bija saglabāt vēsturiski autentiskos mūrus un detaļas, kas ir īpaši akcenti vietas interjerā. Trīs no četrām torņa pulksteņu ciparnīcām atrodas tieši restorāna telpās, rādot laiku, pēc kura tiek zvanīti torņa zvani.

B. Šaperons Latvijā pirmo reizi ieradās 2007. gadā, kad norisinājās festivāls «Francijas pavasaris». Festivāla atklāšanā toreiz piedalījās plaša Francijas delegācija no Ruelmalmezonas (Rueil-Malmaison), viesojoties gan amatpersonām, gan uzņēmējiem. «Francijas pavasarī» B. Šaperons iepazinās ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu, kurš piedāvāja vadīt stundas Jelgavas Amatu vidusskolā, daloties ar savu pieredzi restorānu un konditorejas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā publiskajai apspriešanai nodod detālplānojuma projektu 10 savrupmāju apbūvei Ozolu ceļā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Publiskajai apspriešanai nodots detālplānojuma nekustamajam īpašumam Ozolu ceļā 7 projekts. Detālplānojuma risinājumi paredz 10 zemes vienību savrupmāju apbūvei un jauna piebraucamā ceļa izveidi. Piekļūšana detālplānojuma teritorijai ir plānota no Ozolu ceļa.

Detālplānojuma teritorija pieder fiziskai personai. Detālplānojuma projektu izstrādājusi SIA "Arhitektūra un vide".

Detālplānojuma projekta publiskā apspriešana norisināsies līdz 2024.gada 3.janvārim neklātienes formā.

Publiskās apspriešanas sanāksme videokonferences režīmā platformā "Zoom" norisināsies pirmdien, 18.decembrī, plkst.17. Lai pieteiktu dalību publiskās apspriešanas sanāksmei neklātienes formā, aicinām nosūtīt savu kontaktinformāciju uz e-pastu "[email protected]". Uz norādīto kontaktinformāciju tiks nosūtīta piekļuves saite sanāksmei, skaidro pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - SIA Nature Foods jaunas ražotnes izveidē investēs 34 miljonus eiro

Žanete Hāka, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Nature Foods izsludinājis konkursu jaunas zirņu proteīna pārstrādes fabrikas projektēšanai un būvniecībai Jelgavā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro, un ražotni plānots būvēt Jelgavā, Prohorova ielā 13.

Plānots, ka ražotne tiks uzbūvēta līdz 2021.gada 31.decembrim. Iepirkums tiek īstenots ar CFLA atbalstu «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai».

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 31.maijam.

«Uzņēmuma Nature Foods dibinātājs, galvenais akcionārs un valdes loceklis ir Prof. Markus Masin no Vācijas. Uzņēmums strādā pie inovatīvu un veselīgu pārtikas produktu radīšanas. Kā pirmais ir radīts dzēriens HAPPEA, kura galvenā izejviela ir zirņu proteīns, kam pievienoti vairāki veselībai nozīmīgas uzturvielas, tai skaitā vitamīni B12 un D3. Dzēriens paredzēts vispirms jau vegāniem, kā arī lietotājiem ar laktozes nepanesamību. Šā dzēriena ražošana tiks uzsākta jau šā gada vasarā, sākotnēji ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Zviedrijā. Tas būs pieejams trijās garšas versijās: Original, Vanilla un Chocolate, un tiks piedāvāts vispirms Vācijas tirgū, vēlāk pakāpeniski aptverot pārējās ES valstis, kā arī nozīmīgākajos tirgus citur pasaulē. Tirgus tendences Eiropā rāda, ka kopumā piena produktu patēriņš nedaudz samazinās, kamēr augu izcelsmes piena aizvietotāju dzērienu pārdošanas apjomi ievērojami palielinās, piemēram Vācijā par 18% gadā. Līdz šim populārākais produkts starp augu izcelsmes dzērieniem ir sojas «piens", taču pieprasījums pēc tā krītas par gandrīz 10% gadā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika notikumi un situācija ēdināšanas nozarē kopumā liek apsvērt un, iespējams, mainīt savas nākotnes ieceres restorānu biznesā iesaistītajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu.

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa uzvarētāji vēl četrās lotēs

Db.lv, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru