Jaunākais izdevums

Cilvēki novērtē dabīgas lietas, arī lins un tā izstrādājumi kļūst populārāki, novērojusi Linu māja līdzīpašniece Elita Jaudzema, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Linu māja ir neliels uzņēmums Lielvārdē, kas savu darbošanos dēvē par radošo darbnīcu. Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir linu produkcijas ražošana un sava stenda tipa veikaliņa apgāde t/c Spice Home. Pārsvarā tur nonāk galdauti. Linu māja izgatavo arī pirtslietas – masāžas cimdus, cepures, svārkus, kas ir gana iecienītas preces. Vasarā savukārt Linu māja vairāk uzmanību pievērš apģērbiem, bet ziemā atrod laiku tērpu šūšanai kādam deju kolektīvam. «Sākām savu darbību pirms septiņiem gadiem. Šuvām gultas veļu, bet secinājām, ka tas ir neizdevīgi. Pamazām pievērsāmies galdautiem un mājlietām. Sākām mazā darbnīcā, ko mans vīrs uzbūvēja mājas pagalmā. Tur bija kādi 40 m2, nostrādājām tur piecus gadus, līdz nonācām pie secinājuma, ka jādomā plašāk,» stāsta Elita Jaudzema, SIA Linu māja līdzīpašniece. Uzņēmums īstenoja paplašināšanās projektu PPP biedrības Zied zeme attīstības stratēģijas 2009 līdz 2013 un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma «Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā» ietvaros. Tādējādi rasta iespēja iekārtot darbnīcu, nomāt telpas, tagad uzņēmums piedāvā pašūt arī aizkarus pēc pasūtījuma.

Topā galdauti

Elita novērojusi, ka pieprasījumam pēc galdautiem ir tendence palielināties. Plastmasas paliktnīšus, kas vienubrīd bija visai izplatīti, pamazām aizstāj īsti galdauti. «Mēs sākām tajā brīdī, kad visi runāja, ka ir krīze, bet vēl nebija. Aizbraucām uz pirmo gadatirgu un naktī braucām vēl šūt galdautus, jo bija neērti, ka no rīta būs pustukša lete. Vēlāk tiešām sekoja krīze, un bija redzams, ka cilvēkiem svarīgāk ir paēst, nevis iepirkties. Taču tagad ir arvien vairāk pircēju, cilvēki novērtē mūsu produkciju. Tagad arī modē ir viss dabīgais un senatnīgais. Esam pa vidu – mūsu galdauti ar mežģīnēm ir gan senatnīgi, gan stilīgi,» viņa stāsta.

Visu rakstu Lielvārdē šuj Rīgas kundēm lasiet 18. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, 21.augustā ir atcelti, liecina Firmas.lv informācija.

Līnis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka šie nodrošinājumi tikuši piemēroti tādēļ, ka Valsts valodas centrs (VVC) uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā un nav saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un ss.lv strīdu par informācijas sniegšanu un sacīja, ka VVC piemērotā soda nauda ir samaksāta. «Līdz ar to šie nodrošinājumi tiks atcelti,» sacīja Līnis.

Kā ziņots, pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir Līnis, 15.augustā tika piemēroti nodrošinājumi.

Kā liecina Firmas.lv informācija, kā nodrošinājums tika piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu darba selekcionējuši un reģistrējuši SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs un Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki

Šī ir pirmā Latvijā selekcionētā linu šķirne pēc 84 gadu ilga pārtraukuma.

Pēc pārbaudes 2017. un 2018. gadā Polijā Latvijas šķiedras linu līnijai I18-1 piešķirts šķirnes statuss ar nosaukumu Vilani. Tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu atbilstoši Eiropas Savienības Kopienas augu šķirņu biroja (CPVO) prasībām, ko apliecinājusi testēšanas institūcija - Research Centre for Cultivar Testing.

Selekcionāra apliecība un tiesības uz sēju piešķirtas Agroresursu un ekonomikas institūtam. Lini Vilani paredzēti gan šķiedras, gan sēklu ražošanai, šķirne ir vidēji agrīna - veģetācijas periods 83 dienas. Kvalitatīvu stiebriņu iegūšanai lielāka nozīme ir šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kuras var novākt agrākos termiņos, kad ir labvēlīgāki laika apstākļi linu salmiņu tilināšanai. Novērtējot šķirnes ražību, secināts, ka tā ir augsta – iegūtas vidēji 7,72 tonnas no hektāra salmiņu, tai ir laba veldres izturība un mazāka uzņēmība pret nozīmīgākajām linu slimībām, un tā zied baltiem ziediem. Šķirne ir piemērota Latvijas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Zemkopības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pēc pēdējās informācijas, veiksmīgi noslēdzies sarunu process un panākta vienošanās, ka VID no ss.lv saņems nepieciešamo informāciju un nav gaidāma «bēgšana» no Latvijas.

Premjers mudināja uz savstarpēju sapratni, kopīgai tīrākas Latvijas veidošanai. «Tikai kopīgi varam izmainīt sistēmu, kas saka, ka maksāt nodokļus, neskaitās labi,» teica Kučinskis.

VID un ss.lv mediācijas procesa vadītājs un PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošais partneris Jānis Lagzdiņš sacīja, ka mediācijas process turpinās. «Ir notikušas konstruktīvas sarunas, kas ved pie tuvināšanās, taču pašu procesu atturēsimies komentēt, iekams tas pilnībā nebūs noslēdzies,» viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan no padomju gadu vēriena suvenīru ražošanā atlicis samērā maz, arī šodien Daiļradei ir ko piedāvāt latvisku piemiņlietu kārotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lakoniski augstas kvalitātes ādas maki, somas, pasu vāki ar ozola simbolu, gaumīgi filca izstrādājumi ar tautiskiem ornamentiem – tā ir niecīga daļa no SIA Daiļrade RC piedāvājuma mūsdienīgiem un latviskiem suvenīriem. Uzņēmums izgatavo plaša sortimenta suvenīrus un prezentmateriālus no ādas, metāla, koka gan atsevišķi, gan dažādos salikumos, piedāvā pazīstamu meistaru keramikas izstrādājumus, šuj karogus, vimpeļus un pat izgatavo mēbeles pēc pasūtījuma. Tūristi, it sevišķi no Krievijas, gan vairāk iecienījuši tos pašus pasu vākus ar Rīgas panorāmas skatiem, kas, šķiet, nav mainījušies gadu desmitiem. Vienam tas ir naudas jautājums, citam – atmiņas par aizgājušiem laikiem un kādreizējo tautas daiļamatu un suvenīru ražošanas apvienību Daiļrade, kas reiz nodarbināja 12 tūkst. cilvēku gan filiālēs un cehos, gan viņu mājās un darbnīcās visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dāmas zivju audzētava piegādā zandartus Ozolnieku ezeram

Dienas Bizness, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par zivju populāciju Ozolnieku ezerā, Ozolnieku novada pašvaldība no SIA «Dāmas zivju audzētava» iegādājusies 8300 zandartu vienvasaras mazuļu (svarā no četriem līdz desmit gramiem), kas piektdien tika ielaisti ūdenstilpē, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirms kāda laika Ozolnieku ezerā ielaisti līņi, līdakas, karpas un foreles un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica ezera izpēti, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Pēc speciālistu atzinuma, Ozolnieku ezers ir pietiekami dziļš, lai tajā spētu iedzīvoties arī zandartu populācija, tāpēc nolemts ūdenskrātuvē ielaist 8300 zandartu mazuļu.

SIA «Dāmas zivju audzētava» valdes loceklis Andris Bražis skaidro, ka galvenais, kas nepieciešams, lai zandarti iedzīvotos, ir normālas kvalitātes ūdens (lai tas nebūtu pārāk skābs) un barības bāze. Viņš vērtē, ka Ozolnieku ezerā zandartiem klāsies ļoti labi. A.Bražis gan arī teic – dabā ir savi likumi, tāpēc no ielaistajiem zandartu mazuļiem varētu izdzīvot 10–15 procentu. Viņš tāpat norāda – ar vienu ielaišanas reizi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vēlamo zivju skaitu ezerā, labs rezultāts tiktu panākts pēc trim līdz piecām reizēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VVD Lielupē atrod 260 metrus tīklu

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā diennaktī Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori, veicot pārbaudes Lielupē, Babītes ezerā un Varkaļu kanālā, no ūdenstilpēm izcēla tīklus ar kopējo garumu 260 metri, informē Valsts vides dienests.

Tīklos atrastās zivis sabojājuši putni.

Visi tīkli uzieti Lielupē pie Buļļuciema. Četri no tiem bija savstarpēji savienoti un aizšķērsoja platu upes posmu. Tīklos kopumā atradās 20 kilogrami zivju – karūsas brekši un līņi. Lielāko daļu zivju paguva saknābāt putni.

Spriežot pēc zivju stāvokļa, tīkli ūdenī atradušies ilgu laiku. Babītes ezerā un Varkaļu kanālā tīkli atrasti netika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Papildināta - Ar ss.lv līdzīpašnieku Līni saistītiem uzņēmumiem piemēroti nodrošinājumi

LETA, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemēroti nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, liecina Firmas.lv informācija.

Kā nodrošinājums ir piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Visus šos nodrošinājumus 15.augustā piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova.

Tiesu izpildītājas Augustovas birojā norādīja, ka parādu piedziņa ir sensitīvs jautājums un informācija par to trešajām pusēm netiek atklāta, piebilstot, ka Augustovas piemērotie nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem nekādā veidā nav saistāmi ar Valsts ieņēmumu dienesta pirms divām nedēļām veiktajām darbībām pret sludinājumu portālu ss.lv un tā pārvaldošo uzņēmumu Internet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: No malas biznesam ir jāizskatās vieglam

Monta Glumane, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Twinkle Twinkle stāsts aizsācies pirms trīs gadiem ar pirmo radīto mugursomu bērniem. Šodien to papildina citi produkti.

Video skatāms raksta beigās!

«Pirmo somu uzšuvu savai krustmeitai, kurai tuvojās dzimšanas diena. Labi, ka tā bija pēc pusgada un lēnām varēju kaut ko taisīt. Savējiem vienmēr ir gribējies izveidot kaut ko tiešām īpašu. Kā jau visu mūsdienās, ieliku to Instagram, bija diezgan liela atsaucība. Domāju, kāpēc nepamēģināt turpināt, jo, ja nepamēģināšu, tad jau nekas nenotiks. Palēnām auga pieprasījums. Sākumā gan bija grūtāk, kamēr sasniegts brīdis, kad cilvēki zīmolu atpazīst. Visu laiku ir jārada kaut kas jauns, lai cilvēkiem patiktu,» zīmola pirmsākumos dalās liepājniece Zane Sitenkova. Biznesa sākšanai viņa ieguldījusi tikai personīgos līdzekļus. Investīciju apjoms nebija liels, jo nebija nepieciešamas milzīgas ražošanas iekārtas. «Bija jāiegādājas šujmašīnas, bet nav kā citos biznesos, ka nevari sākt darbību bez nekā. Šajā gadījumā varēja iepirkt audumus nelielos apjomos un pēc tam attīstīties. Principā 90% nopelnītā tiek investēti, iepirkti materiāli. Ja iztērētu to, kas nopelnīts, nekādu jaunumu vairs nebūtu,» pārdomās dalās Z. Sitenkova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Valodas centrs (VVC) neatklās sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašniekam Jurim Līnim piemērotā 70 eiro naudas soda iemeslu, sacīja VVC pārstāvis Viesturs Razumovskis.

Viņš pauda, ka VVC Līni kā uzņēmuma pārstāvi saucis pie atbildības par Valsts valodas likuma pārkāpumu, taču konkrētu soda iemeslu centrs atklāt nevar.

«VVC nevar izpaust informāciju, par ko sodīts Līnis. VVC nav kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas var pateikt, ka juridiskā persona saukta pie administratīvās atbildības par to vai to. Fizisko personu aizsardzības likums ir spēcīgāks par sabiedrības interesēm un tiesībām zināt par šādiem jautājumiem,» sacīja Razumovskis.

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Līnis, tikuši piemēroti tādēļ, ka VVC uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā, sacīja Līnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 11. aprīlī, Latvenergo koncerna darbinieki ar ģimenēm pulcējās Lielvārdes novadā, lai sadarbībā ar biedrību Mēs zivīm sagatavotu zivju nārsta mākslīgās ligzdas.

Kopumā izveidotas vairāk nekā 400 nārsta ligzdas, kuras biedrības pārstāvji aprīļa beigās un maijā sākumā ievietos Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.

Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos un pēc tam pa vidu tos ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, cilpai zem ligzdas šņorē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukšu plastmasas pudeli vai kannu u.tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu zivju ligzda, lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietoto priekšmetu lomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbiznesā aizvien perspektīvas nišas; risku Latvijas ostu termināļiem gan netrūkst

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Extron Baltic valdes priekšsēdētājs un Rīgas ostā Daugavas kreisajā krastā strādājošā termināļa direktors Jevgeņijs Šafarevičs.

Runājot par uzņēmuma vēsturi, viņš atzīmē, ka savulaik termināļa teritorijā bijusi betona konstrukciju rūpnīca. Līdz ar to terminālim ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem – 32 tūkst. m2 segtas platības ražošanas un pārkraušanas operāciju veikšanai ar vairāk nekā 30 telfera celtņiem. Tas nodrošina efektīvu kravu izvietošanu jebkurā noliktavas punktā, jo nav nepieciešamības atstāt tehnoloģiskās ejas. Jau vairāk nekā piecus gadus viens no termināļa klientiem ir kāds metāla produkcijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, un tas liecina, ka abas puses ir apmierinātas ar sadarbību. Terminālī tiek pārkrautas šī klienta karsti/auksti velmētās metāla loksnes, ruļļi, armatūra, dažāda veida caurules, kas ar kuģiem vai pa dzelzceļu tiek piegādātas uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētu šis klients izmantoto kā distribūcijas centru Baltijas un Polijas tirgiem, tālāk veicot piegādes ar autotransportu. Vaicāts par riskiem zaudēt klientus ģeopolitisko notikumu dēļ, viņš atzīst, ka tāda iespēja pastāv gadījumā, ja ASV uzsāktu tirdzniecības karu ar Ķīnu, ierobežojot tās metāla produkcijas importu, kas savukārt spiestu Ķīnas ražotājus censties paplašināt savas produkcijas tirgus daļu Eiropā. Arī Eiropas Savienības potenciāli iespējamie tirgus aizsardzības pasākumi var atstāt negatīvu efektu uz šo kravu grupu. Ja šāds negatīvs scenārijs neīstenojas, terminālis var turpināt ilgstoši efektīvi strādāt un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Šlokenbekas ūdenskrātuves izcelta pustonna bojāgājušu zivju

Žanete Hāka, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie Tukuma novada Šlokenbekas ūdenskrātuves zivju bojāejas cēloņu skaidrošanas, Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde veic papildu analīzes ūdenskrātuvē un organizē iespēju SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtās uzstādīt ozonatoru, tādējādi palielinot skābekļa līmeņa koncentrāciju ūdenī un mazinot ķīmisko piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē, informē VVD.

Ventspils RVP kontrolē situāciju un seko vides stāvoklim Šlokenbekas ūdens krātuvē, Slocenes upē un Valguma esera. Tukuma pašvaldība organizē bojāgājušo zivju izņemšanu no ūdenskrātuves un VVD Ventspils RVP darbus uzrauga. Līdz 9. jūlija pēcpusdienai no ūdenskrātuves izcelta aptuveni pustonna bojāgājušo zivju – pārsvarā plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Šīs sugas īpaši jūtīgas pret skābekļa trūkumu.

Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku.

VVD Ventspils RVP direktore Inguna Pļaviņa klāsta pārvaldes darbības cīņā ar vides piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē: «Piesārņojuma sekas rada būtisku vides kaitējumu. Kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtās Tīles, kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem – vairākiem ražošanas uzņēmumiem. Tika veiktas arī Šlokenbekas ūdenskrātuves un Slocenes upes pārbaude, paņemti ūdens analīžu paraugi, kurus gaidām. Secinot, ka zivis turpina iet bojā, šodien ūdens paraugu ņemšana notika atkārtoti. SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri. SIA Tukuma ūdens uzdots rīkoties operatīvi un uzstādīt ozonatoru, kas bagātinās ūdeni ar skābekli un attīrīs no ķīmiskā piesārņojuma. Vides pārvalde apseko arī Slocenes upi un Valguma ezeru.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Monta Glumane, 14.08.2018

Mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām to nost un uzrakstījām - mākslas kafejnīca. Koncepts ir sadalīts trīs daļās un katra dzīvo pati par sevi, bet vienā mirklī šķita, ka to ir vieglāk apvienot vienkāršākā un demokrātiskākā vārdā – mākslas kafejnīca. Visiem viss ir saprotams un nav lieku jautājumu,» biznesa portālam db.lv stāsta mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Otrā kafejnīca ar nosaukumu «Jaunais Kolekcionārs» nesen atvērta Vecrīgā.

Uzņēmējs pirms aptuveni trīs gadiem no viesmīļa kļuva par savas kafejnīcas īpašnieku. Viņaprāt, ēdināšanas nozare ir tikai naudas pelnīšana, lai izmaksātu cilvēkiem algas, samaksātu īri un elektrību. Dizaina pasaule dod viņam atslodzi, gandarījumu un piepildījumu.

E.Eihmanis stāsta, ka «Kolekcionārā», kas atrodas Blaumaņa ielā, galvenais uzsvars tiek likts uz ēdināšanu un dizaina veikals ir otršķirīgs, bet «Jaunā Kolekcionāra» koncepts ir pretējs. «Ēdināšanas daļas dēļ veikals ir ierobežots - nevar izlikt visu, ko vēlies, jo ēdināšanai ir sava specifika - dažādas smaržas, smakas un viss pārējais, ar ko, piemēram, tekstilizstrādājumi var piesūkties. Ne visu var salikt kopā ar ēdināšanas daļu tā, lai tas labi izskatās, tāpēc ir «Jaunais Kolekcionārs», kas ir vairāk kā veikals. Es pat teiktu, ka 80% ir veikals, bet kafejnīcas sadaļa ir kā pievienotā vērtība – kafija, vīns, kūkas pirms operas. Ļoti vienkāršs, minimāls kafejnīcas piedāvājums,» stāsta E.Eihmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru