Mazais bizness

Mana pieredze: Palīdzēs izvērtēt potenciālā klienta spējas atdot kredītu

Anda Asere, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Vladimirs Murevičs un Mārtiņš Vaivars veido balss izvērtēšanas rīku Toneboard, kas analizē cilvēka runasveidu un, pamatojoties uz to, palīdz finanšu iestādēm izvērtēt potenciālā klienta spējas atdot kredītu

Pasaulē vairāk nekā divi miljardi cilvēku ir ar ierobežotu pieeju finanšu institūcijām – viņi nevar saņemt kredītu daudzām svarīgām lietām, piemēram, izglītībai, uzņēmuma attīstībai. Daudziem no šiem cilvēkiem nav iepriekšējas kredītvēstures, kas potenciālajiem aizdevējiem palīdzētu saprast, ka viņi varēs atdot kredītu. «Ir daudz dažādu datu, tostarp ierakstītas skaņas un telefonsarunas, ko neviens neizmanto. Labākajā gadījumā kāds ik pa laikam tās noklausās kvalitātes kontroles nolūkos, bet pienācīga analīze netiek veikta,» saka Vladimirs Murevičs, Toneboard idejas līdzautors. Kopā ar Mārtiņu Vaivaru viņi veido rīku, kas analizēs sarunas, palīdzot izvērtēt, vai cilvēks ir riskants vai ne, balstoties uz balsi, minstināšanos un citām runas īpašībām. «Tikai pēc runasveida nevaram pateikt, vai cilvēks ir riskants, bet tas mainās, ja pētām arī vēsturiskos datus par to, kā cilvēki ir atmaksājuši kredītus. Ja dati to parāda, varam spriest, ka cilvēki, kas, piemēram, daudz minstinās vai bļauj, ir riskantāki,» stāsta Mārtiņš. Viņi šo produktu vēl būvē un ar katru dienu tas mainās.

Visu rakstu Izvērtēt pēc balss lasiet 1. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

KPI Berry piesaista 1,2 miljonu eiro investīcijas

Anda Asere, 18.02.2020

"KPI Berry" komanda - Jānis Briška (no kreisās), Artūrs Priedītis, Mārtiņš Vaivars, Edgars Klētnieks, Pēteris Pakalns, Rasmuss Filips Geks.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums paredzēts, lai uzlabotu komunikāciju ar klientiem lielos B2C uzņēmumos.

Latvijas uzņēmums "KPI Berry" palīdz izveidot un realizēt datos balstītas, personalizētas komunikācijas taktikas lieliem B2C uzņēmumiem. Pirms gada šo kompāniju līdzdibināja akselerācijas programmas "Techstars London" absolventi Mārtiņš Vaivars un Artūrs Priedītis.

Kad viņi strādājām pie sava iepriekšējā uzņēmuma, M. Vaivars un A. Priedītis pamanīja vairākas problēmas veidā, kā lieli uzņēmumi organizē savu izaugsmes stratēģiju. Uzņēmumi visus savus resursus velta jaunu klientu piesaistei, lai gan milzīga vērtība ir klientu aktivizēšanai un saglabāšanai. Cits dibinātāju novērojums liecina par vāju komunikācijas stratēģiju personalizāciju, kā arī gandrīz neeksistējošu sasaisti ar lietotāju pirkumu datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lai piesaistītu finansējumu kriptovalūtas formā, jārada uzticība investoros

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ICO (initial coin offering) jeb sākotnējais monētu piedāvājums šobrīd ir modes lieta. Tā ir finansējuma piesaiste kriptovalūtas formā no riska kapitāla investoriem. Latvijā veiksmīgi tas pagaidām izdevies vienam uzņēmumam - Digipulse. Kas ir šīs veiksmes pamatā un kā dabūt uzticību – par to piektajā tikšanās reizē diskutēja Rietumu Fintech Club dalībnieki.

«Esmu saskāries ar situāciju, kad startup uzņēmums saka - ICO ir mana pēdējā iespēja izdzīvot. Taču tā tas nenotiek un šāds uzskats ir pilnīgi aplams,» saka ICO eksperts no Krievijas un ‘Iconic.vc’ dibinātājs Aleksejs Pospehovs (Alexey Pospehov), kurš Rīgā bija ieradies uz Baltijā lielāko e-komercijai veltīto konferenci ‘eCom21’. «Šābrīža aplēses liecina, ka 2018. gada pavasarī visā pasaulē būs 5000 aktīvu ICO kampaņu. Jau šobrīd tas nozīmē gan milzīgus ieguldījumus mārketingā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī ļoti labas zināšanas par kriptovalūtu un blockchain risinājumu tiesskajiem un finanšu aspektiem.»

A. Pospehovs uzsver, ka te neko nenoslēpsi un nevienu nepiemānīsi. Visa informācija ir pieejama digitālajā vidē, un potenciālie investori ļoti rūpīgi izpēta projektus. Ja nav minimāla dzīvotspējīga produkta (MVP, minimum viable product - eng.), bet ir tikai laba ideja vai kampaņa tapusi īsā laika periodā, visticamāk nekas neizdosies. Kriptovalūtas investīciju tīkotājiem ir jābūt gataviem atbildēt dažādiem jautājumiem. Projektam ir jābūt pilnībā caurspīdīgam ar spēcīgu atbalsta grupu, godīgu bonusu sistēmu un redzamām aktivitātēm. Tāpat jārēķinās, ka kampaņas sagatavošana var prasīt laiku līdz pat 7 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Komentāri

Pievienot komentāru