Jaunākais izdevums

Santa Zaķevica sapni par savu restorānu lolojusi kopš 17 gadu vecuma, ilgus gadus izzinājusi viesmīlības jomu gan ārvalstīs, gan Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viņa kopā ar vēl diviem biznesa partneriem «restartējusi» bijušo restorānu Hercogs Jelgavā un tam iedevusi jaunu dzīvību – piešķīrusi nosaukumu Bistrobārs&restorāns Parks, veikusi pilnīgu interjera pārveidi un veikusi konceptuālas izmaiņas gan restorāna, gan bistro pusē. «Mīlestība uz viesmīlību man radās brīdī, kad vidusskolas laikā vasarā aizbraucu strādāt uz Angliju, Braitonu. Toreiz tas vēl bija nelegāli, jo Latvija nebija Eiropas Savienības dalībvalsts. Strādāju viesnīcā par istabeni, kas šajā jomā ir viens no smagākajiem darbiem. Lai arī ikdiena bija grūta, sajutu, ka viesmīlībamani aizrauj. Tas noteikti nenotiek ar kuru katru, domāju, ka, tāpat kā cilvēkiem iedzimst emocionālā inteliģence, var iedzimt arī viesmīlības gēns, un tas man ir ļoti spēcīgs,» stāsta Bistrobāra & restorāna Parks direktore,līdzīpašniece Santa Zaķevica.

Pēc vidusskolas beigšanas viņa Biznesa augstskolā Turība studēja tūrismu un viesmīlību, kur bija arī dažādas ārvalstu prakses iespējas. Pirmā no tām bija Grieķijā, pieczvaigžņu viesnīcā, augstas klases restorānā. «Tad patiesi «āķis bija lūpā». Tā ir maģiska sajūta, kad pēc garas un nogurdinošas darba dienas sēdi un saproti, ka kājas no slodzes ir nejutīgas, mute ir izrunāta sausa, pats neesi ēdis, bet esi gandarīts, ka cilvēki ir bijuši apmierināti. Es arī saviem darbiniekiem mācu, ka nevajag domāt – viesmīlis cilvēkiem pakalpo, ir zemāks par citiem. Viesmīlis viesiem dod patīkamu pieredzi caur radīto atmosfēru, ēdieniem, dzērieniem un apkalpošanas mākslu,» teic S. Zaķevica.

Viņa pati lielu savu dzīves daļu nodzīvoja «uz koferiem », ceļojot no vienas viesnīcas uz otru, jo ir sertificēta viesnīcu ķēdes Best Western kvalitātes pārbaužu veicēja. Taujāta, kā viņa dabūja šādu darbu, S. Zaķevica atzīst, ka 2007. gadā bija īstajā vietā un laikā, jo pēc studiju beigšanas pamanīja internetā vakanci, – tika meklēts darbinieks ar labām angļu valodas zināšanām un pieredzi viesmīlības jomā. Viņa dabūja darbu Best Western pārstāvniecībā Latvijā, un viņas uzdevums bija koordinēt darbu ar zīmola viesnīcām Baltijas un Polijas reģionā.

Visu rakstu Piedzimst ar viesmīlības gēnu lasiet ceturtdienas, 17.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar ambīciju mainīt tirgu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā atklāts 15 miljonus eiro vērtais MGI gēnu sekvencēšanas centrs

Ilze Žaime, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lidostas parkā" Mārupes novadā atklāts Ķīnas gēnu pētniecības uzņēmuma "BGI Group" meitasuzņēmuma "MGI Latvia" gēnu sekvencēšanas centrs, kura izveidē investēti 15 miljoni eiro.

Centrs nodarbinās vismaz 80 biomedicīnas speciālistus un tur paredzēts ražot gēnu sekvencēšanas iekārtas tālākam eksportam uz Eiropas Savienības valstīm, Āfriku un Tuvajiem Austrumiem.

Pašlaik teju visi eksperti un zinātnieki, kas strādās jaundibinātajā centrā, ir no Latvijas, taču, iespējams, ka bioinformātikas nozarē tiks piesaistīti arī ārvalstu speciālisti, kas palīdzēs sākotnējā pašmāju zinātnieku apmācībā. Tāpat ārvalstu speciālisti tiks piesaistīti, uzsākot iekārtu ražošanu, informē "MGI Latvia" vadītājs Andis Šlaitas.

Viena gēnu sekvencēšanas iekārtā maksā 400 tūkstošus eiro. Šobrīd jaunizveidotajā centrā tādas ir desmit, kuru noslodze būs atkarīga no paraugu skaita. Izmantojot tās, gadā būs iespējama 10 tūkstošu gēnu paraugu sekvencēšana. "Ja paraugu skaits būs lielāks, mums būs iespēja pašiem izgatavot jaunas iekārtas," paskaidro A.Šlaitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija soļo līdzās pasaules tūrisma un viesmīlības jaunākajām tendencēm

SIA Mogotel administratīvā direktore Inese Zača, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Dizains sadraudzējies ar dārza tehniku

Linda Zalāne, 11.04.2018

Veikala Daba un radošās darbnīcas Daba vadītāja Dace Stūre (no labās) un viņas kolēģe Agnese Lībere

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Veidos lauksaimniecības un vietējo šķirņu mājas dzīvnieku gēnu banku

Zane Atlāce - Bistere, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 2. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanu, lai nodrošinātu gēnu bankas efektīvu darbību.

Jaunizveidotajā gēnu bankā tiks uzglabāti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku, piemēram, Latvijas dzinējsuņa bioloģiskā materiāla paraugi. Jau pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas nodaļā tiek uzglabāti un pētīti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi, bet ir svarīgi uzkrāto bioloģisko materiālu saglabāt ilglaicīgi un papildināt ar jauniem paraugiem, kā arī veikt pētījumus, lai noskaidrotu šķirņu pozitīvās īpašības.

Gēnu bankā pastāvīgi tiks uzglabāti dzīvnieku - gan lauksaimniecības dzīvnieku, gan vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku - bioloģiskā materiāla paraugi, lai pētītu, raksturotu, izvērtētu, izmantotu, saglabātu un atjaunotu šķirnes. LLU arī būs tiesīga likvidēt dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla paraugus, ja tie vairs nebūs derīgi šķirņu pētījumiem, raksturošanai, saglabāšanai u.c. mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lēpēs pieradina netradicionālo

Sandra Dieziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Pārdot var arī patīkami

Anda Asere, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Restorānu biedrība: Turpināsim cīnīties par pazemināto PVN

Db.lv, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas viesmīlības nozare 2019.gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi.

"Aktuālie skaitļi vēlreiz apliecina, ka nozare pirms Covid-19 pandēmijas turēja savu solījumu par pašsakārtošanos un iziešanu no pelēkās zonas, pēdējos trijos gados būtiski palielinot valstij nomaksāto nodokļu apjomu. Vēl vairāk - aktuālie VID dati pilnībā atspēko mītu par nodokļu nemaksāšanu, tieši pretēji - tie parāda, ka viesmīlības uzņēmumi nodokļos samaksā proporcionāli vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi," norāda LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs.

LRB informē, ka saskaņā ar VID datiem, citu nozaru uzņēmumi nodokļos valstij pērn samaksāja vidēji 14% no apgrozījuma, pieņemot, ka visus nodokļus maksā uzņēmumi (reāli nelielu daļu maksā arī privātpersonas u.tml.). Attiecīgi tas ir par trešdaļu mazāk nekā vidēji maksā viesmīlības uzņēmumi (20% no apgrozījuma). Tāpat daudz mērenāk ir auguši valsts kopējie nodokļu ieņēmumi - 2019.gadā tie ir tikai 5,4%, kas ir trīsreiz mazāks pieaugums nekā viesmīlības nozarē, norāda LRB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Darbinieku trūkums pastāv līdztekus bezdarbam

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja Margarita Platace, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlības tīkls Kerten Hospitality saskata izaugsmes potenciālu Baltijā

LETA, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais viesmīlības tīkls "Kerten Hospitality" saskata izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs, aģentūrai LETA pastāstīja "Kerten Hospitality" starptautiskais komercdirektors Nikolai Padoans.

Viņš atzīmēja, ka "Kerten Hospitality" Baltijas valsts saskata kā nākotnes reģiona tīkla attīstībai un sadarbībai ar nekustamo īpašumu investoriem, viesnīcu īpašniekiem un attīstītājiem.

Padoans skaidro, ka Baltijas tirgum ir milzīgs izaugsmes potenciāls viesmīlības telpā sakarā ar neizmantoto pieprasījumu pēc jaunas pieredzes un steidzamo nepieciešamību risināt jautājumu par telpu dažādos nekustamo īpašumu aktīvos. Padoans uzsvēra, ka pašreizējā globālā stagnācija ir pierādījusi, ka nekustamā īpašuma ieguldījumu prognozējamība nevar būt atkarīga no "autopilota stratēģijas. "Ir nepieciešama pastāvīga telpu, projektu un viesmīlības ekosistēmu attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam

Ilze Žaime, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par veselības jautājumiem, šādu pārliecību Džons Tallijs, IT tehnoloģiju ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, pauž sarunā ar žurnālu Dienas Bizness.

Dž. Tallijs pirms pusotra gada uzrunāja vietējos speciālistus, aicinot viņus iesaistīties iniciatīvā par Latvijas bērnu ļaundabīgo audzēju izpēti.

Pēc pāris mēnešu ilgas projekta apceres tas tika uzsākts, un nedaudz vēlāk kā pēc gada pirmo mazo pacientu gēni jau tiek analizēti. Šis projekts ļaus Latvijai kļūt par vienu no retajām un vadošajām valstīm pasaulē gēnu sekvencēšanas un vēža izpētes jomā, pārliecināts ir Dž. Tallijs.

Lai gan Dž. Tallija mērķis ir DNS sekvencēšanu padarīt Latvijā pieejamu ikvienam pediatriskās onkoloģijas pacientam, iespējams, nākotnē tā būs pieejama vēl plašākam lokam.

Pediatriskā onkoloģija viņam ir tuva tēma – pirms apmēram desmit gadiem viņš personīgi un SIA Mikrotīkls atbalstīja vienu no pirmajiem gēnu sekvencēšanas projektiem Sv. Jūdas slimnīcā laikā, kad tur ārstējās viņa bērns. Lai gan viņa meita slimību neuzveica, tas ir pamudinājis Talliju palīdzēt citiem, kas cīnās ar šo pašu slimību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi sāk akciju #KatluRevolūcija

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.

Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

"Tūrisma industrija Covid-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Šantāža ar nodokļu likmēm solās būt veiksmīga

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jūs mums samazināsiet PVN likmi, mēs iziesim no ēnu ekonomikas un būsim godīgi un likumpaklausīgi pilsoņi. Ja nē, nu tad, piedodiet, bet turpināsim šmaukties arī turpmāk.

Vai izklausās pēc šantāžas, uz kuru reti kura valsts parakstītos? Latvija ir labs piemērs tam, ka šāda šantāža strādā. Valdība apsver domu pazemināt PVN likmi viesmīlības nozarei, pretī saņemot apsolījumu beigt maksāt aplokšņu algas. Lieliski! Tie, kas to godīgi visu laiku ir darījuši, lai dara arī turpmāk, un nekādi atvieglojumi nepienāksies. Es neņemos spriest, cik pamatoti vai nepamatoti ir samazināt PVN likmi vienai vai otrai nozarei, lai gan ekonomisti šādus atsevišķus izņēmumus nekad nav atbalstījuši. Mani mulsina pati komunikācijas forma. Ja ir ekonomiski apsvērumi, kādēļ kādai nozarei radīt izņēmumu vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā, būtu labi tos minēt. Taču paziņot, ka tas tiek darīts apmaiņā pret likumu ievērošanu, ir, mazākais, dīvaini. Tad jau arī, piedodiet, zagļi varētu teikt – dodiet mums kādus bonusus, tad mēs vairs nezagsim. Izklausās nepieņemami un absurdi. Bet gadījums ar viesmīlības nozari ir tieši šāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Cabo cafe īpašnieks: Ja ir savs knifs, tad arī bizness būs ilgtspējīgs

Elīna Pankovska, 08.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījums nākotnes līderu attīstībā

Valdis Vancovičs - Tele2 valdes priekšsēdētājs, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes līderi nobriest pakāpeniski, un, pametot mācību iestādes iesildīto solu, prasmes neparādās, tiklīdz tiek sperti pirmie soļi darba tirgū, kur līdz ar augstskolā iegūtajām prasmēm un zināšanām līderība ir viens no konkurētspējas stūrakmeņiem.

Biznesa konkurencē uz vienas starta līnijas stājas visi – gan tie, kuriem ir iedzimts līderības gēns, gan tie, kuri apzinās, ka par līderiem nav piedzimuši, bet jūt sevī dzinuli pārspēt pašiem sevi un vēl iedvesmot citus. Lai gan pasaulē tiek piemērotas dažādas definīcijas, es piekrītu tai, kas līderību raksturo kā spēju uzņemties atbildību pār cilvēku grupu un virzīt to uz kopīgu mērķi.

Ne visi bērni piedzimst ar īpašo līdera gēnu, kuram, starp citu, zinātnieki piešķīruši arī savu nosaukumu – rs4950 . Tomēr zinātnieki piekrīt arī faktam, ka līderību dzīves laikā var apgūt, attīstīt un nostiprināt.

Svarīgi ir veicināt līderības prasmju attīstību jau skolas vecumā, tādēļ mēs ar ikgadējā Tele2 ZZ Čempionāta organizēšanu vēlamies sniegt savu artavu Latvijas skolu jauniešu personības izaugsmē. Jau 13. gadu mēs dodam iespēju 30 000 bērnu un jauniešu sacensties ne tikai fiziskās, bet arī prāta un komandas darba disciplīnās. Ikgadējās bērnu un jauniešu sacensības ir ne tikai izklaide vairāku dienu garumā, bet arī nākotnes līderu kalve, sava veida prāta un fiziskās veiklības treniņu nometne. Neveiksmes gadījumā jāgaida nākamais gads, kad sevi atkal pierādīt. Arī šāds iznākums var dot pozitīvu ietekmi, jo līdera prāta stingrība, spēcīgais raksturs, neatlaidība neveidojas tikai no veiksmēm. Darbaspēka institūta (The Workforce Institute at Kronos Incorporated) 2018. gadā veiktais pētījums rāda – 81% nodarbināto no jaunākās jeb Z paaudzes (Generation Z) tiecas būt līderi, tādēļ vēl jo vairāk mums, Tele2, ir prieks būt līdzgaitniekiem nākotnes līderu ceļā, un mēs esam lepni, ka varam ikvienu jaunieti, kurš pieteicies ZZ Čempionātā, šādi uzrunāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana

Lelde Petrāne, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā viesmīlības nozarē trūkst kvalificētu darbinieku, uz lielākiem pasākumiem uzņēmumi piesaista viesmīļus, izmantojot servisa aģentūras pakalpojumus

Šāds pakalpojums ļauj izskaust ēnu ekonomiku, jo viesmīļiem samaksa par paveikto netiek maksāta aploksnē; uzņēmumiem nav juridiski jānoformē darba attiecības ar katru viesmīli. Taču šāds ārpakalpojums sadārdzina ēdināšanas izmaksas, un restorānu prasības piesaistītajiem darbiniekiem ir visnotaļ augstas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

SIA Extra people datu bāzē ir vairāk nekā simts viesmīļu. Servisa ārpakalpojumu aģentūras pakalpojumus galvenokārt izmanto lielas organizācijas, viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, kas spēj novērtēt kvalitatīvus viesmīlības pakalpojumus, atzīst SIA Extra people valdes loceklis Rūdolfs Saulīte, kurš uzņēmumu ir izveidojis pirms sešiem gadiem. Ideja par aģentūras izveidošanu viņam radusies, mācoties viesnīcu biznesa menedžmentu Sidnejas Starptautiskajā menedžmenta koledžā (Austrālijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU iesaistās 22,5 miljonus eiro vērtā gēnu testa izstrādes projektā

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopā ar partneriem no 14 valstīm Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopīgi ar klīniskajām universitātes slimnīcām iesaistījusies vērienīgā Eiropas Savienības (ES) atbalstītā 22,5 miljonu eiro vērtā projektā HORIZON 2020 DIAMONDS.

Projekta mērķis ir izstrādāt precīzu ģenētiskās analīzes rīku nopietnu saslimšanu diagnostikai. Tā rezultātā piecu gadu laikā taptu molekulārās signatūras tests, ar kura palīdzību pāris stundās būtu nosakāms, vai paaugstinātu temperatūru pacientam izraisījusi infekcija, kā arī vai šīs infekcijas pamatā ir vīruss vai baktērijas.

Šāds rīks mediķu rokās ievērojami uzlabotu diagnostikas tempus un ārstniecības iespējas sepses, meningīta un citu nereti dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos.

Ceļš līdz diagnozei pacientam, kurš slimnīcā iestājies ar drudzi, patlaban var būt garš un līkumains - mediķi veic vairākas asins analīzes, var tikt ņemti muguras smadzeņu šķidruma paraugi, veikta magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija. Nereti uz aizdomu pamata par bakteriālu infekciju ārsti izraksta antibiotiku terapiju, kas ir lieki gadījumos, kad infekcijas izraisītājs ir vīruss. Veiksmīgi attīstot šo jauno diagnostisko testa rīku, būtu ietaupāmas dienas un pat nedēļas, kā arī ievērojami finansiālie līdzekļi, lai nonāktu pie precīzas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc Covid-19 vakcīnas izgudrošana un masu vakcinēšanās nenotiks tik ātri?

Dins Šmits, "Repharm" ģenerāldirektors, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka Eiropai un ASV ar šīs sērgas ierobežošanu sokas labāk, tomēr milzīgu jaunu saslimšanas vilni pašlaik pieredz Dienvidamerika, līdz ar to kopējais saslimušo skaits pēdējās dienās sasniedzis rekordu.

Joprojām ir milzīgi riski slimības izplatībai vairākās lielās Āfrikas un Āzijas valstīs, kā, piemēram, Indijā vai Nigērijā, kur slimība tikai sāk uzņemt ātrumu. Irānas piemērs rāda, ka kārtīgi neieviešot stingras procedūras slimības ierobežošanai, slimība pēc īsa laika var nākt atpakaļ ar jaunu spēku. Lielākā daļa pētnieku ir atzinuši, ka šo slimību nebūs iespējams apturēt tās sākumposmā, līdzīgi kā tas bija ar SARS, līdz ar to pie normālas dzīves varēs atgriezties tikai pēc vakcīnas izgudrošanas.

Vispirms par pašām vakcīnām – jau aprīļa sākumā publiski parādījās informācija, ka bija apzināti 86 vakcīnu kandidāti, taču ļoti iespējams, ka līdz šim brīdim vakcīnas kandidātu skaits ir vēl palielinājies. Kā stratēģisko mērķi vakcīnas izgudrošanu sev ir definējusi gan Ķīna, gan ASV, kas šim iemeslam novirzījusi vairākus miljardus ASV dolāru. Par atbalstu dažādiem vakcīnas projektiem paziņojusi arī Eiropas Savienība. Sacensībā piedalās ne tikai valstis, bet arī pasaules labākās universitātes un lielākās zāļu megakorporācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlībā izvēlas dabisko

Anda Asere, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar restorāna vai kafejnīcas logo apdrukāti trauki palīdz nostiprināt kompānijas zīmolu, palikt apmeklētāju atmiņā un ir atpazīstami sociālo tīklu bildēs; tie var kalpot par reklāmu un aicināt atgriezties.

Trauku tirdzniecības uzņēmuma SIA Arkolat 2018. gada apgrozījums sasniedza 6,64 miljonus eiro. Latvijā kopumā ir deviņi Rito veikali, un pērn uzņēmums atvēra jaunu veikalu ārpus Latvijas – pirmo Tallinā, jaunajā tirdzniecības centrā T1. «Ilgi domājām par Rito pārrobežu paplašināšanu, un beidzot pagājušā gada nogalē veikals Tallinā tika atvērts. Decembris bija labs, janvāris, februāris – kā jau janvāris un februāris tirdzniecībā. Cerības ir labas, jo izskatās, ka igauņiem patīk mūsu piedāvājums.

Krāsu izvēlē gan Igaunijā vairāk dominē ziemeļnieciskie toņi un dizains,» stāsta Daina Pečate, SIA Arkolat līdzīpašniece. Rito jaunajā veikalā uzņēmums ir ieguldījis ap 80 tūkstošiem eiro, un ir ieviesta jauna veikala iekārtojuma koncepcija. Vaicāta, vai šogad ir plānota kāda jauna tirdzniecības vieta, viņa norāda, ka vispirms uzņēmumam nepieciešams nostiprināties kaimiņvalsts tirgū, taču šogad ir plānots investēt Rito veikala atjaunošanā tirdzniecības centrā Spice Home.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika notikumi un situācija ēdināšanas nozarē kopumā liek apsvērt un, iespējams, mainīt savas nākotnes ieceres restorānu biznesā iesaistītajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu.

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru