Valstij jāatbalsta uzņēmumu izdzīvošana un attīstības iespējas jaunos tirgos, nevis pelnītspēja, intervijā laikrakstam Diena saka Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.
Kā jūsu vadītās bankas darbu ietekmē rietumvalstu un Krievijas savstarpējās sankcijas?
Pagaidām reālā ietekme ir neliela. Tas sankciju apjoms, kas ietekmē Latviju, skar mazu daļu mūsu valsts eksporta uz Krieviju, un tikai dažām industrijām radies izaicinājums atrast jaunus tirgus, kuros strādāt turpmāk. Lielāka ir psiholoģiskā ietekme, un, ja runājam par Latvijas ekonomiku kopumā, tad galvenais izaicinājums ir investīcijas. Tās jau gadiem ir nepietiekamas. Eirozonā ekonomiskās izaugsmes nav jau vairākus gadus, bet tieši eirozona ir galvenais Latvijas uzņēmumu eksporta tirgus. Uzņēmēji, izvērtējot reālo situāciju, meklē jaunus noieta tirgus, bet jaunas investīcijas uzņēmumu kapacitātes palielināšanai tiek veiktas reti. Pēdējos gados vairāki Latvijas uzņēmēji bija izvēlējušies Krieviju kā vienu no izaugsmes tirgiem, jo tur peļņas apjomi bija lielāki nekā Eiropā, bet Krievija vairs netiek uzskatīta par perspektīvu eksporta tirgu un tiek uzskatīta par augsta riska tirgu. Zinu daudzus uzņēmumus, kuri tieši 2008.-2009. gada ekonomiskās krīzes laikā sāka strādāt Krievijas tirgū, jo tur ātrāk nekā eksportējot, piemēram, uz Vāciju, varēja gūt lielāku peļņu. Zinu arī uzņēmumus, kas strādā Eiropas tirgū un uz Krieviju neorientējas, jo vienmēr uzskatījuši, ka risks, kas saistīts ar Krievijas tirgu, viņiem nav pieņemams. Uzņēmēji paši izdara izvēli - strādāt augsta riska tirgū, kur var gūt lielu peļņu, vai strādāt zemāka riska tirgū, kur peļņa ir mazāka. Lai gan ne visām Latvijas biznesa nozarēm Krievijas tirgus ir aizvērts, šobrīd ikviens piekritīs, ka tas ir augsta riska tirgus. Patlaban uzņēmēji domā, ka jāpavēro, kā attīstīsies ģeopolitiskā situācija, kas notiks Krievijā, kas notiks Eiropā, un tieši šīs nogaidošās attieksmes rezultātā Latvijas ekonomiskā izaugsme var kļūt lēnāka. Protams, sankciju un pretsankciju vilnis var velties tālāk. Visriskantākās jomas ir tranzīts, ko var ietekmēt ar dzelzceļa tarifiem, farmācija un sankciju pagaidām neskartā pārtikas ražošanas daļa. Es nesaku, ka, manuprāt, Krievija varētu vērsties ar sankcijām pret Latvijas farmāciju, bet, ja tas tomēr notiks, tad ietekme uz šo nozari būs liela.
Prognozējat, ka lēnāk, nekā cerēts, Latvijā ienāks investīcijas?
Jā, turklāt domāju, ka arī Latvijas uzņēmumi ar investīcijām savā attīstībā varētu nogaidīt. Turklāt ārvalstu investori vērtē ne tikai situāciju Latvijā, bet arī savā mītnes zemē, un patlaban daudzi faktori, kuri ietekmē Latviju, ietekmē arī situāciju viņu mītnes zemēs.
Uzskatāt, ka jāgatavojas jaunam maksātnespēju vilnim, kā daži ekonomikas analītiķi jau pieļāvuši?
Uzskatu, ka vismaz pašreizējā situācijā maksātnespēju skaita pieaugumam noteikti nav jāgatavojas, jo rietumvalstu un Krievijas savstarpējās sankcijas tikai nedaudz samazinās Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Latvijas uzņēmējiem kopumā ir ļoti liela pieredze, kā pārvarēt dažādas krīzes. Rietumvalstu un Krievijas savstarpējās sankcijas vismaz pagaidām nav tā spēcīgākā krīze. Daudzi Latvijas uzņēmumi pārdzīvojuši 1998. gada Krievijas krīzi, pēc kuras atrada pilnīgi jaunus tirgus un pat kļuva daudz spēcīgāki. Globālajā krīzē, 2008.-2009. gadā Latvijas vietējā tirgus patēriņam ievērojami samazinoties, mūsu uzņēmēji arī atrada jaunus tirgus, kuros pārdot saražoto. Pat daudzi no uzņēmumiem, kuri nodarbojās ar nekustamajiem īpašumiem, tirgum sagrūstot, atrada veidu, kā pelnīt pilnīgi savādāk, tāpēc arī pašreizējā sarežģītā situācija vismaz daļai Latvijas uzņēmumu dos jaunu rūdījumu, ļaus atrast jaunus tirgus un izvērtēt pašiem savus riskus.
Plašāk lasiet otrdienas, 9.septembra, laikrakstā Diena!