Pēdējā laikā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri gribētu iegādāties savu īpašumu, tādēļ hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Cilvēki ir spējīgi ņemt kredītu. Jautājums ir par iedzīvotāju vēlēšanos to darīt. Patlaban vēlēšanās ņemt kredītu pakāpeniski pieaug. Kas tad ir noticis pēdējos gados? Pirmkārt, ievērojami stabilizējusies ekonomiskā situācija, cilvēki ir pārliecināti par savu spēju pelnīt naudu, atrast labu darbu - tas ir faktors, kas cilvēkus padara spējīgus aizņemties naudu un arī gribošus aizņemties. Otrkārt, ir stabilizējies īres tirgus. Īre maksā tik, cik tā maksā, atšķirībā no laikiem, kad īres maksa bija relatīvi zema attiecībā pret īpašuma cenām, šobrīd īres maksas atspoguļo reālās īpašumu cenas,» skaidroja Mančinskis.

Skaidras naudas izmaksas no a/s Swedbank bankomātiem atgriezušās ikdienas līmenī un patlaban novērojams, ka naudas līdzekļi pakāpeniski atgriežas bankas klientu kontos, informēja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

Viņa norādīja, ka vairāk nekā 95% Swedbank klientu baumas neietekmēja viņu uzticību bankai un viņi nereaģēja. Lielie uzņēmumu klienti un ilggadējie klienti saglabāja racionālu nostāju, sacīja Jakubovska.

Šodien aptuveni 85% no 300 bankomātiem pieejama skaidra nauda. Līdz šīs dienas beigām plānots uzpildīt visus bankomātus.

Swedbank mājaslapā pieejams saraksts ar bankomātiem, kuri patlaban darbojas.

Jakubovska arī informēja, ka šodien palielinājusies naudas iemaksāšanas aktivitāte - 32 no 79 Swedbank naudas iemaksas bankomātiem ir pilni vai gandrīz pilni.

Arī Zviedrijas banka Swedbank otrdien paziņojusi, ka situācija Latvijā pēc pēdējo dienu masveida naudas izņemšanas stabilizējas.

Katram uzņēmējam jāizdara izvēle - būt baltajā ekonomikā, maksāt nodokļus un nepieciešamības gadījumā no bankas kredīta veidā saņemt relatīvi lētu naudu, vai arī strādāt pelēkajā ekonomikā, optimizēt nodokļus un saņemt, visdrīzāk, ļoti dārgu naudu no nebanku kreditētājiem, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Swedbank šogad trīs ceturkšņos uzņēmumiem piešķīrusi jaunu finansējumu - vairāk nekā 300 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 100 miljoni eiro piešķirti vidējiem un maziem uzņēmumiem. Tomēr aizejošajā gadā izsniegtais finansējuma apjoms ir mazāks, nekā bija plānots.

Mančinskis skaidroja, ka uzņēmumu kreditēšanas jomā ir divas tendences - uzņēmumi, par kuriem bankas cīnās, un uzņēmumi, kuri nevar saņemt kredītu, jo to bizness nav caurskatāms.

Bankas piedalās konkursos par finansējuma piešķiršanu Latvijas vadošajiem uzņēmumiem un infrastruktūras uzņēmumiem, un tiem finansējums ir pieejams ar uzņēmumiem vēlamiem termiņiem un nosacījumiem, ar ļoti zemām likmēm. «Pašlaik lielākie Latvijas uzņēmumi aizņemas ar kopējo likmi zem 1%. Savā profesionālajā dzīvē neatceramies laiku, kad būtu bijušas tik zemas likmes,» sacīja Mančinskis. Otra grupa ir vidējie uzņēmumi, par kuriem bankas aktīvi cīnās, taču šie uzņēmumi pašlaik neinvestē un ir piesardzīgi apkārtējās situācijas dēļ.

Latvijai ir paveicies, ka banku sektoru valstī un arī visā Baltijā kontrolē skandināvu bankas, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Eiropiešu bankas, kas ieguldīja savus resursus Grieķijā un Itālijā, saskaras ar grūtībām. Savukārt skandināvu bankas uz šī fona izskatās daudz labāk, intervijā ar laikrakstu Čas sacīja M. Mančinskis.

Pašlaik Eiropas banku regulators pieprasa, lai bankas celtu kapitalizācijas līmeni līdz deviņiem procentiem, taču skandināvu bankām jau šodien kapitalizācijas līmenis ir nedaudz augstāk nekā tiek pieprasīts.

«Es esmu pārliecināts, ka Zviedrijas banku sistēma ir daudz drošāka nekā jebkura cita eiropiešu sistēma. Ja nu tikai Šveices bankas atrodas tādā pašā līmenī,» sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs.

No SEB bankas automātiem vakar tika izņemts aptuveni trīs līdz četras reizes vairāk naudas nekā ierasti, taču šodien situācija ir stabilizējusies un aktivitāte ir aptuveni divas reizes mazāka nekā vakar. Arī Hipotēku banka novērojusi lielu cilvēku aktivitāti.

No SEB bankomātiem kopējā izņemtā līdzekļu apjoma 1/4 izņēma SEB bankas klienti, pārējo naudu izņēmuši citu banku klienti, Db.lv stāstīja SEB bankas pārstāve Agnese Strazda. Pirmdienas rītā Db.lv novēroja, ka vietās, kur Swedbank automāti neizdod naudu, cilvēki izveidojuši nelielas, aptuveni sešu septiņu cilvēku garas rindas pie SEB bankas automātiem. Tāda situācija novērota Cetrālajā stacijā, kur divi Swedbank naudas izmaksas automāti bija slēgti. Savukārt svētdienas vakarā, piemēram, Slokas ielā nauda tika ņemta paralēli gan no Swedbank, gan SEB bankomātiem.

Pašlaik SEB bankomāti tiek monitorēti un svētdien banka vienonjās ar partneri, kas uzpilda bankomātus, par strādāšanu aktīvākā režīmā nekā ierasts, stāstīja A. Strazda.

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

No gada sākuma līdz 7.janvārim no bankomātiem izņemta skaidra nauda 91,6 miljonu eiro apjomā, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Bankomāti naudas izņemšanai šajā periodā izmantoti 900,3 tūkstoši reižu jeb aptuveni 129 tūkstošu reižu dienā. Vidējā izņemtā naudas summa bijusi 101,74 eiro. Vismazāk skaidras naudas no bankomātiem izņemts 1.janvārī – vidējā summa 76,55 eiro, kopā diennakts laikā 4,98 miljoni eiro. Visvairāk skaidras naudas no bankomātiem izņemts 3.janvārī – vidējā summa 110,07 eiro, kopā 18,67 miljoni eiro. Vērojama tendence, ka iedzīvotāji vairāk naudas no bankomātiem izņem darba dienās un mazāk – brīvdienās.

Maksājumu kartes iedzīvotāji izmanto līdzīgi kā iepriekš. Lielākās izmaiņas saistītas ar naudas iemaksas bankomātiem. To izmantošana ir tikai nedaudz biežāka nekā iepriekš, toties būtiski pieaudzis iemaksāto summu apjoms, dažos bankomātu tīklos pat par 200 procentiem.

Liela daļa ažiotāžas laikā izņemtās naudas jau atgriezusies Swedbank, norāda Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Viņš norāda, ka bankas «mīnusi», ņemot vērā naudas izņemšanu un vēlāku atkal iemaksāšanu, ir 100 miljoni latu, tomēr katru dienu šī summa samazinās. «Nauda pamazām atgriežas,» akcentē baņķieris.

Mančinskis ir pārliecināts, ka ilgtermiņa perspektīvā - gada laikā - bankai izdosies atgūt visus ažiotāžas laikā zaudētos noguldījumus.

«Jebkurā gadījumā, 100 miljonu latu īstermiņa zaudējums - tā nav nopietna summa. Swedbank kopējie aktīvi ir 3,8 miljardi latu. Saprotams, ka 100 miljoni latu uz kopējo aktīvu fona ir sīkums,» intervijā laikraksta Vesti Segodna pielikumam Delovije Vesti akcentē Swedbank valdes priekšsēdētājs.

«Ir prātīgi, ka vienmēr ir līdzi skaidrās naudas rezerve. Man pašam ir bijis gadījums, kad veikalā ir pilns groziņš ar precēm, bet tīklā ir problēmas un karte nestrādā. Kopš tā laika bez skaidras naudas kabatā nekur nestaigāju, it īpaši ārzemēs,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Jo ārzemēs tā gadās, ka nestrādā šis un nestrādā tas. Var arī kaut kādu iemeslu dēļ pazust visas kartes vai kaut kas ar tām notikt. Skaidrai naudai kaut kādā daudzumā vienmēr ir jābūt kabatā. Tas ekonomiskā terminoloģijā būtu jādēvē par ikdienas dzīves riska menedžmentu,» skaidrojis Mančinskis.

Runājot par Swedbank, Mančinskis sacījis: «Ja esi tirgus līderis, tad reizēm tas nozīmē arī atbildību pirmajiem sākt jauninājumus, kad citi varbūt paļaujas, ka mēs to darīsim. Teiksim, darbs ar restrukturizāciju, ar sliktajiem kredītiem, ar jauniem risinājumiem utt. Lietas, kas varbūt nav īpaši populāras, mums bieži vien ir jādara pirmajiem, attiecīgi saņemot gan pozitīvu, gan negatīvu atdevi. Tā ir liela atbildība, mēs to apzināmies.»

Pēc septiņiem intensīva darba gadiem Swedbank Latvija vadītāja amatā Māris Mančinskis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt starptautiskā uzņēmumā ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 12. septembra valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs pašreizējais valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, kura apstiprināšana amatā tiks saskaņota ar Eiropas Centrālo banku.

« Māris Mančinskis ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā un devis nozīmīgu ieguldījumu Swedbank darbībai arī Baltijas mērogā. Mēs ļoti augstu vērtējam viņa taisnīgo un racionālo vadības manieri, kas nodrošinājusi bankai spēcīgu finanšu sniegumu, augstu klientu apmierinātību un zīmola novērtējumu. Es vēlos pateikties Mārim Mančinskim par viņa ieguldījumu un sadarbību visu šo gadu garumā. Mums ir patiesi žēl par viņa lēmumu, tomēr novēlam veiksmi un izaugsmi turpmākajās gaitās,» saka Prīts Perenss, Swedbank Baltijā vadītājs.

Pienācis laiks atvadīties no ilūzijas, ka Latvija kaut kādā veidā spēs atgriezties 2007. gadā, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Sarunā ar laikrakstu Čas M. Mačinskis uzsvēra, ka ir pieaugusi krīzes otrā viļņa atgriešanās iespēja. «Visticamāk, mums nedraud tādu apmēru krīze, kāda tika piedzīvota 2008. – 2009. gados. Tomēr ir jādomā par ilgtermiņa izaugsmi. Situācija valstī pašlaik vairs nav tāda, kāda tā bija iepriekš,» sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs.

Galvenais esot saprast, ka Latvija ir ļoti maza valsts. «No vienas puses tas sniedz lielas iespējas, jo mazu valsti ir daudz vienkāršāk savest kārtībā. Tomēr no otras puses – mazas valsts ekonomika vienmēr būs ļoti atkarīga no pasaules ekonomikas, un visvairāk no tiem reģionālajiem spēlētājiem, ar kuriem mums ir attīstītas tirdzniecības attiecības – Skandināvija, Vācija, Krievija un Baltijas valstis,» uzsvēra Swedbank valdes priekšsēdētājs.

Arī Latvijas ekonomikas attīstības pamata jeb muļļāšanās scenārijs ar dažu procentu iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu nozīmēs, ka lielai daļai iedzīvotāju tuvākajos gados dzīve nekļūs labāka, un iepriekšējā krīze turpināsies, norāda Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Muļļāšanās scenārija gadījumā jaunas darbavietas neradīsies, un iedzīvotāju ienākumi neaugs pietiekami strauji, lai būtiski uzlabotu labklājības līmeni, uzsvēra baņķieris.

Viņa vērtējumā lauzt tendenci, ka Latvijas ekonomikā notiek divu ātrumu attīstība, īstermiņā nav iespējams. Viņš pat esot pārliecināts, ka īstermiņā diemžēl to izdarīt nevarēs, jo risinājums tam varētu būt tikai ilgtermiņa reformas valstī.

«Pašlaik ir diskusija, kad pārvarēsim krīzi un atgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms tam - 2006.gadā. Tomēr jāsaprot, ka tas nekad nenotiks. Pasaule un Latvija šajā laika periodā ir ievērojami mainījusies. Šodien runājam par Latviju, kurā, iespējams, ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, un demogrāfiskās situācijas dēļ uz katru strādājošo sociālais slogs kļūst arvien lielāks. Infrastruktūra, kas valstij jāuztur, ir pārāk liela esošajiem ienākumiem,» uzskata Mančinskis.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

No 2014. gada sākuma līdz 14. janvārim no bankomātiem izņemta skaidra nauda 200 miljonu eiro apjomā, kas neatšķiras no ierastā apjoma Latvijā, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Bankomāti naudas izņemšanai šajā periodā izmantoti 1,97 miljonus reižu jeb aptuveni 141 tūkstoti reižu dienā. Vidējā izņemtā naudas summa bijusi 101,35 eiro. Visvairāk skaidras naudas no bankomātiem izņemts 10. janvārī – vidējā summa 111,88 eiro, kopā 22,36 miljoni eiro. Vismazāk skaidras naudas no bankomātiem izņemts 1. janvārī – vidējā summa 76,55 eiro, kopā diennakts laikā 4,98 miljoni eiro. Vērojama izteikta tendence, ka iedzīvotāji vairāk naudas no bankomātiem izņem darba dienās un mazāk – brīvdienās.

Decembrī un janvārī abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periodā bija vērojama banku klientu paradumu maiņa, jo būtiski pieauga skaidras naudas iemaksas kontā gan banku filiālēs, gan naudas iemaksas bankomātos, gan darījumi ar maksājumu kartēm. Ar maksājumu kartēm janvāra pirmajās četrpadsmit dienās tika veikti 6,6 miljoni darījumu, kas ir par 20-30% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pirkumu kopējā summa šajā periodā sastādīja vairāk nekā 122 miljonus eiro.

Šodien Latvijas Krājbankas klienti, kas ir fiziskas personas, joprojām no bankas bankomātiem var izņemt «dienišķos» 50 latus, taču papildus tam, šodien tiek atvērtas arī Krājbankas filiāles, pie kurām jau agrā rītā sāk veidoties rindas, novēroja Db.lv.

Bankas filiālēs klienti var saņemt informāciju par šobrīd pieejamajiem pakalpojumiem, kuru skaitā ir arī privatizācijas sertifikātu pārskaitīšana uz citām iestādēm, kas ir aktuāli daudziem bankas klientiem.

Jau ziņots, ka trešdien, 23. novembrī, Krājbankas klienti no bankas bankomātiem varēja izņemt 50 latus dienā. Šādu summu cilvēki no bankas bankomātiem var izņemt vēl šodien, kā arī rīt, 25. novembrī.

23. novembrī no Krājbankas bankomātiem bankas klienti kopumā izņēmuši nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu.

«Šajā pride sezonā H&M pievienojas ballītei ar savu jauno kolekciju Love For All. Tajā pieejamas perfektas lietas ikvienam, lai piebiedrotos un svinētu mīlestības, vienlīdzības un pašizpausmes ideju,» ar šādu vēsti nācis klajā populārais apģērbu mazumtirgotājs.

10% procenti no pārdotās preces cenas tikšot ziedoti Apvienoto Nāciju Organizācijas Free & Equal iniciatīvai, kuras mērķis ir «veidot pasauli, kur nevienam nebūtu jābaidās savas seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ», informē H&M.

«H&M tic katra tiesībām mīlēt to, ko vēlas,» paziņojis Andreas Lēvenstams, H&M vīriešu nodaļas dizaina vadītājs. «Mēs ticam, ka cilvēki var izmantot H&M Love For All kolekciju, lai svinētu pride un viņu ticību vienlīdzīgai mīlestībai.»

Atbalsts no H&M tiks novirzīts «Apvienoto Nāciju Organizācijas Free & Equal kampaņas darbam kopā ar aktīvistiem un vienlīdzības aizstāvjiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni un mobilizētu pozitīvām pārmaiņām likumos un cilvēku uzskatos».

Pēc Latvijas Krājbankas kraha un Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas Latvijā palikušas astoņas bankas, kurām ir uzstādīti bankomāti.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka uz šā gada septembra beigām bankas bija uzstādījušas 1249 bankomātus, tajā skaitā Hipotēku banka – 71 bankomātu. No visiem bankomātiem 1159 ir skaidras naudas izmaksas bankomāti, bet bez Hipotēku bankas bankomātiem to skaits tādējādi sarūk līdz 1088.

Visvairāk bankomātus šogad septembra beigās bija uzstādījusi Swedbank – 404, tai ar 247 bankomātiem seko SEB banka, bet 148 bankomātus uzstādījusi gan banka Citadele, gan DNB banka. 111 bakomātus bija uzstādījusi Nordea banka, 80 – GE Money Bank, 26 bankomātus uzstādījusi PrivatBank, bet 14 - Rietumu banka. Jau vēstīts, ka Krājbanka šobrīd neveiksmīgi mēģina pārdot 219 bankomātus.

Tiesībsargājošajām iestādēm izdevies aizturēt viltotu maksājumu karšu izmantotāju, kurš nelikumīgi izņēmis skaidru naudu no bankomātiem Rīgā un Ogrē. Pagaidām gan vēl nav izdevies noskaidrot, cik lielu naudas summu aizturētais kopumā izņēmis no bankomātiem.

1969.gadā dzimušais vīrietis aizturēts Rīgā, brīdī, kad pastrādājis kārtējo noziedzīgo nodarījumu. Policijā noskaidrots, ka vīrietis pretlikumīgās darbības veicis aptuveni nedēļu un šajā laikā no dažādiem bankomātiem naudu izņēmis simts reizes.

Aizturētā vīrieša dzīvesvietā kratīšanas laikā policijas darbinieki atrada un atsavināja dažādus lietiskos pierādījumus, proti, tehniskos līdzekļus maksājumu karšu viltošanai, datortehniku, kurā tika glabāti maksājumu karšu dati, kā arī 160 viltotas maksājumu kartes.

Par šo faktu uzsākts kriminālprocess par atkārtotu viltotu maksāšanas līdzekļu izmantošanu, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa aizdomās turētajam piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras krahs ir solis banku konsolidācijas virzienā, lai gan sperts nepiemērotā veidā, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Tas ir pirmais solis konsolidācijas virzienā. Tiesa gan, sperts nepiemērotā veidā,» atzina Mančinskis.

Viņš arī norādīja, ka diezgan daudzi bijušie Latvijas Krājbankas klienti ir pārgājuši uz Swedbank. «Jā, skaits ir diezgan liels. Tiesa, ir visai grūti pateikt, tieši cik liels tas ir bijis. Vairāk nekā 30 tūkstoši klientu atvēra jaunus kontus. Taču vienlaikus bija arī pietiekami daudz jau esošo mūsu klientu, kas aktivizēja savus kontus. Latvijas tirgum ir raksturīgi, ka cilvēkiem ir konti divās vai pat trijā bankās – kāda no šīm bankām ir galvenā, ar ko šis cilvēks strādā, pārējās konti tiek izmantoti kādām noteiktām vajadzībām. Līdz ar to mums ir grūti pateikt, vai šie cilvēki bija Latvijas Krājbankas klienti vai arī aktivizēja savus kontus citu iemeslu dēļ,» pastāstīja Mančinskis.

«Labā ziņa ir tā, ka Latvijā cilvēki tik daudz nelasa Financial Times un tādēļ īsti nezina, cik slikta aina apkārt dažkārt tiek zīmēta. Mēs redzam, ka patērētāju noskaņojums Latvijā pieaug,» norāda Swedbank Latvijā valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Viņš gan uzsver, ka ir jāatceras, ka gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā valdības joprojām samazina savus tēriņus. «Tas nozīmē, ka arī ekonomikā ir mazāk naudas, ko tērēt. Tādēļ ir jābūt lietām, kas to kompensē, – eksportam, privātajam patēriņam,» tā Mančinskis.

Viņš norādīja, ka ir arī svarīgi atcerēties, ka jebkura potenciālā krīze vienlaikus ir gan drauds, gan iespēja. «Krīzes apdraud esošo biznesu, bet vienlaikus paver arī jaunas iespējas, piemēram, 2009.gadā mēs redzējām, ka daudzi uzņēmumi pēc tam, kad pārdzīvoja kritumu, atrada jaunus tirgus. Ja kādreiz mūsu uzņēmumi pārdeva savas preces Skandināvijā, tikai Vācijā vai tikai Lielbritānijā, tagad mēs redzam, ka viņi tirgojas pat ar Japānu un Tuvajiem Austrumiem. Tie, kas ir pietiekami elastīgi, tagad saskatīs daudz vairāk iespēju, nevis draudu,» viņš pavēstīja.

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nosaka līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.

Parlaments 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu» principu, kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Arī valdošās koalīcijas politiķi pauduši, ka nepieciešams strādāt pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju. Tomēr koalīcija pie šī jautājuma risināšanas plāno ķerties janvārī.