Mazumtirdzniecība

Marta mazumtirdzniecības rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, "Bankas Citadele" ekonomists, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Lai arī Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un daudzu nozaru darbība ir faktiski apturēt, martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums.

Salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies tikai par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.

Tirdzniecība "savāc" nodokļus 

Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2019. gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 7,58 miljardus...

Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni.

Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās. Kopš marta vidus būtiski sarucis apgrozījums nepārtikas tirdzniecībā, savukārt pārtikas veikalos un aptiekās apgrozījums ir pat audzis.

To redzam arī oficiālajos mazumtirdzniecības marta datos. Taču nav pārsteigums, ka vislielākais apgrozījuma kritums šobrīd ir vērojams krīzes vistiešāk skartajās nozarēs, piemēram, restorānos, viesnīcās un aviācijā. Šīs nozares, protams, neparādās mazumtirdzniecības rādītājos un tas ir papildus iemesls, kādēļ mazumtirdzniecības rādītāji šobrīd tikai daļēji atspoguļo patēriņa izmaiņas, kā arī stāvokli ekonomikā kopumā.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms martā samazinājās par vairāk nekā 10%, taču tur ierobežojumi tika noteikti dažas dienas ātrāk un bija plašāki, piemēram, iekļaujot būvmateriālu veikalu slēgšanu.

Kopš marta beigām bankas datos jūtami uzlabojumi nav vērojami. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka ekonomikas noskaņojuma rādītāji Latvijā aprīlī ir ļoti būtiski pasliktinājušies un sasnieguši gandrīz 2009. gada zemāko līmeni. Situācijas pasliktinājums vērojams visās nozarēs, bezdarba gaidas aug un patērētāji atliek lielos pirkumus. Tikmēr reģistrētais bezdarbs Latvijā jau ir tuvu 8% no 6,3% marta vidū un 6,8% marta beigās, savukārt, ieskaitot dīkstāves pabalsta saņēmējus, bezdarbs Latvijā vairs nav tālu no 11% un pieaug katru dienu. Situācijā, kad ekonomikā nezināmo ir daudz vairāk nekā zināmo faktoru liela uzņēmumu un patērētāju piesardzība ir saprotama.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, kā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Bankas Dānijā, Zviedrijā un Somijā ziņo par ļoti līdzīgu patēriņa kritumu, kāds vērojams Latvijā. Tikmēr ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki kā citur un tas ļauj cerēt, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pērn būtiski pieauga iedzīvotāju izdevumi nepārtikas preču iegādei un pakalpojumiem

Finanšu ministrija, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ļoti vājiem rezultātiem divos iepriekšējos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās Latvijā šā gada novembrī ir uzrādījis pieaugumu, liecina Finanšu ministrijas dati.

Tas bija par 1,7% augstāks nekā pirms gada, liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt 2019. gada vienpadsmit mēnešos kopā nozares pieaugums bijis nedaudz spēcīgāks, pārdošanas apjomiem mazumtirdzniecībā palielinoties par 2,2%.

Jāatzīmē, ka šogad vērojamais pieaugums tirdzniecībā ir vērtējams kā vājš, ņemot vērā labvēlīgo situāciju darba tirgū. Palielinoties darba samaksai, aug iedzīvotāju ienākumi un līdz ar to arī iespējas palielināt savus tēriņus. Strādājošo reālās darba samaksas kāpums 2019. gada trīs ceturkšņos ir bijis divas reizes straujāks nekā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Tomēr iedzīvotāji aizvien izvēlas savus brīvos naudas līdzekļus uzkrāt – saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2019. gada oktobra beigās monetāro finanšu iestāžu piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi bija par 7,5% augstāki nekā pirms gada, veidojot 7,2 miljardus eiro. Turklāt šobrīd bezdarbs ir šīs desmitgades zemākajā līmenī, 2019. gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenim noslīdot līdz 5,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Ekonomikas lejupslīde šogad Latvijā būs ievērojami mazāka, nekā gaidīts

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – par 6,8%. Būtiskākais kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču (+27,1%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+12,3%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+10,1%). Nozīmīgākais kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+9,7%) un apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+3,2%).

"Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. Mūsu aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību," norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā degvielas mazumtirdzniecība pēc ārkārtējās situācijas pamazām ir atgriezusies ierastākā ritmā, tomēr šogad pārdotās degvielas apmērs, visticamāk, kopumā samazināsies, pauda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu ietekmē būtiski saruka pieprasījums pēc degvielas.

Cilvēki krietni mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, būtiski samazinājās arī komerciālo transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apmērs, un tikai lauksaimnieki to sezonālās darbības specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu kā ierasts.

Tādējādi autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā šogad martā saruka par 5%, aprīlī - par 14%, bet maijā - par 9% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgajiem mēnešiem.

Ligere minēja, ka atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem 2020.gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmērs samazinājies par 7,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To ietekmēja vairāki faktori - no janvāra tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10% un dīzeļdegvielai no 5% līdz 7%, Covid-19 pandēmijas dēļ tika ieviesti ierobežojumi, kā arī Igaunijā no 1.maija par 12 centiem tika pazemināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Polijā jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, negaidīti palielinājies par 3%, ziņo valsts statistikas birojs.

Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība saruks par 0,4%. Attiecīgajā mēnesī 2019.gadā mazumtirdzniecība pieauga par 5,7%. Mēbeļu, televizoru un mājsaimniecības iekārtu tirdzniecība jūlijā palielinājusies par 15,8%, bet tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība pieaugusi par 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apgrozījums Polijā jūlijā pieaudzis par 6,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lidl Latvija personāla vadītāja – veidojam prasmīgu komandu, kurā ikviens ir būtisks

Lidl Latvija, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā gaidītākajiem darba devējiem – starptautiskais mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl nupat izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā valstī.

Uzņēmums nopietni gatavojas sava veikalu tīkla un loģistikas centra atvēršanai. Lidl skatījumā, biznesa panākumus veido prasmīga komanda, efektīvi procesi, kvalitatīvākie produkti un izdevīgākās cenas, kas mudina klientus regulāri atgriezties veikalā. Bet ko nozīmē strādāt Lidl? Un ar ko tas atšķirsies no citiem uzņēmumiem? Uz šiem jautājumiem atbild Lidl Latvija Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

Varbūt sāksim ar to, kāpēc, jūsuprāt, tik ikdienišķa lieta kā pārtikas veikals, var būt interesanta darbavieta? Un ar ko darbs Lidl atšķirsies no darba citos Latvijā jau pazīstamos uzņēmumos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kronim izdevies atgūt 70% no Covid-19 dēļ zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam".

Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4.4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu), bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%. Jāsaka gan, ka kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijusi stabila – tālāka pieauguma pēc sākotnējā atlēciena nav bijis. Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā – visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi. Kaut arī augustā nedaudz piebremzējies, pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā. Visdrīzāk, ka tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt savas mājas aptieciņas ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem, un stiprināt imunitāti ar vitamīniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Vācijā šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 3,7%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums ne kā jūlijā, trešdien ziņo valsts statistikas birojs.

Jūlijā mazumtirdzniecība valstī palielinājās par 5%. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība pieaugs par 4,2%. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecība augustā gada griezumā palielinājusies par 2,6%, bet nepārtikas produktu pārdošanas apjoms pieaudzis par 4,5%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms Vācijā augustā palielinājies par 3,1%, kas seko 0,2% kritumam jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 3,6%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina piektdien publicētie oficiālie statistikas dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība pieaugs par 2% pēc jūnijā fiksētā 13,9% kāpuma. Kāpumu veicina koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu pakāpeniska atcelšana.

Nepārtikas produktu mazumtirdzniecība jūlijā pieaugusi par 10%, bet pārtikas produktu pārdošanas apjoms samazinājies par 3,1%. Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā jūlijā palielinājies par 1,4% pēc jūnijā fiksētā 1,6% krituma.

Neskaitot degvielas pārdošanu, mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā jūlijā mēneša salīdzinājumā pieauga par 2%, bet gada griezumā palielinājās par 3,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laikā uzplauka e-komercija un mainījās iepirkšanās paradumi – cilvēki iepirkās retāk, bet lielākā apjomā; vienlaikus ļaudis ir kļuvuši jutīgāki pret cenām.

Tāpat palielinājās cilvēku plūsma lielāka izmēra veikalos, bet pircēji kļuva piesardzīgāki pret tēriņiem, kas attiecas uz sevis lutināšanu un premium precēm.

Kopumā par situāciju nozarē SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais ir noskaņots optimistiski, jo pārtikas mazumtirdzniecībā pieprasījums ir vienmēr. Nozarē daudz kas mainīsies līdz ar "Lidl" veikalu atvēršanu, bet viņš uzskata, ka katram tirgus spēlētājam ir savi klienti, turklāt cilvēku ienākumi un pirktspēja laika gaitā aug.

Vairāk par situāciju mazumtirdzniecībā, Covid-19 izraisītajām izmaiņām un tendencēm V. Turlais stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Pēc 2018. gada apgrozījuma SIA "Rimi Latvia" bija otrais lielākais uzņēmums Latvijā ar 893,7 miljonu eiro apgrozījumu. 2019. gadā apgrozījums ir pieaudzis par 2,6%, sasniedzot 917,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Zviedrijā šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 4,8%, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš novembra, ziņo valsts statistikas birojs.

Jūnijā mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 2,9%. Ilglietojuma preču mazumtirdzniecība jūlijā palielinājusies par 7%, bet patēriņa preču pārdošanas apjoms saglabājies nemainīgs.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecība Zviedrijā jūlijā pieaugusi par 1,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Komentāri

Pievienot komentāru