Nekustamais īpašums

Mārtiņš Bondars nodibinājis viena darījuma uzņēmumu

NOZARE.LV, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, Ekonomistu apvienības 2010 biedrs, Latvijas Krājbankas prezidents (2006. - 2009. gads) Mārtiņš Bondars nodibinājis uzņēmumu SIA T6B.

Uzņēmums reģistrēts oktobra beigās, un tā pamatkapitāls ir trīs eiro jeb 2,1 lats. Bondars ir uzņēmuma vienīgais īpašnieks un valdes loceklis, liecina Firmas.lv informācija.

Bondars sarunā ar Nozare.lv sacīja, ka pašlaik nav gatavs sīkāk stāstīt par uzņēmuma plāniem, vien atzina, ka «tas ir viena darījuma uzņēmums» un ka darbības nozare būs nekustamā īpašuma joma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no atbildētājiem civilprasībā par 15 miljonu zaudējumu radīšanu Latvijas Krājbankai Mārtiņš Bondars, kurš tolaik bankā bija viens no septiņiem valdes locekļiem, intervijā apgalvo, ka dokumentos par nodarīto kaitējumu bankai pret viņu nav nekādu apsūdzību vai pretenziju.

Savukārt informācija, kas publicēta medijos, ka M. Bondaram Krājbankas lietā būs jāmaksā 2 miljoni eiro, esot tikai politiskā spēle.

Jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā sēdē nolēma solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem. Šajā lietā apsūdzētie ir Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, Mārtiņš Bondars, Andrejs Sumačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. Katram no viņiem jāatmaksā aptuveni 2 miljoni eiro.

Iemesls – bijušie Krājbankas valdes locekļi bez pietiekamiem paskaidrojumiem izsniedza vairākus aizdevumus kompānijām, kas reģistrētas Seišelu salās un Kiprā. Šo lēmumu dēļ vēl pirms maksātnespējas procesa sākuma bankas zaudējumi sasniedza simtus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima jau rīt plāno lemt par akcīzes samazināšanu stiprajam alkoholam

LETA, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Igaunijā samazināto akcīzes nodokli alkoholam, kas radījis risku alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomu un attiecīgi budžeta ieņēmumu samazināšanai.

Par likumprojektu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja astoņi parlamentārieši.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 21.jūnijs plkst.12. Tāpat noteikts, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts tuvākajā ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas prezidijs.

Likumprojektam noteikts steidzamības statuss, kas nozīmē, ka lēmums tiks pieņemts divos nevis trīs lasījumos. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, ka likumprojektu Saeima abos lasījumos varētu izskatīt jau šodien, koalīcijas nostāja, kā atklāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), esot mainījusies, tāpēc tiks noteikts ilgāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš un jautājums tiks lemts citā Saeimas sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz DB jautājumiem par savām aktivitātēm uzņēmējdarbībā atbild bijušais a/s Latvijas krājbanka valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Izskanējis, ka jūs esat nodibinājis uzņēmumu SIA T6B, ieguldot tā pamatkapitālā 2,1 Ls. Kāds īsti ir šā soļa mērķis?

Šis uzņēmums tiešām ir nodibināts vienam darījumam, taču realitātē tajā šobrīd nenotiek pilnīgi nekāda darbība, tas ir nolikts uz rezerves sliedēm un darbināts tiks tikai tad, kad būs nepieciešamība to darīt, ja tāda vispār radīsies.

Šis uzņēmums ir veidots reālam iespējamam darījumam vai arī, piemēram, tam, lai iegādātos nekustamo īpašumu, noformējot to uz SIA vārda?

Tas ir biznesa vajadzībām, taču vēl nav garantijas, ka to tiešām vajadzēs. Ir klienti, kuriem šajā tirgū ir noteiktas intereses. Es redzu iespēju uz tā rēķina nopelnīt, un tas ir jāizmanto. Neko sīkāk par šo jautājumu gan es negribu izteikties, jo pretējā gadījumā plānotais darījums var vispār nenotikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakļaujot visus uzņēmējus un daļu iedzīvotāju automātiskiem sodiem par savlaicīgu deklarāciju neaizpildīšanu, ir risks nonākt pretrunās ar Latvijas Satversmi un vispārējām cilvēktiesībām

Saeimas Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē 25. septembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atklāja, ka VID sarunu robotam būs vārds Toms, tomēr nepateica, kā dēvēs programmu, kura ģenerēs soda kvītis aizmāršīgiem uzņēmējiem divas dienas pēc deklarācijas termiņa. Ja viss ritēs, kā dienestā iecerēts, tad tieši Tomu rās par VID darbiem un nedarbiem.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka jautājumu par iedzīvotāju automātisku sodīšanu pagājušajā nedēļā skatīja Saeimas Juridiskā komisija, kur debates arī iesākās un deputāte Juta Strīķe aicināja sasaukt kopsēdi ar Budžeta komisiju, lai viestu skaidrību un vienotos par to, kas ir pieļaujams, bet kas nav. «Pašreizējais likumprojekts groza gan soda apmērus, gan paredz aizstāšanu – brīdinājums par deklarācijas neiesniegšanu nav paredzēts, bet uzreiz ir naudas sods. Ir paredzēts, ka naudas sods tiks iekasēts no otrās dienas,» 25. septembra apvienoto komisiju sēdi ievadīja J. Strīķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas brāķi, kas daudzus cilvēkus, pašiem to nezinot, padarīja par nodokļu parādniekiem, izlabos, bet par konkrētu risinājumu pagaidām vēl pāragri runāt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņa vadītajā komisijā šodien paredzēts izskatīt visus ar 2019.gada valsts budžeta likumprojektu saistītos grozījumu projektus. To vidū ir arī ļoti diskutablās normas saistībā ar skaidras naudas darījumu ierobežošanu. M.Bondars atzīst, ka skaidras naudas ierobežošanas – zemāku griestu ieviešanas – nepieciešamību diktē finanšu sektora problēmas, kuras tagad jājūt visai sabiedrībai.

Šā gada 1. martā daudzi cilvēki izbrīnīti secināja, ka kļuvuši par nodokļu parādniekiem. Vai plānojat ko mainīt, lai šāda situācija vairs neatkārtotos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņš turpmāk būs pieci gadi līdzšinējo sešu gadu vietā, informē Saeimas Preses dienestā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 21.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.

Piecu gadu termiņš noteikts arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šāda kārtība atbilst vispārpieņemtajai praksei un normatīvajiem aktiem, kas paredz iestāžu vadītāju iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, iepriekš pauda par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Līdz šim Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš bija seši gadi, un šos amatus varēja ieņemt neierobežotu termiņu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ugunsgrēka dzēšana ir prioritāte

Māris Ķirsons, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms ir jādara viss, lai atjaunotu Latvijas valsts reputāciju un nepieļautu tās nonākšanu pelēkajā sarakstā. Tad varēs vairāk laika veltīt attīstībai, taču pārspīlējumi ir novēršami maksimāli ātri

Šādu ainu rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, diskutējot par finanšu nozari, tās šodienas un nākotnes izaicinājumiem, kā arī izaugsmes iespējām un attīstības virzieniem. Saeimas deputāts Juris Pūce uzsvēra, ka izaicinājums ir visiem, lai 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu dzīve netiktu radikāli pasliktināta, un tad, kad ar to būsim tikuši galā, varēsim atgriezties pie jautājuma par konkurētspēju – ko var izdarīt deputāti un ko – bankas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas 500 eiro mēnesī, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma 500 eiro, kā arī lielāku pabalstu par bērniem pagaidām nebūs.

Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, balsojot par opozīcijas ierosinātajiem grozījumiem vairākos likumos. Interesanti, ka Saeimas plenārsēdē tika skatīti faktiski divi identiski grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, Darba likumā, kā arī Valsts sociālo pabalstu likumā, kuru vienīgā atšķirība bija to spēkā stāšanās datums – vienā gadījumā tas bija 2019. gada 1. jūlijs, otrā – 2020. gada 1. janvāris.

Vajag miljonus

Tālākai izskatīšanai parlamentā netika nodoti grozījumi Darba likumā, kuri paredzēja minimālo algu no pašreizējiem 430 eiro mēnesī palielināt līdz 500 eiro jau no šā gada 1. jūlija. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju būtu pateicīgi, ja neapliekamais minimums tiktu pacelts līdz 500 eiro mēnesī. Tad būtu tāpat kā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kiršteins: Latvija palaidusi garām iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus

Anita Kantāne, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība, visticamāk, virzīs Purgailes apstiprināšanu Saeimā, taču partijas vēl nav vienojušās

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošās partijas Santas Purgailes kandidatūru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam rīt valdībā, visticamāk, nolems virzīt apstiprināšanai Saeimā, tomēr koalīcijas partijas jautājuma vieglu izskatīšanu parlamentā nesola.

Partiju apvienības «Jaunā vienotība» pārstāvis Arvils Ašeradens pēc koalīciju veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka jautājums par Purgailes kandidatūras virzīšanu FKTK vadītājas amatam valdībā tiks skatīts rīt, paužot cerību, ka tiks panākta vienošanās par viņas apstiprināšanu.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka politiskais spēks ir ticies ar Purgaili. «Ar to patlaban pietiek, lai mēs dotu zināmu uzticības kredītu, lai ministri ļautu šim jautājumam virzīties tālāk, taču tas absolūti nenozīmē solījumu, ka Saeimas deputātiem būs tieši tāds pats balsojums,» uzsvēra Dzintars, piebilstot, ka Purgaile jau ir tikusi brīdināta par politiskā spēka vēlmi ar viņu tikties atkārtoti, kad jautājums nonāks parlamentā. "Diskusiju turpināsim un patlaban neliksim šķēršļus,» solīja politiķis, uzsverot, ka parlamenta līmenī varētu būt citādākas diskusijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien lēma nodot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Finanšu ministrijas (FM) rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot iedzīvotājiem maksimāli atvieglot gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Tomēr deputāti apsvēra iespēju problēmu ar izveidojušos nodokļa parādu risināt plašāk.

Diskusijā par likuma grozījumiem neizpalika asa viedokļu apmaiņa par ieviesto nodokļu reformu kopumā. Gatis Eglītis (JKP) atzina, ka viņa ieskatā minētie grozījumi tikai «lāpīs» problēmu ar nodokļu parādiem, nevis to risinās, tāpēc viņš neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību.

«Mums tiek nolikts priekšā vienpusējs FM skatījums, kas paredz uz brāķa uzlikt ielāpu. Pieņemsim kaut ko, ko saprot tikai FM, bet atbildīgi būsim mēs. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju jautājumu risināšanā,» uzsvēra Eglītis, piebilstot, ka nepieciešas rīkot diskusijas, lai rastu draudzīgāku risinājumu grāmatvežiem, uzņēmējiem un cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par FKTK pagaidu vadītāju varētu virzīt Kristīni Černaju-Mežmali

LETA, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Veikals Prisma Deglava aizvien slēgts; pārbaudes veiks visās Prisma veikalu ēkās

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikals Prisma Deglava, kura konstruktīvajos elementos pamanītas izmaiņas, aizvien ir slēgts un tiks atvērts tikai tad, kad tas būs pilnīgi droši gan klientiem, gan darbiniekiem. Drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, informēja AS Prisma Latvija Drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars.

«Šobrīd veikala ēkā turpinās tehniskās pārbaudes, to veikšanā iesaistīts gan ēkas īpašnieks, gan būvuzņēmējs,» skaidro Bondars.

Patlaban Bondars vēl nevēlējās komentēt, cik nopietnas ir izmaiņas veikala konstrukcijās. «Sniegt kādu vērtējumu būtu pāragri, varu tikai piebilst, ka konstrukcijas izskatījās aizdomīgi,» aģentūrai LETA sacīja Bondars.

Neesot pamata aizdomām par līdzīgām situācijām citos Prisma veikalos, tomēr drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, piebilda Bondars.

Tirdzniecības centra ēku Andreja Saharova ielā 30 pirms četriem gadiem būvēja SIA Castor Construction, ēka nodota ekspluatācijā 2012.gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - BVKB aizliedz Prisma Deglava ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc veikala Prisma Deglava apsekošanas pieņēmis lēmumu nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, aģentūru LETA informēja BVKB.

Iespējams, ka tirdzniecības centrs varētu būt slēgts līdz pat diviem mēnešiem.

Pārbaudot publiski izskanējušo informāciju par iespējamu bīstamību tirdzniecības centrā Prisma Deglava, Andreja Saharova ielā 30, BVKB inspektori šodien veica ēkas pārbaudi. Tās laikā konstatēta saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirze no atbalsta sijas un izdrupumi paneļu apdarē. Būvinspektori norāda, ka, deformācijām progresējot, tiktu apdraudēta ēkas stabilitāte un drošība.

Birojs informējis ēkas īpašniekus par pārbaudes rezultātiem un plānoto lēmumu - nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Lai noteiktu bojājumu cēloņus, to apjomu un ietekmi uz ēkas noturību, nepieciešams veikt padziļinātu ēkas konstrukciju tehnisko izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru