Pasaulē

Maskavā aizturētais bankrotējušās Ūkio bankas bijušais vadītājs drīz vien atbrīvots

LETA--INTERFAX/ELTA, 08.04.2014

Jaunākais izdevums

Maskavā aizturētais bankrotējušās Lietuvas bankas Ūkio bankas bijušais vadītājs Vladimirs Romanovs, ko Lietuva izsludinājusi starptautiskā meklēšanā, neilgi pēc tam atlaists brīvībā, portālam Delfi.lt apliecinājis viņa advokāts Adoms Ļutvinsks.

«Par apstākļiem es jums nevaru neko pastāstīt - varu vien teikt, ka pēc saules rieta bija izveidojusies tāda situācija, bet vēl pirms saules lēkta viņš jau atkal bija brīvs,» sacījis advokāts. Vienlaikus viņš noraidījis iespēju, ka Romanovs varētu būt atbrīvots pret drošības naudu. «Nē, vienkārši viņš ir brīvs - un viss,» paziņojis Ļutvinsks.

Pēc advokāta teiktā, Lietuvā Romanovs tuvākajā laikā nedomā atgriezties, jo tad nonāktu Luķišķu izmeklēšanas izolatorā. Nekāds īpašs statuss viņa aizturētajam gan neesot piešķirts.

Portāls sazinājies arī ar Maskavas policijas preses dienestu, taču amatpersonas, kas iepriekš apstiprināja bijušā baņķiera aizturēšanas faktu, tagad atbildējušas, ka viņa atbrīvošanu nevar apstiprināt.

Maskavas Iekšlietu departamenta preses dienests pavēstīja, ka pirmdien aizturēts 1947.gadā dzimis Lietuvas pilsonis, kas Lietuvā izsludināts starptautiskā meklēšanā aizdomās par līdzekļu piesavināšanos un izšķērdēšanu īpaši lielos apmēros.

Romanovs no Lietuvas uz Maskavu aizbēga 2013.gadā.

Lietuvas likumsargi vēlas viņu nopratināt «Ūkio bankas» sabrukuma lietā, turot viņu aizdomās par 50 miljonu litu (14,5 miljonu eiro) piesavināšanos.

Jau ziņots, ka Lietuvas Banka pagājušā gada februārī ierobežoja uzņēmēja un toreizējā Kauņas Žalgiris īpašnieka Romanova pārvaldītās Ūkio bankas darbību un iecēla bankai pagaidu administratoru. 23.februārī tika parakstīta vienošanās par šīs bankas aktīvu, darījumu, tiesību un saistību nodošanu bankai Šiauliu bankas.

Divus mēnešus vēlāk Lietuvas tiesa arestēja Romanova un viņa māsas Olgas Gončarčukas īpašumus 55 miljonu litu (16 miljonu eiro) vērtībā, aizliedzot tos nodot citām personām vai ieķīlāt, bet atļaujot tos lietot, tostarp maksāt algas darbiniekiem un nodokļus valstij. Neilgi pēc tam Romanovs iesūdzēja tiesā Lietuvas valsti un Lietuvas Banku, apsūdzot tās krāpšanā.

Pirmstiesas izmeklēšana par iespējamu mantas izšķērdēšanu lielos apmēros šai bankā tika sākta pērn februārī, saņemot informāciju no Lietuvas Bankas, kas norādīja uz vairāku veidu iespējamajiem pārkāpumiem - aizdomīgiem kredītiem, īpašuma iegādes līgumiem, kas radījuši zaudējumus, nomas līgumiem, kuros banka nomājusi īpašumu par nepamatoti augstu maksu, lai gan šis īpašums lielākoties nav izmantots bankas vajadzībām, darbinieku pieņemšanu darbā par ļoti lielām algām un iespējamu neskaidru bankas kapitāla palielināšanu. Tiesa gan, tobrīd tika norādīts, ka šai dokumentā ietvertās aizdomas attiecas uz bankas vadītājiem, nevis īpašniekiem.

Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes sāka interesēties par Romanovu, kad izrādījās, ka Ūkio bankas bankrots varētu būt izraisīts tīšuprāt. Pats bijušais baņķieris apgalvo, ka bijis vienkāršs bankas akcionārs, tādēļ neko nav zinājis par tās izdotajiem kredītiem un nevar atbildēt par citu personu darbību.

Maija sākumā Romanovs neieradās sniegt liecības un pa tālruni medijiem atzina, ka izbraucis no valsts un biznesa darīšanās uzturoties Maskavā, kur esot pasliktinājusies viņa veselība. Vēlāk Lietuvas prokurori un Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests no Krievijas mediķiem saņēma ziņu, ka Romanovu piemeklējis insults. Pēc trīs mēnešu gaidīšanas viņi nolēma izsludināt Romanovu starptautiskā meklēšanā.

Rudenī Lietuvas mediji vēstīja, ka Ģenerālprokuratūrai neesot datu par Romanova atrašanās vietu, tikmēr pats bijušais baņķieris nebūt neslēpjot, ka apmeties uz dzīvi Maskavā, un pa visu šo laiku viņš redzēts, gan atpūšoties pludmalē, gan basketbola kluba CSKA maču skatītāju rindās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Brauders: Lielākā daļa caur DNB atmazgāto 533 tūkstoši dolāru no Krievijas tika pārskaitīti caur Lietuvas Ūkio bankas

LETA, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa caur Norvēģijas banku DNB atmazgātās Krievijas naudas 533 000 ASV dolāru (459 000 eiro) apmērā tika pārskaitīta caur tagad bankrotējušo Lietuvas banku Ūkio bankas, paziņojis investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavā aizturēts bankrotējušās Lietuvas bankas Ūkio bankas bijušais vadītājs Vladimirs Romanovs, ko Lietuva izsludinājusi starptautiskā meklēšanā.

Maskavas Iekšlietu departamenta preses dienests pavēstīja, ka pirmdien aizturēts 1947.gadā dzimušais Lietuvas pilsonis, kas Lietuvā izsludināts starptautiskā meklēšanā aizdomās par līdzekļu piesavināšanos un izšķērdēšanu īpaši lielos apmēros.

Romanovs no Lietuvas aizbēga uz Maskavu 2013.gada sākumā.

Lietuvas likumsargi vēlas viņu nopratināt Ūkio bankas sabrukuma lietā, turot viņu aizdomās par 50 miljonu litu (14,5 miljonu eiro) piesavināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Centrālās bankas vadītājs: Naudas atmazgāšanas skandāli met ēnu uz visu Baltijas banku nozares reputāciju

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmējs starptautiskajā arbitrāžā pieprasa 18 miljonus dolāru no Lietuvas valsts

LETA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējs Oļegs Roščins vērsies Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) Vašingtonā, jo vēlas atgūt 18,379 miljonus ASV dolāru no bankrotējušās Lietuvas bankas «Ūkio bankas», kurus Lietuvas tiesa 2012.gadā pasludināja par bez īpašnieka esošu īpašumu un nodeva valstij.

Pēc ICSID interneta vietnē pieejamās informācijas, Roščina iesniegums saņemts 16.oktobrī. Uzņēmējs savu prasību pamato ar Latvijas un Lietuvas investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu.

Šajā līgumā noteikts, ka, pirms vērsties arbitrāžā, pusēm jāmēģina vienoties sarunu ceļā. Lietuvas Tieslietu ministrijas pārstāvis Audris Kutrevičs norādījis, ka sarunas ar Roščinu beigušās bez rezultātiem.

Roščins apgalvo, ka ir īpašnieks ārzonas kompānijām «Korofalt Ventures», «Logotreck Productions», «Machinery Trade», «Mita Group» un «Advanta Group» un ka viņš ir pārskaitījis 3,3-3,86 miljonus ASV dolāru uz to kontiem «Ūkio bankas», lai iegādātos televizorus, video aprīkojumu, pārtikas produktus un mājsaimniecības preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hermitage Capital Management līdzdibinātājs vaino Swedbank naudas atmazgāšanā

LETA/BNS, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditorfirma Deloitte Lietuva, kuras vadītājs ir Sauļus Bakas, maksās bankrotējušajai Lietuvas bankai Ūkio bankas trīs miljonu eiro kompensāciju par neprecīzi veiktu auditu 2011. gadā. To paredz Deloitte Lietuva un Ūkio bankas panāktais mierizlīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF lūgts izvērtēt Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanu

LETA--BNS, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lūgts veikt neatkarīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējumu, trešdien paziņojis Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils, norādot, ka tā ir reģiona valstu kopīga iniciatīva.

«Tiks veikts reģionālās naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējums. Neatkarīgs - mēs uzskatām, ka SVF ir neatkarīgs, viņi šo izvērtējumu veiks, un, cerams, pavilks svītru, paziņojot, ka viss izvērtēts līdz galam,» viņš sacījis, runājot Seima Budžeta un finanšu komitejā.

SVF izvērtējuma rezultāti varētu būt gaidāmi nākamgad. Pēc Jurgila teiktā, šim pētījumam būtu jānoskaidro, vai valstīm šai jomā vēl palikušas vājās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, vai arī viss jau ir atklāts un tagad var ķerties pie veselīgas finanšu sistēmas veidošanas.

Viņš norādījis, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik Lietuvas Bankai izmaksās šis pētījums, kuru finansēs visas valstis, kas tajā piedalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brauders: Caur Nordea atmazgāti 405 miljoni dolāru no kontiem Danske Bank Igaunijas filiālē un Ūkio bankas

LETA--BNS, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Somijas raidorganizācija publisko informāciju par naudas atmazgāšanu bankā Nordea

LETA/YLE, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas raidorganizācija YLE pirmdienas vakarā publiskoja noplūdinātos dokumentos esošu informāciju, kas liecina par Ziemeļvalstu banku grupas «Nordea» iesaistīšanos naudas atmazgāšanā.

Saskaņā ar šiem dokumentiem bankā «Nordea» Somijā ieplūda simtiem miljonu eiro, tai skaitā no aizdomīgiem avotiem.

Jauna datu noplūde ir atklājusi slepenu čaulas kompāniju tīklu, kas caur šo sistēmu ir pārskaitījis miljardiem eiro.

Noplūdinātie dokumenti parāda vairākus pārkāpumus naudas izcelsmes jomā un vedina uzskatīt, ka daži no šiem pārskaitījumiem bija mēģinājumi noslēpt līdzekļus, kas iegūti ar kriminālām darbībām, tātad ir norādes uz naudas atmazgāšanas riska faktoriem.

Sistēmu esot izveidojusi Krievijas uzņēmēju grupa, no kuriem daži ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko aprindu cilvēki.

Noplūdinātajos datos ir liecības par naudas pārskaitījumiem, e-pasta saraksti un kompāniju dokumentiem par laiku no 2005. līdz 2017.gadam. Svarīgākā šo datu daļa attiecas uz pārskaitījumiem no Lietuvas bankām «Ūkio bankas» un «Snoras», kuras tagad ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits Centrālajā un Austrumeiropā pagājušajā gadā pieaudzis par 5%, salīdzinot ar 2012.gadu, savukārt Latvijā – sarucis, secināts ikgadējā starptautiskās kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījumā.

Biznesā 2013.gads Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionam bijis smags. Jau tā novājinātā ekonomiskā situācija pasliktinājās un mājsaimniecību patēriņš turpināja kristies fiskālo pasākumu ietekmē, kas tika ieviesti, lai samazinātu pieaugošo budžeta deficītu.

Piekļuve kredītiem tika ierobežota, bet pieprasījums pēc jauniem aizdevumiem auga. Tas ietekmēja uzņēmumus, piespiežot tos samazināt pārdošanas apjomus. Vienlaikus eksports - iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma veicinātājs - cieta no eirozonas recesijas, norāda eksperti.

Šī ekonomiskā situācija atspoguļojās arī maksātnespējas statistikā, 2013.gadā teju 70 tūkstoši uzņēmumu kļuva maksātnespējīgi. Visām valstīm CAE reģionā, izņemot Ungāriju, bankrotu skaits palielinājies vidēji par 9%. Vislielākais maksātnespēju skaita pieaugums bijis Bulgārijā, bankrotējot 834 uzņēmumiem, kas ir pieaugums par 39%.

Komentāri

Pievienot komentāru