Jaunā Eiropas Savienības iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, uzskata SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norāda, ka pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas.

“Virziens uz mazāku iepakojuma atkritumu apjomu ir pareizs, taču mazajiem un vidējiem veikaliem tas nebūs tikai vides jautājums. Tas ietekmēs arī darba organizāciju, higiēnu, uzskaiti un izmaksas. Jo mazāks veikals, jo jūtamāka ir katra jauna prasība,” norāda R. Okmanis.

Pēc viņa teiktā, īpaši sarežģīta varētu būt praktiskā regulas ieviešana ikdienas tirdzniecībā. Ja pircēji arvien biežāk izmantos savus traukus vai atkārtoti lietojamu iepakojumu, tirgotājiem būs jāpielāgo klientu apkalpošanas procesi, jānodrošina higiēnas prasību ievērošana un jāapmāca personāls. “Ja pircējs nāk ar savu trauku, veikalam ir jābūt skaidriem noteikumiem, kā to droši pieņemt, kā izvairīties no pārpratumiem pie svariem un kases, un kā darbiniekiem rīkoties nestandarta situācijās. Tas nozīmē instrukcijas, apmācību un laiku – tātad arī papildu izmaksas,” skaidro R. Okmanis.

Produktivitātes pieaugums nozīmē strādāt ražīgāk, labāk, ātrāk, turklāt visiem, ja vēlamies to sasniegt.

Acis darba izbijās, rokas darba nebijās… Tautā tā dzied, ja ļaudis darba baidās. Lai katrā no tautsaimniecības nozarēm būtu produktivitātes pieaugums, divām rokām jāzina, kā izdarīt četru roku darbu. Turklāt tas ir aktuāli gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem, gan ierēdņiem.

Labākas dzīves atslēgas

Gan Latvijā, gan citās valstīs ļaudis vēlas dzīvot labāk, sasniegt augstāku dzīves līmeni, lielāku algu – no tā seko arī valsts ienākumu pieaugums. Tomēr pamatu pamatos ir uzņēmēji, padarītais darbs un radīto vērtību apjoms, ko iespējams pārdot. Lai pārdotu, ir jābūt konkurētspējīgam, bet šīs spējas pamatos ir produktivitāte.Lai arī kā grozītos, nozīmīgākais konkurētspējas faktors ir produktivitāte, kas ļauj ražot vairāk un lētāk. Latvijas Universitātes (LU) domnīcas LV PEAK direktore profesore Inna Šteinbuka uzsver, ka tieši produktivitātes pieaugums ir galvenais dzīves līmeņa celšanās virzītājs ilgtermiņā. Tas ir arī pamats Latvijas konkurētspējai globālajā ekonomikā. «Produktivitātes pieaugums ir svarīgs un īpaši kritisks faktors Latvijai, lai kompensētu demogrāfiskā krituma sekas, jo sarūk darbspējīgo iedzīvotāju skaits un sabiedrība noveco,» secina I. Šteinbuka.

Finanšu konsultāciju uzņēmums SIA Fintexo trīs pastāvēšanas gadu vēsturē piesaistījis 47 miljonus eiro vērtu finansējumu aptuveni 120 klientiem. “Šodienas ķirsītis uz tortes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir Altum piedāvājums,” intervijā Dienas Biznesam atklāja SIA Fintexo īpašnieks Lauris Kindzulis.

Īsumā pastāstiet par sevi un to, kā radās ideja par finanšu konsultāciju uzņēmuma radīšanu?

Uz Rīgu atnācu no laukiem un mērķtiecīgi iestājos Banku augstskolā. Tobrīd tā bija TOP skola. Praksē paostīju banku gaisu. Šķita, ka patīk kreditēšana, interesē šī joma, spēja palīdzēt klientam, jo sevišķi interesēja līzings. Izdevās prakses laikā pastrādāt blakus līzinga nodaļai, un redzēju visu tās ikdienu. Otrajā kursā visi sāka strādāt, un arī es nebiju izņēmums - vispirms tēva degvielas stacijā, pēc tam SEB bankā. Pamainījās vairākas darba vietas, līdz nonācu līdz Hipotēku un zemes bankai, kas ir pašreizējā Altum priekštece. Tur bija atzars, kas no 2008. gada jau strādāja ar valsts atbalsta programmām. Valsts finanšu instrumentu Altum izveidoja četrus gadus vēlāk. Tobrīd jau biju prom. Šajā starplaikā līdz Altum izveidošanai palīdzēju daudziem uzņēmējiem ar sākuma kapitāla veidošanu. Tad nonācu atpakaļ komercbanku sektorā pie skandināviem DNB Bank, kur karjerā sasniedzu korporatīvo klientu apkalpošanu.

Zems administratīvais slogs nākotnē varētu kļūt par Latvijas konkurences priekšrocību, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidentes izveidotās birokrātijas mazināšanas darba grupas vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka pārmērīgas birokrātijas mazināšanai būtu daudz ieguvumu. Piemēram, ātrāk augtu bizness, investīcijas, algas, nodokļu ieņēmumi, bet mazinātos korupcija un ēnu ekonomika.

"Tā ir milzīga iespēja Latvijai padarīt administratīvo slogu kā konkurētspējas priekšrocību," uzsvēra Endziņš.

Viņš uzskata, ka Latvijā nav daudz tādu konkurētspējas priekšrocības punktu, pārdošanas argumentu, ar ko var piesaistīt investorus. "Zems administratīvais slogs nākotnē varētu kļūt par mūsu konkurences priekšrocību, jo pārmērīga birokrātija jau nav tikai Latvijā," teica Endziņš, piebilstot, ka tā ir problēma visai Eiropai.

"Ne velti ir teiciens: ASV inovē, Ķīna kopē, Eiropa regulē," sacīja Endziņš.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

Starptautisko maksājumu un ārvalstu valūtas riska pārvaldības platforma "Ebury", kurā investējusi viena no lielākajām komerciālajām bankām pasaulē "Santander" un ko Baltijas valstīs pārstāv uzņēmums "Ebury Partners", ir piesaistījusi vairāk nekā 630 miljonus eiro jaunā finansējuma raundā.

Šo raundu vadīja ASV investīciju uzņēmums "Centerbridge Partners". Tajā piedalījās arī esošie "Ebury" akcionāri — "Banco Santander", "Vitruvian Partners" un "83North". "Santander" uzņēmumā papildus ieguldīs aptuveni 58 miljonus eiro.

Darījums tiks īstenots divos posmos. Pēc tā pabeigšanas "Santander" piederēs 55% “Ebury” akciju, un banka saglabās uzņēmuma galvenā akcionāra statusu.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Ebury" produktu pilnveidošanai, mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādei un, lai uzņēmums paplašinātu savu piedāvājumu jaunos tirgos. Plānots, ka MI risinājumi palīdzēs efektīvāk apstrādāt maksājumus, optimizēt ārvalstu valūtas risinājumus un uzlabot klientu pieredzi.

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 98% no visas valstī reģistrētās komercdarbības. Lai mazais bizness augtu un attīstītos, tam nepieciešams finansējums, ko sava riska profila vai izmēra dēļ šie uzņēmēji nereti nevar saņemt bankās. Šogad problēmai ir tapis risinājums – kreditēšanas uzņēmums Fidemio, kas apņēmies nodrošināt piekļuvi finansējumam mazajiem uzņēmējiem reģionos.

Par Fidemio plāniem un notiekošo tautsaimniecībā Dienas Bizness uzdeva jautājumus uzņēmuma dibinātājam un valdes loceklim Andrim Kezikam.

Kreditēšamas piedāvājumi nelieliem reģionāliem uzņēmumiem, lai arī retāk, bet ir atrodami. Pastāstiet par Fidemio, par piedāvājumu un ar ko tas atšķiras no tirgū jau atrodamā!

Fidemio ir šogad dibināts finanšu pakalpojumu sniedzējs, kura misija ir nodrošināt ātru, ērtu, saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstošu finansējumu Latvijas mikrouzņēmumiem, mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Citiem vārdiem sakot, mēs strādājam, lai palīdzētu uzņēmējiem īstenot savas ieceres, nodrošinot piekļuvi naudai brīdī, kad tā ir nepieciešama. Jau no idejas pašiem pirmsākumiem pieņēmām lēmumu fokusēties uz reģioniem, jo mūsu biznesam pēc būtības ir duāla daba – mēs noteikti vēlamies būt veiksmīgi un pelnoši, tomēr tikpat ļoti vēlamies veicināt iekļaujošu finanšu vidi Latvijā, kur mazajiem uzņēmējiem reģionos ir līdzvērtīgas iespējas ar vidēji lieliem un lieliem uzņēmumiem pilsētās. Arī pats nāku no Valmieras, tāpēc cenšos vairāk atbalstīt Latvijas reģionus.

Gada sākums pārtikas mazumtirdzniecībā iezīmējies ar būtiskām pārmaiņām pircēju paradumos, īpaši e-komercijas segmentā. Janvāris platformai E-latts.lv nesis strauju pasūtījumu un apgrozījuma pieaugumu, ko lielā mērā veicināja aukstie laikapstākļi un apgrūtinātā pārvietošanās gan pilsētās, gan reģionos.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri apgrozījums pieaudzis par trešdaļu, apliecinot, ka digitālā iepirkšanās kļūst par arvien nozīmīgāku alternatīvu tradicionālajai veikalu apmeklēšanai.

E-komercijas projektu vadītāja Jeļena Bukša uzsver, ka šī tendence bijusi izteikta jau gada pirmajā mēnesī: “Piedzīvojām strauju pasūtījumu pieaugumu e-veikalā, un apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieauga par vairāk nekā 30%. Aukstie laikapstākļi būtiski ietekmēja cilvēku ikdienu, un daudzi izvēlējās pasūtīt pārtiku tiešsaistē, nevis doties uz veikalu.”

Aukstums un sniegotie ceļi daudzviet Latvijā ierobežoja iespējas ērti nokļūt līdz fiziskajiem veikaliem. Reģionos, kur attālumi līdz tirdzniecības vietām mēdz būt lielāki, laikapstākļu ietekme bija īpaši jūtama. Sarežģīta satiksme veicināja iedzīvotāju izvēli iepirkties attālināti, izmantojot piegādes pakalpojumus. Tas atspoguļojās gan pasūtījumu skaita pieaugumā, gan arī kopējā apgrozījumā.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Šobrīd publiskajā telpā tiek apspriests Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma jeb virspeļņas nodokļa ieviešanas likumprojekts.

Uzskatām, ka šāda regulējuma pieņemšana radītu būtiskus riskus ne tikai nozares turpmākai attīstībai Latvijā, bet arī kopējai investīciju videi valstī.

Zema nozares rentabilitāte

Degvielas tirdzniecības nozare Latvijā strādā ar salīdzinoši zemu rentabilitāti – pēdējos gados tā svārstās vien 1–2% robežās no apgrozījuma. Turklāt vairāk nekā puse lielāko tirgotāju bruto peļņas veido nevis degvielas, bet gan saistīto veikala produktu pārdošana (kafija, ēdieni, dzērieni). Tas skaidri parāda, ka degvielas tirdzniecība pati par sevi nav pārmērīgi ienesīga nozare.

Negatīvs signāls investoriem

Pēkšņas un neprognozējamas nodokļu politikas izmaiņas būtiski ietekmē uzņēmumu spēju plānot ilgtermiņa investīcijas. Uzņēmumi balstās uz stabilām prognozēm, lai piesaistītu finansējumu un attīstītu infrastruktūru. Šāda iniciatīva dod negatīvu signālu gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem, mazinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē dažādās valsts ekonomikas nozarēs.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu. Kamēr arodbiedrības un darba devēju organizācijas lauž šķēpus, cīnoties katrs par savu taisnību, vietā ir jautājums – vai Latvija var atļauties tik dāsnas piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās?

Vislielākās arodbiedrību bažas ir par likumā noteikto virsstundu piemaksu samazināšanu no 100 % uz 50 % no stundas algas likmes. Tiek argumentēts, ka šādas izmaiņas būtiski samazinātu darbinieku ienākumus, īpaši zemāko algu saņēmējus, negatīvi ietekmējot strādājošo labklājību ilgtermiņā. Izskanējuši arī apgalvojumi, ka zemāka piemaksa varētu mazināt darbinieku motivāciju strādāt virsstundas. Tas liek domāt, ka virsstundas veido būtisku strādājošo ienākumu daļu, tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina pretējo. Latvijā virsstundas veido nelielu daļu no visa darba laika, un pat tās, kas tiek oficiāli uzskaitītas, tikai nedaudz palielina darbinieku ienākumus. Dati liecina, ka 2022. gadā apmaksātas virsstundas strādāja tikai 6,3 % no visiem darba ņēmējiem.

Ekonomikas ministrija (EM) neatbalsta nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, informē EM.

EM norāda, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu" nav datos balstīts un pamatots, ieguvumi komersantiem nav skaidri un ziņojumā nav konstatēta problemātika esošajā patērētāju tiesību uzraudzībā.

Piedāvātais skatījums, kurā uzraudzības maksas samazinājums tiek pasniegts kā galvenais ieguvums, nesniedz pilnīgu izmaksu attēlojumu un reformas rezultātā uzraudzība var pat sadārdzināties. Uz to ir norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sagatavotajā atbildes vēstulē FM, kurā tas lūdz sniegt papildu skaidrojumu par PTAC 2026. gada 3. februāra vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu komisijai minēto informāciju.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Skaidra redze ir viens no dzīves kvalitātes stūrakmeņiem, taču bieži vien optika un tās sniegtās redzes korekcijas iespējas tiek atliktas līdz brīdim, kad ikdienas diskomforts kļūst traucējošs. Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur liela dienas daļa tiek pavadīta pie ekrāniem, mūsu acis piedzīvo ievērojamu slodzi. Šis raksts apskata būtiskākos simptomus, kas var liecināt par redzes izmaiņām, skaidro speciālistu lomu veselības saglabāšanā un iepazīstina ar mūsdienīgiem risinājumiem, ko piedāvā profesionāls optikas salons, lai jūs varētu baudīt pilnvērtīgu dzīvi.

Optikas salons METROPOLE, ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas tirgū, atgādina, ka savlaicīga rīcība var palīdzēt novērst nopietnākas redzes problēmas nākotnē. Regulāras rūpes par acu veselību nav tikai jautājums par brillēm; tas ir ieguldījums jūsu produktivitātē un labsajūtā. Optometrists vizītes laikā ne tikai nosaka redzes asumu, bet arī novērtē vispārējo acu veselību, kas ļauj piemeklēt atbilstošāko risinājumu katra pacienta individuālajām vajadzībām un dzīvesveidam.

Galvenās pazīmes, ka nepieciešams apmeklēt optikas salonu

Pirmās pazīmes, kas liecina par to, ka nepieciešams apmeklēt speciālistu, bieži vien ir saistītas ar redzes komforta samazināšanos ikdienas darbos. Ja pamanāt, ka teksta lasīšana kļūst apgrūtinoša vai ceļa zīmes tālumā vairs nav skaidri saskatāmas, tas var norādīt uz redzes asuma izmaiņām. Miglaina redze tālumā vai tuvumā ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie speciālista. Tāpat arī acu nogurums, kas rodas pēc ilgstoša darba pie datora vai lasīšanas, var liecināt, ka acīm nepieciešams atbalsts.

Pieaugošie valsts izdevumi aizsardzībai var kalpot kā labs tautsaimniecības izaugsmes stimulators.

Ģeopolitiskās situācijas maiņa, globālie satricinājumi un neprognozējamā nākotne ir likuši mainīt prioritātes daudzām valstīm, tostarp arī Latvijai, kā galveno prioritāti nosakot aizsardzību - drošību. Nenoliedzami, ka daudzus gadu desmitus ilgušais miers Eiropā ir savā ziņā iemidzinājis nozīmīgu Eiropas sabiedrības daļu. Daudzi dzīvoja ar sava veida pārliecību, ka karš šajā pasaules daļā vairs nav iespējams, tomēr jau četrus gadus realitāte ir pavisam cita. Vēl vairāk, ar aizsardzību — drošību bieži vien tika saprasta dalība NATO, gluži kā dzīvošanās zem lietussarga lietus laikā. Proti, Eiropā ir atradinājušies aktīvi darboties un domāt par drošības atbilstošu finansēšanu.

“Solidaritātes maksājums” ir konfiskācijas instruments, kas vērsts uz politisku mērķu sasniegšanu, nevis uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu, uzskata degvielas tirdzniecības uzņēmuma “KOOL Latvija”/”Olerex” stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs.

“Tādā formā, kādā to šobrīd prezentē autori, proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, kas atbilst šī biznesa darbības apstākļiem, “solidaritātes maksājums” grauj veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū,” uzsver A. Švedovs.

Uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju Platts kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau šobrīd atrodas būtiska spiediena apstākļos, un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties. Šādā situācijā lēmums ieviest tā saukto “solidaritātes maksājumu” izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs tai pašai sabiedrībai. Publiski politiķi to pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek ignorēts viens no pamatprincipiem ekonomikā – jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.