Ražošana

Mazo uzņēmumu vadītāji noskaņoti pesimistiski

Žanete Hāka, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmēju noskaņojums jau veselu gadu turpina būt drīzāk pesimistisks, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Tikai lielo uzņēmumu grupā vērojams optimisms, savukārt mazo uzņēmumu vadītāju noskaņojums ir pesimistisks.

Pēdējo četru ceturkšņu laikā (kopš 2014. gada septembra) Citadele Index vērtības, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņojumu, ir visai līdzīgas - 48-49 punktu robežās, kas liecina par kopumā drīzāk pesimistisku uzņēmēju noskaņojumu. Jaunākā Citadele Index pētījuma vērtība par šī gada 2. ceturksni ir 48,15 punkti.

Jāatzīmē, ka 2015. gada 2. ceturksnī, tāpat kā gada sākumā, lielo un vidējo uzņēmumu grupā Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, savukārt mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu grupās tā ir mazāka par 50 punktiem. Indeksa vērtība lielo uzņēmumu grupā (56.96 punkti) kopumā liecina par optimismu, vidējie uzņēmumi atrodas uz optimisma un pesimisma robežas (50,12), savukārt mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu vadītāju noskaņojums ir pesimistisks (47,24 un 47,92).

Citadele Index tagadnes indeksa vērtība liecina, ka uzņēmēju vērtējumā situācija pēdējo sešu m ēnešu laikā ir pasliktinājusies, bet nākotnes indeksa vērtība liecina par uzņēmēju ļoti piesardzīgu optimismu attiecībā uz nākamo pusgadu. Tagadnes indeksa vērtība ir 46,08 punkti, bet nākotnes indeksa vērt ība ir 50,21 punkts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēju noskaņojums tuvojas 2009. gada krīzes līmenim

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu.

Zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009. gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem.

"Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja nevēlamies šos rādītājus redzēt valsts budžetā IKP kritumā, jāturpina pilnveidot atbalsta instrumentu kopums. Jārīkojas ir apsteidzoši, lai pētījuma datu scenāriju mēs nepiedzīvotu realitātē," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtības dažādās ekonomikas nozarēs liecina, ka 2020. gada 1. ceturksnī pesimistisks noskaņojums vērojams visās tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši nedaudz mazāk pesimistiski noskaņoti ir ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji (41.62); jau pesimistiskāk noskaņoti būvniecības jomas (39.15) un tirdzniecības jomas (38.28) uzņēmumu vadītāji, bet salīdzinoši vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji (37.66).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uzņēmējdarbības biznesa iespējas vērtē ļoti kritiski

Žanete Hāka, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uzņēmējdarbības vidi un biznesa iespējas 2017. gadam vērtē ļoti kritiski, liecina jaunākais SEB bankas Baltijas biznesa pārskats.

Gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju prognozē apgrozījuma kritumu, katrs piektais uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu un 40% mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā nav gatavi ieguldīt sava biznesa attīstībā.

Kopējais optimisma līmenis mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Apgrozījuma pieaugumu šogad prognozē 81% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā un 69% Igaunijā, kamēr Latvijā šādi nākotnē raugās vien 39% uzņēmēju. 61% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma samazināšanos. Tam piekrīt 31% Igaunijas un 19% Lietuvas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu, liecina Citadele Index.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir uzlabojies, un Citadele Index ir 52.4 punkti, salīdzinot ar indeksu 51.3 iepriekšējā ceturksnī. Tas ir optimistiskākais uzņēmēju noskaņojums kopš 2013. gada sākuma, kad Citadele Index bija līdzvērtīgs.

Turklāt Latvijas lielo uzņēmēju noskaņojums sasniedzis sen nepieredzētu optimismu un ir pirmskrīzes gadu līmenī. Uzņēmumu ar vairāk nekā 250 darbiniekiem Citadele Index šoruden ir 62.5 punkti, kas ir augstākais indekss kopš 2006. gada nogales, kad tas bija bija 63.5.

Mazie un vidējie uzņēmēji gan ir noskaņoti piesardzīgāk. Ar indeksu 57.0 optimistiski noskaņoti ir vidējo uzņēmumu vadītāji ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249. Mazo uzņēmumu, kuri dod darbu no 10 līdz 49 darbiniekiem, indekss ir 52.6, bet mikrouzņēmumu optimisms ir piesardzīgāks - 50.6 punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Baltijas valstis bija starp visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā, un, augot algām un iekšzemes patēriņam, arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā noskaņojums ir uzlabojies.

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka visās trīs valstīs ir būtiski samazinājies pesimistiski noskaņoto MVU īpatsvars, kas tuvākajā nākotnē prognozē apgrozījuma kritumu, un ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt sava biznesa attīstībā.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu ir fokusējuši uz vietējo tirgu. Straujais atalgojuma un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir veicinājis arī iekšzemes patēriņu, ko neapšaubāmi ir sajutuši gan lielie, gan mazie uzņēmumi. Tomēr darba roku trūkumu ir aizvien skaudrāk jūtams arī MVU segmentā. Ar šo faktoru lielā mērā ir skaidrojams arī pieaugušais to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt savā biznesā. Liela daļa no šīm investīcijām būs vērstas uz produktivitātes palielināšanu, lai ar to pašu darbinieku skaitu varētu saražot lielākus apjomus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji pārliecināti par spējām pārvarēt grūtības, bet bažījas par darbinieku piesaisti

Dienas Bizness, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajā un Austrumeiropā, līdzīgi uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē, labāku nākotni 2018. gadā prognozē globālajai ekonomikai nekā pašu uzņēmumu izaugsmei šajā gadā, kā arī uzsver bažas par prasmju pieejamību, liecina ikgadējās uzņēmumu vadītāju aptaujas PwC’s CEO Survey rezultāti.

PwC 21. ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka CAE reģionā ir otrais zemākais uzņēmumu vadītāju īpatsvars, kas prognozē globālās izaugsmes uzlabošanos, – 45% (salīdzinājumā ar 57% pasaulē). Tikai 40% uzņēmumu vadītāju ir «ļoti pārliecināti» par sava uzņēmuma izredzēm tuvākajos 12 mēnešos palielināt apgrozījumu. Šī 5 procentpunktu starpība ir viszemākā no reģioniem salīdzinājumā ar 15 procentpunktiem pasaulē, kas nozīmē reālistiskāku skatījumu vairāk nekā citos reģionos.

CAE uzņēmumu vadītāji norāda uz augošo satraukumu par riskiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tostarp par terorismu, klimata pārmaiņām, kiberuzbrukumiem un populismu. Kā biznesa izaicinājumus CAE uzņēmumu vadītāji min spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus ar digitālajam laikmetam vajadzīgajām zināšanām un pieredzi, ņemot vērā mainīgās darbinieku prasības un darbaspēka demogrāfijas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Optimistiskāki par iespēju tuvākajā laikā investēt attīstībā ir mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumi

Žanete Hāka, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums jeb 55% mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju ir drīzāk optimistiski noskaņoti par nākotni, plānojot veikt investīcijas sava biznesa attīstībā nākamā gada laikā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Salīdzinoši atvērtāki investīcijām biznesa attīstībai ir vidēja lieluma uzņēmumi (kuru darbinieku skaits svārstās no 50 līdz 249 un apgrozījums gadā pārsniedz 1 miljonu eiro ) – pozitīvu atbildi snieguši vidēji 65% aptaujāto uzņēmumu vadītāju un īpašnieku.

Savukārt mazo uzņēmumu (kuru darbinieku skaits svārstās no 10 līdz 49 un apgrozījums gadā nepārsniedz 300 tūkstošus eiro) vadītāji nākotnē raugās nedaudz piesardzīgāk – investīcijas uzņēmuma attīstībā plāno veikt vidēji 44% aptaujāto. Tāpat vērts atzīmēt, ka nedaudz optimistiskāki ir Rīgas un Pierīgas uzņēmēji.

«Uzņēmējdarbība ir kā ekonomikas asinsrite, kas tai piegādā nepieciešamo skābekli. Lai organisms attīstītos, tam ir nepieciešams skābeklis, proti, investīcijas. Ja uzņēmēji ir piesardzīgi un neiegulda sava biznesa attīstībā, tad to spēja konkurēt arvien samazinās un līdz ar to - arī iespēja celt darbiniekiem algas. Viens no šīs piesardzības cēloņiem ir samērā neprognozējamā nodokļu vide, kas tiek koriģēta teju vai katru gadu. Tāpēc nodokļu jomā ir būtiski nodrošināt lielāku stabilitāti, kas uzņēmējiem sniegtu drošāku pamatu darbības attīstības plānošanai,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pētījums: Vairāk nekā gadu Latvijas uzņēmēji nejūtas īpaši labi

Žanete Hāka, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadele Index šā gada septembrī sasniedzis47,39 punktu līmeni, kas liecina par pesimismu uzņēmēju vidū, Dienas bizness rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» stāstīja sociologs Arnis Kaktiņš.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pesimisma līmenis ir palielinājies par 0,76 punktiem.

50 punktu robeža atdala uzņēmēju optimismu no pesimisma, un indeksa vērtības dinamika uzrāda, ka pēdējos piecos ceturkšņos uzņēmēji vairāk jutušies pesimistiski, kas liecina, ka vairāk nekā gadu viņi diez cik labi nejūtas, uzsver sociologs.

Indeksa dati ar augstu varbūtību prognozē arī turpmāko IKP dinamiku, kas nozīmē, ka izaugsme palēnināsies.

Indeksa detlizēts izklāsts uzrāda, ka pašreizējās situācijas vērtējums ar mīnus zīmi jau ir no pērnā gada vidus, bet nākotnes prognozes patlaban pasliktinājušās, kaut arī parasti tās uzrāda labākus rezultātus nekā tagadnes vērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neskatoties uz ekonomisko izaugsmi, uzņēmēju noskaņojums nesteidz uzlaboties

Dienas Bizness, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā ekonomiskā izaugsme visās trīs Baltijas valstīs pārspēja iepriekš izteiktās prognozes, un eksperti ir pārliecināti, ka arī 2018. un 2019. gadā pozitīvās tendences saglabās virsroku.

Taču SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu segmentā optimistu skaits, kas šogad prognozē būtisku apgrozījuma pieaugumu savam biznesam, pagaidām nesteidz pieaugt. Taču pesimistiski noskaņoto uzņēmumu skaits ir nedaudz samazinājies.

9% aptaujāto Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu sagaida, ka to apgrozījums šogad pieaugs par vairāk nekā 15%, kamēr gadu iepriekš šādas prognozes bija 8% MVU. Vienlaikus pesimistu īpatsvars joprojām ir krietni lielāks: 23% respondentu atbildējuši, ka šogad uzņēmuma apgrozījums visdrīzāk samazināsies. Gadu iepriekš šādi atbildēja 26% MVU.

Līdzīgas tendences vērojamas arī kaimiņvalstīs. Lietuvā un Igaunijā apgrozījuma pieaugumu šogad plāno 13% uzņēmumu. Vienlaikus, 28% mazo un vidējo uzņēmumu Igaunijā un 20% Lietuvā atbildējuši, ka to apgrozījums šogad varētu samazināties, turklāt Lietuvā pesimistu skaits gada laikā ir pat nedaudz pieaudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 50 000 eiro nodokļos piedāvā maksāt 15% no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmēju aptaujā no izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis MUN 2.0, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt eiro), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē EM.

Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām.

Aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem tika izsūtīts marta vidū teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā. Aptauju veica EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3 986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) ir sasniegusi 48,6 punktus, kas ir augstākais radītājs kopš 2009. gada.

To iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē, ka tuvākā gadā laikā nekustamā īpašuma cenas palielināsies, pārliecinoši aug jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmējuši gan augošie ienākumi, gan pieejamāki kredīti.

Martā nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozēja 54,6% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir augstākais radītājs indikatora vēsturē kopš 2009. gada. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju skaits krasi samazinājies un šobrīd veido 6%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā sagaida nemainīgas mājokļu cenas, skaits šobrīd veido 21,8%. Savukārt 17,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

Žanete Hāka, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 40,2 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī un pērn rudenī. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri teju uz pusi palielinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, kas šobrīd veido 11%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 24,1%. Savukārt 13,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos. «Iedzīvotāju noskaņojums pastāvīgi mainās un tieši atspoguļo tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojuma līmenī, kas kopumā ļauj skatīties uz nākotni pozitīvāk un apsvērt nekustamā īpašuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FinTech vadītāji skeptiski par valsts spēju gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti

Žanete Hāka, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) vadītāji ir visskeptiskāk noskaņoti par valsts spēju nākamā gada laikā nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā.

Šobrīd vien 17% aptaujāto prognozē, ka valdība spēs nodrošināt tiesiskās vides stabilitāti.

Latvijas uzņēmumiem ir visas iespējas būt vadošajiem Eiropā, tomēr daudz kas ir atkarīgs no valdības politikas. Piemēram, patlaban vien trešā daļa jeb 37% finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju prognozē, ka valsts īstenos atbalsta pasākumus jaunu FinTech uzņēmumu attīstībai, komentē LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Būtisks vairākums jeb 77% respondentu prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā uzlabosies, un 53% aptaujāto paredz tiešo ārvalstu investīciju pieaugumu. Tāpēc likumsakarīgi, ka FinTech uzņēmumu vadītāji ir optimistiski savās prognozēs par bezdarba samazināšanos un atalgojuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tīmekļa vietne ir 64% uzņēmumu Latvijā

Žanete Hāka, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā Latvijā tīmekļa vietne bija 63,5 % uzņēmumu, kas ir par 4,5 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn tīmekļa vietne bija vairumam izmitināšanas pakalpojumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (attiecīgi 95,6 % un 93,6 %). Savukārt retāk tās bija pieejamas mazumtirdzniecības (48,4 %) un transporta, uzglabāšanas nozares (42,9 %) uzņēmumiem.

Tīmekļa vietnes pieejamība ir atkarīga no uzņēmuma lieluma, visbiežāk tā ir izstrādāta lieliem un vidējiem uzņēmumiem. 2016. gadā tīmekļa vietne bija 96,3 % lielo uzņēmumu, 84,2 % vidējo uzņēmumu un 58,8 % mazo uzņēmumu. Pēdējo trīs gadu laikā straujākais tīmekļa vietņu skaita pieaugums vērojams mazo uzņēmumu grupā – par 8 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par aizvadīto 2017. gadu vispozitīvāk noskaņoti ir būvnieki, kā arī lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Apmēram puse uzņēmēju šogad sasnieguši to, ko plānojuši, liecina «Citadele Index» pētījums.

Jautājot uzņēmēju vērtējumu tam, cik veiksmīgs bijis 2017. gads, gandrīz puse jeb 46% uzņēmēju atzina, ka šis gads viņu uzņēmumam bijis apmēram tāds, kā plānots. 27% uzņēmēju atzina, ka šis gads uzņēmumam ir bijis nedaudz sliktāks, nekā plānots, 8% – ievērojami sliktāks, nekā plānots. Savukārt 15% uzņēmēju atzina, ka 2017. gads uzņēmumam bijis labāks, nekā plānots, un 2,5% – ievērojami labāks, nekā plānots.

Vispozitīvāk 2017. gadu vērtē būvnieki, no kuriem katrs trešais jeb 32% atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Arī 33% lielo uzņēmumu vadītāju atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Starp reģioniem vispozitīvāk noskaņoti par šo gadu ir Vidzemes, Pierīgas un Rīgas uzņēmēji, no kuriem attiecīgi 24%, 20% un 19% atzina, ka šis gads viņu uzņēmumiem bijis labāks, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

16% lielo uzņēmumu plāno samazināt darbinieku skaitu; 25% - palielināt

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka 25% Latvijas lielās kompānijas, 33% Igaunijas un 43% Lietuvas lielie uzņēmumi plāno tuvāko sešu mēnešu laikā palielināt savu darbinieku skaitu. Turklāt 61% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas lielo kompāniju gatavojas 2017. gadā kāpināt arī savas izmaksas.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lietuvas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti izteiktas ambīcijas kāpināt savas izmaksas un pieņemt jaunus darbiniekus. Visdrīzāk, tās ir saistītas ar Lietuvas ekonomikā valdošo kopējo optimismu – tas atspoguļojas arī kreditēšanas tempos, kas šogad gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentos krietni pārspēj Latvijas un Igaunijas rādītājus.

Taču arī Igaunijas uzņēmumi ir noskaņoti kareivīgi, kamēr Latvijas kompāniju plāni darbinieku skaita un izmaksu jomā ir piezemētāki.

Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm – visās trīs Baltijas valstīs apmēram 60% lielo uzņēmumu savus brīvos līdzekļus plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies

Žanete Hāka, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar maiju, iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir pasliktinājies, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra jūnijā veiktā pētījuma rezultāti.

Kritiskāk tiek vērtēta gan tagadnes, gan nākotnes situācija. Visbūtiskāk pasliktinājies valdības darba vērtējums, kura indekss krities par veseliem 12 punktiem.

Kaut gan pēdējo gadu laikā vidējais algu līmenis valstī ir paaugstinājies, iedzīvotāji uz Latvijas ekonomisko situāciju joprojām raugās pesimistiski. Vērtējot tagadējo stāvokli, tikai 2% aptaujāto atzina to par labu, bet vairākums – 53% respondentu uzskata, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir slikts. Iegūtos rezultātus salīdzinot ar maija rādītājiem, novērojams indeksa kritums par sešiem punktiem.

Arī jautājumā par ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli 32% pētījuma dalībnieku to vērtē kritiski, bet tikai 12% atzīst par pozitīvu (indeksa kritums par trim punktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju būtu pozitīvi noskaņoti pret uzņēmumu, kurā jāstrādā tikai sešas stundas dienā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Kā Jūs vērtējat uzņēmumu, kurš piedāvā sešu stundu darba dienu?» 46% respondentu norādījuši, ka vērtē to pozitīvi, jo šāda diena ir produktīvāka. 24% aptaujāto ir labvēlīgi noskaņoti, norādot, ka tādējādi darbiniekiem ir labāks darba un privātās dzīves balanss. Savukārt 14% aptaujas dalībnieku atzīmējuši atbilžu variantu «Pozitīvi, jo uzņēmums ir ar progresīvu domāšanu».

Tajā pašā laikā 11% respondentu norādījuši, ka uzņēmumu ar šādu darba laiku vērtē negatīvi, jo tādā darbavietā, visticamāk, ir mazs atalgojums. Savukārt 5% savu negatīvo nostāju pamatojuši ar faktu, ka sešās stundās nevar pagūt visu izdarīt.

«Lai gan lielākā daļa aptaujāto būtu iepriecināti strādāt uzņēmumā ar sešu stundu darba laiku, jāapzinās, ka šāds modelis nebūs efektīvs vienmēr un visur,» aptaujas rezultātus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka ražojošie uzņēmumi ar 24h nepārtrauktu darbību nav ieinteresēti samazināt darba dienu, jo tas rezultētos ar papildu darbaspēka piesaisti, līdz ar to arī ar administratīvo izmaksu pieaugumu. «Piemēram, mēs CV Market pārdošanas komandas darba laiku esam noteikuši no plkst.9.00 līdz plkst.17.00, jo uzskatām, ka rezultāts ir svarīgāks par formalitātēm. Mēs rūpīgi atlasām profesionāļus, kas ir pašmotivēti un spēj sasniegt izcilus rezultātus pat strādājot 7h darba dienu,» norāda Kolosovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot eksportu uz kādu no Eiropas valstīm, uzņēmumam būtu jāiepazīstas ar šīs valsts uzņēmumu maksājumu disciplīnu – kaut arī visas valstis atrodas vienā reģionā, maksājumu disciplīna valstu griezumā būtiski atšķiras.

Tāpat nozīmīgi atšķiras uzņēmumu nākotnes vērtējums par ekonomikas tālāko izaugsmi – daļa prognozē vienmērīgu attīstību, savukārt citi uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kā rezultātā uz sadarbības partneriem skatās daudz piesardzīgāk.

Aprēķini liecina, ka šajā gadā Eiropas uzņēmumu parādu zaudējumi pieauguši līdz 2,31%, salīdzinot ar 1,69% pagājušajā gadā, un kompāniju vadītāji prognozē, ka kavējumu risks pieaugs, liecina kompānijas Intrum veiktais pētījums. Pārsteidzoša ir tendence, ka 50% Eiropas uzņēmumu norādījuši, ka maksājumus kavē nevis maksātspējas vai cita finansiāla iemesla dēļ, bet apzināti. Secināts, ka vidējais rēķinu apmaksas termiņš uzņēmēju vidū Eiropā ir 40 dienas, kas ir ilgāk nekā pērn, kad tas bija 34 dienas. 41% uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka ilgu maksājumu termiņu risināšanai nepieciešama palīdzība likumdošanas mērogā, bet 45% uzskata, ka tas nepieciešams kavētu maksājumu problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām

Zane Atlāce - Bistere, 04.04.2018

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Pētījums: Uzņēmēji dienā vidēji strādā 8 stundas un 5 minūtes

Dienas Bizness, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji darbam vidēji velta 8 stundas un 5 minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, un kura ietvaros tiek noskaidroti arī uzņēmēju paradumi.

Citadele Index pētījums atklāj, ka uzņēmēji darbam velta vairāk laika nekā iepriekš – pēc iepriekšējā pētījuma datiem pagājušā gada rudenī uzņēmēji darbam vidēji veltīja 7 stundas un 56 minūtes dienā.

Laiks, ko uzņēmēji vidēji velta darbam, reģionālā griezumā atšķiras. Uzņēmēji Rīgā darbam velta visvairāk – vidēji 8 stundas un 28 minūtes un turpat puse (48%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Kurzemē – 8 stundas un 25 minūtes un vairāk nekā puse (53%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Pierīgā un Vidzemē – 7 stundas un 36 minūtes, Latgalē – 7 stundas un 32 minūtes, Zemgalē – 7 stundas un 4 minūtes, kur tikai 32% strādā vairāk nekā 8 stundas, 25% – 8 stundas un 43% – līdz 8 stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru