Eksperti

Medicīnas dzimtbūšanas brīvlaišana

Mārtiņš Kapickis, [email protected], 18.08.2009

Jaunākais izdevums

Pilsonim, kurš ir medicīnas pakalpojumu epizodisks pircējs, pēdējo mēnešu notikumu rezultātā var rasties iespaids, ka visu šodienas nebūšanu patiesais cēlonis ir finansējuma trūkums un sistēmas nesakārtotība. Līdzīgi kā automobilim, kurš nevar braukt, jo šis tas ir salūzis, un piedevām benzīns aptrūcies. Ja tas tā būtu, tad dodiet naudu, samaziniet administratīvās izmaksas un optimizējiet ministrijas darbu! Vai ar to viss būs kārtībā?

Partijas rāda ar pirkstiem un vaino viena otru. Finansiālās virves vilkšanas sacensības rit pilnā sparā. Premjers velk savā, ministre savā virzienā. Pat panāktie «nepolitiskie» kompromisi ir maksimāli politizēti pseidosociālā miera nodrošināšanai. Patiesībā sabiedrībai ir kropls skats uz kroplu sistēmu, kas ir līdzīgi, kā skatīties uz sevi caur bojātām brillēm greizo spoguļu valstībā. Diemžēl šāds iespaids ir tikai aisberga redzamā daļa. Neredzamā daļa ir pagātnē un labojot to, būs iespējams kaut ko pozitīvu panākt šodien.

1991. gadā valstij iegūstot neatkarību, tai nebija nekādu ārējo parādu. Pensionāri palika bez reālām pensijām, bezdarbnieku pabalstu sistēma vēl bija bērna autiņos, līdz ar to tā nebija nedz dārga, nedz viegli izmantojama ļaunprātīgiem nolūkiem. PSRS rūpniecība jau bija kļuvusi konkurēt nespējīga un lauksaimniecība gandrīz vai naturāla. To var saukt par jaunu sākumu. Tika uzsākta kapitāla uzkrāšana, labi domāta denacionalizācija un privatizācija, kā arī radīti priekšnosacījumi samērā brīvai tirgus ekonomikai.

Kas notika ar medicīnu? Tā turpināja sociālismā sakņoto, valsts subsidēto ceļu. «Brīvlaišana» nenotika un visa medicīnas aprūpe palika dzimtbūšanas statusā visu šo laiku. Neskatoties uz slikti imitētām pretkorupcijas kampaņām, Hruščova aforisms: «tauta ārstu pabaros» dzīvo tautas apziņā vēl šodien. Ir arī pozitīvi precedenti - zobārstniecība, kuru valsts izslēdza no apmaksājamo pakalpojumu groza. Tā turpināja brīvā tirgus diktēto ceļu, turklāt veiksmīgi. Pārējā medicīna netika «brīvlaista» tikai politisku apsvērumu dēļ. Neskatoties uz to, ka Latvijā pie varas visu šo laiku ir bijušas labējas, nacionāli konservatīvas partijas, viņu politiskais kapitāls uz sociālā miera rēķina bija daudz svarīgāks par kvalitatīvas un konkurētspējīgas veselības aprūpes sistēmas ieviešanu. Šodien medicīnā definētās prioritāras nozares (piemēram, bērnu aprūpe un onkoloģija) kļūst parpolitisku instrumentu situācijā, kurā vienkārši nav naudas. Ne valdība, ne SVF mūs neglābs. Risinājums ir mūsu pasaules uzskata maiņā. Problēmas sakne ir visas sabiedrības uzskats par to, kuram jāuzņemas atbildība (arī finansiāla) par indivīda veselību.

Kvalitatīvam medicīnas pakalpojumam ir konkrētas izmaksas. Nevar vienlaicīgi pastāvēt divi uzstādījumilēti unkvalitatīvi. Tas ir saistīts ar cenas un vērtības attiecībām (price for value). Saimniece zina, ka garšīgam kliņģerim vajag vismaz tik sāls, tik cukura un tik sviesta. Šodien vienīgais risinājums ir apdrošināšanas medicīna, jo valstij naudas nav un kādu laiku nebūs. Sabiedrība «balsotu ar maku» par slimnīcām un konkrētiem speciālistiem. Finansiālu apsvērumu dēļ tā būtu spiesta uzņemties savu atbildības daļu par veselību. Visiem jāsaprot, cik maksā veselības aprūpes pakalpojums, tāpat kā saimniecei jāzina, cik maksā ķīmiskā tīrītava, vai zemniekam, cik maksā kombaina civiltiesiskā apdrošināšana. Te darbs apdrošinātājiem, privātiem un sabiedriskiem fondiem. Savukārt valsts funkcija ir ētiskas likumdošanas bāzes izveide, uz kuras balstoties, apdrošināšanas medicīna var sākt darboties. Valstij atsakoties no daļas sociālo nodokļu apsaimniekošanas, protams, būtu jāsamazina sociālo nodokļu slogs, kas, savukārt, būtu labs stimuls uzņēmējdarbībai.

Likumdevējiem jānosaka kopš 1991. gada nedefinēto pakalpojumu grozu jeb «medicīniskās palīdzības minimumu»[1] (nosakot gan vecuma grupas, gan patoloģijas, gan to izmaksu limitus), kuru tā ir gatava apmaksāt, nevis paziņot par finansējumu samazināšanu visiem par tik % vai slimnīcu slēgšanu. Valsts var paziņot par līgumattiecību beigšanu ar kādu medicīnas iestādi, bet nevar paziņot par slimnīcu slēgšanu. Šodien tas nozīmē gan augstas tehnoloģijas medicīnas pakalpojumu, gan Satversmē minētā minimuma apmaksas izbeigšanu. Šodien pacienti tiek likti rindā uz «valsts apmaksātu pakalpojumu», kurš var nekad nepienākt, jo valsts nav noteikusi «grozu». Nav tādas loģiskas argumentācijas, kura parādītu iespēju šodien finansiāli nodrošināt visiem Latvijas pilsoņiem pilna apjoma medicīnas pakalpojumu. Nosakot grozu un izveidojot apdrošināšanas likumdošanas bāzi, sāktu darboties apdrošināšanas medicīna. Papildus finansējuma «sakasīšana» gada nogales «izvilkšanai» problēmu neatrisinās, bet diemžēl tikai paildzinās. Mediķi zina, ko nozīmēbezcerīga reanimācija. Varbūt beidzot ir pienācis laiks apzināties skaudru, bet neizkropļotu realitāti?

1. Satversme, 111. pants: Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Medicīnas tūrisms – iespēja valsts izaugsmei

Renārs Putniņš, neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks veselības aprūpes jautājumos, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Medicīnas tūrisma iespējas šodien un rīt

Mārtiņš Kapickis, [email protected], 26.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējā medicīnas sabrukuma tumsā pirms vairākiem mēnešiem no Veselības ministrijas izskanēja gaiša doma: attīstīt medicīnas tūrismu, ar to domājot piedāvājumu ārzemju pacientiem ārstēties Latvijas klīnikās. Šis ieteikums pamatā bija vērsts uz valsts un pašvaldību slimnīcām, bet nevis privātiem medicīnas uzņēmumiem, kuriem medicīnas tūrisma ideja jau sen nav sveša.

No VM ieteikuma varēja noprast, ka valsts visādi atbalstīs šādu ieceru realizāciju. Tas viss ar mērķi noslogot dārgo diagnostisko un ārstniecisko aparatūru un kaut daļēji nest ienākumus slimnīcām, medicīnas personāla darba atalgošanai.

Ja privātam medicīnas pakalpojuma sniedzējam tā ir vēl viena tirgus niša, tad gan valsts, gan pašvaldību slimnīcām šis varētu būt visai nesasniedzams mērķis. Kāpēc? Tāpēc, ka brīvā tirgū uzņēmējdarbība sākas ar uzticēšanos piedāvātajam produktam vai pakalpojumam. Šodien Latvijas valsts «apmaksātā» medicīnas aprūpe savu ļaužu acīs ir sevi diskreditējusi. Nemaz nerunājot par to, ka ne Eiropas, ne citu valstu acīs Latvija vairs nav «valsts, kura dzied», bet gan Repšes vārdiem sakot „valsts, kura ar seju ieskrējusi betona sienā". Šodien Latvijas valsts savu tēlu ir sabojājusi un to atjaunot īsā laikā nebūs iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas izglītības iestāžu dāsno finansējumu nevar pamatot ar nākotnes pieprasījumu darba tirgū.

Medicīnas universitātes un koledžas ir vienas no valsts dāsnāk finansētajām augstākās izglītības mācību iestādēm. Tā, veidojot augstskolu un koledžu TOP, DB secināja, ka sarindojot koledžas pēc piešķirtā finansējuma, pirmajā sešniekā ir četras medicīnas koledžas: LU P.Stradiņa Medicīnas koledža, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža, LU Rīgas Medicīnas koledža un Rīgas 1. Medicīnas koledža.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā ir 11 koledžas un no tām 4 ir medicīnas koledžas. Finansējums medicīnas koledžām veido ap 60% no visa IZM padotībā esošajām koledžām paredzētā finansējuma. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte ir trešā dāsnāk finansētā augstskola valstī, turklāt tās kopējais finansējums (52% no tā veido valsts līdzfinansējums) 2009. gadā palicis iepriekšējā gada apmērā, bet citas universitātes tāpat kā visa Latvijas uzņēmējdarbība kopumā saskārās ar ievērojamu apjomu kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visvairāk medicīnas tūristu ierodas no Krievijas

Elīna Pankovska, 06.06.2018

Galerijā skatāmas fotogrāfijas, kas uzņemtas Veselības aprūpes forumā

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnas tūrismam ir potenciāls, bet priekšā vēl ir liels darbs, kā arī ir nepieciešams valsts atbalsts. Šobrīd Veselības ministrijas paspārnē darbojas arī darba grupa, kurā iesaistīti nozares pārstāvji, un ir iezīmēti medicīnas tūrisma mērķa tirgi, kā arī definētas vēlmes, lai varētu panākt jēdzīgu atbalstu aktivitātēm ārvalstu tirgos, Veselības aprūpes forumā sacīja Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Pēc M. Rēvalda sacītā, atsaucoties uz Baltic Care datiem, visvairāk jeb aptuveni 24% no ārvalstu klientiem medicīnas iestādēm ir no Krievijas, otrajā vietā ierindojas Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji (12%), bet trešajā vietā - medicīnas tūristi no citām NVS valstīm (11%). Tālāk seko Skandināvijas un Baltijas valstis, Vācija. «Viņi brauc, jo Krievijā medicīnas pakalpojumi ir zemas kvalitātes. Savukārt, amerikāņiem šķiet, ka te viss ir faktiski bez maksas, tomēr viņi ir jāpārliecina, ka par tik zemāk cenām, var saņemt kvalitatīvus pakalpojumus,» norāda M. Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pērn par teju piektdaļu Latvijā pieaudzis ienākošais medicīnas tūrisms

Lelde Petrāne, 24.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā par 18% pieaugusi medicīnas pakalpojumu sniegšana ārzemniekiem, kas liecina par strauju medicīnas tūrisma izaugsmi Latvijā, nodrošinot arī papildu nodokļu iemaksas valsts budžetā, rāda Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas apkopotie dati. Turklāt pēdējā laika tendences norāda uz onkoloģiju kā vienu no perspektīvākajām medicīnas tūrisma jomām, kur īpašu lomu ieņem viroterapija, kas ir mūsdienīga un saudzīga vēža ārstēšanas metode.

Pēdējos gados notikusi strauja privātās medicīnas attīstība: atvērtas vairāk nekā 10 klīnikas, investīcijas mērāmas desmitos miljonu eiro. Ļoti liela uzmanība pievērsta ne tikai labākajām tehnoloģijām, bet arī apkalpošanas kultūrai, attieksmei pret pacientiem un infrastruktūrai.

«Tieši medicīnas eksports ir būtisks solis veselības nozares tālākā attīstībā. Jaunākie Latvijas Bankas dati liecina, ka pērn ar veselību saistītie ārvalstu tūristu izdevumi Latvijā sasnieguši aptuveni 5 miljonus eiro. Savukārt Lietuvas kolēģi minējuši, ka medicīnas tūristi mūsu kaimiņvalstī iztērē vidēji 10 – 12 reizes vairāk nekā klasiskie tūristi. Būtiski, ka medicīnas tūristu skaitu neietekmē kopējais tūristu skaita kritums – 2015. gadā Latvijā fiksēts 31% kritums iekšējā tūrismā, bet medicīnas pakalpojumu sniegšana citu valstu pilsoņiem ir tikai pieaugusi. Tas vien pierāda šīs nozares potenciālu,» uzsver Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents Olafs Slūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Exonicus Trauma Simulator iekļuvis VRAwards finālā

Anda Asere, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Veselības bizness: Privāto injekcijas veselības infrastruktūrā

Lāsma Vaivare, 25.11.2014

SIA Medicīnas sabiedrība ARS šoruden sākusi Jāņa Asara ielā, Rīgā, esošās vecās Sarkanā Krusta slimnīcas rekonstrukciju

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma pieejamība mudina veikt vērienīgas privātas investīcijas veselības aprūpē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, bankas labprātāk dod kredītus, kā arī gaidījām iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu – iemeslus, kādēļ tieši šoruden sākta vēža diagnostikas un nukleārās medicīnas centra būvniecība, DB skaidro SIA Nukleārās medicīnas centrs valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Kopējās investīcijas tiek plānotas ap 10 milj. eiro, no tā līdz 4 milj. eiro tiks piesaistīti no Norvik Bankas, bet 5,7 milj. eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums pētniecībai.

Kā norāda V. Skrīvelis, primāri tas būs pētniecības centrs, pētīs jaunus medikamentus vēža ārstēšanai, taču paralēli tiks veikta arī diagnostika. «Vēzis ir daudzveidīgs, var būt jebkur. Diagnostikas pamatā ir daudz zinātnes,» tā viņš. Jaunās nukleārās medicīnas tehnoloģijas ļauj diagnosticēt vēža un sirds slimības agrīnā stadijā, kad to ārstēšana ir daudz veiksmīgāka. Šī metode paredz diagnostikā izmantot īsu brīdi dzīvojošus radionuklīdus. Pacients tiek izmeklēts jauna veida tomogrāfā (pozitronu emisijas tomogrāfs jeb PET) apvienojumā ar datortomogrāfu. Paralēli tam paredzēts sintezēt un zinātniskos projektos eksportēt jaunu zāļu pētīšanai nepieciešamos radionuklīdus (radioizotopus) uz Viļņu, Kauņu, Vitebsku, Minsku, Tallinu un Tartu. Šajās pilsētās ir iespējams veikt PET diagnostiku, bet tur neražo izotopus, pašlaik tos importē no Vācijas un Somijas. Kopumā paredzēts saražot 5 tūkst. dozu gadā un veikt ap 3 tūkst. izmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmumam ierobežot medicīnas tūrismu būs ilgtermiņa sekas, jo pacientu plūsmu atjaunot būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process, pauda AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Mūsu valsts ir īpaši akcentējusi vēlmi attīstīt medicīnas tūrismu Latvijā, tam vairākās medicīnas nozarēs ir labs potenciāls un jau izveidojušās ilgstošā laika posmā iedibinātas tradīcijas augstas konkurences apstākļos ar citu valstu pakalpojuma sniedzējiem. Ja tagad šos pakalpojumus piedāvās un nodrošinās citās Eiropas valstīs, pacientu plūsmu pagriezt atpakaļ uz Latviju būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process," skaidroja Lapiņa.

Viņa minēja, ka "Veselības centru apvienības" struktūrvienība "Aiwa Clinic" nodrošina valsts finansētos un maksas ķirurģiskos pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, bariatrijā, vispārējā ķirurģijā, proktoloģijā, ginekoloģijā, neiroķirurģijā, oftalmoloģijā, LOR, pēdas ķirurģijā un bērnu ķirurģijā. Tieši šajā klīnikā ir plaši attīstīta maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšana medicīnas tūrisma ietvaros personām no Eiropas Savienības valstīm, kā arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa, 10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slimnīcas satrauc minimālās algas paaugstināšana bez papildu līdzekļiem

Vēsma Lēvalde, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas paaugstināšana, indeksējot algas valsts institūciju pakļautībā strādājošajiem mediķiem, var radīt nevienlīdzību atalgojuma sistēmā.

Paužot atbalstu valdības lēmumam no nākamā gada indeksēt algas tiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā, Latvijas slimnīcu vadība gaida no atbildīgajām amatpersonām atbildi, vai papildu līdzekļi tiks piešķirti arī to mediķu algu indeksācijai, kuri strādā slimnīcās.

Db.lv rakstīja, ka 2014. gada janvārī paredzēta minimālās algas paaugstināšana no 200 līdz 225 latiem. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka valdība pieņēmusi lēmumu līdztekus indeksēt algas arī tiem mediķiem, kas strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā. Taču slimnīcām reģionos līdzekļi algu paaugstināšanai netiek paredzēti. Turklāt slimnīcām reģionos, kurām jau šobrīd trūkst finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nākamajā gadā no saviem iekšējiem resursiem būs jāmeklē finansējums arī jaunākā medicīnas personāla minimālās algas nodrošināšanai 225 Ls apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar ģimenes uzņēmuma A.Medical valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Igoru Palkovu

Lelde Petrāne, 15.04.2016

Sniegs, kalni, dēlis un ātrums. Gluži kā ikdienas darba dzīvē, kur ātrums un azarts virza uz mērķi.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild A.Medical valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Igors Palkovs. A.Medical Baltijā nodrošina medicīnisko iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkalpošanu.

«Medicīnas tehnoloģijas ir viena no nozarēm, kas ļoti strauji attīstās ar galveno mērķi – palīdzēt cilvēkiem. Ik dienu mēs esam «ar vienu kāju» tālā nākotnē un šī, es uzskatu, ir fantastiska iespēja mūsu uzņēmumam. A.Medical unikalitāte ir faktā, ka, ņemot vērā tā darbinieku vidējo vecumu, esam jaunākais uzņēmums, kas saistīts ar medicīnas tehnoloģijām. Savukārt, apvienojot šo aspektu ar komandas biedru pieredzi, mums izdevies izveidot augstas profesionalitātes komandu,» stāsta I. Palkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs gadi sociālistiskā rindā vai maksas medicīna

Mārtiņš Kapickis, mikroķirurgs, Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra līdzīpašnieks un valdes loceklis., 22.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Bankas bijušais konsultants Jānis Platais intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka «lai panāktu nākamā gada budžeta konsolidāciju par 400 miljoniem latu, būs nepieciešama izdevumu samazināšana sociālajā sfērā».

Nabadzīga valsts ar relatīvi brīvu ekonomiku, kura, mantojumā no PSRS, uzņēmusies visu sociālo funkciju pildīšanu, un kurai 50% no budžeta ir sociālie izdevumi, agrāk vai vēlāk nonāks smagas izvēles priekšā – izlikties, ka varam par 5 santīmiem saražot kilogramu maizes, t.i., turpināt deklarēt, ka valsts sniedz un turpina sniegt Satversmē deklarēto medicīnas pakalpojumu minimumu par izmaksām, kas nespēj segt pat materiālās izmaksas, vai atteikties no daļas sociālo funkciju pildīšanas.

Tikai valstis, kuras ir izgājušas kapitāla caur uzkrāšanas fāzi var atļauties kādus 50-70 gadus sociālistiskas «vaļības». Pat tādām valstīm, kā Zviedrija tas nevar vilkties mūžīgi, izņemot situāciju, kurā resurss ir nevis cilvēku darbs, bet zeme, piemēram, nafta Norvēģijā. Latvijā vienīgais resurss ir cilvēka darbs. Un nevis ES noteiktās 48 stundas, bet daudz vairāk. Ar 48 stundām nedēļā valsti neuzcelsim!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, kas ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij, izmanto jau vairāk nekā 100 medicīnas iestādes, informē risinājuma izstrādātāja SIA "Emergn" valdes priekšsēdētājs Pēteris Krastiņš.

E-kvīts risinājums tradicionālos čekus par pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli. Turklāt šis veselības aprūpes nozarei izveidotais tehnoloģiskais risinājums ļauj automātiski nosūtīt maksājuma dokumentu elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, neveicot garas un apgrūtinošas čeku ievades un reģistrēšanas funkcijas.

Jaunais risinājums ir Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ieviests un atbalstīts, ko tehniski izstrādāja un izveidoja uzņēmums "Emergn". VID skaidro, ka pieņemot lēmumu, ņemts vērā, ka pakalpojuma sniedzējiem veselības aprūpes procesa uzskaitei ir nepieciešams izmantot arī speciāli izstrādātas datorsistēmas, ar kurām tiek nodrošināta veselības aprūpes procesa uzskaite. Proti - datorsistēmā reģistrē pacientus, tiem sniegtos pakalpojumus un veiktās manipulācijas, apmaksas uzskaiti, datu nodošanu komersanta grāmatvedībai un Nacionālā veselības dienesta sistēmai VIS (Veselības vadības informācijas sistēma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētāju Zigurdu Lasovski

Lelde Petrāne, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - Ieguldot 10 miljonus, bumbu patvertnes vietā taps Baltijas reģionā modernākais vēža diagnostikas centrs

Lelde Petrāne, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bijušās bumbu patvertnes vietā uzsākta medicīnas centra būvniecība. Centrā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Par to šodien mediju pārstāvjus informēja preses konferencē.

Šis būšot Baltijas reģionā modernākais šāda veida centrs, tajā tiks izmantotas pasaulē progresīvās nukleārās medicīnas tehnoloģijas. Centra izveides mērķis ir nodrošināt vēža un sirds slimību diagnostiku Latvijā tādā pašā kvalitātē kā attīstītajās Eiropas valstīs, kā arī veikt diagnostikai nepieciešamo materiālu ražošanu un eksportu uz citu valstu medicīnas centriem.

Starp AS Norvik Banka, Medicīnas centru NMC un Rīgas Stradiņa universitāti ir panākta vienošanās par finansējuma piešķiršanu projektam. Centra izveidē kopumā tiks ieguldīti teju 10 miljoni eiro – līdz 4 miljoniem eiro būs pieejams finansējums no bankas, savukārt 5,7 miljoni eiro ir ERAF ieguldījums. AS Norvik Banka valdes loceklis Raivis Ruskulis preses konferencē uzsvēra, ka bankai šis esot ļoti perspektīvs projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētās medicīnas centra mediķiem iegādāti divi jauni operatīvie transportlīdzekļi.

Īpaši sarežģītās situācijās ar tām Latvijā labākie ārsti steigsies palīgā kolēģiem citās slimnīcās, lai operētu vai sniegtu specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiski slimiem vai smagas traumas guvušiem pacientiem.

NMPD Specializētās medicīnas centrs ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas 24 stundas diennaktī nodrošina atbalstu un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm visā Latvijā. Specializētās medicīnas centra mediķi, piesaistot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, dodas uz reģionu slimnīcām, lai steidzami operētu vai augstākā līmeņa slimnīcās nogādātu kritiskā stāvoklī esošus pacientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Medicīnas eksports – Latvijas medicīnas sistēmas nākotne

Renārs Putniņš, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, 26.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnas sistēmā ir daudz lietu, kuras nepieciešams uzlabot, tomēr nav šaubu, ka sistēma kopumā ir mūsdienīga – slimnīcās strādā augsti kvalificēti speciālisti un tās ir nodrošinātas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Vienlaikus, apzinoties Latvijas demogrāfisko situāciju, uzskatu, ka tālāka mūsu valsts medicīnas sistēmas attīstība iespējama tikai tad, ja ievērojami tiks attīstīts medicīnas eksports. Turklāt vēl labākus rezultātus pakalpojumu nodrošināšanā ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu iedzīvotājiem iespējams panākt, cieši sadarbojoties valsts un privātajam sektoram.

Esmu pārliecināts, ka Latvijā jau tagad strādā vieni no labākajiem ārstiem pasaulē. Rīgas Stradiņa universitātes izglītības kvalitātes augstais standarts, kā arī tradīcijas ik gadu nodrošina jauno speciālistu skaita pieaugumu. Līdzīgi kā lidmašīnu piloti, arī kvalificēti ārsti ir pieprasīti visā pasaulē. Latvijas ķirurgi, anesteziologi un citi speciālisti pašlaik strādā labākajās pasaules slimnīcās. Svarīgi ir panākt, lai šie speciālisti savu nākotni un profesionālo izaugsmi saistītu ar Latviju, nevis savas zināšanas aizvestu uz citu valstu slimnīcām. Tas ļautu Latvijā nodrošināt speciālistiem Eiropas līmeņa atalgojumu, savukārt valsts un privātajām slimnīcām – veselīgu konkurētspēju un ienākumu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus" izstrādā jaunu treniņu scenāriju individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanā.

"Exonicus" traumas simulatora individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanas treniņu scenārijs "Covid-19 PPE" māca secību, kā apģērbt un noģērbt individuālos aizsardzības līdzekļus. "Tradicionāli apmācības notiek grupā un izmanto reālus individuālās aizsardzības līdzekļus," skaidro Sandis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd rīks ir publiski pieejams. S. Kondrāts spriež, ka šis scenārijs noderēs arī citām infekciju saslimšanām, kā arī, lai vingrinātos bioloģisko, ķīmisko un radiācijas slimnieku aprūpē.

"Virtuālā simulācija sniedz iespēju neierobežotu reižu skaitu individuāli trenēties aizsarglīdzekļu drošai lietošanai un saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par apgūtajām iemaņām vai pieļautajām kļūdām, neapdraudot pacientu," norāda Ieva Šlēziņa, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktore. Viņas skatījumā simulācijas priekšrocība ir tās eksperimentālais raksturs - ir pierādīts, ka eksperimentējot pieaugušie iemācās labāk. Šajā situācijā būtiska ir arī attālināta piekļuve apmācībai - ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, pēc iespējas jāierobežo kontakti klātienē un šobrīd klātienes mācības nav iespējamas. Tāpēc virtuālā realitāte un datorsimulācija kā attālināta mācību metode vienlaikus ir pieejama visiem interesentiem. Virtuālajā apmācībā arī netiek tērēti aizsarglīdzekļi, kas paredzēti lietošanai pacientu aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar FOTO: Ekspluatācijā nodod bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas pirmo kārtu

Žanete Hāka, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas Jūras medicīnas centrs pārdod neprofila aktīvus, lai vairāk koncentrētos uz pamatdarbību

Dienas Bizness, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) neplāno pārdot visus tam piederošos īpašumus, un nesen veiktie darījumi ir veikti ar LJMC neprofila aktīviem un mērķi ilgtermiņā koncentrēties uz medicīnas iestādes pamatdarbību attīstot medicīnas iestādes sniegtos pakalpojumus, portālam db.lv pastāstīja kompānijas finanšu direktors Juris Imaks.

Tā piemēram, pavisam nesen LJMC ir uzsācis veikt jaunākās paaudzes onkoloģiskos izmeklējumus, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfa un datortomogrāfa izmeklējumus (PET/CT), kas ļauj atklāt pat niecīgas vēža šūnas cilvēku organismā un onkoloģisko saslimšanu recidīvus agrīnā stadijā. Ļaundabīgie audzēji ir otrs valstī biežāk sastopamais nāves cēlonis pēc asinsrites sistēmas slimībām un šāda veida izmeklējumi dos papildus izveseļošanās cerību vairāk nekā 70 00 vēža slimnieku Latvijā. PET/CT izmeklējumi ir pašlaik progresīvākā audzēju diagnostikas metode, kura visā pasaulē tiek izmantota, lai pacientiem un onkologiem nodrošinātu detalizētu un būtisku informāciju attiecībā uz vēža diagnostiku, izplatību un terapijas rezultātiem, kā arī palīdzētu noteikt piemērotāko un efektīvāko ārstēšanas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru