Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” turpina paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos, sākot pirmās piegādes arī uz Latīņamerikas valstīm.

Uzņēmums 2025.gada nogalē uzvarēja Meksikas valsts starptautiskajā iepirkumā par paaugstināta holesterīna līmeņa pazeminoša recepšu medikamenta piegādi slimnīcām. Pirmā zāļu piegāde uz Meksiku tika veikta 2025. gada decembrī.

Saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, AS “Olpha” piegādās konkrētos medikamentus Meksikas slimnīcām līdz 2026. gada beigām. Līdz ar šo veiksmīgo iepirkuma rezultātu “Olpha” turpinās eksporta attīstību Latīņamerikas un Karību jūras reģionā, kurā dzīvo aptuveni 670 miljoni cilvēku.

“Uzvara starptautiskā iepirkumā ir nozīmīgs solis “Olpha” stratēģisko plānu īstenošanā, kas paredz ievērojami paplašināt savu klātbūtni Rietumeiropas un citu pasaules valstu tirgos. Vienlaikus šis ir arī apliecinājums tam, ka pasaules mērogā neliels Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums globālajā tirgū spēj konkurēt ar daudzmiljardu farmācijas gigantiem. Uzvara šāda līmeņa konkursā un sekmīgi veiktas pirmās zāļu piegādes Dienvidamerikas kontinentā ir skaidrs signāls, ka Latvijas farmācijas nozare var un tās potenciāls ir efektīvi jāizmanto ekonomikas attīstībā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

UN:BLOCK Europe 2026 ietvaros notikušajās politiķu debatēs vairāku partiju pārstāvji bija vienisprātis – blokķēdes tehnoloģijas un digitālo aktīvu nozare Latvijai ir iespēja, nevis risks.

Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka Latvijai jau šobrīd ir viens no progresīvākajiem regulējumiem Eiropā, taču valsts priekšrocības būs iespējams izmantot tikai tad, ja sekos ātrāka rīcība, skaidrāki noteikumi un ambiciozāka politika.

Debatēs piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība – ZZS), politisko partiju pārstāvji Gatis Eglītis (Nacionālā apvienība – NA), Mārtiņš Krusts (Mēs mainām noteikumus – MMN) un Mārtiņš Mieriņš (Progresīvie – P), kā arī Saeimas deputāti Kristaps Krištopāns (Latvija pirmajā vietā – LPV), Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts – AS) un Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība – JV). Debates vadīja Latvijas Blokķēdes Attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Privātmāju tirgū 2025. gadā saglabājies stabils darījumu skaits, turpretī kopējā darījumu summa augusi par 12%, sasniedzot 446 miljonus eiro. Turpretī darījumu skaits ar privātās apbūves zemēm krities un vidējā darījumu summa pieaugusi nebūtisku 2% robežās.

Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti lēš: šobrīd pircēji dod priekšroku gatavu privātmāju iegādei, nevis būvniecībai no nulles. Sapnis par mājas būvniecību tiek atlikts ne tikai izmaksu kāpuma, bet arī ierobežotā zemes gabalu piedāvājuma dēļ.

Februārī īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 3210 jeb par 43% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Aptuveni 2/3 veidoja īres dzīvokļu piedāvājums centrā, un tikai nepilni 1200 bija pieejami īrei galvaspilsētas apkaimēs. Savukārt iegādei bija pieejami 3390 dzīvokļi (+21%), no kuriem aptuveni puse jeb 1775 bija īpašumi jaunbūvēs, bet pārējie – mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs un pirmskara namos.

Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā ar centrālapkuri, nav jālauza galva par apkures veidu, taču privātmāju saimniekiem šis jautājums ir ļoti aktuāls. Kādu kurināmo izvēlēties, lai mājoklis būtu silts, tiktu saudzēta apkures sistēma un nevajadzētu tērēt kaudzi naudas? Atbilde ir briketes – energoefektīvs un videi draudzīgs risinājums, tomēr ne visas tirgū pieejamās opcijas ir vienlīdz labas. Lasiet un uzziniet, kam pievērst uzmanību, izvēloties šo kurināmā veidu!

Kā atpazīt labas skaidu briketes?

Augstvērtīgas skaidu briketes tiek ražotas no tīrām koka skaidām, tās spēcīgi sapresējot bez līmes vai citiem ķīmiskiem piemaisījumiem. Galvenie rādītāji, kam pievērst uzmanību, ir brikešu blīvums un mitruma līmenis. Ja produkts drūp jau iepakojumā un ir ļoti porains, tas liecina par nepietiekamu spiedienu ražošanas procesā vai pārāk lielu mitruma procentu skaidās. Liels mitruma līmenis ne tikai rada mazāk siltuma, bet arī nenāk par labu dūmvadiem.

Augstas kvalitātes apkures briketes (ar mitruma līmeni zem 10%) deg lēni, nodrošinot stabilu temperatūru ilgāku laiku, kas ir īpaši svarīgi aukstajās ziemas naktīs, kad nevēlamies bieži papildināt krāsni. Salīdzinājumam – malkai optimāls mitruma līmenis svārstās no 15 līdz pat 25%, tāpēc ar 1 tonnu brikešu var aizstāt 3 kubikmetrus malkas. Kurināmās briketes arī rada ļoti maz pelnu, vien 0,4%.

Veselības un skaistumkopšanas e-komercijas tirgus Latvijā turpina augt, taču šī izaugsme nenozīmē vieglu peļņu. Konkurence ir sīva, cenu spiediens – pastāvīgs, un jauniem spēlētājiem ienākt, nemaz nerunājot par noturēšanos tirgū, kļūst arvien sarežģītāk.

Pircēji rūpīgi salīdzina cenas, izmanto atlaižu kampaņas un sagaida ātru piegādi par iespējami zemākām izmaksām. Taču vienlaikus tirgū iezīmējas nozīmīga pārmaiņa – cena pamazām zaudē savu absolūto dominanci. Šī tendence savukārt ir viena no sākotnējām pazīmēm, kas vēsta par to, ka tirgū varētu būt sācies tā nobriešanas process.

Latvijas e-komercijas vidē veselības un skaistumkopšanas segments ir kļuvis par vienu no piesātinātākajiem – šobrīd tajā darbojas vairāk nekā 500 e-veikalu, kas pilnībā vai daļēji specializējas šajā produktu grupā. To apliecina Baltijas e-komercijas analītikas platformas Shoprank un starptautiskā digitālās datu analītikas rīka Similarweb aplēses. Šāds tirgus dalībnieku blīvums nozīmē ne tikai plašas izvēles iespējas patērētājiem, bet arī intensīvu konkurenci par redzamību, cenu pozicionējumu un lojalitāti.

Būves, mājlietu un dzīvesstila internetveikals “prof.lv” atsācis darbību, nodrošinot preču tirdzniecību gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Zīmolu no pērnā gada septembra pārņēma SIA “AllCart”, nodrošinot plašu būvniecības un mājlietu preču tirdzniecību un piegādi.

“Esam patiesi priecīgi, ka, salīdzinot pirmos trīs darbības mēnešus un šā gada pirmos trīs mēnešus, apgrozījums audzis par vairāk nekā 60 %, nostiprinot arī zīmola “prof.lv” lojālo klientu bāzi,” saka SIA “AllCart” valdes loceklis Juris Mežāriņš, piebilstot, ka lielākā daļa jeb aptuveni 90 % pircēju pašreiz ir privātpersonas, bet pārējie – juridiskas personas. “Mūsu misija ir “Motivējam vienmēr uzlabot savas mājas!”, tādēļ, atsākoties būvniecības sezonai, aicinām ikvienu izmantot iespēju, iegādāties sev nepieciešamās preces remontam, būvniecībai un, protams, arī dārzam un pagalmam.”

J. Mežāriņš skaidro, ka pirms zīmola “prof.lv” pārņemšanas tika veikta padziļināta tirgus izpēte, kurā noskaidrots, ka iedzīvotājiem pret zīmolu ir pozitīva attieksme, tāpēc lēmums par tā atjaunošanu bija pamatots, ko pierāda arī pircēju skaita pieaugums ik mēnesi. “Patlaban, pēc ziemas, redzam, ka cilvēki aktīvi gatavojas būvniecības un dārza sezonai. Diemžēl arī šajā nozarē ģeopolitikas dēļ novērojams cenu kāpums, tāpēc klienti vislabprātāk izvēlas atpazīstamu zīmolu materiālus un preces, bet rūpīgi seko līdzi pieejamajam budžetam,” saka J. Mežāriņš. Viņš piebilst, ka tieši cenu pieauguma dēļ cilvēki savlaicīgi iegādājas arī tos materiālus, kas būs nepieciešami būvniecības tālākās fāzēs.

Ekonomikas ministrijas virzītās izmaiņas “zaļā koridora” regulējumā samazināt uz pusi uzņēmumu skaitu, kas tam varēs kvalificēties, pēc būtības nozīmē neizmantot tā potenciālu uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošanā, salīdzinot ar mūsu tiešajiem konkurentiem – Lietuvu un Igauniju.

Uz doto brīdi no 536 uzņēmumiem, kas kvalificējas “zaļā koridora” prasībām par publisko pakalpojumu saņemšanu paātrinātā kārtībā, privilēģijas izmanto tikai 53 komersanti. Tas nozīmē, ka būtu svarīgi tieši veicināt komersantu aktivitāti, lai tādā veidā palielinātu investīciju īpatsvaru, iegūtu lielāku pienesumu budžetam, kā arī uzlabotu valsts ekonomiskos rādītājus. Jāmin, ka “zaļais koridors” paredz samazināt komersantiem administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus saistībā ar būvniecību, teritorijas plānošanu un migrāciju (darbaspēka piesaisti).

Mainot vienu no kritērijiem uzņēmumiem – eksporta apgrozījumu no 5 miljoniem eiro uz vismaz 10 miljoniem eiro – nozīmēs, ka valsts apzināti izvēlas nevis uzņēmumus pēc tā potenciāla, bet gan veido izredzēto nozaru un profilu listi, neizmantojot iespēju kopumā uzlabot valsts konkurētspēju un investīciju vidi, salīdzinot ar vistiešākajiem konkurentiem – kaimiņvalstīm. Šāds samazinājums būtu samērīgs, ja “zaļā koridora” priekšrocības paredzētu valsts budžeta subsīdijas, bet tas paredz saīsinātus termiņus publisko pakalpojumu saņemšanai un vienkāršotas procedūras, piemēram, kas saistītas ar pašvaldību saskaņojumiem attīstības projektiem vai ārvalstu darbinieku piesaistei. Tāpēc nav samērīgi neļaut ātrāk un veiksmīgāk attīstīties uzņēmumiem, kas izpilda līdzšinējās prasības par vismaz 5 miljonu eiro eksporta apgrozījumu. Atstājot spēkā esošos nosacījumus, pārredzamā nākotnē tas nozīmētu valsts uzņēmējdarbības vides konkurētspējas uzlabošanos.

Saistībā ar Irānas kara radītajiem naftas piegādes ķēžu traucējumiem Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien rekomendēja pasākumus naftas patēriņa samazināšanai, piemēram, strādāt no mājām un ieviest braukšanas ātruma ierobežojumus.

Aģentūra norādīja, ka tās ieteikumi krīzes mazināšanai ir vērsti uz transporta nozari, kuras patēriņš veido aptuveni 45% no kopējā naftas patēriņa.

IEA ieteica, ka degvielas patēriņu varētu samazināt, pēc iespējas strādājot no mājām, samazinot atļauto braukšanas ātrumu un privāto automašīnu vietā izmantojot sabiedrisko transportu.

Tā arī ierosināja atļaut piekļuvi lielajām pilsētām pārmaiņus pa dienām, pamatojoties uz pāra un nepāra numura zīmēm, lai mazinātu sastrēgumus un samazinātu patēriņu.

Papildu ietaupījumus varētu panākt, izmantojot automašīnu koplietošanu, efektīvāku braukšanu un uzlabojumus kravu un piegāžu transportā.

IEA arī norādīja, ka izvairīšanās no gaisa satiksmes varētu palīdzēt samazināt pieprasījumu pēc naftas. Rūpniecībā varētu censties pāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem, ja tas ir iespējams.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

DHL GoGreen Plus programma, ko piedāvā DHL Express, sniedz uzņēmumiem iespēju samazināt CO₂ emisijas (turpmāk – emisijas) un veidot tīrāku, ilgtspējīgāku vidi nākamajām paaudzēm. Par to intervijā Dienas Biznesam pastāstīja DHL Express Latvia rīkotājdirektors Artis Dekšenieks.

DHL Group (turpmāk – Grupa) ietilpst divi plaši zināmi zīmoli — DHL un Deutsche Post. DHL Express Latvia ir Grupas meitasuzņēmums, kas nodrošina starptautisko ekspressūtījumu pārvadājumus – dokumentus, pakas, kā arī paletes. Kāda ir Grupas kopējā stratēģija, un kādu lomu tajā ieņem Latvijas uzņēmums?

Es nedaudz precizēšu par Grupas struktūru. Tās sastāvā ir vairāki biznesa virzieni, tostarp DHL Express jeb starptautisko eksprespārvadājumu pakalpojums, ko Latvijā pārstāv mūsu uzņēmums – DHL Express Latvia. Grupā ietilpst arī loģistikas virziens (sauszemes kravu pārvadājumi, jūras pārvadājumi), kas darbojas arī Latvijā, kā arī Deutsche Post — pasta un e‑komercijas pakalpojumi.

Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - pieauga par 2,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, bija transporta grupai (+0,2 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,1 procentpunkts), mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts) un personiskajai aprūpei, sociālajai aizsardzībai, dažādām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,6%.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, bija transporta grupai (+1,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā bija gaļas izstrādājumiem (+3%). Cenas pieauga arī svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7%). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6%), svaigas vai saldētas zivis (+4,1%), olas (+2,4%), kā arī citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (-3,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (-3,3%), kafija (-2,1%), maize (-1,1%) un svaigi citrusaugļi (-6,5%).

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

"Naftas tirgus problēmas, ar kurām saskaramies, ir bezprecedenta mēroga, tāpēc ļoti priecājos, ka IEA dalībvalstis ir reaģējušas ar vēl nebijuša mēroga ārkārtēju kolektīvo rīcību," norādīja IEA izpilddirektors Fatihs Birols.

"Naftas tirgi ir globāli, tāpēc arī reakcijai (..) jābūt globālai," piebilda Birols.

Ārkārtas sanāksmē 32 valstis "šodien vienprātīgi vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no savām ārkārtējām rezervēm, lai novērstu traucējumus naftas tirgos, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos", teikts paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka "ārkārtējās rezerves tiks laistas tirgū laika posmā, kas atbilst katras dalībvalsts apstākļiem, un dažas valstis tās papildinās ar papildu ārkārtas pasākumiem."

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Lietuva par vairāk nekā 320 miljoniem eiro no Zviedrijas uzņēmuma "Saab" iegādāsies "Bolide" tipa raķetes tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām RBS-70, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.

Šis un iepriekš parakstītie līgumi palīdzēs nodrošināt nepārtrauktu šādu raķešu piegādi Lietuvas armijai nākamos sešus gadus, norādīja ministrija.

"Pretgaisa aizsardzības stiprināšana ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Mēs esam parakstījuši līgumu par RBS-70 "Bolide" tipa raķešu iegādi, lai nodrošinātu nepārtrauktu šāda veida munīcijas piegādi Lietuvas bruņotajiem spēkiem," sacīja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.

Lietuvas armijas pretgaisa aizsardzības bataljonā jau ir raķešu sistēmas RBS-70. Šī tipa sistēmas tika izvēlētas, jo tās ir viegli apkalpot, tās ir ļoti mobilas un spēj efektīvi iznīcināt mērķus gaisā gan dienā, gan naktī, norādīja ministrija.

Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums Gren panācis vienošanos ar galvenajiem iekārtu piegādātājiem plānotajai atkritumu reģenerācijas stacijai Aconē.

Tajā tiks izmantotas mūsdienīgākās un drošākās tehnoloģijas – Kanadevia Inova katlu sistēma, LUEHR FILTER dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģija, Doosan Škoda Power turbīna un KW Kranwerke atkritumu satvērēju celtņi.

Kopējās investīcijas plānotajā atkritumu reģenerācijas stacijā, kurā tiks izmantotas modernākās un drošākās tehnoloģijas, pārsniegs 200 miljonus eiro, un tās darbības uzsākšana paredzēta 2029. gadā.

Gren Lietuvā ir uzbūvējis un sekmīgi nodrošina divu šādu staciju darbību, tostarp Klaipēdā, kur atkritumu reģenerācijas stacija droši un uzticami darbojas jau kopš 2013. gada.

“Acones atkritumu reģenerācijas stacijas projekts ir nozīmīga ārvalstu investīcija Latvijai būtiskajā infrastruktūrā un nodrošinās līdz šim trūkstošo posmu valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Tas arī garantēs ilgtermiņā pieejamu un izmaksu ziņā pieņemamu siltumenerģiju iedzīvotājiem. Projekta īstenošanā mēs cieši sadarbojamies ar saviem partneriem un tuvojamies ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma pabeigšanai,” teic Ilka Nīranens (Ilkka Niiranen), Gren izpilddirektors (CEO).

Pasta sūtījumu kompānija "Omniva" no otrdienas uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm, informēja uzņēmumā.

Patlaban ar "Omniva" nav iespējams nosūtīt sūtījumus uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tostarp Dubaiju un Abū Dabī, Bahreinu, Izraēlu, Irāku, Irānu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Omānu un Saūda Arābiju.

Ierobežojums attiecas uz visiem sūtījumu veidiem.

Sūtījumus, kas ir pieņemti no nosūtītājiem, bet vēl nav izsūtīti, uzglabās "Omniva" noliktavās, līdz tos būs iespējams piegādāt. Sūtījumus, kas ir izsūtīti, piegādās galamērķī pēc iespējas ātrāk, taču piegādes termiņi var aizkavēties.

"Omniva" grupas komercdirektors Svens Kukemelks norāda, ka gaisa satiksme uz šo reģionu apturēta militāras aktivitātes draudu dēļ, līdz ar to daudzi lidojumi ir atcelti vai tiek atcelti, un šobrīd "Omniva" nevar garantēt sūtījumu piegādi.

VAS "Latvijas pasts" no trešdienas uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm un atsevišķiem galamērķiem, ko ietekmē ģeopolitiskās situācijas izraisītie aviācijas satiksmes ierobežojumi un loģistikas pārrāvumi, informēja uzņēmumā.

Jau vēst'ts, ka arī "Omniva" uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm.

"Latvijas pastā" informē, ka uzņēmums atsāks pieņemt sūtījumus, tiklīdz situācija Tuvo Austrumu reģionā stabilizēsies vai uzlabosies.

Tikmēr pieņemts lēmums apturēt sūtījumu pieņemšanu, jo patlaban nav iespējams nodrošināt prognozējamu sūtījumu apmaiņu ar Afganistānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu, Bruneju Darusalamu, Ēģipti, Irāku, Irānu, Izraēlu, Jordāniju, Jemenu, Kuveitu, Kataru, Libānu, Omānu, Palestīnu, Saūda Arābiju, Sīriju un Sudānu.

Sūtījumi, kas patlaban atrodas pie "Latvijas pasta" vai sadarbības partneriem, tiks uzglabāti šķirošanas centros, lai tos vēlāk apstrādātu pēc FIFO ("first in, first out") principa, prioritāri piegādājot senākos sūtījumus.

AS „RIKON“ paziņo par veiksmīgu otrā un trešā pilnībā automatizētā A-RMG celtņa piegādi uz Madrides-Vikalvaro intermodālā termināla teritoriju Spānijā. Šī piegāde bija pēdējais posms aprīkojuma piegādē Spānijas valsts dzelzceļa infrastruktūras operatoram (ADIF): 2026. gada martā visi celtņu komponenti bija nogādāti objektā.

Ar šo celtņu piegādi, kas ir pilnībā identiskas pirmajai piegādātajai iekārtai, ir pabeigta termināla automatizētā aprīkojuma galvenā parka izveide. Tehnika, kas tika nosūtīta tieši no RIKON rūpnīcas piestātnes, jau ir novietota objektā un ir gatava montāžas un nodošanas ekspluatācijā darbu sākšanai. Šī iekārta ir moderns risinājums konteineru apstrādes jomā: tā nodrošina pilnībā autonomu darbību un ir integrēta ar firmas attālās vadības sistēmu RROS (RIKON Remote Operation System).

Madrides-Vikalvaros termināls ir ADIF galvenais projekts ar stratēģisku investīciju apjomu vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Visu trīs RIKON ražoto A-RMG celtņu klātbūtne objektā ir galvenais posms objekta sagatavošanā darbības uzsākšanai. Pēc nodošanas ekspluatācijā termināls kļūs par galveno loģistikas centru Centrālajā Spānijā, kas savienos Atlantijas un Vidusjūras dzelzceļa koridorus ar paredzamo caurlaidspēju līdz 150 000 intermodālo vienību gadā.

“Līdz šim neviens cits uzņēmums reālu interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma (UPP) konkursā nav izrādījis. Rodas jautājums, kāpēc pēkšņi Igaunijas, Francijas un Somijas pastiem tā ir radusies,” pauž VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka patlaban citu valstu pasta komersanti iebilst par šo likumprojektu, lai apzināti bremzētu “Latvijas Pasta” kā sava konkurenta stratēģisko mērķu realizāciju un izaugsmes ambīcijas.

“Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, uzlabojot efektivitāti, būsim panākuši, ka 2026. gadā uzņēmumam nebūs nepieciešama kompensācija par UPP sniegšanu. 2024. un 2025. gadā izveidojām plašāko pakomātu tīklu Latvijā, kā arī panācām, ka vadoša e-komercijas platforma izmanto “Latvijas Pastu” kā loģistikas mezglu, kas atmuito internetā iegādātos sūtījumus un sagatavo tos gala piegādēm Centrāleiropai un Ziemeļeiropai,” akcentē Ģ. Rudzītis.

Rietumu Banka ievieš jauna, mūsdienīga dizaina maksājumu kartes visiem klientiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Jaunais karšu dizains simbolizē bankas biznesa filozofiju.

Jaunais dizains ir visām Rietumu Bankas kartēm: Visa Infinite, Platinum un Gold privātpersonām; kā arī Visa Platinum Corporate, Gold Corporate, Silver Corporate un Classic Corporate uzņēmumiem.

“Rietumu Bankas kartes piedāvā visas mūsdienīgās priekšrocības, nodrošinot ērtu un drošu maksājumu pieredzi gan veikalos, gan internetā. Tās atbalsta Apple Pay un Google Pay, kā arī Click to Pay funkcionalitāti, ļaujot veikt ātrus un ērtus bezskaidras naudas norēķinus. Jaunās kartes atspoguļo bankas pieeju finanšu pakalpojumiem: pārdomātu, precīzu un uz nākotni vērstu,” saka Rietumu Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Plikšs.