Jaunākais izdevums

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, pircēji steidza iegādāties preces lielā vairumā un ar ilgu derīguma termiņu, taču, sabiedrības uztraukumam samazinoties, krities arī šādu pirkumu skaits. Novērojams, ka šobrīd cilvēki rūpīgāk plāno savus pirkumus un seko līdzi akcijām. Mainoties pircēju paradumiem, izmaiņas veiktas arī "Mego" klientu lojalitātes kartes noteikumos.

Sākot no 16.aprīļa, katru dienu pirkumiem līdz 15 eiro tiks piemērots 1% bonuss no pirkuma summas, savukārt, pirkumiem virs 15 eiro – 2% bonuss, kas uzkrāsies "Mego" klienta kartē. Jaunie noteikumi paredz, ka bonusa punkti tiks uzskaitīti par visiem pirkumiem, tai skaitā akcijas precēm, izņemot alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, mobilo operatoru priekšapmaksas kartes un trešo personu sniegtos pakalpojumus. Tādējādi veikalu tīkls mudina klientus iegādāties lielākus pirkumus ilgākam laikam un uz veikalu doties retāk.

Izmaiņas cilvēku iepirkšanās paradumos novērojamas ne tikai veikala apmeklējumu biežumā un pirkumu skaitā, bet arī apmeklētāju attieksmē.

"Aicinām klientus rūpīgi plānot savus pirkumus un pēc iespējas retāk doties uz publiskām vietām, tai skaitā veikalu, kā arī ievērot sociālās distancēšanās prasības. Diemžēl nereti apmeklētāji bez pamatota iemesla mēdz kļūt agresīvi pret veikala darbiniekiem, tādēļ mēs no sirds lūdzam klientus būt lojālākiem un izturēties pret apkalpojošo personālu ar sapratni.

Apzināmies, ka šobrīd sabiedrībā valda stress un neziņa par nākotni, taču "Mego" kolektīvs katru dienu dodas uz darbu un cītīgi strādā, lai nodrošinātu klientiem kvalitatīvus pakalpojumus," norāda "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Sākot no aprīļa, aicinot cilvēkus pēc iespējas izvairīties no publiskām vietām, veikalu tīkls "Mego" sadarbībā ar "Bolt Food" sniedz iespēju klientiem iepirkties virtuālajā vidē. Izmantojot lietotni "Bolt Food", pircējiem ir iespēja iegādāties pieprasītākos produktus dažādās kategorijās, neizejot no mājas un saņemt tos aptuveni stundas laikā pēc pirkuma veikšanas.

Kopš krīzes sākuma "Mego" veikalu tīklā ieviesti piesardzības pasākumi – izvietoti dezinfekcijas līdzekļi apmeklētājiem, veikala darbiniekiem izdalītas aizsargmaskas, uzstādītas aizsargbarjeras pie kasēm starp klientu un kasieri, informatīvie plakāti, kā arī uzlīmes par 2 metru savstarpējās distances ievērošanu. Tāpat tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi.

"Mego" ir dibināts 1999. gadā un ir viens no lielākajiem 100% vietējā kapitāla mazumtirdzniecības tīkliem ar 88 veikaliem visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējā kino Aurora ēkas vietā Rīgā, Tilta ielā, mazumtirdzniecības tīkls Mego, investējot teju 4 miljonus eiro, uzbūvējis jaunu veikalu. Šogad plānots atvērt vēl vairākus jaunus veikalus, informē uzņēmumā.

Veikala izveide un būvniecība Tilta ielā notikusi sadarbībā ar Sarkandaugavas attīstības biedrību, kopīgi veicinot apkaimes attīstību un cenšoties saglabāt pilsētas vēsturisko mantojumu, saka veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs. Viņš piebilst, ka veikalā pēc iespējas precīzi tikusi atdarināta vēsturiskās ēkas arhitektūra un iekštelpu, kā arī tirdzniecības zāles labiekārtojums. Tāpat arī ēkas fasādes krāsu toņi ir izvēlēti maksimāli līdzīgi vēsturiskajai apbūvei. Papildus tam tika labiekārtota arī teritorija pie jaunā veikala – ierīkoti soliņi, apgaismojums un velo novietnes.

“Mego veikala būvniecība Rīgas pilsētā, Sarkandaugavas centrā, ir labas prakses piemērs, kā tiek veidota sadarbība ar apkaimes biedrību tai svarīgā, šajā gadījumā centra izskata, jautājumā. Mēs paredzam, ka veikala jaunbūve un atjaunotais laukums būs labs stimuls, lai arī pārējā apkaimes centra daļa iepretim tiktu sakārtota,” saka ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna veikala "Mego" izveidē Liepājā investēti 2,5 miljoni eiro, informē veikalu tīkla "Mego" pārstāvji.

Jaunais veikals, kas atradīsies Krūmu ielā, Liepājā, darbu sāks ceturtdien, 2.martā.

Veikalu tīkla mārketinga vadītājs Aleksandrs Afanasjevs atzīmē, ka līdz ar veikala atvēršanu, uzņēmums ir labiekārtojis arī apkārtējo teritoriju, uzstādot soliņus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.

Tādējādi turpmāk Liepājā būs divi "Mego" veikali, bet kopumā Latvijā ir 91. "Mego" veikals.

2021.gadā "Mego" grupa strādāja ar 187,689 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa saruka par 15,8% - līdz 4,255 miljoniem eiro.

Kompānija "Mego" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 20 000 eiro. Grupā ietilpst uzņēmumi SIA "Lenoka" un SIA "EzerMeg".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā kapitāla mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Mego" atver jaunas tirdzniecības vietas un paplašina diennakts veikalu skaitu.

2019. gadā "Mego" sāka attīstīt diennakts veikalu tīklu un šobrīd Latvijā ir vienīgais mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kas piedāvā iespēju iepirkties jebkurā diennakts laikā.

Patlaban "Mego" tīklā ir 5 diennakts veikali Rīgā (3), Daugavpilī un Rēzeknē, un šogad, 9. martā, plānots atklāt vēl divus jaunus diennakts veikalus galvaspilsētā - Murjāņu ielā un Biķernieku ielā.

"Vajadzība pēc kādas konkrētas preces diennakts tumšajā laikā kaut reizi dzīvē ir radusies ikvienam, tādēļ attīstām 24/7 veikalu tīklu, kas piedāvā plašu produktu klāstu bez "nakts uzcenojumiem" - šādu veikalu Latvijā patiesībā ir ļoti maz," skaidro "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekmē cilvēki pierod iepirkties retāk un pēc saraksta; darbinieku aizplūšanu uz Lidl pārējie mazumtirgotāji nejūt.

Rimi uz 2020. gada finanšu rezultātiem augās pozitīvi. SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais teic, ka, neskatoties uz straujajām ekonomiskās situācijas izmaiņām pēdējo divu ceturkšņu laikā, pārtikas tirgus ir palicis stabils un, salīdzinot ar citiem ekonomikas sektoriem, piedzīvo nelielu izaugsmi.

“Redzam, ka cilvēki daudz biežāk gatavo mājās, iepērkas retāk, bet pirkuma grozi ir lielāki,” viņš norāda. Šogad Rimi plāno pabeigt Baltijas galvenā loģistikas centra būvniecību Rīgā, tādējādi šī brīža četru noliktavu vietā varēs izmantot vienu, kas ietaupīs izmaksas.

Pirmajā pusgadā Maxima ir vērojams aptuveni 5% apgrozījuma pieaugums, liecina provizoriskie dati. Tomēr vēl esot pāragri spriest par kopējiem 2020. gada rezultātiem. “Ekonomikā kopumā vērojama atdzišana, līdz ar to pašreiz koncentrējamies uz zemu cenu nodrošināšanu augstas kvalitātes produktiem drošā veikala vidē, tādējādi sniedzot iespēju cilvēkiem saglabāt esošo dzīves līmeni,” teic Viktors Troicins, SIA Maxima Latvija vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 2 miljonus eiro, piegādes loģistikas uzņēmums Omniva šomēnes uzsācis īstenot nākamo pakomātu tīkla paplašināšanas kārtu.

Līdz 2023.gada februārim plānots uzstādīt papildus 60 pakomātus visā Latvijā, kā arī paplašināt 150 esošos pakomātus ar vidēja un liela izmēra skapīšiem, kas klientu vidū ir vispieprasītākie.

Pakomātu tīkla paplašināšana un esošo pakomātu ietilpības palielināšana ir viens no uzņēmuma attīstības stratēģijas stūrakmeņiem, lai Omniva līdz 2026.gadam kļūtu par stabilu reģiona līderi loģistikas jomā.

“Fokusējamies gan uz pakomātu izvietošanu jaunās apdzīvotās vietās, gan arī pieprasītāko pakomātu paplašināšanu. Lai arī šis un visticamāk arī nākamais gads visā ekonomikā izaugsmes ziņā būs izaicinošs ģeopolitiskās situācijas un cenu pieauguma dēļ, mēs turpināsim mērķtiecīgi investēt savas infrastruktūras attīstībā,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mono izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu

LETA, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs

Db.lv, LETA, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

LETA, 26.05.2022

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais uzņēmējs Mihails Uļmans tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt līdz šā gada beigām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno atklāt virtuālo veikalu tīklu Wolt Market un šobrīd jau ir uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu vairākiem amatiem visā Baltijas reģionā.

Šis ir jauna veida tirdzniecības tīkls, kurā veikali darbojas tikai un vienīgi kā noliktavu veikali jeb tā dēvētie “tumšie veikali” (dark stores). Šajos veikalos tiks pieņemti tikai tie pasūtījumi, kas veikti tiešsaistē caur Wolt aplikāciju. Klātienes iepirkšanās šajos veikalos nenotiks.

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes 

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā...

Wolt Market noliktavu veikali klientu izvēlei piedāvās 1500-2000 preces, kuras tiks piegādātas 15-25 minūšu laikā pēc pasūtījuma veikšanas aplikācijā.

Wolt Market noliktavu veikali darbosies kā neatkarīgi, Wolt platformā strādājoši, sadarbības partneri, līdzīgi, kā visi citi tirdzniecības sadarbības partneri, bet ar kopēju Wolt Market zīmolu. "Mums ir prieks, ka varam atvērt Wolt Market veikalus Baltijā. Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem vēl nebijušu pieredzi šajā jomā, un atsauksmes, ko esam saņēmuši par mūsu veikaliem citās valstīs, ir devušas pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” saka par jaunajiem tirgiem atbildīgā Wolt viceprezidente Marianne Vikula.

"Mēs meklējam jaunus veidus, kā apkalpot mūsu klientus. Mūsu biznesa stūrakmens ir sadarbības stiprināšana un paplašināšana ar mūsu sadarbības partneriem, tādiem kā Rimi, Mego, Aibe, LaTS un vēl daudziem citiem, kas mums pievienosies nākotnē," papildina Wolt Baltics darbības vadītājs Simons Runcheimers.

Pirmais Wolt Market veikals tika atvērts Helsinkos 2020. gada pavasarī. Kopš tā laika Wolt Market tīkls ir paplašinājies, atverot veikalus Grieķijā un citviet Somijā, kā arī paziņojot par drīzu ienākšanu Čehijā, Polijā un Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta pakalpojumu platforma "Bolt" Rīgas iedzīvotājiem piedāvā ēdienu un pārtikas preču diennakts piegādi no izvēlētiem restorāniem un mazumtirdzniecības vietām, informē uzņēmumā.

"Esam uzklausījuši lietotāju ieteikumus un varam paziņot, ka turpmāk "Bolt Food" platformā būs iespēja veikt un saņemt pasūtījumus visu diennakti," komentē Klāvs Gipters, Bolt Food vadītājs Latvijā.

Pirmie partneri, kas "Bolt Food" platformā piedāvās piegādi jebkurā diennakts laikā septiņas dienas nedēļā, ir "McDonald's" ātrās ēdināšanas restorāni un "Mego" veikali. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā šādu iespēju sāks nodrošināt arvien plašāks piegādātāju loks,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieku, kā arī par daudznozaru uzņēmuma SIA "Mono" līdzīpašnieku kļuvis uzņēmējs Mihails Šuliks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Šuliks kopš pagājušā gada nogales ir SIA "F 8", kura 2023.gada decembrī kļuva par "Tirdzniecības centrs "Mols"" īpašnieci, vienīgais dalībnieks. Iepriekš "F 8" vienādās daļās piederēja Šulikam un Kristīnei Šulikai-Melešai. Attiecīgās izmaiņas iegrāmatotas 2023.gada 22.decembrī.

Vienlaikus Šuliks pagājušā gada nogalē kļuvis arī par "Mono" vienu no īpašniekiem - "Mono" kapitālā Šulikam šobrīd pieder 20,94%. Attiecīgi ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins samazinājis līdzdalību "Mono" kapitālā no 32,67% līdz 23,46%, bet Biomins Kajems samazinājis līdzdalību no 17,9% līdz 6,17%.

Savukārt Mihailam Uļmanam "Mono" kapitālā joprojām pieder 49,43%. Ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2022.gada 30.maija lēmumu ir piemērots arests Uļmana mantai - "Mono" 1 235 746 kapitāldaļām, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP: Atsevišķās Rīgas apkaimēs būtu veicināma konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jūrmalā, informē uzņēmumā.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Jūrmalas iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Tokyo City", "Gan Bei", "Redbus", "Picburg", "Hesburger" un "Mego" veikaliem. Visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā.

Bolt Food ienāk Jelgavā 

Uzņēmums "Bolt" uzsācis "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu arī Jelgavā, informē uzņēmumā....

"Mēs neapstājamies attīstībā un, ņemot vērā klientu pieprasījumu, strauji turpinām paplašināties reģionu līmenī. Mums ir prieks, ka varam palīdzēt restorāniem un pārtikas veikaliem efektīvi un ātri veikt piegādes arī Jūrmalas pilsētā," stāsta "Bolt Food" vadītājs Latvijā Klāvs Gipters

Pagājušā gada augustā "Bolt Food" platforma tika atklāta Igaunijā, kam sekoja gan Lietuvas, gan Latvijas tirgus."Bolt Food" ir pieejams vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un tagad arī Jūrmalā.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Bolt piesaista 100 miljonus eiro  

Transporta platforma "Bolt" ir noslēgusi investīciju kārtu 100 miljonu eiro vērtībā, turpinot paplašināt...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts pirmais “Wolt Market” pārtikas veikals Latvijā ar vairāk nekā 2500 preču piegādi uz mājām vai saņemšanu uz vietas veikalā.

“Wolt Market” Grīziņkalnā ir tehnoloģiju uzņēmuma “Wolt” mākoņveikals Rīgā, kas klientiem nodrošinās pasūtījumu saņemšanu līdz 30 minūtēm. Šādus veikalus plānots atvērt arī citās reģionālajās pilsētās.

“Esam gandarīti, ka beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem varam piedāvāt “Wolt Market” pakalpojumu. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ietaupīt laiku, padarot iknedēļas pārtikas preču iepirkšanos vienkāršu un ātru. Mūsu pieredze citos pasaules tirgos apliecina, ka esam atraduši labi funkcionējošu pakalpojuma modeli,” stāsta Bruno Grandi, “Wolt Market” attīstītājs Latvijā.

“Wolt Market” sortimentā ir dažādas Latvijā ražotas preces, iecienītākie zīmoli un uzņēmumi vietējā biznesa atbalstam, kā arī starptautiski pazīstami pārtikas produkti un ikdienas preces. Veikala piedāvājums tiks regulāri papildināts, balstoties uz klientu vēlmēm un vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu piegādes pakalpojumus arvien plašākai auditorijai un veicinātu cilvēku palikšanu mājās, transporta pakalpojumu platforma "Bolt" uzsākusi "Bolt Food" ēdienu un pārtikas preču piegādi Liepājā.

"Iepazīstinot lietotājus ar jauno pakalpojumu, pirmo nedēļu visi pasūtījumi 2 km radiusā no pasūtījuma vietas būs bez piegādes maksas. Mēs ceram, ka iespēja viegli un ērti pasūtīt ēdienu uz mājām atvieglos cilvēku palikšanu mājās," stāsta Klāvs Gipters, Bolt Food vadītājs Latvijā.

Pašlaik platformai pievienojušies tādi restorāni un tirdzniecības vietas, kā "Streetburger", "Hesburger", "Grēēks", "Rimi" un "Mego". Laika gaitā platforma plāno paplašināt pieejamo restorānu un veikalu klāstu, lai piedāvātu vēl plašākas izvēles iespējas.

Tāpat kā Rīgā un Daugavpilī, arī Liepājā visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā, lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, veikalu darbiniekiem, kurjeriem un platformas klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem 2021.gadā atzīti 10 tirdzniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi.

Kategorijā "Tirdzniecības centri" par labāko atzīts tirdzniecības centrs "Valleta" Valmierā, savukārt par labāko restorānu atzīta zemnieku saimniecība "Aveņi" Aveņmuižā, Iecavā.

Savukārt kategorijā "Lauku tūrisma objekts" pirmo vietu ieguva SIA "Rundāles dzirnavas" Pilsrundālē.

Par labāko veikalu atzīts SIA "Vamari -L" veikals "Rego" Līvānos, bet par labāko mazo veikalu kļuvis veikals "Eridana" Madonā.

Vienlaikus kategorijā "Lielveikali" par uzvarētāju kļuva "Mego" veikals Daugavpilī, Raipoles ielā.

Tāpat konkursā noskaidrots labākais tirdzniecības tīkls, un par to atzīts SIA "Sant - Lii" veikalu tīkls Jēkabpilī.

Kategorijā "Krogi" uzvarējis krodziņš "Bura" Madonā, bet kategorijā "Ceļmalas krogs" pirmo vietu ieguva SIA "Imiga" krogs "Panna Cafe" Koknesē.

Komentāri

Pievienot komentāru