Tūrisma operators SIA "Impro ceļojumi" iekļauta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) "melnajā sarakstā", liecina PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmums.

Attiecīgajā sarakstā uzņēmums iekļauts, jo nav izpildījis PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu patērētājai 400 eiro apmērā par atceltu ceļojumu.

Komisijas lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī patērētāja iegādājās pie tūrisma aģenta tūroperatora "Impro ceļojumi" organizētu ceļojumu uz Toskānu un Elbas salu no 2020.gada 29.marta līdz 5.arpīlim. Patērētāja samaksāja tūrisma aģentam 400 eiro avansu. Tā kā ceļojums tika atcelts, patērētāja vēlējās atgūt samaksāto naudu. Ņemot vērā, ka nauda netika atmaksāta, patērētāja vērsās PTAC.

Patērētāju tiesību uzraugi pieprasīja skaidrojumu no aģenta, kurš PTAC informēja, ka ir panākta vienošanās ar patērētāju, ka nauda tiks atmaksāta pa daļām. Tomēr tūrisma aģents nepildīja savu solījumu, tādējādi tika iesniegts iesniegums PTAC Patērētāju strīdu risināšanas komisijā.

Tūrisma pakalpojumu sniedzējs SIA "Impro Ceļojumi" 2020.gadā paredzējis attīstīt velotūres ārvalstu tūristu grupām un vietējiem, kalnu pārgājienu piedāvājumu un atpūtas ceļojumu attīstīšanu, teikts uzņēmuma gada pārskatā.

2019.gadā uzņēmums apgrozījis 12,4 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pozitīva tendence novērojama arī uzņēmuma peļņas rādītājos, kas palielinājusies no 285,5 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 507,2 tūkstošiem eiro pērn.

Pagājušajā gadā SIA "Impro Ceļojumi" attīstība tika virzīta uz uzņemošā tūrisma attīstību, autobusu parka atjaunošanu, aktīvā tūrisma piedāvājuma paplašināšanu pa Latviju, kā arī jaunu piedāvājumu sagatavošanu uz Maroku, Irānas Azerbaidžānu, ASV, Maurīciju, Okeānijas reģionu un Ķīnu.

Kā teikts SIA "Impro Ceļojumi" iesniegtajā vadības ziņojumā, šogad iestājies viens no riskiem, kas apdraud tūrisma nozari – vispasaules pandēmija Covid-19. Uzņēmums, rēķinoties ar dažādiem riskiem, ir uzkrājis naudas līdzekļus, kā arī uzņēmuma pozitīvā darbība tūrisma jomā 25 gadu garumā ļauj piesaistīt aizņemtos līdzekļus.

Ņemot vērā, ka pret tūrisma operatora SIA "TT Baltics" (plašāk pazīstams kā TUI koncerna pārstāvis Baltijā) patiesā labuma guvēju ir vērstas Eiropas Savienības sankcijas, pašlaik ir atcelti ceļojumi līdz šī gada maija beigām, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju ceļojumi tiek atcelti pakāpeniski, patlaban atcelti ceļojumi līdz 2022.gada maija beigām. Tūrisma operatora pienākums ir ceļotājus iepriekš par atceltajiem ceļojumiem informēt atbilstoši PTAC rīcībā esošajai informācijai šobrīd tūrisma operators to nodrošina.

Visi SIA "TT Baltics" organizētajos ceļojumos esošie ceļotāji (ceļotāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) ir jau nogādāti atpakaļ savās mītnes valstīs.

Ņemot vērā piemērotās sankcijas, SIA "TT Baltics" ir apturējis arī jaunu pakalpojumu piedāvāšanu un tirdzniecību. Attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem konkrētajā situācijā līdz tālāku risinājumu rašanai, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, patērētājiem ir tiesības neveikt tālākus maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem (tajā skaitā - arī maksājumus tūrisma aģentūrām).

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojuši iespēju aizvadītā gada nogales svētkus sagaidīt siltajās valstīs, aģentūrai LETA atzina aptaujāto tūroperatoru pārstāvji.

"Novatours" Pārdošanas nodaļas vadītāja Sanda Roze norādīja, ka gada nogales svētku laiks ierasti ir bijis bagāts ar ceļojumu pieprasījumiem.

"Ģimenes, draugu kompānijas un tie, kas vēlas baudīt atpūtu vienatnē, izmanto šo laiku, lai pagarinātu svētku laiku un baudītu vasarīgu atpūtu saulainos galamērķus, pamainot ierasto svētku vidi un atmosfēru," sacīja Roze.

"Novatours" ceļotāju topā šajā laika periodā ierindojās Ēģipte un Spānijas sala Tenerife Kanāriju salās.

Slēpošanas ceļojumi gada nogales svētku laikā "Novatours" piedāvājumā nav bijuši.

"Ceļojumu bodes" vadītājs Kaspars Gēgeris starp gada nogales populārākajiem galamērķiem izcēla Ēģiptes kūrortus. Tāpat populāri bijuši arī ceļojumi uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša.

Covid-19 sertifikātu saņēmušajiem nebūs jāievēro pašizolācija, atgriežoties Latvijā teju no visām valstīm, atskaitot tās, kurās ir īpaši augsts risks sabiedrības veselībai jeb izsludināts tā saucamais "Emergency brake" regulējums, paredz otrdien valdībā atbalstītie Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Pēc atgriešanās no jebkuras valsts, kurā nav īpaši augsts risks sabiedrības veselībai, personām ar Covid-19 sertifikātiem nebūs jāveic Covid-19 tests, kā arī nebūs jāievēro pašizolācijas prasība. Tāpat tests nebūs nepieciešams arī pirms došanās ceļojumā.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka nebūtiski ceļojumi uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī Šveici un Lielbritāniju atļauti arī personām, kurām Covid-19 sertifikātu nav. Šīm personām gan būs jāveic tests pirms ceļojuma, kā arī, atgriežoties no ES un EEZ valstīm, kurās ir augsts saslimstības risks, jāievēro pašizolācija, tomēr tāpat kā sertifikātu īpašniekiem nav jāveic obligāts Covid-19 tests, atgriežoties Latvijā. Par tādām valstīm attiecībā, uz kurām ir jāpiemēro īpaši piesardzības un drošības pasākumi, tiek atzītas valstis, kur 14 dienu saslimstības rādītājs pārsniedz 75 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

Lai paplašinātu ūdens tūrisma iespējas Liepājā aktīvajā tūrisma sezonā, uzņēmums "Water Sledge" liepājniekam un pilsētas viesiem piedāvā iespējas uz kuģīša katamarāna baudīt ekskursijas Tirdzniecības kanālā, ostas akvatorijas teritorijā un Liepājas ezerā trīs dažādos regulāros maršruta izbraucienos.

Tāpat uzņēmums piedāvā iespēju doties individuālos izbraucienos, lai nosvinētu svētkus vai pabūtu kopā ar draugiem un ģimeni. Jaunie ūdenstransporta līdzekļi savus viesus ikdienu sagaida Liepājas Jahtu ostā.

"Šāda veida kuģītis katamarāns šobrīd ir pieejams tikai Liepājā, un tas veidots, lai uz klāja vienlīdz komfortabli var nokļūt arī cilvēki ratiņkrēslos. Ik dienu Jahtu ostas teritorijā viesus gaida jaunie un ērti aprīkotie katamarāni, kura sienas un jumta konstrukcijas ir ērti noņemamas, pielāgojoties viesu vēlmēm un laikapstākļiem," ar jauno pakalpojumu iepazīstina "Water Sledge" pārstāvis Vilnis Brikmanis.

"Water Sledge" komandā aktīvi strādā trīs liepājnieki, kuri kuģīšiem katamarāniem devuši vārdus "My Story" un "Trip History".

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Tūrisma operators SIA "Latvia Tours" pagājušajā gadā strādāja ar 4,382 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums guva 203 087 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Latvia Tours" pērn pakāpeniski palielināja apgrozījumu, bet joprojām Covid-19 pandēmijas dēļ tas bija būtiski mazāks nekā pirms Covid-19 krīzes.

Pērn uzņēmums veicis būtiskus izmaksu samazināšanas un optimizācijas pasākumus, tostarp samazināts darbinieku skaits un telpu nomas izmaksas, lai saglabātu "Latvia Tours" maksātspēju.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā faktu, ka atpūtas ceļojumi lielākoties tiek iegādāti attālināti, "Latvia Tours" nolēma optimizēt resursus, apvienojot atpūtas pārdošanas birojus, tādējādi ietaupot uz īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķina, kā arī samazinot izmaksas par reklāmas un biroju noformēšanas pakalpojumiem.

Pēdējos gados cilvēki rūpīgāk izvēlas tēju, iedziļinoties tās izcelsmē un ražošanas veidā; Latvijā īpaša vieta šī dzēriena patēriņā ir augu tējām.

Tā liecina nozares ekspertu novērojumi. «Pirms astoņiem gadiem vajadzēja skaidrot, kas ir Ķīnas fermentētā tēja pu’er un Ķīnas oolong, bet šobrīd vairums galvaspilsētas iedzīvotāju to jau zina. Cilvēki mēdz jaukt Japānas zaļo pulverveida tēju matcha ar negrauzdēto Dienvidamerikas akmeņozola lapu tēju mate, bet vismaz ir skaidrs virziens. Tāpat ir pieaugusi kvalitatīvas tējas pagatavošana un pasniegšana restorānos un kafejnīcās, ir specializētās tējnīcas. Situācija ne tuvu nav pielīdzināma ideālai, bet ir vērojams progress,» vērtē Gundega Silniece, tējnīcas Illuseum vadītāja un Latvijas Tējas biedrības vadītāja.

Ekonomiskā ietekme, ko izraisījusi tūrisma nozares straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, kopumā varētu sasniegt četrus triljonus dolāru (3,3 triljonus eiro), liecina trešdien publiskots Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) un ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojums.

Tajā secināts, ka plašs vakcinācijas programmu trūkums attīstības valstīs rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.

"Tūrisms nodrošina glābiņu miljoniem cilvēku, un vakcinācijas izvēršana, kopienu aizsargāšana un droša tūrisma atjaunošana ir ārkārtīgi svarīga darbavietu atjaunošanai un tik ļoti nepieciešamo resursu iegūšanai," norāda PTO.

Organizācija skaidro, ka liels skaits attīstības valstu ir ļoti atkarīgas no starptautiskā tūrisma.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ pērn gandrīz pilnībā tika apturēti starptautiskie gaisa ceļojumi, izraisot 2,4 triljonu dolāru zaudējumus tūrisma nozarē un ar to saistītajos sektoros. PTO un UNCTAD ziņojumā teikts, ka līdzīgi zaudējumi var rasties arī šogad atkarībā no Covid-19 vakcīnu sadales.

Ukrainas tūroperators "Join Up!", kas šā gada aprīļa vidū sāka darbību Rīgā, atverot SIA "Join Up Baltic" biroju, pirmajos trīs darbības mēnešos Baltijas tirgū apkalpojis 12 000 tūristu, informē uzņēmumā.

"Join Up Baltic" vadītājs Gedimins Keris norāda, ka uzņēmējdarbības sākšana Baltijā ir devusi uzņēmumam iespēju saglabāt darbavietas ukraiņiem un atbalstīt valsts ekonomiku, jo "Ukraina šobrīd cīnās par mūsu visu nākotni".

Īpašas atšķirības starp Ukrainas un Baltijas valstu tūristiem tūroperators nav atklājis, vienlaikus norādot, ka cilvēkus interesē kvalitatīvas brīvdienas skaistā un sakārtotā vidē.

Redzamākā šā brīža tendence tūrisma tirgū ir tā, ka atgriežas agrīnā rezervēšana, un cilvēki ceļojumus rezervē iepriekš gandrīz tikpat daudz kā pirms pandēmijas.

"Kā interesantu nacionālo "rozīnīti" vēlos atzīmēt to, ka, tuvojoties Jāņiem, rezervāciju skaits palielinājās teju trīs reizes un uzņēmuma piedāvātie ceļojumi tika izpirkti nedēļu pirms svētkiem," stāsta Keris.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis informāciju par 300 tūkstošiem fizisku personu bankas kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā, svētdien vēstīja LNT TOP10.

Pērn septembrī VID pirmo reizi no bankām saņēma ziņas par kontu atlikumiem, bet līdz 1. februārim pirmo reizi saņēma arī ziņas par kontu apgrozījumu. Interesanti, ka vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no 1 līdz 10 miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas – tā LNT TOP10 atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa -Ādmine. «Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā, oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt informācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu. Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu,» tā skaidroja VID pārstāve.

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Ne vienmēr vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādas pasaules malās ir bijusi pietiekami raita, lai šajā ziņā izšķirīgi sasniegtu valdību nospraustos mērķus.

Var spekulēt, ka daudzviet politiķi nu, šķiet, gatavo augsni stigriem ierobežojumiem nevakcinētajiem un piespiedu vakcinācijai.

Papildu tam – joprojām gan ir mēģinājumi vakcinēšanos panākt ar kādiem “”pozitīvākiem rīkiem”. Piemēram, ASV prezidenta administrācija jūlija beigās ziņoja, ka ikvienam ASV iedzīvotājam, kas saņems pirmo Covid-19 vakcīnas devu, tiks samaksāti 100 ASV dolāri. Var vien lēst, ka sekot šādam ASV piemēram gribēs arī citas valstis, kas pirms tam šādu soli (maksāšanu par vakcinēšanos) lielākoties izslēdza.

Jānorāda, ka ASV gadījumā Covid-19 stimuli tās iedzīvotājiem bijuši ļoti dāsni, kur līdz ierindas cilvēkiem nonāca vairāki valdības piešķirtie stimulu čeki. Tur papildu uzkrājumu summa pandēmijas laikā sasniegusi 12% no IKP, pirms laika rēķināja Moody's.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Sākot ar 2021. gada 1. oktobri, saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības lēmumu, Eiropas Savienības pilsoņi, tai skaitā Latvijas pilsoņi, varēs ceļot uz Apvienoto Karalisti tikai ar pasi, atgādina Ārlietu ministrija.

Identifikācijas kartes (eID) vairs netiks atzītas par derīgu ceļošanas dokumentu.

Tie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri ir dzīvojuši Apvienotajā Karalistē pirms 2020. gada 31. decembra un reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam, ID karti varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Papildus Apvienotās Karalistes valdība aicina arī pastāvīgo un pagaidu statusu ieguvušos Eiropas Savienības pilsoņus noformēt pases, lai varētu ērti un ātri šķērsot robežkontroles punktus, izmantojot automatizēto robežšķērsošanas kontroles sistēmu e-gates.

Kā zināms, Apvienotā Karaliste ir izstājusies no Eiropas Savienības vienotā tirgus un muitas savienības, kas nozīmē, ka vairs nav iespējama brīva personu pārvietošanās, kā tas bija līdz 2020. gada 31. decembrim. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ieceļot Apvienotajā Karalistē, lai strādātu, studētu vai uzturētos ilgtermiņā, var tikai ar vīzu. Īstermiņa ceļojumi uz laiku līdz 6 mēnešiem uz Apvienoto Karalisti, tāpat kā līdz šim, notiek bezvīzu režīmā.

Lai Eiropā samazinātu CO2 emisijas par 50 % līdz 2030. gadam, kā arī lai uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētās, ir ne tikai jāuzlabo transporta nozares produktu būtība, bet arī jāsekmē ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu pieņemšana un jāveido tai atbilstoša infrastruktūra. Tās pamatā ir mūsdienīgas tehnoloģijas, kas savā starpā mijiedarbojas reālajā laikā, sniedzot būtisku informāciju satiksmes dalībniekiem lietotājiem. Lai dalītos inovācijās ar 5G tehnoloģiju integrāciju no automobiļu ražotāja puses, BMW Group divu dienu garumā dalījās ar savu pieredzi Eiropas vadošajā 5G ekosistēmas forumā 5G Techritory, kas norisinājās šī gada 29. un 30. novembrī.

Pilsētas aizņem aptuveni 2 % no Zemes virsmas, taču tajās dzīvo aptuveni 60 % pasaules iedzīvotāju, tādējādi radot vairāk nekā 70 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Mūsdienu straujais dzīves ritms ir ieviesis ievērojamas pārmaiņas mobilitātes jomā, kas būtiski ietekmē pilsētas raksturu un tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc pilsētas ir īstā vieta, kur veicināt ilgtspējīgu mobilitāti.

“BMW Group ir apņēmies rast risinājumus, lai radītu ilgtspējīgu nākotni ikvienam. Tāpēc mēs sadarbojamies ar pilsētām, lai izstrādātu mobilitātes iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitātes pārveidi un labāku dzīves kvalitāti. Mērķis ir apzināt veidus, kā pilsētas var apmierināt savu iedzīvotāju mobilitātes vajadzības, vienlaikus sasniedzot savus ilgtspējības mērķus. Rezultātā mēs varam sniegt pamatotus ieteikumus ilgtspējīgas mobilitātes risinājumiem pilsētās un novērtēt to īstenošanas iespējas. Mēs arī testējam risinājumus un izstrādājam attiecīgās funkcijas, ideālā gadījumā sērijveida ražošanā un mērogā, lai tās būtu pieejamas visiem klientiem,” skaidro BMW Group korporatīvās stratēģijas, pilsētas mobilitātes nodaļas vadītāja Monika Dernai.

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Latvijas iedzīvotāji arī Covid-19 pandēmijas apstākļos turpina ceļot, taču, ņemot vērā Covid-19 kumulatīvo rādītāju mainīgumu valstīm, ceļojumu iegāde patlaban notiek īsi pirms plānotā lidojuma, pastāstīja "Tez Tour" mārketinga vadītāja Marina Batkiļina.

Kā sacīja "Tez Tour" pārstāve, ņemot vērā tūrisma nozarei noteiktos ierobežojumus, pagaidām atļauti lidojumi uz Kipru un tas ir vienīgais galamērķis, kuru var piedāvāt atpūtas ceļojumu segmentā pie jūras rudenī. Tajā pašā laikā tūristi saprot, ka patlaban viņi nevar plānot ceļojumus vairākus mēnešus uz priekšu, jo jebkura no valstīm, kas šodien ir droša ceļošanai, rītdien var izrādīties nedroša un tikt slēgta.

Ceļojumu iegāde notiek īsi pirms izlidošanas, un paši tūristi ir iemanījušies izkalkulēt aptuveno prognozi kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitam, piemēram, Kiprā. Ja kādreiz ceļotājiem viens no svarīgākajiem nosacījumiem bija silts laiks un jūra, laba viesnīca, augsts serviss, tad šodien noteicošais ir Covid-19 saslimstības rādītāji, sacīja Batkiļina.