Mežsaimniecība

Meklē tehnoloģiskos risinājumus

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Zinātne – attīstības dzinējspēks  

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt...

Viņa norāda, ka uzņēmums no akcelerācijas programmas vēlas jau 2022. gadā redzēt augstas gatavības – testētus, aprobētus, dzīvotspējīgus – risinājumus inovācijām, kuras ļautu kļūt efektīvākam vai radīt jaunas ienākumu plūsmas. “Lai arī LVM ir noteikuši, ka vismaz 5% darbinieku ir jāpiedalās akcelerācijas programmās, tomēr ar pašu spēkiem nepietiks, tāpēc šajā projektā darbosies ne tikai LVM darbinieki, bet arī jaunuzņēmumi un tehnoloģiju kompānijas, zinātnieki un akadēmiķi ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm,” norāda I. Bērzkalna.

Viņa uzsver, ka tikai visi kopā – uzņēmuma darbinieki, zinātnieki, tehnoloģiju un IT programmatūras izstrādātāji – var radīt tādus risinājumus, kādu pašlaik nav un kas var mainīt ne tikai mežsaimniecību, bet arī būtiski paātrināt rezultātu sasniegšanu un kļūt efektīvākiem.

VIDEO: Izglītība un pētniecība – ceļš uz jaunām zināšanām un tehnoloģijām 

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt...

LVM jau šodien ir digitāls uzņēmums, izmanto dronus un ģeotelpiskos informācijas un attālās izpētes risinājumus, un mobilās aplikācijas ikdienas darbā. Taču SilvaTech akcelerācijas programmas ietvaros iecerēts stiprināt jau esošās jomas, kā arī spert nozīmīgus soļus mašīnmācīšanās un mašīnredzes jomās, robotikā un sensoros, loģistikas tehnoloģijās un citās.

Robots – ravētājs

Lai arī ārzemēs ļoti cītīgi tiek strādāts pie robotiem – ravētājiem, kas nepieciešami lauksaimniecībā, tādu joprojām nav mežsaimniecībai, tāpēc viens no LVM interešu objektiem ir radīt meža koku stādu robotu – ravētāju.

“Iestādot koku stādus izcirtumā, tos salīdzinoši ātri nomāc lakstaugi un ātraudzīgāku koku sugu īpatņi, tāpēc jaunaudzēm ir nepieciešama kopšana, lai stādiņi nenīkuļotu, un lielisks palīgs būtu robots – ravētājs,” stāsta I. Bērzkalna. Viņa norāda, ka šāds robots būtu nepieciešams arī LVM Sēklu un stādu struktūrā, jo ik gadu ir jāizravē dobes, kurās iestādīti 60 miljoni koku stādu.

Otra sfēra, kurā tehnoloģijas varētu būtiski efektivizēt darbinieku paveikto, ir mežu uzraudzība un inventarizācija. “LVM pārziņā ir teju 25% no visas Latvijas valsts teritorijas, un daudzu darbinieku uzdevums ir novērtēt reālo situāciju mežā, tas prasa ļoti lielu laika patēriņu un arī finanšu izdevumus,” uzsver I. Bērzkalna.

Arvien lielākas izmaiņas klimatiskajos apstākļos rada papildu slodzi, apsekojot izmaiņas audzēs, ko rada vējgāzes un ugunsgrēki. Viņa atgādina, ka lielākās izmaksas rada koksnes transports, jo īpaši degviela. “Ja par vienu kilometru ik gadu brauksim mazāk, tad gadā uzņēmums ietaupīs jau apmēram 300 000 eiro. Tā ir būtiska summa, kas samazina izmaksas,” tā I. Bērzkalna.

Viņa atgādina, ka mežos, apsekojot grāvjus ar droniem, tiek ietaupīti ne tikai darbinieku spēki, bet arī laiks attiecībā 3:1. Pašlaik LVM vairāk nekā 70 droni, ko vada pāri par 100 sertificētu LVM dronu pilotu, būtībā ir sava veida acis no debesīm, kas redz ainu uz zemes (mežā), bet tie nespēj analizēt un secināt, cik daudz koki šajā mežā ir paaugušies, kādi koki konkrētajā vietā aug. “Tieši tāpēc ar lielu ieinteresētību raugāmies uz mašīnredzi, mašīnmācīšanos, attālās izpētes tehnoloģijām, sensoriku un robotiku,” tā I. Bērzkalna.

Viņa uzskata, ka minētais ir nevis tāla nākotne, bet gan tuvākā perspektīva. “Protams, ka varam pārņemt ārvalstu pieredzi un risinājumus, tos piemērojot un pielāgojot Latvijas apstākļiem,” uz jautājumu, vai iespējama zināšanu un tehnoloģisko risinājumu pārnese no Skandināvijas valstīm, kurās ir attīstīta mežsaimniecība, atbild I. Bērzkalna. Viņa norāda, ka LVM strādā arī pie tādām tēmām, kādu pagaidām ārzemēs nav, un SilvaTech akcelerācijas programmas sekmīgā realizācija var vainagoties ar kādu produktu vai pakalpojumu, kurš būtu arī komerciāli interesants citu valstu mežsaimniekiem.

“Potenciālajiem sadarbības partneriem LVM piedāvā datus par meža un saistīto infrastruktūru, lai kopīgi radītu vai testētu kādu izstrādi, kas būtu interesanta arī citu sfēru un valstu uzņēmējiem,” tā I. Bērzkalna.

Vilina biomasa

Vēl viena sfēra, kurā darbosies SilvaTech akcelerācijas programma, ir jauni produkti no biomasas un minerāliem materiāliem. “Biomasa rodas, gan veicot jaunaudžu kopšanu, gan mežizstrādi, un to pašlaik izmanto kā energoresursu siltuma un enerģijas ražošanai, taču ir iespējas no tās ražot arī citus produktus – izejvielas preču radīšanai,” skaidro I. Bērzkalna.

Viņa norāda uz zinātnieku pētījumiem par biomasas izmantošanu pārtikā, šķiedru ražošanu, kuru pēc tam var izmantot apģērba gatavošanā. “Biomasas jaunos izmantošanas virzienos LVM strādā kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta un Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem,” tā I. Bērzkalna. Viņa cer, ka akcelerācijas programmā varētu tikt atklāti kādi jauni, potenciāli biomasas izmantošanas risinājumi un virzieni, kuru produktus būtu vērts izvērtēt gan no to potenciālā tirgus ietilpības, gan to izstrādei un ražošanai nepieciešamajām investīcijām.

“Ārpus SilvaTech akcelerācijas programmas LVM pašlaik jau strādā pie biznesa plāna kokšķiedras masas ražošanai. Tā varētu būt kā izejviela dažādu citu produktu ražošanai, un Latvijā varētu tikt radītas apmēram 100 jaunas darba vietas,” uz jautājumu par biomasas izmantošanas risinājumiem atbild I. Bērzkalna. Viņa norāda, ka pašlaik nav iespējams detalizētāk atbildēt par šīs ieceres potenciālu, jo darbs pie tehniskajiem risinājumiem un līdz ar to arī biznesa plāna izstrādes turpinās.

“Otrs virziens ir furfurola ražošana, kurai LVM kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu veic izpēti, kam plānota ir arī tehnoloģiju izpēte un testēšana, un tad jau varēs domāt par tālākajiem soļiem,” skaidro I. Bērzkalna. Jāpiebilst, ka idejas un plāni par furfurola ražošanu Latvijā ir bijuši arī pirms vairākām desmitgadēm, tomēr tehnoloģijas un arī pieprasījums šajā laikā ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. “Kā attīstīsies šie biomasas izmantošanas risinājumi, rādīs laiks, jo vispirms par tiem tiks sagatavots ziņojums – ekonomiskie pamatojumi, tehnoloģiju izvērtējumi, tirgus izpēte – uzņēmuma valdei, pēc tam padomei, kam līdztekus būs jāatbild uz jautājumiem par nepieciešamo investīciju apmēru un par to, kas ir to avots – ES līdzfinansējums, privāts partneris vai pats uzņēmums, bet varbūt arī visi trīs iespējamie minētie finanšu avoti kopā,” uz jautājumu par biomasas jauno produktu risinājumu īstenošanas iespējām un LVM līdzdalību tajā atbild I. Bērzkalna.

Viņa gan steidz piebilst, ka LVM pašreizējiem darbiniekiem nav tādu zināšanu, kādas būtu nepieciešamas, lai īstenotu kādu no jaunajiem biomasas produktu risinājumiem, taču to var kompensēt, piesaistot attiecīgus partnerus vai arī audzējot pašu zināšanas, pieņemot darbā attiecīgus speciālistus

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Izglītība un pētniecība – ceļš uz jaunām zināšanām un tehnoloģijām

Māris Ķirsons, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un to ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Video saturs:

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons

00:00:00 – 00:01:25 Kāda ir zinātnes un pētniecības ietekme uz mežsaimniecību?

00:01:26 – 00:04:30 Ko no zinātnes un pētniecības iegūst mežsaimnieki, koksnes pārstrādātāji un sabiedrība kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru