Lauksaimniecība

«Melnie ikri» un vēstures elpa Adzelviešos

Kristīne Stepiņa, 06.11.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Z/s Adzelvieši pieder 125 hektāri zemes, pārējā tiek nomāta. 60 hektāros tiek audzētas ilggadīgo zālāju sēklas – ganību airenis, pļavas auzenis, timotiņš, sarkanais āboliņš u.c., kā arī graudi, kartupeļi un lielie pelēkie zirņi. Par latviskā amata prasmi – kaņepju aizdara izgatavošanu un popularizēšanu Adzelviešiem piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums. Tā izveidota pēc Lauku ceļotāja iniciatīvas, lai apliecinātu, ka latviskās kultūras un sadzīves mantojums nav sastindzis muzeju plauktos, ka tas joprojām ir pieejams lauku sētās. Pēc šīs zīmes ceļotāji var atpazīt vietas, kur saimnieki ir gatavi stāstīt un rādīt, kā strādāja sendienās, cienāt ar latviskiem ēdieniem un ierādīt dažādu amatu prasmes. Lauku tūrismam Adzelvieši pievērsušies salīdzinoši nesen, saņemot pamudinājumu no Rūjienas tūrisma informācijas centra.

Visu rakstu lasiet 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru