Diskusijas par vēja parku ietekmi uz īpašumu vērtībām Latvijā nereti raisa emocijas. Vieni ir pārliecināti, ka turbīnas “sabojās” nekustamo īpašumu cenas, citi tās uzskata par attīstības iespēju. No nekustamā īpašuma tirgus skatpunkta viennozīmīgas atbildes vai pierādījumu, ka vēja parku klātbūtne būtiski pasliktinātu īpašumu vērtības, šobrīd nav.

Latvijā vēja parku attīstība ir salīdzinoši nesena, un līdz ar to datu vēl ir maz. Tas apgrūtina empīrisku secinājumu izdarīšanu – īpašumu cenu kritums vai kāpums bieži ir saistīts ar kopējo tirgus ciklu, nevis vienu konkrētu faktoru. Tomēr tendences jau iezīmējas, un tās ir krietni daudzslāņainākas, nekā sabiedriskajā diskusijā mēdzam dzirdēt.

Vēja parku tuvumā ekonomiskā aktivitāte aug

Īpašnieki, kuru mājokļi atrodas tiešā vēja turbīnas tuvumā, īstermiņā un vidējā termiņā var sagaidīt zināmu tirgus vērtības vai likviditātes kritumu. Šo efektu vairāk nosaka sabiedrības noskaņojums un emocionālie faktori, nevis objektīva dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Latvijas pircējs lēmumu bieži pieņem, vadoties pēc sajūtām un stereotipiem, nevis analītiskas izvērtēšanas.Tomēr, ja skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, kopumā vēja parki ilgtermiņā reģionam un vietējām kopienām sniedz vairāk plusu nekā mīnusu. Ekonomiskā aktivitāte reģionā pieaug – būvniecības laikā rodas darba vietas, pieaug pieprasījums pēc ēdināšanas, naktsmītnēm, loģistikas un citiem saistītajiem pakalpojumiem.

Valdība otrdien pēc plašām diskusijām akceptēja vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" un "Kurzeme" ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), savukārt projekta "K2 Ventum" IVN akcepta apstiprināšana patlaban tika atlikta.

Vienlaikus otrdien pusdienlaikā iepretim Ministru kabineta ēkai notika vides aktīvistu protests pret visu trīs minēto projektu īstenošanu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska valdības sēdē informēja, ka rīkojumu apstiprināšana nozīmē IVN procesa noslēgšanos. "Tas nav gala lēmums un nenozīmē, ka rītdien vēja parku attīstītāji var sākt būvniecību," uzsvēra Kurevska, vienlaikus piebilstot, ka nākamā fāze ietver būvprojekta izstrādi.

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) piebilda, ka institūcijas, kas apšauba, piemēram, konkrētu ekspertu ziņojumus, var vērsties tiesā, bet, viņaprāt, ar šiem projektiem ir jāvirzās uz priekšu.

Vēja enerģija pēdējos gados nepārprotami nostiprinājusies kā viens no galvenajiem elektroenerģijas avotiem Eiropā un pasaulē. Kamēr publiskajā telpā nereti izskan skaļi iebildumi un bažas par to, reālie dati rāda pretējo.

Vēja enerģija vairs nav eksperiments vai modes tendence, bet gan enerģētikas nākotnes pamats. Pieaugot atjaunojamo resursu lomai un samazinoties fosilās enerģijas izmantošanai, vēja elektrostacijas kļūst par stabilu balstu modernām un drošām energosistēmām.

Par to spilgti liecina Eiropas Savienības līdere Vācija, kuras teritorijā jau uzstādīts teju 31 tūkstotis vēja turbīnu. No tām vairāk nekā 29 tūkstoši atrodas uz sauszemes un nodrošina ap 68 GW jaudu, savukārt 1680 turbīnas jūrā rada vēl gandrīz 9,7 GW. Lai arī Vācijā jūras vēja parku skaits ir neliels, tie ir jaudīgāki un saražo ievērojamu elektroenerģijas apjomu; tehnoloģijas attīstās un kļūst arvien efektīvākas.Eksperti uzsver, ka šie skaitļi nav nejaušība, bet gan globālas strukturālas pārmaiņas enerģētikā. Atjaunojamie resursi vairs nekalpo kā papildinājums fosilajai enerģijai – tie kļūst par sistēmas pamatu.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” uzsācis 2026. gada kūdras ieguves sezonu ar mērķi iegūt 1 milj. m3 dārzkopības kūdras vietējam un eksporta tirgiem.

Paralēli uzņēmums “Laflora” vada AS “Latvenergo” vēja parka “Laflora Energy” būvniecību bijušajos kūdras ieguves laukos Kaigu purvā Jelgavas novadā un aprīlī uzsācis vēja parka darbības testēšanu, lai sagatavotu tā nodošanu ekspluatācijā gada otrajā pusē.

Uzņēmums “Laflora” dārzkopības kūdru iegūst 2059 ha platībā savā īpašumā esošajos Drabiņu, Kaigu, Viršu purvos Jelgavas novadā, kā arī apsaimniekotajā Nīcgales purvā Augšdaugavas novadā, nodarbinot vairāk nekā 400 darbinieku reģionos. Kūdras produkti tiek ražoti gan vietējam patēriņam dārzkopībā, gan eksportēti uz vairāk nekā 40 valstīm pasaulē. Uzņēmums prognozē, ka ieguves apjomi šogad sasniegs 1 milj.m3 kūdras, ļaujot nodrošināt arvien pieaugošo tirgus pieprasījumu pēc dārzkopības kūdras.

Bunkas pagastā Dienvidkurzemes novadā svētdien nogāzusies vēja turbīna, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmuma SIA "Jaunmiki" īpašnieks Jānis Meisters.

Ap plkst. 8 no rīta saņemta informācija no AS "Sadales tīkls" par elektroenerģijas pārtraukumu, bet pusdienlaikā vēja parka apsaimniekotājs ziņojis, ka viena no turbīnām ir nokritusi. Notikuma vietā nekavējoties atslēgta elektroenerģijas padeve.

Cietušo nav, un objekts patlaban neesot bīstams. Pirmdien no rīta teritoriju plānots norobežot un sākt seku novēršanas darbus. Par notikušo informēta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), un tiks veikta apsekošana, skaidroja Meisters.

Viņš lēš, ka turbīna, visticamāk, nogāzusies stiprā vēja dēļ, un par ļaunprātīgu rīcību aizdomu pagaidām nav. Precīzs negadījuma cēlonis vēl tiks noskaidrots.

Vēja parkā atrodas piecas nelielas jaudas turbīnas, katra ar jaudu 200 kilovati, un kopējā parka jauda ir viens megavats. Tās nav jaunas - turbīnas uzstādītas pirms aptuveni 15 gadiem, bet pašreizējais īpašnieks tās iegādājies pirms pieciem līdz sešiem gadiem.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

Latvenergo koncerns 2025. gadā būtiski kāpinājis investīcijas, attīstījis jaunus atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu projektus un palielinājis klientu skaitu Baltijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū, liecina koncerna publicētie 2025. gada nerevidētie saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati.

Finanšu rezultātus līdz ar zemāku ūdens pieteci Daugavā ietekmēja mazāks saražotās elektroenerģijas daudzums, kā arī zemāka elektroenerģijas pārdošanas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Paplašinoties ražošanas jaudu portfelim, būtiski augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. 2025. gadā Latvenergo koncerns ir turpinājis mērķtiecīgu izaugsmi konkurētspējīgas enerģijas ražošanā, sadalē un tirdzniecībā.

Būtiski – par 49 % – kāpināts investīciju apjoms, kas pieauga līdz 792,2 milj. eiro un ir vēsturiski augstākais līmenis koncerna pastāvēšanas laikā. Lielākā daļa investīciju novirzīta atjaunīgo energoresursu (AER) projektu attīstībai un izbūvei, kā arī elektroenerģijas sadales tīkla modernizācijai un drošībai.

Mobilo sakaru operators SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un AS "Latvenergo" sākuši pētniecības projektu, kura mērķis ir izstrādāt Latvijā tehnoloģiju putnu automātiskai detekcijai un identifikācijai vēja turbīnu parkos, informēja LMT.

Uzņēmumā norāda, ka risinājums palīdzēs samazināt putnu bojāejas risku, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu vēja enerģijas attīstību un atbilstību vides aizsardzības prasībām. Projekts ir solis Latvijas inovāciju un dabas aizsardzības jomā.

Projekta laikā LMT sadarbībā ar zinātniekiem, ornitologiem un "Latvenergo" ekspertiem izstrādās prototipu, kas apvienos divas atšķirīgas un līdz šim kopā neizmantotas tehnoloģijas - radaru un augstas izšķirtspējas kameru iespējas, lai reāllaikā noteiktu putnu atrašanās vietu, sugu un lidojuma trajektoriju vēja turbīnu tuvumā.

Ja sistēma konstatēs sadursmes risku, tā varēs dot signālu turbīnas apstādināšanai, tādējādi pasargājot īpaši aizsargājamās putnu sugas. Projekta interešu lokā ir lielie planētājputni, primāri stārķi, ērgļi, klijāni, dzērves, kā arī gulbji un zosis, norāda kompānijā.

Viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” noslēdzis 2025. gada kūdras ieguves sezonu ar 108 tūkst. tonnu kūdras ieguves apjomu.

Stratēģiski plānojot ieguvi, jaunu ieguves platību atklāšanu, ražošanu un realizāciju, uzņēmums spēj nodrošināt darbības nepārtrauktību, saglabāt ieņēmumus un veikt investīcijas attīstībā, neskatoties uz pēdējās desmitgadēs nozarē sliktāko kūdras ieguves sezonu klimatisko laikapstākļu dēļ.

Īpaši nepiemēroto laikapstākļu dēļ šogad kūdras ieguves sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim – kūdras ieguves apjomi sasniedza 71%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad ieguve bija vēsturiski visaugstākā. Ieguves kraso samazinājumu laikapstākļu dēļ kompensēja jaunu ieguves platību atklāšana Jelgavas novada Kalnciema pagastā, Kaigu purva ziemeļu daļā, – “Laflora” daļēji uzsākusi kūdras ieguvi tur esošajā ieguves vietā “Viršu purvs ”, kas kopumā aizņem 130 ha platību. Šogad sākta ieguves lauku ierīkošana un meliorācijas sistēmu būvniecība, ko plānots pabeigt 2026. gada sezonā.

Aizvadītajā janvārī cenas "Nord Pool" elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8% salīdzinājumā ar decembri un sasniedzot 15,3 centus par kilovatstundu (kWh), informēja energokompānija SIA "Enefit".

Kompānijas apkopotā informācija liecina, ka šis ir bijis visu laiku "dārgākais" janvāris, ko noteica aukstie laikapstākļi, kas ne vien strauji kāpināja patēriņu, bet arī apgrūtināja enerģijas ražošanu. Iepriekš tik straujš elektroenerģijas cenu kāpums gada sākumā fiksēts vien enerģētikas krīzes laikā 2022. gadā, kad janvāra vidējā elektroenerģijas cena pakāpās līdz 14,4 centiem par kWh.

Aukstie laikapstākļi izraisīja būtisku Latvijas elektroenerģijas patēriņa kāpumu - par 20% salīdzinājumā ar decembra rādītājiem, informē "Enefit". Tas ievērojami palielināja elektrotīkla noslodzi, jo lētā vēja enerģija nespēja segt vietējo pieprasījumu, hidroelektrostacijās strauji kritās ražošanas apjomi, bet saules enerģijas ražošana praktiski nenotika. Līdzīgi izaicinājumi pieredzēti visā Baltijas un Skandināvijas reģionā, paaugstinot arī importa elektroenerģijas izmaksas.

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.